Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Ņemot vērā virkni ilgstošu un rupju pārkāpumu no parādnieka puses, Swedbank pieņēmusi lēmumu pieprasīt SIA Daudznozaru kompānija Daugava (DK Daugava) atmaksāt bankai aizdevuma līdzekļus.

Kopējās uzņēmuma neatmaksātās saistības bankai ir aptuveni 1,17 miljoni latu. Swedbank jau ir saņēmusi Zemgales apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, ar kuru nolemts uzlikt virkni apgrūtinājumu uz DK Daugava un SIA Piena un maizes nams Daugava aktīviem, kā arī apķīlāt saistīto personu naudas līdzekļus un mantu.

Pašlaik zvērināts tiesu izpildītājs veic minētā tiesas lēmuma izpildi, norādīja Swedbank pārstāvis.

Tiesā banka vērusies pēc ilgstošiem mēģinājumiem vairāk nekā gada garumā atrisināt situāciju un veikt uzņēmuma saistību pārstrukturēšanu. Pēc Svilāna teiktā, banka ilgstoši atbalstījusi uzņēmumu ekonomikas lejupslīdes laikā, lai veicinātu biznesa restrukturizāciju. Tostarp Swedbank sniegusi atbalstu DK Daugavai, lai tā spētu investēt mazumtirdzniecības tīkla izveidē, piešķirot atvieglojuma periodu aizdevumiem vairāk nekā pusgada garumā.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

SIA Piena un maizes nams Daugava agrākais nosaukums bijis SIA Wax House un tā vienīgais norādītais darbības veids bija frizieru un skaistumkopšanas salons, informē Swedbank.

SIA Wax House dibināts 2008. gadā un tā juridiskā adrese atradusies Rīgā, Tērbatas ielā 28.

SIA Wax House apgrozījums 2008. gadā bijis 4,65 tūkst. Ls un tas strādājis ar 28,8 tūkst. Ls zaudējumiem. 2009. gadā apgrozījums bijis 15,5 tūkst. Ls, bet zaudējumi 41,58 tūkst. Ls. Taču pērn janvārī SIA Wax House nosaukums mainīts uz SIA Piena un maizes nams Daugava un pēc Swedbank rīcībā esošas informācijas tās apgrozījums gadā pēkšņi uzaudzis līdz aptuveni 1.5 – 2 milj. Ls, aptuveni tikpat, cik DK Daugava, bet peļņa līdz 200 – 250 tūkst. Ls, aptuveni tikpat, par cik palielinājušies DK Daugava zaudējumi.

Jaunais kolektīvais līgums starp Skandināvu aviokompāniju SAS un arodbiedrībām ļaus aviokompānijai ietaupīt lielu naudu.

Līgums cita starpā paredz, ka aviokompānijas piloti, SAS Group vadības pārstāvji un darbinieki atteiksies no algu palielināšanas 2009. gadā, tā vietā algas tiks samazinātas par 6%. Sākot ar 2009. gada janvāri savu atalgojumu par 6% ir samazinājuši arī SAS valdes locekļi.

Kā minēts SAS Group 2008. gada trešā ceturkšņa starpposma ziņojumā, vērtējot pēc būtiskākajiem kritērijiem, kopējais SAS budžeta deficīts ir mērāms ap 4 miljardiem Zviedrijas kronu (259 miljoni LVL).

«Kopš 2008. gada novembra SAS vadība un arodbiedrības rīkoja aktīvas un konstruktīvas pārrunas par kolektīvo līgumu parakstīšanu. Jaunie kolektīvie līgumi SAS grupā radīs 12% izmaksu samazinājumu, kas ir būtisks mūsu izmaksu bāzes samazinājums un nozīmīgs solis rentabilitātes mērķu sasniegšanā,» uzskata Mareks Pedersens, SAS Group reģionālais vadītājs Latvijā un NVS valstīs.

Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Daudznozaru kompānija Daugava varētu palielināt savu pamatkapitālu par vienu miljonu latu, ieguldot tajā savas preču zīmes.

