Raimonds Kulbergs pirms nepilniem trim gadiem atteicās no veiksmīgas karjeras finanšu pakalpojumu jomā un pievērsās privātai uzņēmējdarbībai. Kā pats saka – meties nezināmajā

Viņa uzņēmums Funderful nodarbojas ar ziedojumu kampaņu izveidi augstskolām. Mērķi ir lieli – ietekmēt ziedošanas kultūru izglītības pasaules tirgos ASV un Lielbritānijā, mazāk, klauvējot pie misijas apziņas un vairāk paļaujoties uz sacensības un spēles prieku.

Katram jaunuzņēmumam (start-up) savā attīstībā nākas iet cauri tuksnesim, kurā ir liels risks, ka ūdens beigsies un spēki izsīks, pirms neauglīgais klajums tiks pārvarēts, saka R. Kulbergs, kas līdztekus uzņēmējdarbībai ir arī Latvijas Riska kapitāla asociācijas direktors un TechHub Riga valdes loceklis. Viņš cer, ka Funderful tuksneša posms ir aiz muguras.

Kāpēc uzņēmumu nosaucāt par Funderful?

Starp lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem pirmo vietu kārtējo reizi ieņem SIA Nelss, visstraujāk apgrozījums pieaudzis AS Rautakesko. Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas (LBTA) biedri pērn strādāja ar 519,43 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 22% vairāk nekā 2005. gadā, kad kopējais asociācijas apgrozījums bija 426.69 milj. Ls. Arī šogad asociācijas izpilddirektors Dainis Olders prognozē, ka kopējais biedru apgrozījums varētu pieaugt par 25%. Pašlaik asociācija apvieno 41 biedru. Nevienam no lielākajiem 10 tirgotājiem aizvadītajā gadā apgrozījums nav krities.

Nemainīgi pirmais

Jau vairākus gadus pēc kārtas nemainīgi pirmo vietu ieņem SIA Nelss, kam apgrozījums pērn bija 85,9 milj. Ls, tomēr jāpiebilst, ka tas ir par abām nozarēm - kokmateriāliem un celtniecības materiāliem kopā. Kompānijas direktors Ēriks Laake-Červinskis stāstīja, ka Nelss abās nozarēs pērn kopā sasniedza peļņas atzīmi 3,2 milj. Ls pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas. "2006. gadā Nelss nozares neto rezultāts bija pamanāmi labākais pēdējo četru gadu periodā," viņš piebilda.

K-rautas izrāvieni

Tirdzniecības uzņēmumam AS Rautakesko, kam pieder veikali K-rauta, pērn apgrozījums salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga par 64%, kas ir visstraujākais starp 10 lielākajiem tirgotājiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis Db sacīja, ka arī šis gads būs veiksmīgs, jo janvārī un februārī uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 74%. Taču tas skaidrojams arī ar siltajiem laika apstākļiem šogad ziemas periodā. Pērn uzņēmums atvēra 2 jaunus veikalus Jelgavā un Liepājā, kā arī K-rauta tīklam uz franšīzes līguma pamata ir pievienojies būvmateriālu tirgotājs Cēsīs. Šogad iecerēts atklāt vēl divus veikalus - Tukumā un Daugavpilī, savukārt veikals Cēsīs tiks ievērojami paplašināts. Uzņēmuma plāni līdz 2010. gadam paredz, ka tiks izveidoti 21 K-rauta veikals un vēl 11 uz franšīzes līguma.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Valsts asinisdonoru centram regulāri trūkst atsevišķu grupu asiņu, jo šobrīd tikai 1,5% Latvijas iedzīvotāju ir pastāvīgie donori. Lai procesu padarītu pieejamāku donoriem, Valsts asinsdonoru centrs pēdējos 50 gadus veic izbraukumus, kuru laikā uzņēmumu un organizāciju darbinieki var nodot asinis, Db.lv informēja Valsts asinsdonoru centrs.

