BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs ar dzīvesbiedri Kristīni Jelinsku turpina atjaunot lielāko un senāko līdz mūsdienām saglabājušos Nurmuižas pils kompleksu, meklējot katrai ēkai mūsdienu vajadzībām atbilstošāko funkciju. Jaunākais īstenotais projekts pils kompleksā ir Smēdes SPA, bet projektēšanas stadijā atrodas Lielais Nurmuižas SPA.

Talsu novada Laucienes pagastā esošais 16.gadsimta pils komplekss aizņem aptuveni 80 hektāru, kur saskaņā ar vēsturisko izziņu izvietotas 33 dažādas ēkas un būves – pati Nurmuižas pils jeb kungu māja, krogs, kūtis un staļļi, ratnīca, kalpu māja, vārtu tornis, dārznieka māja, oranžērija, smēde un daudzas citas.

Līdz šim pils kompleksā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Iepriekš Dienas Bizness pils kompleksā viesojās, kad pils jaunie saimnieki gatavojās atvērt Nurmuižas restorānu.

Baņķiera mūža projekts 

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža...

Tas kā pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksa vēsturiskajā kroga ēkā ir atvērts kopš 2020.gada maija. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas, un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.

Šo trīs gadu laikā izdarīts daudz – kādreizējā govju kūts 700 kvadrātmetru platībā pēc renovācijas kļuvusi par svinību un koncertu vietu, uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā kalpu mājā (vēlāk – doktorātā) ir labiekārtota viesnīca ar 22 numuriem.

Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem – tā sauktajā Pauluči albumā. Katra ēka organiski papildina cita citu, un ir izdevies saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaicīgi attīstoties muižas pakalpojumu klāstam, piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas, restorāna un viesnīcas pakalpojumus. Taču darbi paralēli turpinās visā kompleksā.

“Tas bija apzināts lēmums - pāriet no kompleksa restaurācijas darbiem uz ēku atvēršanu sabiedrībai. Pateicoties veiksmīgai kompleksa konservācijai un renovācijai, cilvēki, kas brauc garām, pēkšņi sākuši pamanīt, ka šeit ir izveidojusies tāda kā pašiem sava pilsēta. Cilvēki aizvien vairāk un vairāk ir sākuši interesēties, kas šeit notiek. Faktiski restorāna atvēršana bija atbilde uz cilvēku jautājumiem,” stāsta O. Fiļs.

Nurmuižas pils komplekss kļuvis par vietu, kur baudīt kultūras mantojumu. Kā stāsta muižas saimnieks, tikai pēdējos trijos gados, pamazām skatienam atklājoties Nurmuižas kompleksa vēsturiskajam mērogam, sāk aktualizēties viens no grūtākajiem jautājumiem – kāda būs visu šo ēku turpmākā funkcija, jo mūsdienās ēku vēsturiskais pielietojums vairs nav aktuāls.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Sagaidāms, ka par janvāri "Rīgas siltuma" klienti saņems krietni lielākus rēķinus nekā decembrī, brīdina AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums argumentē, ka Rīgā rēķinus par siltumu janvārī ietekmēja zemās āra gaisa temperatūras, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš pieauga par 22,4% salīdzinājumā ar 2023.gada decembri. Līdzīgs pieaugums esot arī apkures rēķiniem.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2024.gada janvārī bijusi mīnus 4,5 grādi, kas ir par 4,2 grādiem zemāka nekā 2023.gada decembrī. Tad vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 0,3 grādi.

Siltumenerģijas tarifs šī gada janvārī un pagājušā gada decembrī bijis vienāds - 87,57 eiro par megavatstundu, bet rēķinu pieaugums skaidrojums ar auksto laiku. Piemēram, ja nesiltinātā mājā divistabu 45 kvadrātmetru dzīvoklī par decembri rēķins bija ap 116 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, tad janvārī tas pieauga līdz aptuveni 142 eiro. Savukārt siltinātā mājā tādam pašam dzīvoklim decembra rēķins bijis ap 46 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, bet janvāri rēķins pieauga līdz 57 eiro. Uzņēmumā uzsver, ka rēķinu ietekmē dažādi faktori, tāpēc minētais piemērs esot vispārīgs.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Samazinot birokrātiskās prasības un atsakoties no vienkāršo būvju (šķūņa, garāžas, nojumes) līdz 24 m² uzmērīšanas dabā, sarukušas rindas uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu saņemšanu, tomēr pilnībā tās vēl nav izgaisušas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka. Viņa uzsver, ka rindu pieauguma apturēšanā un mazināšanā būtisku lomu spēlējuši Ministru kabineta veiktie grozījumi šā gada janvārī un martā.

