#Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju.

«Kampaņas laikā apkopotā statistika no fotoradariem un īpaši aprīkotas demo automašīnas liecina, ka vidējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates ir nedaudz lielāks - ap 2%,» sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Sākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēsa, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir apmēram 1,5%.

Konkurences padomes (KP) analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki trūkumi, šodien žurnālistiem sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Liepiņš.

Viņš gan atturējās detalizēti komentēt KP veikto analīzi, jo CSDD ar to vēl nav iepazinusies. Tajā pašā laikā Liepiņš norādīja uz vairākiem trūkumiem KP analīzē.

Piemēram, KP ekonomisti neesot korekti analizējuši tehniskās apskates staciju pakalpojumu cenas Eiropas Savienībā (ES). KP norādījusi, ka Latvijā, faktiski pastāvot CSDD monopolam, tehniskās apskates cenas ir augstākas, turpretī Liepiņš uzsvēra, ka Latvijā šī pakalpojuma cenas ir ceturtās zemākās ES.

Tāpat Liepiņš noraidīja KP pārmetumus par tehniskās apskates staciju pieejamību. KP minēja, ka Rīgā ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. Tomēr Liepiņš uzsvēra, ka Rīgā tehniskās apskates stacijā ir 12 līnijas, salīdzinot ar ES ierasti pieejamo vienu līniju.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Jelgavā atklāta Latvijā plašākā reģionālās tehniskās apskates stacija. Pēc stacijas atklāšanas pirmoreiz Jelgavā norisinājās arī Tehniskās apskates nakts pasākums.

Lai padarītu klientiem ērtāku un pieejamāku tehniskās apskates veikšanu, jaunajā stacijā līdzšinējo divu tehniskās apskates līniju vietā izveidotas četras līnijas – trīs vieglo transportlīdzekļu pārbaudei un viena kravas automobiļiem, kas ļaus apkalpot lielāku transportlīdzekļu skaitu.

Ēkas projektu izstrādājis Arhis Arhitekti. Tās arhitekti Arnis Kleinbergs un Jānis Zvejnieks uzsver, ka, projektējot Jelgavas tehniskās apskates staciju, arhitektu pamatuzdevums bija izveidot funkcionāli ērtu un estētiski pievilcīgu klientu apkalpošanas objektu. Kopā ar nākamajā būvniecības etapā realizējamo CSDD nodaļās ēku, jaunajā pilsētas attīstības rajonā veidojas mūsdienīgs klientu apkalpošanas centrs.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Pēc tehniskās apskates pakalpojuma nodošanas privātajiem komersantiem cena klientiem, visticamāk, būtiski nemainīsies, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē teica Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Aivars Aksenoks.

Saeimas komisija šodien skatīja jautājumus par atļauju izbeigt līdzdalību un pārdot CSDD piederošās SIA "Auteko & TUV Latvija", SIA "Scantest", SIA "Venttests" un SIA "Autests" kapitāla daļas. Tā kā valdība augustā atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu noteikt, ka CSDD automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu jāiepērk, nevis jānodrošina pašai, tika pieņemts arī lēmums, ka CSDD jāizbeidz līdzdalība un jāpārdod tai piederošās kapitāldaļas četros uzņēmumos, kas sniedz tehniskās apskates pakalpojumus. CSDD piederošo kapitāldaļu atsavināšana četros uzņēmumos uzticēta AS "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor").

"Possessor" izpilddirektors Vladimirs Loginovs skaidroja, ka pašreiz notiek sagatavošanās posms. Tuvāko nedēļu laikā iecerēts izsludināt iepirkumu izsoles vērtēšanas pakalpojumiem, ar plānu noslēgt līgumu novembra laikā. Pēc tam trīs mēnešus paredzēta izsolāmo uzņēmumu kapitāla daļu novērtēšana, pārdošanas noteikumu un pirkuma līguma sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana. Savukārt 2021.gada februārī plānota izsoles izsludināšana.

Latvijas autoparks ir otrs vecākais Eiropā, turklāt 50-80% automašīnu tehniskajās apskatēs tiek konstatēti būtiski bojājumi, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Transportlīdzekļu tehniskās kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien turpināja vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu pagarināt termiņu, kādā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā apskate.

Automašīnu vidējais vecums Latvijā ir 13,17 gadi. Vēl vecākas automašīnas Eiropā ir tikai Maltā (13,8 gadi), bet vidējais automašīnu vecums Eiropā ir 8,3 gadi.

