ĢMO kultūru uzvaras gājiens pasaulē rada bažas par to ietekmi uz pašmāju lauksaimniecību.

Šī situācija var saasināties pēc tam, kad ES noslēgs Trans- atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu ar ASV un ES tirgū ieplūdīs ASV ražotās lauksaimniecības preces. Pašmāju ražotāji saka kategorisku nē ģenētiski modificētu kultūru audzēšanai, savukārt zinātnieki norāda, ka to kaitīgā ietekme nav zinātniski pierādīta.

Grib drošību

«Latvijas pozīcija ir, ka esam no ĢMO brīva valsts, bet jautājums – kā to spēsim nodrošināt? Kā pasargāsim 64 tūkstošus km2, lai ĢMO sēkla te neienāk? Mēs pasaulē nevaram konkurēt ar masveida produkciju, bet gan ar produkciju, kam ir pievienotā vērtība, un tas dotu mums priekšrocību pēc 10 gadiem, bet ar kādām metodēm noturēt Latviju kā brīvu no ĢMO?» to Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas rīkotajā diskusijā Vai ģenētiski modificēti organismi ir Latvijas lauksaimniecības nākotne? vaicāja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Rimi Latvia paziņojusi, ka savu veikalu plauktos vairs netirgos pārtikas produktus, kas satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO). Savukārt Maxima Latvija pārstāve Viktorija Gulbe, gan Stockmann pārstāvis Juris Prančs Db.lv norādīja, ka šo veikalu sortimentā nav ĢMO saturošu produktu, un tos netiek plānots ieviest. «Tādu produktu tirdzniecību mēs neatbalstām, un par mūsu mērķi ir uzstādīts, lai arī turpmāk mūsu veikala sortimentā nebūtu ĢMO saturošas pārtikas,» pauda J. Prančs.

Rimi Latvia atteikusies no augu eļļas tirgošanas, kas ražota no ĢMO saturošām izejvielām - trīs dažāda tilpuma pudelēs tirgoto Virtuosso eļļu. Tā tiks aizstāta ar vienu Virtuosso eļļu viena litra pudelē, un šai eļļai būs jauna receptūra.

Lēmumu atteikties no eļļas, kuras ražošanā izmantota ĢMO izejviela, Rimi pieņēma jau pagājušā gada nogalē, uzsākot pakāpenisku pāreju no esošās eļļas tirdzniecības uz jauna produkta ieviešanu. Jaunā eļļa bez ĢMO veikalu plauktos būs šovasar, skaidrots Rimi Latvia paziņojumā.

Šobrīd lielāko Rimi veikalu sortimentā ir vairāk nekā 40 tūkst. produktu vienību, un arī līdz šim produktu skaits, kas satur ĢMO vai ir ražoti no ĢMO saturošām izejvielām, bijis neliels - tie bija četri produkti: zivju barība un trīs veidu augu eļļas, norādīts kompānijas paziņojumā.

Jaunais Eiropas Savienības komisārs liek saprast, ka ģenētiski modificētie organismi Eiropā tiks regulēti stingrāk

Lietuvas kandidāts uz Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisāra posteni Vītenis Povils Andrjukaitis visai sekmīgajā noklausīšanās reizē Eiropas Parlamentam cita starpā paudis stingru nostāju par pārtikas drošību un ģenētiski modificētās (ĢM) pārtikas izplatību Eiropā, liecina Eiropas Parlamenta (EP) audiovizuālie materiāli.

