No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam; grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»

Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.

Piecu gadu pārejas laiks

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.

Finanšu ministrijas (FM) eksperti un profesionālo organizāciju pārstāvji Grāmatvedības forumā šodien iepazīstinās ar jaunā grāmatvedības likuma projektu, informē FM.

Jaunais likumprojekts aizstās patlaban spēkā esošo likumu "Par grāmatvedību".

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 29.septembrī lēma virzīt izskatīšanai parlamentā Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumprojektu "Par grāmatvedību", ar kuru pārstrādāts novecojušais grāmatvedības likums.

FM jauno likumprojektu izstrādāja, lai tas būtu atbilstošs mūslaiku juridiskās tehnikas prasībām. Ministrijā norāda, ka patlaban spēkā esošais likums par grāmatvedību tika pieņemts 1992.gadā, tas stājās spēkā 1993.gada 1.janvārī un kopš spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes.

"Laika posmā, kas pagājis no likuma pieņemšanas līdz šodienai ir notikušas ievērojamas izmaiņas juridiskajā tehnikā. Tādēļ likuma nosaukums, teksta izkārtojums un iedalījums vienībās neatbilst pašreizējām juridiskās tehnikas prasībām, jo nav pantu nosaukumu un daļu numuru, kā arī nav atsevišķi norādīts likumā lietoto terminu skaidrojums, likuma mērķis un darbības joma," skaidro FM.

Valdība 2.aprīlī izskatīja informatīvu ziņojumu par grāmatvedības prasībām mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem un to vienkāršošanas iespējām.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā sagatavot grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, lai iekļautu atsevišķu regulējumu attiecībā uz MUN maksātājiem. Tāpat sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un grāmatvedības jomas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sadarbības partneriem nepieciešams sagatavot brīvi pieejamu grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu.

Mikrouzņēmumu nodokļa likums nenosaka ieņēmumu aprēķināšanas metodi. Ieņēmumus aprēķina, balstoties uz attiecīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem. Pašlaik MUN maksātājs, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, parasti kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un maksā nodokli no saņemtās naudas summas (naudas plūsmas jeb kases princips). Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir MUN maksātāja (mikro SIA), kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ievērojot Gada pārskatu likuma prasības, un maksā nodokli no izrakstīto rēķinu summas neatkarīgi no šo rēķinu samaksas (uzkrāšanas princips).

Pašlaik mikrouzņēmumiem grūtības sagādā grāmatvedības organizācijas dokumentu, jo sevišķi grāmatvedības kontu plāna un grāmatvedības politiku izstrādāšana, norāda Finanšu ministrija (FM).

Tādēļ ministrija piedāvā sagatavot grozījumus Ministu kabineta noteikumos par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, lai iekļautu atsevišķu regulējumu attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem.

Kā informēja FM, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un grāmatvedības jomas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sadarbības partneriem nepieciešams sagatavot brīvi pieejamu grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu.

Mikrouzņēmumu nodokļa likums nenosaka ieņēmumu aprēķināšanas metodi. Ieņēmumus aprēķina, balstoties uz attiecīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem. Pašlaik MUN maksātājs, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, parasti kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un maksā nodokli no saņemtās naudas summas (naudas plūsmas jeb kases princips). Savukārt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir MUN maksātāja (mikroSIA), kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ievērojot Gada pārskatu likuma prasības, un maksā nodokli no izrakstīto rēķinu summas neatkarīgi no šo rēķinu samaksas (uzkrāšanas princips).

Valdība 8. janvārī akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» (noteikumi Nr. 585), precizējot noteikumu normatīvus atbilstoši jaunajam Pievienotās vērtības nodokļa likumam, kā arī grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli attiecībā par skaidras un bezskaidras naudas avansu norēķinu kārtību.

Valdības preses dienestā norādīja - ņemot vērā, ka šā gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums. Šī likuma 129. panta piektā daļa paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinā norādītās summas var izteikt jebkurā valūtā ar nosacījumu, ka maksājamā vai koriģējamā nodokļa summa ir izteikta latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam attiecīgās ārvalsts valūtas kursam darījuma brīdī vai avansa maksājuma saņemšanas brīdī. PVN rēķinā maksājamā vai koriģējamā nodokļa summu var arī izteikt latos atbilstoši Eiropas Centrālās bankas publicētajam valūtas kursam darījuma brīdī vai avansa maksājuma saņemšanas brīdī. Šajā gadījumā valūtas maiņas kursu starp valūtām, kas nav eiro, aprēķina, izmantojot katras valūtas maiņas kursu pret eiro.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Tādējādi plānots atvieglot grāmatvedības uzskaiti mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem.

