Dienas Bizness

  • 20 pirmdiena,
    februāris

    Vitauts, Smuidra, Smuidris

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8572

    USD: 1.0650

Ražošana

R. Veckāgans

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Brīvostas pārvaldei rūp tikai «stroika»  4

Stividorkompāniju domstarpības ar Rīgas brīvostas pārvaldi intervijā Dienai atklāj SIA Riga Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans.

Šobrīd satraukums, ka Rīgas brīvosta varētu nesaņemt ES naudu Krievu salai.

ES kohēzijas projektā Brīvostas pārvalde iesaistījās, nesaskaņojot saistības ar stividorkompānijām. Projektā ir paredzēts, ka līdz ar Krievu salas izbūvi tiks izbeigtas ostas aktivitātes Andrejsalā un Eksporta rajonā. Taču ES Kohēzijas fonda galvenais mērķis ir nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā - ja Krievu salas projektu realizē jau pieminētajā, Brīvostas vienpersoniski apstiprinātajā, samazinātajā apjomā, mērķi nonāk pretrunā viens ar otru. Par kādu konkurētspējas saglabāšanu varam runāt, ja mums 13 piestātņu vietā gatavi izbūvēt divas, kravu laukumi netiek izbūvēti, projektu ar mums nesaskaņo... Tādējādi Brīvostas pārvalde bezatbildīgi maldina ES naudas devējus, paredzot, ka konkurētspēja tiks saglabāta.

Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs apgalvo, ka viss saskaņots.

Privātās sarunās varbūt viņš ko skaņo, bet mums vajag, lai ir dokumenti, akti, līgumi, to grozījumi, ko uzrādīt bankām un partneriem, vienojoties par tālāko sadarbību. Tā, kā notiek šobrīd, ir absolūti nepieņemami.
Es atvainojos, ja pirti būvē uz robežas ar kaimiņu, daudz biezāki, detalizētāki dokumenti jāsaskaņo, kur nu vēl tādā projektā!

Andris Ameriks izteicies, ka tuvākajās nedēļās visi līgumi būšot noslēgti. Cik viņa solījumiem var ticēt? Pilda tos?

Līguma projektā, ko esam saņēmuši, ir nosacījumi, kuriem nekādi nevaram piekrist un kuri ir pretrunā ar iepriekš jau noslēgto līgumu. Joprojām nav skaidrs līguma priekšmets un nav saņemta tehniskā dokumentācija. Nav paredzēto pielikumu - zemesgabala plāna, būvju un infrastruktūras objektu uzskaitījuma ar to parametriem. Vēl jo vairāk - ja, parakstot jauno līgumu, mums jāuzņemas pārtraukt komercdarbība Eksporta ielā 15, tad kur ir pārējās piestātnes, infrastruktūra, kas līdzvērtīga tagadējai? Nekā tāda nav!

Būtiski, ka kohēzijas projektā Brīvostas pārvalde apņēmās pārcelt ostas aktivitātes uz citu vietu un, ja nepietiek vietas ierādītajā jaunajā teritorijā (un acīmredzot tās tiešām nepietiks), ierādīt citu teritoriju ostas robežās, bet arī par to ar mums nav runāts. Esam gatavi diskutēt par līguma nosacījumiem - ko pārcelt un ko nepārcelt? Kad? Uz kurieni? Taču tam jābalstās uz dokumentiem, pušu uzņemtām saistībām, faktiem, nevis populistiskiem «Veckāgana kungs melo?!» izsaucieniem, kā Loginovs atļāvās televīzijas ēterā.

Izskatās mērķi, ko Brīvosta apņēmusies, netiks sasniegti?

Vienīgais mērķis, ko Brīvosta grib sasniegt, ir apgūt šos naudas līdzekļus. Brīvostas pārvaldi interesē celtniecības projekti - «stroika», ne ostu konkurētspējas palielināšana. Naudas, lai uzbūvētu pārējo infrastruktūru, viņiem nav, tajā pašā laikā Eiropas projekts spiež ostas aktivitātes no Andrejsalas un Eksporta rajona pārcelt, līdz ar to izdomājuši, lai parakstāmies, ka vietā varam izmantot tikai divas piestātnes un darbību šeit izbeidzam. Tas mūs absolūti neapmierina, un mēs netaisāmies tam piekrist. Ja pārējie stividori klusē un atsevišķiem varbūt ir kādas privilēģijas, tad mēs - netaisāmies to darīt.
Šī nepiekrišana tiek tulkota kā atteikšanās izmantot Krievu salu.

Tas ir pilnīgi aplam. Mēs nekad neesam atteikušies no apņemšanās nomāt apsolītās astoņas piestātnes un pārkraušanas laukumus, neatsakāmies pārvākties, tikai, lūdzu, sagatavojiet vietu - kā paredzēts.

Ja tas būtu līgumā paredzēts, mēs paši tās piestātnes izbūvētu krietni lētāk. To redzam pēc pagājušajā gadā Kundziņsalā ekspluatācijā nodotā minerālmēslu termināļa, kur bija līdzīga situācija. 15,5 metrus dziļa piestātne mums izmaksāja 3 miljonus, salīdzinājumam Brīvostai hidrotehniskie darbi četrām piestātnēm Krievu salā izmaksā 33 miljonus. Ir iespējami dažādi funkcionālie risinājumi, mums ir pieredze. Savstarpēji pienācīgi saskaņojot projektu, tas izmaksātu krietni lētāk.

Kādu risinājumu redzat?

Pievēršam šai problēmai premjeres, ekonomikas, finanšu un satiksmes ministra, bankas vadības uzmanību. Acīmredzot būs jāraksta arī projekta finansētājiem Eiropā, un domājam, ka jāgatavojas iet uz tiesu. Nevar tā vienkārši sadomāt un izbeigt komersanta darbību ar vienpusējiem lēmumiem.

Taču joprojām esam gatavi arī konstruktīvai diskusijai. Gatavi mēģināt, pamatojoties uz dokumentiem, rast risinājumu, lai konkrētais ogļu terminālis Krievu salā tiktu uzcelts paredzētajos termiņos un ES Kohēzijas fonda finansējums tādā vai citādā apjomā tiktu saņemts, un valsts nezaudētu naudu.

Plašāk lasiet pirmdienas, 29. septembra, laikrakstā Diena!

Saistītie raksti

Reklāma