Liepiņš deputātus informēja, ka ar pirmo reizi tehnisko apskati nespēj iziet 45% no automašīnām, turklāt 18% tiek konstatēti būtiski defekti balstiekārtā. Dienā vidēji 13 automašīnām tehniskās apskates laikā tiek aizliegta turpmākā dalība satiksmē, 61,7% no šīm automašīnām apskates laikā iziet no ierindas bremžu sistēma.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

Valsts policijas ar 360 grādu kameru aprīkotais netrafaretais policijas mikroautobuss aptuveni mēneša laikā konstatējis 600 satiksmes noteikumu pārkāpumus, šodien Ceļu satiksmes drošības padomē norādīja Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Lielākā daļa pārkāpumi saistīti ar braukšanu bez laikus veiktas tehniskās apskates vai obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas, kā arī ar braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu.

Jau ziņots, ka šogad oktobra beigās uz ielām sāka darboties ar 360 grādu kameru aprīkots netrafarets policijas mikroautobuss. Busiņā iemontētā iekārta spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju.

Pārkāpuma izdarītājs, līdzīgi kā ar foto radariem netiek apturēts, taču vēlāk saņems pārkāpuma protokolu ar automašīnas attēlu, numurzīmi un fiksēto pārkāpumu. Ar kamerām var konstatēt visdažādākā veida pārkāpumus, piemēram, agresīvu braukšanu, telefona lietošanu, pārvietošanos pa sabiedriskā transporta joslām, pagriezienu nerādīšanu, braukšanu pie sarkanās gaismas, braukšanu bez gaismām un citus.

#Stacionārie fotoradari kontrolē OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus arī gadījumos, kad netiek pārsniegts ātrums.

Jaunas kampaņas ietvaros uz ceļiem izvietotie stacionārie fotoradari kontrolē OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus arī gadījumos, kad netiek pārsniegts ātrums. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvis Gints Lazdiņš, fotoradaru fiksēto pārkāpumu gadījumos tiks piemēroti sodi.

LTAB sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju īsteno sociālu kampaņu, kuras mērķis ir skaidrot sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazināt to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai nokavē tehniskās apskates derīguma termiņus.

Rīgas tehniskās apskates stacijā uzstādīts jauns Tehniskās apskates nakts apmeklētības rekords – 15 stundās tika pārbaudīti 1923 auto. Pērn šajā pasākumā tika pārbaudīti 1357 spēkrati; tātad šogad par 30% vairāk nekā 2017.gadā, informē CSDD.

«Tehniskās apskates nakts» laikā CSDD aicina autovadītājus pievērst uzmanību auto tehniskajam stāvoklim un tā nozīmei ceļu satiksmes drošībai ikdienā. Rīgā šāds pasākums notika jau septīto reizi.

Šogad lielākā daļa jeb 1558 auto izmantoja iespēju veikt bezmaksas transportlīdzekļa diagnostiku, no tām tehniskās apskates uzlīmi saņēma 365 jeb gandrīz 20% spēkrati. Rīgā pārbaudīto automobiļu vidējais vecums bija 15 gadi. Vecākais auto, kas svētdienas naktī tika pārbaudīts tehniskās apskates stacijā, bija 1975. gada žigulis. Kopumā Rīgas tehniskās apskates darbinieki visvairāk aizrādījumus izteica par neatbilstošiem lukturiem, balstiekārtas un bremžu sistēmas bojājumiem.

Apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu

Tā intervijā DB stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas:

Vai ir stingra korelācija starp apdrošināšanas pakalpojumu attīstību un iedzīvotāju pirktspēju? Kā tas ir Latvijā?

Šāda korelācija neapšaubāmi ir – apdrošināšanas nozare ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko sniegumu attiecīgajā brīdī, un, palielinoties pirktspējai, palielinās pieprasījums pēc apdrošināšanas. Viens no rādītājiem, ko analizē nozares eksperti un kas liecina par katras valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pirktspēju, ir apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šī attiecība nedzīvības apdrošināšanā ir 1,8%. Lielbritānijā tie ir 2,8%, Īrijā – 4%, Francijā – 3,2%. Pozitīva tendence, ka Latvijā pieprasījums pēc apdrošināšanas katru gadu palielinās. Ir jāsaprot, ka apdrošināšana ir vērtība. Piemēram, OCTA nereti tiek uztverta kā papildus nodoklis, nevis kā savas atbildības apdrošināšana. Citāda ir situācija, iegādājoties KASKO, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanu – klienti saprot, ka līdz ar polisi iegūs lielāku drošību un sirdsmieru.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Plānots, ka nākotnē par sabiedriskā transporta izmantošanu bez samaksas vai bez braukšanai derīgas biļetes vairs netiks piemēroti administratīvi sodi, turpmāk tos noteiks paši pārvadātāji, piemērojot līgumsodu.