2006. gada ietvaros aicinājumam ziedot asinis atsaukušās kopskaitā 38 organizācijas, valsts un privātie uzņēmumi, kā arī mācību iestādes. Dažas iestādes šim aicinājumam pieteikušās vairākas reizes gada ietvaros.

"Arī SEB Unibankā strādā veselīgi cilvēki ar vēlmi palīdzēt citiem. Taču visbiežāk sadzīvisku iemeslu dēļ asins nodošana paliek tikai iecere. Pagājušajā gadā SEB Unibankas meitas uzņēmums SEB Unilīzings pirmo reizi aicināja valsts asinsdonoru centra izbraukuma kolektīvu pie sevis, un kopsummā 57 darbinieki ziedoja asinis. Jau augustā atkārtoti rīkojām iespēju nodot asinis arī SEB Unibankā, atsaucība auga un nepilns simts darbinieku bija pieteikušies asins nodošanai. Esmu gandarīts, ka ne tikai ar padomiem finanšu darījumos varam palīdzēt sabiedrībai, bet arī šādā veidā. Arī 2007. gadā šo tradīciju turpinām, un šodien, 1. februārī, rīkojam Donoru dienu SEB Unibankā, kurā piedalīties aicināts ikviens darbinieks," par savu un darbinieku pieredzi, ziedojot asinis, stāsta SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis.

Izmantojot SIA Mikrotīkls ziedojumu, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir tikuši pie divām jaunām iekārtām eksperimentāliem pētījumiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes zinātnieki ir radījuši iekārtu kristālu audzēšanai, kas izmaksājusi 8900 eiro, un iekārtu augstas klases magnētiskā lauka attēlošanai, kurā investēti 45 tūkstoši eiro. Kopumā lielākais LU atbalstītājs SIA Mikrotīkls eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas atbalstam augstskolai ziedojis 1,75 miljonus eiro. Šie ir pirmie divi projekti, kas saņēmuši LU fonda platīna mecenāta – SIA Mikrotīkls – finansējumu.

Testa platforma

Komplektējot daudz un dažādus tehniskus komponentus – temperatūras sensorus, optiskas sistēmas, mikrokontrolierus, soļu dzinējus, 3D printētas konstrukcijas u.c. –, panākta iespēja ar automatizētu datora vadību veikt sāls (NaCl-RbCl maisījuma) kristālu audzēšanu. «Izmantojot savas fizikas zināšanas un jaudīgus datorus, simulējam dažādus dabā un tehnikā notiekošus procesus, lai palīdzētu inženieriem, konstruktoriem un jaunu produktu izstrādātājiem atrisināt tiem interesējošas tehniskas problēmas. Viena no jomām, kurā darbojamies, ir industriālo kristālu audzēšanas procesu modelēšana,» stāsta LU pētnieks Kristaps Bergfelds. Kristālu audzēšanas jomā LU zinātnieki sadarbojas ar dažādiem uzņēmumiem, piemēram, Siltronic AG (Vācija) un KEPP EU (Latvija). Viņu izstrādātie specializētie modelēšanas rīki tiek lietoti arī daudz plašākiem tehnoloģiskiem procesiem, piemēram, elektromagnētiskajai kausēšanai metalurģijas vajadzībām vācu uzņēmumā ALD Vacuum Technologies. «Mūsu izmantotās metodes, it īpaši modeļbāzētas kontroles izstrāde, ir šobrīd aktuālākā un nozīmīgākā pieeja, kā attīstīt un modernizēt ražošanu. Tās ir lietojamas plaša spektra ražošanā, kur nepieciešams kontrolēt un optimizēt kādu procesu norisi, piemēram, vielu sacietēšanu, kausēšanu, ķīmiskās reakcijas u.c. Ceturtās industriālās revolūcijas laikā ražošana tiek automatizēta, izmantojot plašu datu apstrādi un viedus algoritmus,» uzsver pētnieks.