Varu valstīm

Lietuvas kandidātam vēl jāsaņem galīgais EP apstiprinājums kopā ar visu Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kam vajadzētu notikt nākamnedēļ. Pēc profesijas būdams ārsts un politiķa karjerā arī līdzšinējais Lietuvas veselības ministrs, V. P. Andrjukaitis ir viens no visprecīzāk «tēmētajiem» dalībvalstu kandidātiem uz ES vadošajiem amatiem, jo pārsvarā valstu izteiktās intereses par vēlamajiem EK portfeļiem bija diezgan plašas. Pēc «grilēšanas» EP kaimiņu eksministrs bija visnotaļ pārliecināts par savas kandidatūras akceptu. Par prioritāti amatā viņš deklarēja pašreizējā pārtikas drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropā, tomēr izteiktie komentāri par politikas niansēm ļauj domāt, ka gan sevišķi importētās pārtikas kvalitātes, gan ĢMO jautājumā nākamajos piecos gados skrūves tiks pievilktas. Arī telefonsarunā ar DB V.P. Andrjukaitis apstiprināja, ka viņa pārraudzītajā sfērā tieši ĢMO jomā paredzama lielākas teikšanas piešķiršana ES dalībvalstu līmenī. Viņa šefs Žans Klods Junkers devis «ļoti skaidru mandātu sešu mēnešu laikā izvērtēt situāciju pašreizējos regulējumos», lai noteiktu to vājās vietas salīdzinājumā ar dalībvalstu pašnoteikšanās politikas pozīcijām. Par spīti tam, ka tie tika pasniegti kā stingrākie pasaulē, sevišķi Eiropas dabas aizsardzības organizācijas ir kritizējušas šogad jūnijā ES Padomes apstiprinātos noteikumus par ĢMO statusu ES. Vienošanās paredz deleģēt dalībvalstīm teikšanu, vai tās savās teritorijās aizliedz vai ierobežo ĢMO. Nevalstiskās organizācijas Zemes draugi padomes loceklis Jānis Ulme DB komentē, ka tā gan ir patiesības viena puse, jo no otras puses pašreizējā ES likumdošanas ietvarā dalībvalstīm ir vien pilnvaras uz atteikšanās iespēju.

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Paplašinoties to valstu skaitam, kas varētu ļaut audzēt ĢM kultūras, bīstamības loks ap skaidru «nē ĢMO» teikušajām valstīm varētu tikai savilkties.

Tas ir tikai laika jautājums – tā par ģenētiski modificētu (ĢM) kultūru ienākšanu lauksaimniecībā rūpes pauž pašmāju lauksaimnieki. Pasaulē ĢM kultūru audzēšana turpina uzvaras gājienu – to platības ar katru gadu pieaug, 2013. gadā sasniedzot 175 miljonus ha, un arvien vairāk pārtikas un lauksaimniecības preču tiek ražots no ĢM kultūrām. Galvenais arguments – tās ir lētākas, taču joprojām trūkst zinātnisku pētījumu, kas ļautu pierādīt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) kaitīgumu vai gluži otrādi – drošumu. Zinātnieki argumentē – ĢMO izveides mērķis ir zinātniskie pētījumi un to izmantošana lielākas ražības iegūšanā. Tiesa, pētnieki secina, ka ražība nav augusi, gluži otrādi – par 7% palielinājies izmantoto pesticīdu apjoms.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus „Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība”.

Noteikumi nosaka ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) ierobežotās izmantošanas atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī uzraudzības un kontroles institūciju pienākumus un tiesības. Tāpat noteikumi nosaka zinātniskās institūcijas, kas nodarbojas ar ĢMO izpēti, pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī ĢMO ierobežotās izmantošanas riska novērtēšanu. Noteikumi nosaka arī ģenētiski modificēto organismu nekaitīguma kritērijus un vispārīgos principus darbā ar ģenētiski modificētajiem organismiem, Db.lv informē Zemkopības ministrijas

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.

Zinātniskajai institūcijai pirms ĢMO izmantošanas pētījumos Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) jāiesniedz paziņojums par darbavietu un par paredzēto ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darbību. Zinātniskā institūcija arī ir atbildīga par ĢMO ierobežotās izmantošanas radīto kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību.

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu, kura mērķis ir nodrošināt ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) drošu apriti un ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu līdzās bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieka veselību un vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, informē ZM.

Likumā noteikti riska novērtēšanas, ilgtspējīgas attīstības, piesardzības, sabiedrības informēšanas un līdzdalības, kā arī uzraudzības un kontroles pasākumu nodrošināšanas principi attiecībā uz ĢMO apriti un līdzāspastāvēšanu. Tāpat nacionālajā normatīvajā aktā noteikta sistēma, kas nodrošinās zinātniski pamatotu atzinumu sagatavošanu ĢMO risku izvērtēšanas jomā. Paredzēts, ka personas iesniegtos riska novērtēšanas dokumentus vērtēs Zinātniskā ekspertu komiteja, kas sadarbosies ar Pārtikas nu Veterināro dienestu.