Fragments no intervijas

2023. gada sākumā rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu gaidīja 7062 pasūtījumi, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija skandināja trauksmes zvanus. Kāda šobrīd ir situācija?

Protams, pašlaik situācija ir labāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Vienlaikus jāsaka, ka situācija ar kadastrālo uzmērīšanu īpaši kritiska kļuva pagājušajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim atbilstoši likumdevēja noteiktajam bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, ka ļoti daudzi īpašnieki (vai viņu mantinieki) nav sakārtojuši savus īpašumus. Līdztekus tam šīs rindas pagarināja arī Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tāpat bija un arī ir lūgumi veikt kadastrālo uzmērīšanu būvēm, kuras nav pabeigtas, lai tās reģistrētu kadastrā un pēc tam attiecīgi zemesgrāmatā. Šādus lūgumus izsaka cilvēki, kuri ir saņēmuši kredītu mājas būvniecībai, jo tādējādi bankas cenšas sevi pasargāt ar papildu nodrošinājumu gadījumiem, ja nu cilvēks nespēj atmaksāt izsniegto kredītu. Šādu prasību izsaka arī lielāku komercīpašumu attīstītāji, kuri savu ieceru realizācijai piesaista aizdevumus.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Pārbaudīt, cik pārblīvēta ir jūsu māja, ir ļoti vienkārši: ja vismaz reizi 2 nedēļās neizmantojat vairāk nekā pusi no tajā esošajām lietām, tad diemžēl jūsu māja sastāv no nevajadzīgām lietām. Varbūt tas ir iemesls tam, ka jūtaties neērti mājās, pārāk bieži nākas uzkopt dzīvokli, tīrības un viegluma sajūtas pietiek tikai 1-2 dienām, un pats neērtākais ir tas, ka pastāvīgi ilgstoši jāmeklē nepieciešama lieta.

Mantu glabātuve Noliktava1 specializējas noliktavu un mantu uzglabāšanas pakalpojumos Rīgā. Mūsu noliktavas nodrošina drošu un ērtu veidu, kā glabāt dažādas mantas, neatkarīgi no tā, vai jums nepieciešama vieta, lai uzglabātu personīgās lietas vai uzņēmuma inventāru. Mēs piedāvājam plašu noliktavu izvēli, lai uzglabāšanas telpa atbilstu jebkurai jūsu uzglabāšanas vajadzībai.

Noliktavas telpas pēc jūsu vajadzībām

Individuālā glabāšana ir lietu glabāšana noliktavā, kurā katra klienta mantām tiek atvēlēta atsevišķa, individuāla vieta. Patiesībā šī ir tikai jūsu personīgā vieta, kur jūs varat kaut ko uzglabāt vai atstāt, tikai tā lietas nezog jūsu dzīvoklī kvadrātmetrus, tā ir absolūti attāla. Teiksim uzreiz: šādai uzglabāšanai ir daudz priekšrocību.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 2023. gada 1. aprīlī Latvijā uzskaitē bija 4495 elektromobiļi. Elektromobiļu skaita pieaugums no 2023. gada sākuma ir 14%.

Lauvas tiesa no uzskaitē esošajiem elektromobiļiem reģistrēti Rīgā (2260) un Pierīgas pilsētās un novados – 292 Jūrmalā, 92 – Ādažu novadā, 151 – Ķekavas novadā, 18 – Ogres novadā, kamēr Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī – reģistrēti vien 36 elektroauto¹, kas mudina domāt par infrastruktūras un uzlādes tīkla gatavību.