Pateicoties LU Fonda administrētā SIA «Mikrotīkls» ziedojuma finansējumam (45 000 EUR), LU Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centrs un Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija kopīgiem spēkiem ir izveidojuši augstas klases magnētiskā lauka attēlošanas iekārtu, informē universitātē.

Izveidojot jauno eksperimentālo iekārtu, zinātnieki ieguvuši iespēju veikt mērījumus ne tikai sistēmās, kas interesantas fizikas, medicīnas un bioloģijas pētījumiem, bet arī sistēmās ar plašu praktisko pielietojumu elektronikā un arī naftas ieguvē.

Projekta «Magnētiskā lauka attēlošanas eksperimentālās iekārtas uzlabošana» īstenošanas rezultātā eksperimentālā sistēma ieguvusi gan jaunas iekārtas, gan programmatūru. Izveidotā iekārta ļauj mērīt magnētiskos laukus, ko rada dažādi materiāli ar telpisko izšķirtspēju, kas sasniedz vienu divsimto daļu no cilvēka mata biezuma. Iekārtas jaunā konstrukcija ļauj uzlabot ne tikai mērījumu kvalitāti, bet arī būtiski paplašināt pētāmo paraugu klāstu. Tagad «magnētiskā lauka attēlošanas iekārta» spēj mērīt ne tikai magnētiskos laukus, ko rada mikroskopiskas magnētiskas daļiņas un to ķēdītes, bet arī laukus, ko rada necaurspīdīgi cieti un šķidri magnētiski paraugi.

Hokeja attīstībai un popularizēšanai Latvijas Hokeja federācija izveidojusi biznesa klubu, taču ierosinājumi uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides apcirpšanai vai būtiskai ierobežošanai uzņēmumiem, kuri ziedo, var būtiski samazināt ziedojumu apmēru bērnu un jauniešu sportam un arī kultūrai

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat piedāvāto uzņēmuma ienākuma nodokļa reformu, kas skartu arī uzņēmumus, kuri ziedo?

Neatbalstu idejas par kādu ierobežojumu uzlikšanu uzņēmumiem, kuri ziedo naudu sabiedriskajam labumam – sportam, kultūrai. Var jau uz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, kas kopumā mērāma miljonos eiro, raudzīties tikai kā uz valsts budžetā neiekasētu naudu… Tomēr tāpēc atņemt uzņēmumiem, kuri ziedo, šī nodokļa atlaidi vai būtiski ierobežot šo ziedojumu veikšanu ir amorāli. Nesaprot, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo, piemēram, ar 10% ierobežojumu no pārskata gada peļņas vai kādu procentu no uzņēmuma samaksātā sociālās apdrošināšanas maksājuma. Ja šādas idejas gūs valdošo politiķu atbalstu, tad būtībā tas Latvijā sagraus esošo ziedošanas sistēmu, bet bērnu un jauniešu sports, kultūra nonāks uz iznīcības robežas. Savukārt valsts (pat kopā ar pašvaldībām) budžets nespēj finansēt visas vajadzības ne sportā, ne kultūrā, turklāt vienmēr ir kādas neatliekamākas vajadzības, kur nauda vajadzīga nekavējoties. Varbūt valdība vēlas pāriet atpakaļ uz padomju laiku sistēmu, kurā viss tika finansēts no valsts budžeta, tostarp sports un kultūra? Tikmēr Eiropā un Ziemeļamerikā pastāv valsts atbalsts tiem, kuri ziedo, it īpaši bērniem. Manuprāt, pirms ķerties klāt pie ziedotājiem, tomēr vajadzētu novērtēt visas iespējamās sekas. Ja tas netiks izdarīts un vērtētājiem «rādīsies» tikai ieguvumi, tad rezultātā varam saņemt tikai papildus problēmas. Cerēt, ka uzņēmumi ziedos tāpat, kā līdz šim, kad tie saņem uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, ir ļoti riskanti.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Investējot vairāk nekā 1 miljonu eiro, Rēzeknē uzbūvēts specializētais būvmateriālu centrs RUVAR, informē AS Citadele banka.