Grozījumi noteikumos tiek veikti, lai nošķirtu prasības ieņēmumu un izdevumu uzskaitē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem un MUN maksātājiem, kā arī lai noteiktu, konkrēti kuri MUN maksātāju (fizisko personu) ieņēmumu veidi ir vai nav uzskatāmi par saimnieciskās darbības ieņēmumiem un attiecināmi uz apgrozījumu.

Tāpat ar grozījumiem noteikumus paredzēts papildināt ar jaunu, tieši MUN maksātājiem paredzētu žurnālu un iekļaut MUN maksātājiem paredzētus noteikumus par pamatlīdzekļu un to nolietojuma uzskaiti. Ja nodokļu maksātājs maina izvēlēto MUN maksātāja statusu un kļūst par personu, kas ir IIN maksātāja, tam jāuzskaita datus par tā saimnieciskajā darbībā izmantojamiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem un jāaprēķina nolietojumu noteiktā kārtībā, lai varētu noteikt pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma atlikušo vērtību.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 21. decembrī, tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā. MK noteikumi reglamentēs kārtību, kādā vienkāršā ieraksta sistēmā uzskaitāmi saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi, pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi un to nolietojums, krājumi un kādi grāmatvedības reģistri kārtojami.

Paredzams, ka, stājoties spēkā noteikumiem, individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, un kuras grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējušās vienkāršā ieraksta sistēmu, būs lielāka skaidrība par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī veiktu mantas un norēķinu kontroli.

Šā gada 19. decembrī Saeimā tika apstiprināti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz izslēgt likuma par IIN 11.panta piekto daļu, saskaņā ar kuru izdoti MK noteikumi par kārtību, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite IIN aprēķināšanas vajadzībām. Šie noteikumi pašlaik regulē kārtību, kādā ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus uzskaita fiziskās personas, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķināšanas vajadzībām, skaidro Saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumu žurnāla saturu. Tādejādi no 2007. gada 1. janvāra šie noteikumi zaudēs spēku. MK noteikumu projekts par grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā paredz pārņemt šo noteikumu prasības attiecībā uz žurnāla saturu, kā arī noteikt un skaidrot tā aizpildīšanas kārtību.

„Grāmatvedības pamati - 1.līmenis”

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs ar 2013.gada 6.maiju uzsāk jauno mācību sezonu ar mācību programmu „Grāmatvedības pamati – 1.līmenis”

Mācību programma paredzēta grāmatvežiem, kuri uzsāk savu karjeru finanšu jomā un tiem nepieciešamas zināšanas, kā no pašiem uzskaites pamatiem nonākt līdz kompānijas gada pārskatam.

Divu mēnešu, mācoties nelielā grupā, programmas dalībnieki apgūs grāmatvedības pamatus un nodokļus kursā „Grāmatvedības pamati - 1.līmenis” Tā ir LZRA Izglītības centra darba specifika, ka tiek veidotas grupas ar nelielu dalībnieku skaitu, jo Izglītības centra mērķis ir nodrošināt augstu mācību kvalitāti.

Lai veicinātu uzņēmēju izpratni un vienotu pieeju noteikto prasību realizēšanā eiro ieviešanas procesa gaitā, ir izstrādāti apjomīgi skaidrojošie materiāli, taču uzņēmumiem patstāvīgi ir jāizveido savs individuāls eiro ieviešanas plāns, turklāt būtiskas tā sastāvdaļas ir informācijas sistēmu piemērošana un uzņēmumu grāmatvedības un finanšu datu konvertācija.

Tā norāda EY eiro projekta vadītāja, grāmatvedības uzskaites eksperte Arta Spilberga.

Tuvojoties pirmajam uzņēmējiem svarīgajam eiro ieviešanas posmam - paralēlo cenu atspoguļošanas perioda sākumam - 1. oktobrim, vēl jo vairāk aktualizējas jautājums: Cik gatavs ir uzņēmums pārejai uz eiro?