Likums arī paredz padomes izveidi, kas pildīs koordinējošo lomu nacionālās bioloģiskās drošības sistēmas politikas izstrādē. Ģenētiski modificēto organismu padome veicinās sadarbību starp institūcijām, kas kontrolē un uzrauga ĢMO apriti, un zinātniskajām institūcijām, kas veic pētījumus šajā jomā, kā arī sekmēs iesaistīto institūciju sadarbību valsts politikas īstenošanā un tās instrumentu pilnveidošanā par ĢMO apriti.

Reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) plāniem atļaut ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšanu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valde aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas ieviest vēl stingrāku ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli lopbarībā un citās lauksaimniecības izejvielās.

Kā norāda LLKA valdes loceklis un LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča, ģenētiski modificētu augu audzēšana nav pieļaujama vairāku iemeslu dēļ.

«Pirmkārt, mani un arī citus lauksaimniekus satrauc tas, ka ĢMO nav līdz galam izpētīti, un arī esošie pētījumi par to ietekmi uz cilvēka organismu ir ļoti pretrunīgi. Otrkārt, būsim godīgi, ĢMO atļaušana tos, kuri audzēs drošus un ar ĢMO nepiesārņotus augus, nostādīs nevienlīdzīgas konkurences situācijā. Sanāk, ka mēs ēdīsim no Eiropas nākušu, ar ĢMO piesārņotu pārtiku, kamēr paši audzēsim drošu. Vienīgais pozitīvais aspekts, kuru saredzu šai ziņai par Eiropas plāniem atļaut ĢMO – patērētājs varbūt beidzot sāks daudz vairāk dot priekšroku vietējām, ar ĢMO nepiesārņotām pārtikas precēm!» saka Bēča.

Lauksaimnieki iespējamo aizliegumu ģenētiski modificētai dzīvnieku barībai vērtē kā belzienu konkurētspējai, kā rezultātā uzšvirkstētu cenas; Zemkopības ministrija savā pozīcijā vēl neizlēmīga, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija (EK) likusi galdā priekšlikumus par iespēju atļaut dalībvalstīm pieņemt nacionālos lēmumus ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībā. Latvijas prezidentūra ir aicinājusi EK prezentēt jauno regulas iniciatīvu 16. jūnija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece. Savukārt priekšlikuma izskatīšanu Padomes darba grupās uzsāks jau Luksemburgas prezidentūra. ZM ir paredzējusi Latvijas pozīciju izstrādāt un saskaņot līdz 1. jūlijam.

ĢM lopbarības iespējamā izmantošanas iegrožošana neilgi pirms ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības noslēgšanas raisa jautājumus par lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju, jo ASV šādi ierobežojumi nepastāv un attieksme pret ĢMO ir nesalīdzināmi liberālāka. Pašlaik ES pārtikā un dzīvnieku barībā atļauts izmantot 58 ĢMO, to vidū kukurūzu, kokvilnu, sojas pupas, eļļas rapsi un cukurbietes.

No 2009. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka regulējumu ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšanai Latvijā. Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pārstāvji ir satraukti ne vien par to, kā ģenētiski modificētie organismi (ĢMO) pārtikā ietekmēs cilvēku veselību un apkārtējo vidi, bet arī par bioloģiskās lauksaimniecības pastāvēšanu gadījumā, ja Latvijā atļaus audzēt arī citus ĢM kultūraugus.

"Kā zināms Latvijā pēdējos gados veiksmīgi ir attīstījusies bioloģiskā lauksaimniecība, kuras ietvaros tiek ražota ekoloģiski tīra pārtika, domājot par cilvēku veselību un apkārtējās vides saglabāšanu. Ja Latvijā sāks audzēt ĢMO augus, tad visas bioloģiskās saimniecības būs lemtas izzušanai, jo ĢMO augiem ir tieksme nomākt un iznīcināt mazāk spējīgos parastos augus. Amerika to jau ir pieredzējusi," uzsver Dzidra Kreišmane, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētāja.