Līdz ar to nepieciešams veikt grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), ko otrdien, 5. janvārī, atbalstīja Ministru kabineta (MK) sēdē. Lai grozījumi stātos spēkā, tiem vēl jāgūst atbalsts Saeimā.(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

No LAPK plānots svītrot pantu, kas pašlaik nosaka sodu apmērus par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes. Šādi grozījumi nepieciešami, lai personai par vienu un to pašu pārkāpumu netiktu piemēroti vairāki sodi (administratīvais sods un līgumsods), jo ar grozījumiem MK noteikumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība tiks noteikts līgumsoda maksimālais apmērs un piemērošanas kārtība.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

AAS BTA Baltic Insurance Company bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms Baltijas valstīs šī gada deviņos mēnešos audzis par 30,8%, savukārt peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 7,3 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Straujākā izaugsme joprojām vērojama Latvijas apdrošināšanas tirgū - BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pirmajos deviņos mēnešos bija par 43,7% lielāks nekā 2017.gada deviņu mēnešu griezumā. BTA Latvijā, salīdzinājumā ar 2017.gadu to pašu periodu, palielinājis peļņu, sasniedzot 2,9 milj. eiro.

BTA Latvijā bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms šī gada deviņos mēnešos sasniedza 59,1 milj. eiro, kas ir par 18 milj. eiro vairāk nekā 2017.gadā. Izteikts BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums +43.7% vērojams Latvijā, tā rezultātā, BTA turpina noturēt stabilas pozīcijas kā vadošais apdrošinātājs kopējā Baltijas tirgū, kur kopējais bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms sasniedz 156,6 milj. eiro (+30,8%). Savukārt Lietuvā BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pieauga par 24,2%, bet Igaunijā - par 23,6%.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no pirmdienas, 24. jūlija, klientiem pakalpojumus nodrošinās jaunā un modernā Siguldas tehniskās apskates stacijā, kas atradīsies jaunā adresē - Vidzemes šosejas 46. kilometrā, Inčukalna novadā (blakus Aerodium un Siguldas Bloks), informē CSDD.

«CSDD izvirzījusi mērķi kļūt par labāko pakalpojumu sniedzēju valstī, tāpēc tiek modernizēti klientu apkalpošanas centri, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus veidus, kā klientiem mazināt pakalpojumu saņemšanas laiku. Tāpat šis mērķis nav sasniedzams bez tehnisko apskašu staciju modernizēšanas un pilnveidošanas,» informē direkcijā atzīmējot, ka jaunā Siguldas tehniskās apskates stacija palīdzēs sasniegt šo mērķi, jo tā turpmāk atradīsies daudz ērtākā vietā, stacija būs plašāka, jo vienas tehniskās apskates līnijas vietā būs trīs. Tas savukārt pilnībā atdalīs kravas auto plūsmu no vieglo auto plūsmas, palielinot stacijas caurlaidību.

Ministrijām uzdots izvērtēt iespēju noteikt retākas tehniskās apskates jaunām automašīnām, iespējams, tās varētu būt jāveic tikai reizi četros gados, bet lietotām – reizi divos gados, nevis katru gadu.

Šādu uzdevumu Satiksmes un Finanšu ministrijām šodien deva valdība.

Ierēdņiem būs jāpiedāvā risinājumi, kā nodrošināt, lai retākas tehniskās apskates neatstātu negatīvu iespaidu uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) pieļauj, ka jaunu transportlīdzekļu īpašniekiem visus ikgadējos nodokļus, kas patlaban jāmaksā, izejot tehnisko apskati, varētu likt nomaksāt reizi četros gados, proti, reģistrējot attiecīgo automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

CSDD gan uzskata, ka pagaidām Latvijā nevar ieviest retākas tehniskās apskates, jo statistika liecinot, ka automašīnu vidējais vecums Latvijā ir 16 gadi un tikai aptuveni 60 % automašīnu tehnisko apskati „iziet” ar pirmo reizi.

Sestdien, 26.augustā Rīgas tehniskās apskates stacijā uzstādīts «Tehniskās apskates nakts» pasākumu apmeklētības rekords - 10 stundās pārbaudīti 1357 auto. Pērn šajā pasākumā tika pārbaudīti 1210 spēkrati, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļa.

«Tehniskās apskates nakts» devīze ir «Mēs par drošu auto!» un tajā CSDD aicina autovadītājus pievērst uzmanību auto tehniskajam stāvoklim un tā nozīmei ceļu satiksmes drošībai ikdienā.

Šogad lielākā daļa jeb 1357 auto izmantoja iespēju veikt bezmaksas transportlīdzekļa diagnostiku, bet tehniskās apskates uzlīmi saņēma 225 spēkrati. Rīgā pārbaudīto automobiļu vidējais vecums bija 16 gadi. Vecākais auto, kas pagājušajā naktī ieripoja tehniskās apskates stacijā, bija 1950.gada Moskvich 400.

Kopumā tehniskās apskates darbinieki visvairāk aizrādījumus izteica par nenoregulētiem lukturiem, balstiekārtas un bremžu sistēmas bojājumiem.

Pasākumā piedalījās arī vairāki vēsturiski spēkrati - par vienu no elegantākajiem «Tehniskās apskates nakts» apmeklētāji atzina 1979.gada Chevrolet Corvette C3.