Pēc DK Daugava pasūtījuma aģentūra TRIA ROBIT veikusi preču zīmju, kuras tiek izmantotas DK Daugava produkcijas ražošanai, vērtējumu - zīmolu esošā tirgus vērtība ir noteikta 1 068 142 latu apmērā. «Esam veikuši preču zīmju novērtēšanu (kuras DK Daugava ir tiesīga lietot), lai beidzot saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija DK Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien sasniedz 1 068 142 latu, tad ir loģiski jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt nieka pāris simtus tūkstošu latus, kā to iepriekš it kā bija novērtējusi banka. Būtisks ir fakts, ka zīmola vērtība ir noteikta, ņemot vērā jau esošos apgrūtinājumus,» saka DK Daugava valdes priekšsēdētājs Aigars Vaivars.

Valdība otrdien slēgtajā sēdē izlēmusi neiegādāties skandināvu aviokompānijai SAS piederošos 47.2% aviokompānijas airBaltic kapitāldaļu.

SAS piedāvātā cena par šīm akcijām bija 47 miljoni latu, tomēr, lai arī Satiksmes ministrija esot par SAS piedāvājuma izmantošanu, tomēr valdība izlēma neizmantot pirmpirkuma tiesības airBaltic akcijām. Iemels tam ir ierobežotā valdības rocība un taupības režīms. Līdz ar to SAS ar sev piederošās airBaltic akcijām var realizēt citam pircējam, jo pārējie akcionāri nav izmantojuši savas pirmpirkuma tiesības.

Iepriekš otrs airBaltic mazākuma akcionārs Krievijas kompānija Transaero, kam pieder 0.02% airBaltic akciju, Db arī norādījis, ka nav ieinteresēts iegādāties SAS piederošās akcijas.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic aviotirgus globālās krīzes un finansiālo rezultātu dēļ gada laikā zaudējis lielu daļu savas vērtības. Db jau vēstījis, ka airBaltic šogad ieguldījis lielus līdzekļus izaugsmē un jaunu maršrutu atklāšanā, kas vēl nav pilnībā atspoguļojies rezultātos. Netiek gan atklāts, cik lieli bijuši airBaltic ieguldījumi un investīcijas jaunu maršrutu atvēršanā. Pirmajā pusgadā tika atklāti 13 jauni lidojumu maršruti (10 no Rīgas, 3 no Viļņas).

Pēc aptuvenām ekspertu aplēsēm airBaltic vērtība šobrīd ir vien no 10 līdz 25 miljoniem latu, pretstatā 50 līdz 70 miljoniem latu vēl gadu iepriekš. Investīciju bankas Prudentia aprēķini liecina, ka airBaltic vērtība šobrīd lēšama vien 10 miljonu latu apmērā, kamēr gadu iepriekš aviokompānijas vērtība tika novērtēta 70 miljonu latu apjomā. Finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars eksperts Jānis Pinnis norāda, ka saskaņā ar viņa pārstāvētās kompānijas aprēķiniem airBaltic vērtība varētu būt kritusies uz pusi - no 50 miljoniem latu uz 23 līdz 25 miljoniem latu.

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija «Daugava» (Daugava) gatavojas ražot doktordesu, cīsiņus, kā arī sulas, biznesa portālam Nozare.lv sacīja uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars.

«Finiša taisnē ir darbs ar Daugavas desu produktu līnijas palaišanu, kas ir jau pāris gadus lolota iecere. Ekskluzīvi tikai Daugavas veikaliem tiks ražotas augstas kvalitātes Doktordesa, cīsiņi un žāvētā desa. Tie būs tādi ražojumi, kas celti galdā pirms 20 gadiem un kas tiešām ir tikai no gaļas un augstvērtīgām garšvielām, nevis sintētikas. Patlaban Daugavas pārtikas tehnologi izstrādā receptūru,» sacīja A. Vaivars, gan neprecizējot projekta finansiālos apmērus un sadarbības partnerus desu ražošanā, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

A. Vaivars norādīja, ka Daugava patlaban strādā, lai apgūtu Eiropas Savienības fondus un attīstītu sulu ražošanu, tomēr tas ir vēl tālākas nākotnes projekts.