Turklāt jau līdz šīm pastāvēja reālas iespējas, ka ģenētiski modificēto augu sēklas atceļo arī līdz Latvijas laukiem un iesējas šeit, ne ražotājam, ne arī patērētājam par to pat nenojaušot. Kā zināms ĢMO augi ir izplatīti ne tikai Amerikā, bet arī Krievijā un Āzijā. Līdz ar putekšņiem, putniem, bitēm un citu nejaušību rezultātā šie augu var nonākt arī Latvijas laukos un nomākt šeit augošos augus.

Zemes Draugi (ZD) pauž sašutumu par Zemkopības ministrijas un Pārtikas veterinārā dienesta bezdarbību, zinot par Latvijā veiktiem nelikumīgiem un nesaskaņotiem eksperimentiem ar Ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), un nenodrošinot savlaicīgu šo pārkāpumu izmeklēšanu, novēršanu un atbildīgo institūciju vai amatpersonu sodīšanu.

Publiski nepieejamā dokumentā, kas ir pamats uzsāktai Latvijas viedokļa formulēšanai ĢMO jautājumos, Zemkopības ministrija norāda: «Baumu līmenī ir zināms, ka ierobežotā izmantošana dažās LV universitātēs notiek un par šīm darbībām nav informētas kompetentās institūcijas, kā arī PVD nav saņemti pieteikumi atļaujas saņemšanai šādām darbībām,» norādīts ZD informācijā.

Pēc ZD rīcībā esošas neapstiprinātas, bet ticamas informācijas ZM un atbildīgo institūciju rīcībā ir daudz precīzākas ziņas par notiekošajām nelikumīgajām darbībām. Tomēr, par spīti šiem ZM rīcībā esošajiem datiem nedz no ZM nedz no PVD nav uzsākta nekāda turpmāka rīcība nelikumību novēršanai.

Lauksaimnieki bažījas par rosinātajām izmaiņām valdības noteikumos par Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli. Lai arī Zemkopības ministrija (ZM) plāno padarīt stingrāku ĢMO kontroli, bioloģiski saimniekojošiem zemniekiem par to pārliecības nav. Ražotāji satraucas, ka, iespējams, steigas dēļ noteikumu grozījumos ieviestas normas, kas rada bažas par noteikumu atvieglošanu potenciālajiem ĢMO izplatītājiem un ražotājiem.

Valdības noteikumu par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu grozījumos paredzēts iestrādāt normu, ka ĢMO uzraudzības padomei ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma un atzinuma saņemšanas par sabiedrības viedokli jāiesniedz BIOR institūtam rekomendējoša rakstura priekšlikums par atļaujas izsniegšanu konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis pauž satraukumu par šo traktējumu, jo tas faktiski jau nosaka atļaujas izsniegšanu.

«Veicot šos grozījumus valdības noteikumos, paredzēts nomainīt kompetento ĢMO kontroles iestādi, taču tam līdzi nāk virkne atvieglotu prasību. Uzskatu, ka Zemkopības ministrijai ĢMO riskus vajadzētu izvērtēt plašāk un padziļināti, nevis vienkāršojot šos noteikumus,» skaidro G. Norkārklis. Arī citi laukos saimniekojošie zemnieki iebilst pret prasību vienkāršošanu.

Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka Latvijai jābūt no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) brīvai zonai.

Šajā nolūkā Latvijai Eiropas Savienības institūcijās būtu konsekventi jāiestājas pret jebkuru ĢMO produktu audzēšanas un tirgošanas atļaušanu. Tā vietā vides ministrs aicina veicināt Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, jo mūsu valstī tam ir labvēlīgi nosacījumi, turklāt šādi produkti Eiropas Savienībā kļūst aizvien pieprasītāki.

Par ES dalībvalstu tiesībām noteikt no ĢMO produktiem brīvas zonas nesen notika diskusijas ES vides ministru sanāksmē (4.jūlijā, Francijā), kur vairākums dalībvalstu atbalstīja šādu ideju. Turklāt ministru sanāksmē ES Vides Komisārs S.Dimas atzina, ka jau pašreiz valstis var noteikt šādas zonas, ja ievēro noteiktas prasības.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi likumprojektu Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) drošu izmantošanu un izplatīšanu, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku, dzīvnieku veselību un vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību un veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību.

Dokuments nosaka riska principus ĢMO novērtēšanai, ilgtspējīgas attīstības, piesardzības, sabiedrības informēšanas un līdzdalības, kā arī uzraudzības un kontroles pasākumu nodrošināšanai. Nepieciešams ir arī izdot Ministru kabineta (MK) noteikumus, lai reglamentētu darbības ar ĢMO.