Lai konkurētu ar veikalu tīkliem, jaunajā centrā apvienojušies vairāki specializēti būvniecības sfēras partneri. Būvmateriālu centra RUVAR projekts īstenots ar bankas Citadele kredītu.

Rēzeknes uzņēmums SIA Ruvar ideju par jauna un plaša būvmateriālu tirdzniecības centra būvniecību sāka realizēt jau 2008. gadā, kad, palielinoties būvniecības apjomiem, veikala esošās telpas bija kļuvušas par šaurām. Šī gada vasarā bankas Citadele piešķirtais kredīts 350 000 eiro apmērā uzņēmējam ļāva iesaldēto būvprojektu pabeigt un atvērt jauno tirdzniecības centru.

SIA Ruvar darbu būvmateriālu tirdzniecībā sāka 1999. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums ar trīs darbiniekiem. Šobrīd uzņēmums nodarbina jau vairāk nekā 20 cilvēkus un ir liels nodokļu maksātājs pilsētā. Uzņēmuma gada apgrozījums ir ap 2 miljoniem eiro.

Šī gada 2.martā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Valsts asinsdonoru centrs (VADC) sadarbībā ar viesnīcu Hotel de Rome rīko asins donoru dienu viesnīcas telpās, Db.lv informēja Valsts asinsdonoru centra Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Jau vairākus gadus VADC rīko izbraukumus uz Rīgas centru, tādējādi tuvojoties centrā strādājošajiem asins donoriem un samazinot laiku, kas donoram jāpavada ceļā uz asins nodošanas punktu. VADC pieredze rāda, ka donori labprāt nodod asinis centrā rīkotajos izbraukumos.

Hotel de Rome savās telpās donoru dienu rīko otro reizi. Pirmā donoru diena viesnīcā notika 2005. gada 17. oktobrī, kad asinis nodeva 73 asins donori. 2006.gadā VADC rīkotajos izbraukumos uz Rīgas centru, kinoteātri Coca Cola Plaza, 14.jūnijā asinis nodeva 118 donori, bet 31.oktobrī 89 donori.

Lai arī donoru skaits pakāpeniski palielinās, tomēr vēl arvien bieži trūkst asinis pārliešanai, tāpēc VADC aicina darba devējus būt atsaucīgiem un mudināt savus darbiniekus iesaistīties asins ziedošanā. 2006.gadā donoru kustību atbalstījuši un donoru dienu savā uzņēmumā sarīkojuši 38 darba devēji.

Piektdien, 31. oktobrī, no plkst. 10:00 līdz 14:00 Sky&More sadarbībā ar Valsts asinsdonoru centru (VADC) rīkos Donoru Dienu, kuras laikā ikvienam iepirkšanās centra apmeklētājam būs iespēja ziedot asinis specializētajā Donoru autobusā. Iespēja ziedot asinis tiks piedāvāta arī Sky&More darbiniekiem, kā arī iepirkšanās centra nomniekiem.

„Tos, kas šogad savas aizņemtības vai steigas dēļ vēl nav paspējuši izdarīt kādu patiesi labu darbu, Sky&More aicina sniegt savu atbalstu asinsdonoru kustībai un ziedot asinis kādam, kuram palīdzība tik tiešām ir nepieciešama. Gaidīts ir ikviens – gan tie, kuri jau sen sevi sauc par donoriem, gan tie, kuri asinis nolēmuši ziedot pirmo reizi,” atzīst iepirkšanās centra Sky&More direktore Ārija Avota.