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

Jaunās Vecrīgā esošās viesnīcas «Relais le Chevalier» izveidē kopumā investēti aptuveni pieci miljoni eiro, šodien žurnālistiem pastāstīja viesnīcas direktors Jevgēņijs Nahmans.

Viņš norādīja, ka viesnīcas ēka iegādāta 2008.gadā, bet «Relais le Chevalier» projekta īstenošana sākta 2009.gadā. Viesnīcas īpašnieku mērķis bija izveidot «boutique» tipa viesnīcu ar nelielu numuriņu skaitu, tādējādi nodrošinot viesiem ekskluzivitātes atmosfēru.

Kopumā viesnīcā izvietoti 23 numuri, kuru platība variē no 15 kvadrātmetriem līdz 24 kvadrātmetriem. Savukārt viesnīcas luksusa numura platība ir 45 kvadrātmetri.

Nahmans sacīja, ka viesnīcas ēka ir vēsturiska, projekta laikā viesnīcai tika piebūvēts sestais stāvs.

Pēc viesnīcas vadītāja teiktā, projekta būvniecību veica būvuzņēmums SIA «Merks», savukārt projekta būvuzraudzību veica SIA «Firma L4».

SAS piederošās 47.2% airBaltic akciju paketes cena šobrīd varētu būt 30 līdz 50 miljoni latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc viņa teiktā, vēl pirms uzņēmuma 2007. gada pārskata izvērtējuma uzņēmuma vērtība pa šo laiku ir kļuvusi lielāka. «Darbības rādītāji uzlabojas, pasažieru skaits un apgrozījums pieaug,» viņš skaidroja. Tiesa, investīciju baņķieris nevarēja pateikt tagadējo airBaltic vērtību, tomēr uzsvēra, ka SAS piederošā airBaltic akciju pakete (47.2 %) maksā mazāk, nekā maksātu kompānijas kontrolpakete (virs 50 %). Tādējādi 2006. gadā Latvijas aviokompānijas 47.2 % akciju paketes cena varētu būt 20-30 milj. Ls, bet šobrīd ap 30-50 milj. Ls. SAS pieder arī obligācijas, kuras tā varot konvertēt akcijās, bet tā kā dokumenti nav publiskoti, tad jāpieņem, ka SAS pār airBaltic nav kontrole un tādējādi, pārdodot nekontroli, naudas summai tiek piemērota atlaide, lēsa K. Krastiņš. airBaltic 2007. gada pārskats liecina, ka 2002. gadā airBaltic un SAS vienojušies par SAS pašu kapitālam pielīdzinātā aizdevuma (tas izsniegts 1996.g. 8.februārī ar 12 % likmi un atmaksu 2003.g. 31.decembrī) un uzkrāto procentu atmaksu, 2002. gada 1. oktobrī veicot konvertējamo obligāciju emisiju 2,955 milj. Ls apmērā.

Lidsabiedrība SAS Scandinavian Airlines, kurai no 2003. gada pieder 49% aviokompānijas Estonian Air akciju, vienojās ar Igaunijas valdību par savu daļu pārdošanu.

Šis lēmums tika pieņemts, balstoties uz SAS īstenoto stratēģiju Core SAS, kas paredz lielāku aviokompānijas koncentrēšanos un darbību Skandināvijas tirgū.

Šodien SAS Group un Igaunijas valdība panāca vienošanos, ka SAS piederošā akciju daļa nonāks valsts kontrolē. Igaunijas valdība nodrošinās Estonian Air akciju paketes palielināšanu 200 miljonu Zviedrijas kronu apmērā, bet SAS Igaunijas lidsabiedrības kapitālā konvertēs aptuveni 20 miljonus Zviedrijas kronu, ko Estonian Air ir parādā. Pēc akciju paketes palielināšanas Igaunijas valstij piederēs 90% Estonian Air un SAS 10%. Lidsabiedrībai SAS paliks 70 miljonu Zviedrijas kronu liels aizdevums ar atmaksas termiņu līdz 2014. gadam.