Šobrīd Latvijā ir 167 ātrās uzlādes stacijas. Cilvēku vēlme iegādāties elektromobili varētu būt augstāka nekā šobrīd, ja būtu atbilstošas uzlādes iespējas. Lai klimatam un budžetam draudzīgi elektromobiļi kļūtu par ikdienu, jāattīstās gan valsts investīcijām, gan cilvēku gatavībai izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Koka mājas, detaļas tām, elementi, krāsas, pat trauku mazgāšanas mašīnas ir iespējams marķēt ar Nordic Swan Ecolabel marķējumu, lai gūtu plašāku atsaucību Ziemeļvalstu tirgos.

Lai gūtu plašāku priekšstatu, kas ir šī marķēšanas sistēma un ko tā praktiski nozīmē, Dienas Bizness uzdeva jautājumus Zviedrijas Nordic Swan Ecolabel sertifikācijas vadītājam Stefanam Bjorlingam.

Fragments no intervijas

Kas ir Nordic Swan Ecolabel, un ko jūs tur darāt?

Esmu Ziemeļvalstu Ecolabel sertifikācijas vadītājs Zviedrijas valsts kompānijā un vadu tieši sertifikāciju māju būvniecībā biznesa sadaļā. Mana departamenta nosaukums ir Māju ekomarķējums un renovācija. Šī ir viena no plašākajām biznesa nozarēm Zviedrijā un visās Ziemeļvalstīs. Kompānija pieder valstij, tomēr tās sertifikāti nav kā obligāta prasība, kuru garantē likums. Pēc būtības tas ir valsts izveidots ekozīmols, ko atbalsta visās Ziemeļvalstīs un kuru realizē valsts kompānija, bet prasības nav obligātas. Proti, tirgus regulē nepieciešamību pēc tām. Ekolabel sertifikāts pēc būtības piešķir īpašu vērtību produktam un ir apliecinājums tam, ka māja vai tās daļas ir videi draudzīgas.

Latvijas ēdiena pagatavošanas māksla atzinīgi novērtēta starptautiski 18. janvārī Ziemeļvalstu lielākajā starptautiskajā tūrisma izstādē "MATKA 2024" Helsinkos Somijā, saņemot gada balvu kā somu iecienītākais 2023. gada gastronomijas galamērķis.

Latviju balvai izvirzījusi Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācija, jo mūsu valsts jau ilgu laiku ir somu iecienīts ceļojumu galamērķis. Somu tūristi novērtē Latvijas arhitektūru, dabu, mākslu un kultūras piedāvājumu. Turklāt viesi no Somijas Latviju var viegli sasniegt ar autobusu vai automašīnu bez nepieciešamības ceļot ar gaisa transportu, kas arī ir pieejams.

“Pēdējos gados Latvija ir pielikusi daudz pūles, lai uzlabotu un paplašinātu savu gastronomijas kultūru un piedāvājuma klāstu, kļūstot par vērā ņemamu gastronomijas galamērķi Eiropā. Latvijā ir moderni restorāni un kafejnīcas, kas nav aizēnojušas tradicionālās un vēsturiskās vietas. Tāpat restorāni organizē dažādas meistarklases, ko vada kulinārijas pasaulē pieprasīti šefpavāri, tostarp Dānijas un Islandes kulinārijas eksperti. Latvija augstu vērtē un izceļ savu tradicionālo ēdienu kultūru, pašmāju produktus un vietējo pārtiku,” stāsta Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācijas pārstāvji, uzsverot ilgtspējas nozīmīgo lomu latviešu kulinārijas kultūras attīstībā.

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir saņēmusi Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izvērtējumu līdz šim paveiktajiem un nākotnē plānotajiem darbiem Tetera namā jeb "Stūra mājā" Brīvības ielā Rīgā, ar kuru atļauta nama turpmāka ekspluatācija un grozīts iepriekšējais lēmums.

Grozījumi veikti pamatojoties uz pausto apņemšanos iespējami īsā laikā novērst konstatētās bīstamības, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Iepriekš jau publiski izskanējis, ka Kultūras ministrija izstrādās un iesniegs valdībai ziņojumu par naudas līdzekļu piešķiršanu steidzamo remontdarbu īstenošanai un nama apsaimniekošanas izmaksu segšanai, kā arī izstrādās īpašu likumu Tetera nama aizsardzībai un atjaunošanai par ko kapitālsabiedrība ir saņēmusi arī oficiālu vēstuli no ministrijas.

Savukārt VNĪ vēl februārī vērsās pie BVKB ar lūgumu atlikt iepriekšējā biroja lēmuma piespiedu izpildi, norādot uz jau paveikto drošības uzlabošanai namā, kā arī plānu ar turpmāk veicamajām darbībām, lai pilnībā novērstu biroja konstatētās bīstamības ēkā, kas balstīts uz valdības un Kultūras ministrijas pausto informāciju. Pirms biroja lēmuma saņemšanas kapitālsabiedrība ir radusi risinājumu novērošanas kameru uzstādīšanai ap namu Brīvības ielā 61, tādējādi samazinot iespējamos nākotnes vandālisma draudus. BVKB atzinumā norādīts, līdz bīstamību pilnvērtīgai novēršanai, jāturpina 2022.gadā īstenotā bīstamo teritoriju – iekšpagalmu un caurbrauktuvi – norobežošana, nepieļaujot nepiederošu personu piekļuvi tām.

Par savu privātmāju ar vai bez zaļa dārziņa sapņo ne viena vien ģimene. Tomēr, kad pienāk laiks pieņemt lēmumu par jaunas dzīvesvietas izvēli, rodas jautājums: vai ir gudrāk iegādāties jau gatavu privātmāju vai radīt pašam savu projektu un sadarboties ar būvniecības uzņēmumu?

Šī brīža tirgus apstākļos gatavas mājas iegāde ir lētāks risinājums, taču būvēšana pašam dod iespēju namu pielāgot savām vēlmēm, kontrolēt kvalitāti, taču tas prasa arī vairāk laika un uzmanības būvniecības procesā. Kādi vēl ir galvenie faktori, ko apsvērt?

Kreditēšana atgūstas un iespējas saņemt finansējumu ir

Kā rāda nekustamo īpašumu aģentūras “AVER” novērojumi, situācija nekustamo īpašumu tirgū pēdējo divu mēnešu laikā pamazām stabilizējas – palielinoties aktivitātei gan nekustamo īpašumu pircēju, gan būvētāju vidū. Piemēram, kā liecina “Latvijas Bankas” dati par mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļu iegādei, rekonstrukcijai un remontam, 2023.gada janvārī bija vērojams straujš kredītu kritums līdz līmenim, kāds pēdējo reizi reģistrēts tikai 2021. gada sākumā. Šī gada februārī izsniegto hipotekāro kredītu vidējā summa samazinājās par aptuveni 25%, salīdzinot ar 2022.gada vidējo, taču aprīlī par aptuveni 10% pieaugusi gan kredītu vidējā summa, gan pieteikumu skaits.

Aizvadītajā nedēļā "Melnsila kvartālā" atzīmēti dzīvojamās ēkas Kristapa ielā spāru svētki, informē projekta attīstītāji.

Desmit dzīvokļu māja ir trešā un noslēdzošā būve projektā "Melnsila kvartāls", kas ietver dzīvojamo kvartālu Kristapa un Melnsila ielu krustojumā un, kur iepriekš jau rekonstruētās divas koka ēkas.

"Zaļais vainags, kas augstu pacelts virs mājas jumta, simbolizē viena liela būvniecības posma noslēgumu. Jau pavisam drīz Āgenskalns leposies ar vēl vienu energoefektīvu dzīvojamo māju ar sakoptu un labiekārtotu piemājas teritoriju," stāsta nekustamo īpašumu uzņēmuma IMMOSTATE vadītājs Vestards Rozenbergs.

"Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada jūnijā, bet jau tagad 40% dzīvokļu ir rezervēti. Pircēji ļoti atzinīgi novērtē dzīvojamās mājas moderno arhitektūru, tās atrašanās vietu Āgenskalnā un privātumu, ko nodrošina tas, ka ēkā ir 10 dzīvokļi un tā izvietota slēgtā pagalmā. Šis projekts var lepoties arī ar rūpīgi izstrādātu dzīvokļu interjera dizainu. Klientiem patīk ārtelpas zonas pie divlīmeņu dzīvokļiem, tie rada gandrīz privātmājas sajūtu, esot pašā Āgenskalna centrā. Un iespēja novietot automašīnu pie sava dzīvokļa durvīm ir liela ērtība."