Ikkatrs, kurš izmantos iespēju un ziedos asinis 31. oktobrī pie iepirkšanās centra, saņems īpašu dāvanu no Sky&More - džeza mūzikas albumu „Ar zvaigžņu gaismu”. Albums tapis sadarbībā ar komponistu Aināru Knesi, un to iedziedājuši Jolanta Gulbe, Intars Busulis, Laimis Rācenājs, Candy, kā arī citi sabiedrībā iemīļoti mūziķi.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Ar nodokļu politikas jaunievedumiem grasās sasiet rokas uzņēmumiem, kas vēlas ziedot, nosakot, ka bez «sodīšanas» ar nodokli varēs ziedot tikai desmit procentus no peļņas

Plānotais ierobežojums nozīmē līdzšinējās kārtības sarežģīšanu, nošaujot divus zaķus, bet – negatīvā nozīmē. Pirmkārt, slāpējot uzņēmumu vēlmi ziedot. Tehniski samazinot atlaidi, nav ko slēpt, prognozējami saruks arī biznesa ziedojumu apmērs sabiedriskā labuma organizācijām. Otrkārt, sarūkot atbalstam, tiks apdraudētas vai zaudētas iespējas, ko pašlaik balstīja tieši ziedojumi. Pirms aplaudēt iecerētajai kārtībai, vajadzētu spēt atraut skatu no budžeta ieguvumiem un pavērtēt, kas tādējādi var ciest vai pat tikt sagrauts. Protams, jāņem vērā arī līdzšinējās blaknes, par ko gādājuši negodprātīgi ziedotāji un ziedojumu saņēmēji, kuru rīcība acīmredzot arī likusi pārvērtēt ziedošanas atbalstīšanu.

Būvniecības tirgus turpinās attīstīties, taču citā virzienā, secināts būvmateriālu ražotāja maxit veiktajā būvniecības sektora ekspertu aptaujā.

Ja līdz šim lielākā būvniecības aktivitāte notika mājokļu sektorā, tad nākotnē tiek prognozēts, ka pieaugs biroju, tirdzniecības un sakaru ēku būvniecība, bet it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūvju skaits. Turklāt gan būvniecības uzņēmumiem, gan būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitātei, Db.lv informē Inta Poča, A.W.Olsen & Partners pārstāve.

„Pēdējo divu gadu laikā būvniecības sektora attīstības tendences bija vairāk kā progresīvas, un šādu izaugsmi nodrošināja gan augošais iekšējais pieprasījums, kas pieauga proporcionāli algu un kreditēšanas palielinājumam, gan arī investīciju pieplūdums,” norāda SIA maxit valdes loceklis Mārtiņš Misa, piebilstot, ka būvniecības sektoram pienācis laiks mainīties un šajā jomā strādājošajiem jāmeklē efektīvi risinājumi, kā turpināt attīstīt biznesu pārmaiņu apstākļos.

Lai atbalstītu donorus, kuri gada laikā (365 dienu ietvaros) asinis ziedo trīs un vairāk reizes, Valsts asinsdonoru centrs (VADC) šā gada 1.februārī uzsāks dalīt donora privilēģiju kartes, kuras dažādu pakalpojumu saņemšanai varēs izmantot donori visā Latvijā.

Privilēģiju kartes mērķis esot atbalstīt veselu cilvēku - donoru, kurš bez maksas ziedo asinis un tādā veidā glābj dzīvību kādam, kurš bez asins pārliešanas izdzīvot nebūtu spējīgs. Privilēģiju karti būšot iespēja saņemt arī asins komponentu donoriem, kuri komponentus ziedo sešas un vairāk reizes gada laikā.

Donora privilēģiju karte dos iespēju donoram saņemt dažādas atlaides pie VADC sadarbības partneriem visā Latvijā, ar kuriem VADC ir noslēgta vienošanās par šādu sadarbību.

VADC informē, ka uzņēmumi arī turpmāk var pieteikties sadarbībai un atbalstīt donorus.

Donorus jau pieteikušies atbalstīt: Birkam Joga, City Fitness, Vivido, Ķīpsalas peldbaseins, Baltijas Fizioterapija, Veselības fabrika, Zemgales olimpiskais centrs, Rāmkalni, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Veselības centrs 4, Tukuma ledus halle, Rehabilitācijas centrs Līgatne, Projekts Veselības sala, Mugurkaula veselības centrs, Basketbola klubs VEF Rīga, P.Stradiņa slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs, Optikas studija Lonija, Outlet optika, maslecas.lv, optika Metropole, Citrus SPA, Dejas un personības centrs I-DEJAS MĀJA, Reaktors, SIA MB Zobārstniecības, Zobārstniecība DOO, Vidzemes olimpiskais centrs, Tukuma ledus halle.