Pagājušajā nedēļā mainījās ēkas Kaļķu ielā 28, kurā atrodas viesnīca Hotel de Rome, īpašnieks. Jaunais īpašnieks Baltic Investment Group vēlas izdzīt pašreizējo viesnīcas Hotel de Rome operatoru Riga-Hotel-GmbH.&Co Betriebs-KG, kurš, savukārt, solās turpināt strādāt viesnīcā, «cik ilgi vien varēs».

Ēka, kur atrodas viesnīca Hotel de Rome, partiju apvienības Vienotība birojs, Narvesen veikals, Citadeles banka un veikals Andrew’s Ties un citi nomnieki, tika nodota jaunajam īpašniekam Baltic Investment Group pagājušajā nedēļā.

Jau 18. jūlijā – dienā, kad ēka tika pārdota, jaunie īpašnieki esot pilnībā vēlējušies pārņemt arī viesnīcas pārvaldīšanu, taču piektdienas rītā konfliktā iesaistījās jauno īpašnieku nolīgta apsardzes firma. Pašreizējā viesnīcas ēkas nomnieka advokāts norādījis, ka šāda attiecību kārtošana nav Rietumvalstīm raksturīga un vēlas, lai viesnīcas operētāja maiņa notiktu «civilizētā veidā». Pašreizējais Hotel de Rome viesnīcas operators ir aicinājis konfliktā iesaistīties arī Valsts Policiju (VP).

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija Daugava (Daugava) un AS Swedbank pēc deviņus mēnešus ilga konflikta panācis oficiālu mierizlīgumu, atklāj uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars.

«Konstruktīvu pārrunu rezultātā esam panākuši abpusēji izdevīgu vienošanos, noslēdzot vienošanos pie esošā aizdevuma līguma, oficiāli nostiprinot sadarbību un pilnībā izbeidzot turpat gadu ilgušo konfliktu. Attiecīgi arī visās trīs tiesvedībās tiks iesniegti izlīgumi. Tas nozīmē, ka uzņēmums turpinās darbu un attīstīsies,» sacīja Vaivars.

Uzņēmējs uzsvēra, ka «Latvijai kašķi nav vajadzīgi ne politikā, ne biznesā, un cerams, ka arī valstī beidzot sāksies racionāls darba process».

Jautāts par uzņēmuma nākotnes plāniem, Vaivars sacīja, ka tuvāko mēnešu laikā Daugava sāks tirgot arī desas un cīsiņus.

Swedbank bažas par vērtīgāko daudznozaru kompānijas DK Daugava (Daugava) aktīvu nobēdzināšanu bijušas patiesas, norādīja bankas komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns, komentējot uzņēmuma vadītāja Aigara Vaivara paustos apgalvojumus saistībā ar tiesvedību pret Daugavu.

Vaivars šodien apgalvoja, ka banka nevēlas atzīt savas kļūdas, tāpēc novilcinot laiku, lai atrastu juridiskas iespējas pasliktināt Daugavas pozīciju tiesvedības procesā. «Veicām preču zīmju novērtēšanu, lai saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien pārsniedz vienu miljonu latu, tad jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt vien pāris simtus tūkstošu latu, kā to iepriekš novērtējusi banka,» akcentēja Vaivars.

«Tas tikai vēlreiz apliecina, ka bankas bažas par vērtīgāko aktīvu nobēdzināšanu bija patiesas. Vērtību iznešanu ārpus kompānijas un tad ierosinājumu tās atlikt atpakaļ nodēvēt par risinājumu ir demagoģiski. Mēs, protams, esam priecīgi, ka otra puse beidzot ir izrādījusi kādu aktivitāti, un ceram, ka tā beidzot būs konstruktīva un atbildīga. Diemžēl mēs to nesekmīgi gaidām jau vairāk nekā gadu. Tā vietā ir bijusi tikai aktivitāte plašsaziņas līdzekļos,» situāciju novērtēja Svilāns.