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

No 72 maijā iesniegtajiem siltumapgādes projektiem 62 ir apstiprināti ar nosacījumiem, bet 10 noraidīti kā neatbilstoši ES fondu programmas nosacījumiem. Projektu faktiskā gatavība tam, lai durtu lāpstu zemē, ir tikai 7% no kopējā skaita, kas neatbilda gaidītajam, – Ekonomikas ministrija pavasarī prognozēja augstas gatavības projektu iesniegšanu.

Pirmo divu atlases kārtu projektos gāzes katlu maiņai izmantoto līdzekļu apjoms ir vien puse līdz šim līgumos rezervētā Kohēzijas fonda finansējuma. Savukārt uz pašvaldības ēku un infrastruktūras siltināšanas darbiem projektu pēdējā kārtā bijis tik daudz, ka 4,9 miljoni eiro sākotnēji šķita par maz, bet pēc vairāku projektu pārtraukšanas bija jārīko atkārtots konkurss par 8,2 miljoniem ERAF naudas.

Ar apņēmību paspēt vēl šosezon

Viss sākās drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – martā. Visticamāk, par gāzes dārdzību saprotams viss bija jau pērnā gada rudenī, un tādēļ Ekonomikas ministrija (EM), atbildot uz siltumražotāju, pašvaldību, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas vēstulēm, rakstīja ar VARAM oficiāli saskaņotu atbildi Par SAM 4.3.1. projektu Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē 3. kārtas mērķi un projektiem. Vēstules jēga ir visiem norādīt, ka 68 miljoni Kohēzijas fonda naudas ir pieejami un, formalitātes izpildot maijā, jau vasarā ir iespējams būvēt šķeldas vai granulu katlus gāzes katlu vietā. “... Līdz ar to var secināt, ka potenciālajiem projektu iesniedzējiem pieejamais laiks ir bijis samērīgs ar SAM 4.3.1. trešās kārtas mērķi – sniegt atbalstu katlumāju projektiem, kuri var tikt operatīvi īstenoti īsā laika periodā. Turklāt projektu sagatavošanas nosacījumi ir pietiekami labi zināmi, jo daudzi potenciālie SAM 4.3.1. trešās kārtas projektu iesniedzēji ir īstenojuši projektus arī SAM 4.3.1. otrajā kārtā pēc gandrīz identiskiem nosacījumiem,” šī gada aprīlī vēstulē pieminētajiem rakstīja EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Attēls: ID Mēbeles

Mūsdienās mājīgs interjers nav iedomājams bez ērtām mīkstajām mēbelēm, kas nodrošina mums tik ļoti svarīgo - komfortu. Atnākot mājās, mēs apsēžamies dīvānā, lai skatītos TV vai lasītu aizraujošu grāmatu. Baudam savu naktsmieru ērtā gultā vai izvelkamā dīvānā. Kā izvēlēties labāko variantu Jūsu interjeram, lai pirkums nesagādā vilšanos? Tā, lai tas spētu pildīt ne tikai savas funkcijas, bet perfekti iekļauties mājokļa stilā? Šajā rakstā aicinam iepazīties ar kritērijiem , kurus ņemt vērā pirms mīksto mēbeļu iegādes.

1. Telpas izmērs un mēbeļu funkcijas

Jaunu mēbeļu iegādi vēlams ir sākt ar skaidru vīziju – vai jūs vēlaties mainīt visu guļamistabas stilu, vai tikai atsvaidzināt esošo interjeru? Vispirms izveidojiet sarakstu ar mēbelēm un mēbeļu komplektiem, kurus vēlaties mainīt. Kad zināsiet, no kā vēlaties atbrīvoties, tad vieglāk būs saprast, kādas mēbeles tiešām jums ir nepieciešamas.Mēbeļu skaitu un dizainu var noteikt tādi faktori kā jūsu dzīvesveids un ģimenes stāvoklis. Kad iegādājaties guļamistabas mēbeles, tad noteikti ņemiet vērā funkcionalitāti un citu istabas iemītnieku vēlmes. Cilvēki nereti mēdz krist kārdinājumā brīžos, kad ierauga skaista dizaina mēbeli, taču līdz galam nepadomā par šīs mēbeles iegādes praktisko pusi.