Šodien, 16.novembrī, no plkst. 10:00 līdz 15:00 I/c Olympia un Valsts Asins Donoru centrs (VADC) aicina palīdzēt un piedalīties asins donoru dienā. Cilvēkiem būs iespēja ziedot asinis VADC specializētajā autobusā pie i/c Olympia.

"Drīz klāt būs Ziemassvētki, kad cilvēki atdara savas sirdis ziedošanai un dāvināšanai. Mēs aicinām to darīt jau tagad, un aicinām ziedot visdārgāko, kas mums ir – savas asinis. Iespējams, tā mēs palīdzēsim izglābt kāda dzīvību. Donoru dienā piedalīsies arī iepirkšanās centra Olympia darbinieki. Aicinām donoru dienā piedalīties arī savus sadarbības partnerus, Ķīpsalas iedzīvotājus un iepirkšanās centra pircējus," sacīja i/c Olympia direktors Andris Reņģītis.

VADC direktore Gita Ņemceva: "Specializētais VADC autobuss ir aprīkots tā, lai tajā būtu droši un ērti ziedot asinis. Radot iespēju ērtākai asins ziedošanai, ceram, ka atsaucību izrādīs ne vien regulārie asins donori, bet arī cilvēki, kas asinis vēl nekad nav ziedojuši. Atgādinām, ka ilgāku laiku Valsts asinsdonoru centrā nepietiekamā daudzumā ir O(I) grupas negatīvās asins grupas asinis. Tāpat aicinām arī citu asinsgrupu donoriem saglabāt aktivitāti un atbalstīt I/c Olympia organizēto donoru dienu!"

Daudzu lielu nekustamā īpašuma attīstības projektu iesaldēšana izraisījusi zināmu cenu stabilizāciju celtniecības materiālu tirgū.

To Db apstiprināja gan vairāku lielu būvkompāniju vadītāji, gan projektu attīstītāji. Domas dalījās jautājumā, vai atsevišķu celtniecības materiālu cenas šobrīd krīt vai kāpj. Vairāki uzņēmumi - RBSSkals, Kalnozols celtniecība, PBLC - norādīja, ka noteiktas materiālu grupas ir kļuvušas lētākas, taču kompānijas Latvijas energoceltnieks, Skonto būve un SRV Terbelat pārstāvji apliecināja, ka var būt runa par zināmu stabilitāti, taču kopumā būvmateriālu izmaksas tikai kāpj, tiesa, ne tik strauji kā citu gadu. Projektu attīstītāji Valērija Barjera nekustamie īpašumi komercdirektors Jānis Brants stāsta, ka cenu krišanos nav novērojis, savukārt SIA Bauplan Nord valdes loceklis Jans Brinks (Jan Brink) prognozē, ka īpaši augstais pieprasījums pēc būvdarbiem vismaz nākotnē nedaudz samazināsies un tas nozīmē ekstrēmā cenu kāpuma pieauguma pierimšanu. Pirmās pazīmes viņš jau esot pamanījis. 2007. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2006. gada 2. ceturksni, būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 29.1%, kas ir straujākais izmaksu pieaugums Baltijā, liecina CSP dati.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

Būvmateriālu preču tirgotāji būvniecības nozares atdzišanas dēļ spiesti slēgt veikalus, kā arī samazināt darbinieku skaitu uzņēmumos.

Db aptaujātie uzņēmēji - SIA Nelss un SIA ProfsLatvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Taču daļa tirgotāju - a/s Rautakesko un SIA Tapeks meklē risinājumus darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai, lai izdzīvotu.

Grūti laiki

"Pašlaik būvniecības un būvmateriālu tirgus sāk sakārtoties, radot labvēlīgus apstākļus ilgtermiņa tirgus spēlētājiem," atzīst Rautakesko valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis, piebilstot, ka neprofesionāliem uzņēmumiem var draudēt bankrots. "Tā tiešām ir, ka būvniecības apjomi ir kritušies un tāpēc arī pēc būvmateriāliem ir mazinājies pieprasījums. Taču tas būtiski ietekmē neprofesionālus uzņēmumus, kas ienāca tirgū, lai ātri nopelnītu, kā arī tos, kuri strādā gandrīz tikai celtniecības uzņēmumu apkalpošanai," teica G. Sokolovskis un norādīja, ka ļoti liels risks jāuzņemas, piedāvājot būvniecības uzņēmumiem atliktos maksājumus - viens pēc otra bankrotējot būvniecības uzņēmumi, līdz ar to risks pastāv arī būvmateriālu tirgotājiem. Arī Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis Db teica, ka pašreizējā būvniecības tirgus situācija ir ietekmējusi būvmateriālu tirgotāju pārdošanas apjomus un tie ir kritušies. "Taču arī krīzes situācijās ir savas metodes, kā strādāt, un tas nenozīmē, ka visi bankrotēs," viņš piebilda.

Latvijas Universitātes (LU) Rododendru selekcija un izmēģinājumu audzētavā Babīte pilnos ziedos izplaukuši agri ziedošie rododendri. Šogad ziedēšana ir īpaši koša un bagātīga, to veicinājusi maigā ziema un vēsais, mitrais pavasaris, informē LU pārstāve Gunita Riekstiņa.

Pirmais uzziedējis Daurijas rododendrs. Tas ir pats agrākais Latvijā ziedošais rododendrs, kas uzzied, kad daba vēl tikko modusies. Ledebūra rododendrs uz Latviju atceļojis no Altaja un Sajānu kalniem, ļoti labi te iejuties un visus priecē ar violeto ziedu kupenām. Interesantas ir Ledebūra rododendra balto un rožaino ziedu formas. Krāšņi saziedējuši Sihotīnas rododendra stādījumi. Smaillapu rododendrs pa gabalu atgādina rožainu dūmaku, jo zied pirms lapu plaukšanas. Neparasti kupli ziedi šogad rododendru šķirnei ‘Praecox’. Tik bagātīgi ziedoša tā Latvijā ir pirmo reizi. Gaiši dzelteniem ziediem rotājas zeltainais rododendrs, kas veido blīvas 0,2-1 m augstas audzes. Ziedus raisa Mori rododendrs un pa gabalu atgādina ziedošus rožu kokus.

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, – ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts–grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu – divas, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dienas aptaujātie būvmateriālu ražotāji vienlaikus paši iegūst arī derīgos izrakteņus. To atradnes uzņēmumiem vai nu pieder, vai arī tās tiek nomātas. Kā norāda uzņēmēji, derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Šīs izmaksas, protams, atspoguļojas arī būvmateriālu cenā, tomēr, kā atzīst ražotāji, ar Rietumeiropas valstu būvmateriālu cenām Latvijā ražotie būvmateriāli droši var konkurēt. Tāpat ražotāji norāda, ka prasības, lai iegūtu licenci derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai, ir sarežģītas un laikietilpīgas, vienlaikus gan atzīst – prasības ir adekvātas, jo tās ir saistītas ne vien ar saimniecisko darbību, bet arī vides aizsardzību.

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

AS Rautakesko piederošais tirdzniecības tīkls K-rauta 2006. gadā ir sasniedzis 80% mazumtirdzniecības pieaugumu salīdzinot ar 2005. gadu. Savukārt tirdzniecības apjoms ar celtniecības uzņēmumiem ir pieaudzis par 70%, biznesa portālu Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Ieva Zlaugotne.