Savukārt ZM jāizstrādā un jākoordinē nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas īstenošanu. Likumprojektā noteiktas personas tiesības un pienākumi, uzsākot un veicot darbības ar ĢMO, kā arī kompetento institūciju atbildības jomas.Normatīvais akts paredz, ka jāizveido zinātniskā ekspertu komiteja, kas nodrošinās atbilstošu zinātniski pamatotu atzinumu sagatavošanu par ĢMO ierobežoto izmantošanu, izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī ļaus rūpīgi apsvērt citās valstīs veiktās vides riska analīzes atbilstību Latvijas dabas apstākļiem.

Šodien Saeimas Eiropas lietu komisija (SELK) noraidīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto nacionālo pozīciju Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmei, kas paredzēja atļaut tirgū izplatīt produktus, kuri satur, sastāv vai tiek ražoti no ģenētiski modificētas (ĢMO) sojas un kokvilnas.

Līdz ar to, lai gan ZM ir sava pozīcija šajā jautājumā, ņemot vērā SELK izteikto viedokli, Latvija 15.jūlijā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes balsojumā atturēsies.

Situācija, kad lēmumi ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) jomā tiek pieņemti, balstoties uz politiskiem apsvērumiem un emocijām, nevis profesionāliem, zinātniski un argumentēti pamatotiem faktiem, ir izveidojusies ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās ES dalībvalstīs.

"Jānorāda, ka ZM, izstrādājot nacionālo pozīciju ĢMO jomā, balstās uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) veikto riska novērtējuma ziņojumu. Ministrijai nav pamata apšaubīt EPNI zinātnieku kompetenci un neatkarību riska novērtēšanas jomā. Pirms lēmuma pieņemšanas ES līmenī tiek veiktas arī konsultācijas ar sabiedrību, un izteiktie viedokļi tiek izvērtēti," stāsta zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. ZM jau iepriekš uzsvēra, ka atbalsta ĢMO vai no tiem iegūtu produktu izmantošanu pārtikā vai dzīvnieku barībā tikai tajos gadījumos, ja šo produktu nekaitīgumu apliecina noteiktā kārtībā veikti pētījumi un tiek nodrošināta minēto produktu izsekojamība, kontrole un atbilstošs marķējums. ZM vēlas uzsvērt, ka joprojām neatbalsta ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Lai gan pagājuši tieši divi mēneši kopš spēkā stājās izmaiņas Ģenētiski Modificētu organismu (ĢMO) Aprites likumā, veikalos tā prasības nav ieviestas, uzskata biedrība Zemes draugi.

ĢMO Aprites likuma 26. pantā, kas stājās spēkā 23. jūlijā, ir noteikts: «pārtikas produktus, kuru marķējumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir ietverta norāde par to, ka šie produkti satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami».

Zemes draugu vērtējumā bezdarbība likuma īstenošanā ir rupjš patērētāju tiesību pārkāpums un raksturo tirgotāju attieksmi pret patērētājiem un valsts likumdošanu. Turklāt jāņem vērā, ka likuma prasību ieviešana nesaistās ar būtiskām papildus izmaksām.

Jānis Ulme, Zemes draugu padomes loceklis: «Šie divi mēneši, kopš spēkā ir ĢMO Aprites likuma grozījumi, mums ir devuši iespēju redzēt neskaitāmas reklāmas kampaņas, kurās mazumtirdzniecības veikalu tīkli sacenšas lielīšanās mākslā par lojalitāti patērētājiem. Tai pat laikā, lai ieviestu vienkāršus likuma normu grozījumus, ko skaidri atbalsta sabiedrība, uzmanības nav atlicis. Uzkrītoša ir arī kontrolējošo institūciju bezdarbība likuma normu skaidrošanā un ieviešanā».

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

28.augustā plkst. 10.00 Zemkopības ministrijas 315.telpā notiks seminārs par Ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.