Sekmīgai katra individuāla uzņēmuma eiro ieviešanas plāna realizācijai informāciju sistēmu jomā, būtu jādomā un jāspēj pozitīvi atbildēt uz sekojošiem pamatjautājumiem:

1. Vai ir apzinātas visas uzņēmumā lietotās informāciju sistēmas un to savstarpējā ietekme?

2. Vai ir apzināti un izvēlēti informāciju sistēmu pārejas scenāriji?

Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.

Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."

Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Sākot ar 2005. gadu, Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem, sagatavojot konsolidētos gada pārskatus, būs jāievēro Starptautiskie grāmatvedības standarti. To paredz Eiropas Parlamenta un Ministru padomes 2002. gada 19. jūnija regula EK nr. 1606/2002 par Starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu. Tiesa, Latvijā ir uzņēmumi, kuri savus gada pārskatus jau gatavo atbilstoši Starptautisko grāmatvedības standartu izvirzītajām prasībām, ieskaitot bankas un apdrošināšanas sabiedrības. «Regulas prasība attieksies tikai uz tiem Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem, kuriem ir meitas uzņēmumi vai izšķiroša ietekme citos uzņēmumos, bet neattieksies uz tām publiskajām akciju sabiedrībām, kurām nav šādu ieguldījumu un līdz ar to nav jāsastāda konsolidētais gada pārskats», skaidro Finanšu ministrijas grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas departamenta direktors Arturs Malējs. Viņš norāda: lai arī ES dalībvalstīm ir dota iespēja pēc to izvēles paplašināt Starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, to attiecinot arī uz pārējiem konsolidēto gada pārskatu sagatavotājiem un/vai individuālajiem gada pārskatiem, Latvijā to pašlaik nav paredzēts darīt. 2003. gada 18. jūnijā tika izdota ES direktīva, kura grozīja agrāk noteiktās grāmatvedības direktīvas, lai novērstu pretrunas ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Lai nodrošinātu Starptautisko grāmatvedības standartu regulas prasību ieviešanu, Eiropas Komisija šā gada 23. septembrī pieņēma vēl vienu regulu. Ar to obligātai lietošanai tiek akceptēta lielākā daļa no pašlaik esošajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un attiecīgās šo standartu interpretācijas. A.Malējs norāda, ka šai regulai latviešu valodā vajadzētu būt pieejamai nākošgad. Lai uzņēmumi, kuriem atbilstoši ES regulai ir jāsastāda konsolidētie gada pārskati atbilstoši Starptautiskās grāmatvedības standartiem, to varētu izdarīt, A. Malējs iesaka par šo jautājumu domāt savlaicīgi, jau 2004. gadā, jo, sastādot konsolidēto gada pārskatu par 2005. gadu, būs jāuzrāda arī salīdzinošie 2004. gada rādītāji. Tiesa, līdz šim vēl Eiropas Komisija nav akceptējusi Starptautiskos grāmatvedības standartus, kas attiecas uz finanšu instrumentiem un kuru projektu apstiprināšanai pēc provizoriskiem datiem varētu pabeigt nākošgad, skaidro A. Malējs. Tādējādi ES regulu skaits grāmatvedībā pieaugs un to prasības būs jāievēro arī atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem.

Pirmā nauda ir jānopelna vienā biznesā, un tad jāķeras pie augstāka līmeņa uzņēmējdarbības – lai strādātu grāmatvedības jomā, jau ir jābūt visnotaļ specifiskām zināšanām, tā uzskata kompānijas Amaija līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Dzintra Uibo.

Viņa naudu nopelnījusi, izveidojot, attīstot un veiksmīgi pārdodot bērnu preču tirdzniecības kompāniju Amaija, bet nu jau vairākus gadus sekmīgi vada grāmatvedības un finanšu pakalpojumu uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu. „Viss notika ļoti vienkārši – 2007. gadā tika pārdots iepriekšējais bizness, kuru nopirka liela starptautiska kompānija Danone. Jaunais īpašnieks skaidri pateica, ka uzņēmumu iegādājās, lai tajā īstenotu savu stratēģiju, padarot to par bērnu pārtikas tirdzniecības pārstāvniecību Latvijā,” stāsta Dz. Uibo. Bērnu preču tirdzniecības uzņēmums mums piederēja divām līdzīpašniecēm – Dz. Uibo un kompānijas galvenajai grāmatvedei Anitai Melderei. Abas vienojušās, ka, lai gan visi pārējie darbinieki nu jau nopirktajā uzņēmumā paliek, viņām jāiet prom. Laika gaitā vēlmi strādāt kopā ar viņām izteikusi arī galvenās grāmatvedes nu jau bijusī vietniece.

Valsts kontrole: Centrālās zemes komisijas (CZK) grāmatvedības pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par CZK finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem pārskata gadā.

Valsts kontrole (VK) konstatējusi nepilnības Centrālās zemes komisijas grāmatvedības organizācijā (CZK) un uzskaitē, kā arī fiksējusi vairāku normatīvo aktu pārkāpumus, bet kopumā situācija iestādē novērtēta pozitīvi, Db.lv informē VK.

VK ir veikusi finanšu revīziju un sniegusi atzinumu par CZK 2007.gada finanšu pārskatu. Revīzijas laikā konstatēts, ka CZK izstrādātie grāmatvedības organizāciju un kārtošanu regulējošie dokumenti neatbilst vairākām Ministru kabineta noteikumu par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju prasībām.

Tā, piemēram, CZK nav noteikta inventarizācijas veikšanas un gada pārskata sagatavošanas kārtība, kā arī pamatlīdzekļu un nākamo periodu izmaksu uzskaites principi, līdz ar to veicinot neatbilstošu grāmatvedības uzskaiti.

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

Piesaistot policijas spēkus, uzņēmēji atgūst grāmatvedības dokumentus, kas pazuduši kopā ar pašu grāmatvedi. Virkne mazo uzņēmēju mēnešiem ilgi dzen pēdas mīklaini pazudušai grāmatvedei un firmu grāmatvedībai. Piesaistot policiju, izdevies atgūt daļu no dokumentiem, bet grāmatvede turpina strādāt ar jauniem klientiem, tiesībsargiem apgalvojot, ka nekādus dokumentus nav piesavinājusies.

Uzņēmēji norāda, ka grāmatvedes Lāsmas Majores-Menjokas un grāmatvedības dokumentu nozušanas dēļ nav iespējams laikus VID iesniegt nepieciešamos pārskatus un sagatavoties tematiskajām pārbaudēm. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, sods par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas noteikumu neievērošanu visiem cietušajiem uzņēmumiem kopā var sasniegt 7500 Ls. Tā kā likumdošana paredz, ka atbildību par grāmatvedības standartu ievērošanu uzņemas kompānijas vadība, tad cietušajiem draud izslēgšana no PVN maksātāju reģistra un soda naudas, kas mazajiem uzņēmējiem var būt arī nāvējošas.

Sadarbojoties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) un programmatūru risinājumu firmai Batsoft, izveidota jauna grāmatvedības uzskaites sistēma Grāmatvedība 1 (G1), kas atvieglos grāmatvedības operācijas lauksaimniecības uzņēmumos, db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Jaunā grāmatvedības datorprogramma G1 uzņēmumos, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, vienkāršos un padarīs operatīvāku finanšu grāmatvedības, nodokļu pārskatu un atskaišu sagatavošanu, kā arī nodrošinās vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem nepieciešamos uzskaites reģistrus. Lai nodrošinātu pilnīgu uzņēmuma saimniecisko darījumu atainojumu G1 finanšu uzskaites blokā, datorprogramma ir savienojama ar izstrādāto programmatūru pamatlīdzekļu, darba samaksas, kā arī noliktavas darījumu uzskaiti. Programmā liela uzmanība pievērsta vieglai un lietotājam ērtai sākotnējo attaisnojuma dokumentu ievadei.Programma ir piemērota arī citās nozarēs strādājošiem maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Pērn, veicot pārbaudes par iespējamu pretlikumīgu darbību veikšanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par degvielas iegādi 3,2 miljonu latu apmērā (par 3352 tonnām jeb 45 cisternām degvielas).

Tāpat VID ir ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par citu preču iegādi 518 tūkstošu latu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvadītajā gadā uzsācis 20 kriminālprocesus par viltotu čeku izmantošanu. Veikto nodokļu auditu rezultātā, 36 nodokļu maksātājiem, kuri grāmatvedībā uzrādījuši viltotus elektronisko kases aparātu čekus, VID aprēķinājis papildus samaksai valsts budžetā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Tāpat aizvadītajā gadā 2012.gadā VID Finanšu policijas pārvaldē saistībā ar viltotu attaisnojuma dokumentu uzrādīšanu grāmatvedības reģistros uzsākti 20 kriminālprocesi, kuros iesaistīti 20 negodprātīgi komersanti. Kriminālprocesos iesaistītie komersanti pārsvarā darbojas transporta, mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs.

#Papildu problēmu radot tas, ka nodokļu izmaiņās joprojām pastāv vairākas neskaidrības, kas prasa papildu paskaidrojumus.

Nodokļu reformas ietekmi asi izjūt grāmatveži, kuru darba apjoms pieaudzis par līdz pat 40%; pierašana pie izmaiņām prasa laiku, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Grāmatvežu darba apjoms ir palielinājies, tāpat pieaug pieprasījums pēc grāmatvedības pakalpojumiem, norāda finanšu konsultāciju SIA Numeri vadītāja Lilita Bērziņa. Daudzi mazie grāmatvedības biroji netiek galā ar darbiem vai arī nespēj klientus konsultēt neskaidrajos jautājumos, jo trūkst zināšanu un kapacitātes. «Daudzi klienti izvēlas lielākos grāmatvedības birojus, jo vēlas būt pārliecināti par saņemtā pakalpojuma kvalitāti. Vēl ir klienti, kas vēršas ar lūgumu veikt auditu, piemēram, algu aprēķināšanas jomā. Grāmatvedības pakalpojumu pircēji vēlas būt droši, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzrēķinās papildu nodokļus un soda naudas nepareizi veiktu aprēķinu dēļ,» stāsta L. Bērziņa.

Šodien Ministru kabinets akceptēja grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, ko izstrādājusi ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota darba grupa.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā būs noteikts jauns reliģijas lietu pārvaldības institucionālais modelis, proti, paredzēta Reliģisko lietu pārvaldes (turpmāk - RLP) reorganizēšana, sadalot tās funkcijas un piešķirtos budžeta līdzekļus starp Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, pašlaik RLP primārā funkcija ir reliģisko organizāciju reģistrācija un ar reliģisko organizāciju kā juridisko personu darbību saistīto jautājumu risināšana. Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrs nav publiski pieejams, kas apgrūtina trešo personu iespējas ātri saņemt informāciju par reģistrētajām reliģiskajām organizācijām. Reģistrācijas procesi ir ilglaicīgi, kā arī daudzi no reģistrācijas procesiem nav normatīvi noregulēti, kas apgrūtina reliģisko organizāciju un citu organizāciju darbību. Te vajag vienu teikumu piebildi, ka tādēļ nolemc bla bla bla, iestādi likvidēt pam param pam pam….

Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

Saeima 11.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu.

Licencēšanu uzsāks šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat ieviesīs ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Labāka izpratne par uzņēmuma finanšu rādītājiem var stimulēt darbiniekus sasniegt uzstādītos mērķus.

Atklātās grāmatvedības princips vadībā (open-book management) Rietumos popularitāti ieguva 90. gados, kad darba devēji iedomājās, ka varētu sasniegt labākus rezultātus, ja darbiniekiem rūpētu ne tikai sava darba kvalitāte, efektivitāte vai kāds cits darba izpildes rādītājs, bet arī uzņēmuma sasniegumi kopumā. Atklātās grāmatvedības princips paredz, ka ikviens uzņēmumā sāk justies zināmā mērā atbildīgs par kompānijas peļņu un zaudējumiem.

Darbinieki jāapmāca

Lai uzņēmumā ieviestu atklātās grāmatvedības principu, ir daži būtiski priekšnosacījumi, norāda Biznesa atbalsta grupas PrePrior direktors Ģirts Kurmis. «Pirmām kārtām, jāveic darbinieku apmācība, lai viņi saprastu, kāda veida izmaksas un ieņēmumi uzņēmumā pastāv, kāds ir to sadalījums un grāmatvedības principi. Darbiniekiem jāiemāca lasīt finanšu pārskatus un spēt izdarīt pareizos secinājumus. Tas ir ļoti svarīgi, lai informācija būtu objektīva un kalpotu kā balsts lēmumu pieņemšanā.»