No trešdienas, 10.jūlija, līdz 13. jūlijam ierobežota transportlīdzekļu satiksme Lucavsalā. Publiskā pasākuma laikā Rīgas iedzīvotājiem un viesiem jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem un slēgtu satiksmi Lucavsalas apkārtnē, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 08.00 līdz plkst. 24.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Zaķusalas krastmalā, posmā no Salu tilta līdz Televīzijas tornim.

Ceturtdien, 11. jūlijā, jau no plkst. 8.00 līdz pat sestdienas rītam, 13. jūlija, plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja un Pārdaugavas izpilddirekcijas izsniegtām atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Lucavsalas ielā.

Skandināvijas lidsabiedrība samazinās izmaksas par 445 miljonu ASV dolāriem, «nogriežot» vismaz 800 darbavietu, vēsta thelocal.se.

Ziņas par jostas savilkšanu lidsabiedrībā SAS izskanējušas pirmdien – pēc brīvdienās notikušās «krīzes tikšanās». SAS veiks tādus taupības pasākumus kā atteikšanos no aviācijas zemes pakalpojumiem un Norvēģijas meitasuzņēmuma. Tāpat aviokompānijā tiks samazināti 800 darbavietu, un tagad ir sākušās sarunas arī par algu samazināšanu. Tādējādi Skandināvijas lidsabiedrība cer ietaupīt 455 miljonus ASV dolāru. Lidsabiedrība cer pārdot arī aktīvus aptuveni 445 miljonu ASV dolāru vērtībā.

«Valde ir sniegusi vienprātīgu atbalstu šim plānam un iesaka arī aviokompānijas darbiniekiem atbalstīt gaidāmos pasākumus,» teikts SAS paziņojumā.

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

SAS gan noliedz jebkādas baumas par bankrotu un norāda, ka šobrīd kompānijai briesmas nedraudot. Savukārt tirgus analītiķi intervijā Zviedrijas portālam di.se norāda uz to, ka SAS nekavējoties ir jāsper attiecīgi soļi, lai tiktu galā ar savām finanšu problēmām.

Intervijā Zviedrijas portālam di.se tirgus analītiķi norāda uz to, ka SAS nekavējoties ir jāsper attiecīgi soļi, lai tiktu galā ar savām finanšu problēmām.

Viens no aviokompānijas lēmumiem varētu būt akciju emisija, otrs, savukārt, kompānijas bankrota paziņošana. "Šāda situācija nepārprotami tuvojas," norādījis analītiķis Lars Heindorfijs.

L. Heindorfijs norāda, ka SAS nav daudz iespēju izbēgt no bankrota. "Izmaiņas konjuktūrā varētu palīdzēt, taču maz ticams, ka šādas izmaiņas notiks. Cits variants varētu būt atsevišķu struktūrvienību pārdošana, kas nav saistīta ar uzņēmuma pamata biznesu," norāda L. Heindorfijs.

Šā gada 1.februārī četrzvaigžņu viesnīca Hotel Garden Palace pārtraukšot savu darbību, jo pašreizējai viesnīcas operētājkompānijai SIA Garden Palace beidzies viesnīcas apsaimniekošanas līgums un tas netikšot pagarināts, šādu informāciju medijiem izplatījis zvērināts advokāts Aigars Laizāns.

Viesnīcas ēkas īpašniekiem esot tapis zināms, ka operētājkompānija vairs nenodrošina tādu servisu, kādu prasa četrzvaigžņu viesnīcas statuss, un tas radot būtisku kaitējumu ne vien viesnīcas tēlam, bet arī tās klientiem un viesnīcas mantai. Tādēļ ēkas īpašnieki vērš Latvijas iedzīvotāju, sadarbības partneru un tūristu uzmanību – viesnīcas operators nedrīkstēja un turpmāk nedrīkstēs pieņemt viesnīcas rezervācijas pēc 31. janvāra, jo operatoram nav nekādu tiesību izmantot ēku turpmākai viesnīcas pakalpojumu sniegšanai.

Viesnīcas Hotel Garden Palace ēkas īpašnieku SIA 966 Freecom pārstāvis A. Laizāns informē, ka viesnīcas ēkas īpašnieki kopš decembra vidus rūpīgi sekojuši līdzi notikumiem, kas saistās ar viesnīcas operētājkompānijas SIA Garden Palace darbību, jo šī kompānija vienlaicīgi apsaimniekoja arī viesnīcu Royal Square Hotel & Suites Vecrīgā, kas, kā zināms no publiski izskanējušās informācijas, ir cietusi no reiderisma.

Patlaban slēgtās viesnīcas Hotel de Rome ēkas ieradušies vairāki apsardzes firmas Koblenz darbinieki, lai palīdzētu bijušajiem īpašniekiem no restorāna Paulinger alus dārzs iznest mantas. «Tā ir laupīšana skaidrā dienas laikā. Bez kriminālprocesa šeit neiztikt,» atzīmēja jauno ēkas īpašnieku SIA Baltic Investments Group pārstāvis, zvērināts advokāts Armands Liberts.

Šādu tiesības bijušajiem ēkas nomniekiem neesot, jo pārdošanas līgumā minēts, ka ēka tiek pārdota ar visu tās aprīkojumu.

Ar restorāna un viesnīcas ēkas bijušo nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH pārstāvjiem portālam Nozare.lv pagaidām nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, 29.jūlijā viesnīcas Hotel de Rome ēkas jaunais īpašnieks SIA Baltic Investments Group, atslēdzot elektrību, pārtrauca viesnīcas darbību.

Nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH direktors un īpašnieks Jurgens Rēlingers klāstīja, ka pieczvaigžņu viesnīcas Hotel de Rome operatoram no atceltajām rezervācijām un negūtajiem ienākumiem viesu apkalpošanā līdz šī gada beigām radīti zaudējumi vairāk nekā 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) apmērā.

Skandināvu aviokompānija SAS plāno piedāvāt 21 jaunu lidojuma galamērķi, un jaunie lidojuma maršruti varētu tikt iesviesti nākamgad, raksta thebaltic-course.com.

Tik daudz jaunu lidojuma galamērķu piedāvājums ir daļa no SAS jaunās 4Excellence stratēģijas. «Avionozarē kopumā mēs paredzam ievērojamu to pasažieru skaita pieaugumu, kuru lidojumu mērķis ir atpūtas brauciens, un arī SAS vēlas piedāvāt vairāk lidojumu «atpūtniekiem»,» norādīja SAS izpilddirektors un prezidents Rikards Gustavsons (Rickard Gustavson).

Aviokompānija SAS jau paplašināja piedāvāto galamērķu skaitu šī gada martā, kad lidsabiedrība nāca klajā ar 17 jauniem lidojuma maršrutiem.

Laikrakstam DB tagadējais Estonian Air prezidents un bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila norādīja, ka skandināvu lidsabiedrības Finnair, SAS un Flybe Nordic attīsta agresīvu politiku Baltijas valstīs.

Apjomīgie reorganizācijas plāni, visticamāk, Skandināvijas aviokompāniju SAS nespēs izglābt un tuvāko 12 mēnešu laikā tā beigs savu eksistenci, uzskata aviācijas eksperts.

Zviedrijas aviācijas analītiķis Anderss Lidmans (Anders Lidman) medijam The Local norādīja, ka SAS nav daudz iespēju, lai mainītu iepriekšējo gadu kursu, un kompānijas pieeja uzņēmējdarbībai ir «iesprūdusi» astoņdesmitajos gados, kad nacionālās lidsabiedrības baudīja monopolu.

«Kad jums ir monopols, jums nav jāuztraucas par izmaksām. Jūs varat pievērst galveno uzmanību pakalpojumam, un SAS šajā jomā ir ļoti laba,» klāstīja eksperts. Viņš norādīja, ka SAS ļoti lēni reaģē uz izmaiņām tirgū, kurā sevi pieteikušas zemo cenu lidsabiedrības. «Tas ir apmērām tā it kā inficēties ar kādu vīrusu un to atklāt tikai tad, kad jau ir par vēlu,» klāstīja eksperts.