"Mūsu klienti ir novērtējuši AS Rautakesko investīcijas preču un pakalpojumu kvalitātē, ļaujot mums gada laikā pakāpties no trešās uz otro vietu Latvijas būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumu tirgū. Šīs pozitīvās tendences ir sekmīgi realizētās tirdzniecības vadības stratēģijas likumsakarīgs rezultāts, balstoties uz kuru uzņēmums plāno nostiprināt un paturēt līderpozīciju būvmateriālu tirgū", sacīja AS Rautakesko valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis.

Šogad uzņēmums plāno atvērt jaunus K-rauta veikalus Tukumā un Daugavpilī, kā arī noslēgt franšīzes līgumus ar vadošajiem būvmateriālu tirgotājiem Latvijas reģionos.

Latvijas būvmateriālu tirgotāju asociācija konkursā par labākajiem būvmateriālu veikaliem ir atzinusi veikalu Onninen, Tapro un Reaton.

Pretendenti tika vērtēti divās kategorijās – vairumtirgotāji un mazumtirgotāji. Mazumtirdzniecības grupa iedalīta mazos, vidējos un lielos veikalos. Mazo veikalu grupā par labāko veikalu atzīts Onninen Express veikals Liepājā, vidējo mazumtirdzniecības tirgotāju vidū par labāko atzīti Tapro veikals Daugavpilī un Reaton Daugavpilī. Savukārt lielo mazumtirdzniecības preču veikalu vidū uzvarējis Reaton Rīgā. Mazumtirdzniecības veikalus apmeklēja speciāla žūrijas komisija un tika vērtēts preču klāsts, to kvalitāte, veikala iekārtojums, tirdzniecības noteikumu ievērošana, pircēju apkalpošanas kultūra.

Būvmateriālu vairumtirgotāju vidū par labāko atzīta SIA Kaupēni vairumtirdzniecības bāze, kura ieguva vislabāko vērtējumu par preču kvalitāti, piegādes termiņiem un servisa līmeni. Vislabāko novērtējumu par personāla zināšanu līmeni saņēma SIA Onninen. Vairumtirgotājus vērtēja uzņēmumu klienti, t.i., būvmateriālu mazumtirgotāji.

Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācija (LBRA) lūdz valstij glābt nozari, refinansējot kredītus un sniedzot valsts garantijas, ziņo Dienas bizness.

Būvniecības apjomu straujais kritums ir radījis virkni problēmu ražošanas uzņēmumos, jo ievērojami samazinās apgrozāmie līdzekļi, tā premjeram Ivaram Godmanim izsūtītajā vēstulē norāda LBRA prezidents Juris Reisons. Paralēli apgrozāmo līdzekļu trūkumam, ir nepieciešams veikt kredītu atmaksu, jo bankas, kuras pašas ir nonākušas dziļā krīzē, nepagarina kredītu atmaksas termiņus un pieprasa papildus nodrošinājumus, kas pašreizējā situācijā nav iegūstami. Pie tam, ja tomēr tika mainīts kredīta atmaksas grafiks, tad procentu likmes tiek neadekvāti palielinātas, pat vairāk nekā dubultotas, stāsta J. Reisons. Vēstule ar lūgumu palīdzēt esošajā situācijā izsūtīta ne tikai premjeram, bet arī Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai. Pēc J. Reisona teiktā, asociācijā esošie ražotāji pērn kopumā iekārtās investējuši 74 miljonus latu, no kuriem apmēram 55 miljoni latu ir kredītlīdzekļi. Vēstuli kopumā parakstījuši 28 būvmateriālu ražotāji, kas saskārušies ar problēmām, tostarp a/s Baltijas Betons, SIA Siguldas bloks, SIA Aeroc, a/s Lode, SIA Sakret, SIA Cobold Eksports, MB Betons grupa, kā arī daudzi citi ražotāji. Ministru prezidenta biroja vadītājs Juris Radzevičs Db pastāstīja, ka vēstule vēl nav iereģistrēta, bet tiklīdz tā būs, tad ministru prezidents ar to iepazīsies un lems, ko darīt tālāk.