Seminārā paredzēta diskusija par jaunajiem ĢMO un to apriti regulējošiem noteikumiem vidē un tirgū, kā arī par to ietekmi uz lauksaimniecību, cilvēku veselību un citām jomām. MSc biol. D.Pilāns sniegs prezentāciju par ĢMO ietekmi uz apkārtējo vidi. Semināra noslēgumā būs iespēja noskatīties informatīvo filmu par ĢMO - Pasaule Monsanto skatījumā. Informācijai – ĢMO iegūšana ir saistīta ar sveša gēna ievadīšanu citu augu vai dzīvnieku DNS sastāvā ar mērķi – izmainīt to īpašības. Rezultātā notiek jaunu gēnu pievienošana organisma genomam – gēnu kopumam, no kura ir atkarīga paša organisma un nākamo paaudžu uzbūve.

Latvija Eiropas Savienības (ES) darba grupās konsekventi iestāsies pret ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanu, taču jautājumi par atļaujas izdošanu ĢM pārtikas un ĢM dzīvnieku barības izplatīšanai tirgū tiks skatīti, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā zinātnieku un attiecīgās jomas ekspertu viedokli.

Par to šodien nolemts Zemkopības ministrijas Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) uzraudzības padomes sēdē. Ja padomes izvirzītais rīcības modelis tiks apstiprināts valdībā, Latvijā tiks noteikta vienota nostāja jautājumos, kas saistīti ar ĢMO apriti, ka arī atvieglots lēmuma pieņemšanas process, kas līdz šim bija ļoti garš un smagnējs, ņemot vērā iesaistīto institūciju atšķirīgos viedokļus.

Padomes akceptētais modelis skars tikai ES tirgū vēl neatļautus ĢMO, kā arī Latvijas nostāju ES balsojumā par atļaujas izsniegšanu vienam vai otram ĢMO. Savukārt par ES jau atļautiem ĢMO ne valsts amatpersonām, ne padomei nav tiesību neargumentēti ierosināt ierobežot vai aizliegt to apriti Latvijas teritorijā, jo līdz ar Latvijas iestāšanos ES Latvija uzņēmās saistības par dalību ES un apņēmās tās pildīt.

2010. gada 7. janvārī Priekules novada iedzīvotājiem paredzēta sabiedriskā apspriešana par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegšanu Priekules novada teritorijā.

Līdzīgus lēmumus jau pieņēmuši vairāki Latvijas novadi - aizvadītā gada nogalē Valmieras novada domes sēdē nolēma pasludināt Valmieras novada teritoriju par brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), nosakot 30 dienas viedokļu izteikšanai par lēmumu. Līdz 15. janvārim šādas iespējas apspriešana notiek Grobiņas novadā. Iedzīvotāji pērn novembrī mudināja šādu lēmumu pieņemt Beverīnas novada domi, arī Rēzeknes novada dome novembrī saņēma iesniegumu, kuru parakstījuši 16 novada iedzīvotāji, ar lūgumu Rēzeknes novadu noteikt par teritoriju brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), tāpat aktivitāti izrādījuši Mārupes iedzīvotāji.

Rucavas novada teritorijā tiek plānots noteikt no ĢMO brīvu zonu, informē pašvaldība savā mājaslapā. Aktīvākie ĢMO pretinieki ir bioloģiskie lauksaimnieki. ĢMO kultūraugu ieviešanā varētu būt ieinteresēti biogāzes ražotāji, kas izmanto kukurūzas zaļmasu kā izejvielu.

Daļa Latvijas pašvaldību ĢMO aizlieguma noteikšanu joprojām uzskata par lozungu lēmumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ierobežojumus audzēt ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugus pašvaldības var noteikt pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata, izdodot pašvaldības saistošos noteikumus un nosakot aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

Šobrīd lielākā daļa Latvijas pašvaldību aizliegušas savās teritorijās audzēt ĢMO kultūraugus. «Pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu, pašvaldība, ievērojot sociālekonomiskos, klimatiskos vai vides apstākļus vai izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtē šādus saistošos noteikumus un sniedz atzinumus atbilstoši likuma Par pašvaldībām regulējumam. Nekādu uzskaiti, kādās teritorijās šādi aizliegumi ir noteikti, VARAM neveic,» informē ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone. Vēlāk, precizējot sniegto informāciju, VARAM pārstāve norāda, ka ir šādas pašvaldības, kas nav nekad noteikušas ĢMO aizliegumu, – Babītes, Engures, Mārupes, Saulkrastu, Strenču novadi.

Valdība šodien apstiprinājusi noteikumu projektu, kas nosaka valsts nodevas apmēru par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu un tās samaksas kārtību.

Zemkopības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz valsts nodevas apmēru par riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu par ĢMO ierobežotu izmantošanu laboratorijās, ĢMO izmēģinājuma lauku izveidi, ĢM kultūraugu audzēšanu un arī ĢMO produktu tirdzniecību. Paredzēts, ka par ģenētiski modificētu organismu ierobežotu izmantošanu laboratorijās būs jāmaksā 1083 Ls, par ģenētiski modificētu organismu izmēģinājuma lauku izveidi - 1513 Ls, bet par ģenētiski modificētu produktu tirdzniecību - 2438 Ls. Tāpat noteikumi nosaka valsts nodevas samaksas kārtību - tā būs jāsamaksā pirms attiecīgā riska novērtējuma atzinuma sagatavošanas.

ASV un ES sarunās par brīvo tirdzniecību pārtikas jomā ir novilktas vairākas sarkanās līnijas (ĢMO, hormoni, standarti), kuru pārkāpšana neesot iespējama, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā sarunā ar DB atzīst Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Krieviņa. Sarkanās līnijas ir novilkušas visas ES dalībvalstis kopā, nevis kāda atsevišķa valsts. «Saprotu patērētāju un arī lauksaimnieku, pārtikas pārstrādātāju bažas par ģenētiski modificētu produktu vai no tiem gatavotu izstrādājumu iespējamu ieplūšanu ES, taču, ņemot vērā šobrīdējo dalībvalstu paustās bažas un mandātu sarunu vedējiem ar ASV, var teikt, ka ES ir stingra nostāja šajā jautājumā,» uzsver R. Krieviņa. ES nosacījumi attiecībā uz ĢMO apriti un prasībām, kas attiecas uz cilvēku veselību, dzīvnieku labturību un vidi, ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma (TTIP) kontekstā nevar tikt upurēti. «Tas nozīmē, ka no ASV, kur ir sastopami ģenētiski modificēti produkti, tie nevarēs brīvi nonākt ES tirgū,» uzsver R.Krieviņa. Viņa gan atteicās vērtēt nelegālo ĢMO iekļuvi ES, jo tā esot krimināli sodāma darbība un kontrolētāju rīcībā esot pietiekami daudz instrumentu, lai to nepieļautu. «ES nepazeminās augstos patērētāju un vides aizsardzības standartus, un tie ASV produkti, kas tiem neatbildīs, ES tirgū netiks ielaisti,» uzsver R.Krieviņa. Vēl viena ES sarkanā līnija ir hormonu gaļa. «Jā, ASV ir hormonu gaļas ražotāja, taču tās ieplūde ES netiek pieļauta jau šobrīd,» apliecina R. Krieviņa. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas arī ģeogrāfiskajām norādēm par ES ražotajiem augstas kvalitātes produktiem nevajadzētu tikt mainītām un mīkstinātām.

Dalībvalstīm ir jābūt tiesībām patstāvīgi lemt par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savā teritorijā, turklāt kā pamatojumu jāļauj tām izmantot atsauci par ietekmi uz vidi, šādu viedokli atbalstīja Eiropas Parlamenta deputāti.

Grozījumu priekšlikumi esošajiem likumiem, kas tika atbalstīti ar 548 balsīm «par», 84 «pret» un 31 deputāta atturēšanos, tālāk tiks nodoti apspriešanai Padomē.

Komisija ierosināja piešķirt dalībvalstīm tiesības liegt ĢMO kultūraugu audzēšanu un atsaukties uz visa veida apsvērumiem, izņemot veselību un vidi, par ko var lemt vienīgi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

Lai šādiem lēmumiem nodrošinātu juridisko pamatu starptautiskās tirdzniecības noteikumu kontekstā, Parlaments uzstāja, ka dalībvalstīm nedrīkst liegt izmantot atsauci par ietekmi uz vidi. Tie varētu ietvert pret pesticīdiem noturīgo nezāļu un kaitēkļu rašanos novēršanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī nepietiekoši vai pretrunīgi dati par ĢMO izplatīšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi.