ASV autobūves kompānija General Motors Ņujorkas Starptautiskajā autoizstādē iepazīstinājusi ar trešās paaudzes Cadillac CTS automobili.

Automobilis aprīkots ar 420 zirgspēku 3,6 litru dzinēju, kuram pateicoties 100 kilometru lielu ātrumu transportlīdzeklis spēj sasniegt aptuveni 4,6 sekundēs. Automobiļa izgatavošanā izmantots alumīnijs – no šī materiāla izstrādātas durvis un atsevišķas transportlīdzekļa daļas. Tādējādi Cadillac CTS padarīts vieglāks.

Aizvadītā gada laikā Cadillac tirgus daļa samazinājusies par aptuveni 15 procentiem un ar jauno automašīnu saistās kompānijas cerības atgūt un stiprināt savas pozīcijas. Paredzēts, ka jaunā Cadillac CTS tuvākie konkurenti būs BWW 5 sērijas un Mercedes E – Class automobiļi.

C-klases sedans - Cadillac BLS Latvijā nopērkams jau kopš aprīļa, kad par luksus zīmola Cadillac oficiālo pārstāvi kļuva SIA Viking Motors. Nupat rūpnīca prezentējusi arī Cadillac BLS Wagon, kas ir konstruēts, ievērojot potenciālo pircēju vēlmes lielākajos Eiropas tirgos, informēja Viking Motors mārketinga vadītāja Inga Tralla.

Jaunā modeļa cena ir, sākot no 32 921 eiro, kas apliecinot to, ka šis leģendārais un prestižais auto nav masu produkts.

Šis ir vienīgais Cadillac, kurš pieejams ne tikai ar trīs jaudīgiem benzīna, bet arī ar divpakāpju 1.9 litru (150 un 180 Zs) dīzeļa turbo motoru un ekoloģisko 2.0 litru (200 Zs) benzīna versiju, kas darbināma arī ar bioetanolu (degvielu E85, tagad nopērkamu arī Latvijā). Cadillac BLS Wagon tiek piedāvāts ar 6-pakāpju manuālo un 6-pakāpju automātisko pārnesumkārbu. 2008. gada rudenī Cadillac šim modelim komplektā ar 2.8 litru V-6 turbo motoru sola pilnpiedziņas versiju.

Šonedēļ auto tirgotājs SIA Forum Auto Rīgā atklāja jaunu autocentru, kur bez Kia un Peugeot markas automašīnām tiek tirgotas arī Cadillac zīmola automašīnas, informē Forum Auto.

Līdz 2013.gada augustam "Forum Auto" ilgus gadus darbojās ar nosaukumu "Kia Automobiles", kas tirgoja tikai "Kia" markas automašīnas, taču pēc nosaukuma maiņas, sākot ar šo gadu, tirgotājs pārdos arī "Peugeot" un "Cadillac" markas automašīnas.

Paplašinot darbību, "Forum Auto" šonedēļ Rīgā atklāja jaunu autocentru Kārļa Ulmaņa gatvē 101. Auto salona kopējā platība ir 3500 kvadrātmetri, no kuriem aptuveni 1500 kvadrātmetri ir servisa zona, 1200 kvadrātmetri atvēlēti jauno automašīnu tirdzniecībai, bet 200 kvadrātmetri - lietoto automašīnu tirdzniecībai. Autocentrā tiek nodarbināti 30 cilvēki.

Kompānijas J.D. Power & Associates ikgadējā automašīnu zīmolu uzticamības pētījuma pirmās trīs vietas ieņem Buick un Lexus ar vienādiem rādītājiem, Cadillac un Mercury, raksta Bloomberg.

Pētījumā apkopotas patērētāju sūdzības par katra zīmola pārstāvētajām automašīnām, kuras nav vecākas par trīs gadiem. Rezultātā Buick un Lexus ar 145 sūdzībām uz 100 automašīnām ir kļuvuši par uzticamākajiem zīmoliem patērētāju vidū.

Cadillac saņēmis 162 sūdzības uz 100 automašīnām, līdz ar ko ierindojas topa 2. vietā, savukārt ar 169 un 178 sūdzībām trešajā un ceturtajā vietā attiecīgi atrodas Mercury un Honda.

Uzticamākie automašīnu zīmoli:

1. Buick

1. Lexus

2. Cadillac

3. Mercury

ASV automašīnu ražotājs General Motors (GM) paplašinājis noteiktu 2011. gada pikapu un apvidus auto modeļu atsaukumu kopumā līdz 27 tūkstošiem spēkratu saistībā ar iespējamām aizmugurējās ass stiprinājumu problēmām, ziņo AFP.

Sākotnēji saistībā ar šīm problēmām GM pērn decembrī ASV atsauca 1 262 automašīnas, taču tagad atsaukums attiecas uz kopumā 26,75 tūkstošiem spēkratu, kuru skaitā ir Cadillac Escalade, Cadillac Escalade ESV, Cadillac EXT, Chevrolet Avalanche, Chevrolet Colorado, Chevrolet Dilverado, Chevrolet Suburban, Chevrolet Tahoe, kā arī GMC Canyon, GMC Sierra, GMC Yukon un GMC Yukon XL.

Kā norāda GM, tad šo automašīnu aizmugurējās ass stiprinājumi, iespējams, ir nepareizi termiski apstrādāti, tādējādi tie braukšanas laikā var deformēties un bloķēt aizmugurējās ass darbību.

Valdības dienaskārtībā un laikrakstu lappusēs ik pa laikam uznirstošais Norvik bankas un vēja parku attīstītāja SIA Winergy miljonos mērāmais konflikts, kurā aiz abu pušu savstarpējiem pārmetumiem stāv aizdomas par miljonu izkrāpšanu no bankas, iestājies pavērsiens. Jauns, šoreiz Finanšu policijas (FP), kriminālprocess sola sniegt atbildes, kur varētu būt palikusi vismaz daļa no naudas, kas bija paredzēta jaunu vēja turbīnu iegādei, bet, kā uzskata Ekonomikas policijas (EP) izmeklētāji, daļēji «izmantota noziedzīgās grupas dalībnieku vajadzībām», tajā skaitā pērkot dārgus luksusklases auto un nekustamos īpašumus Jūrmalā un citviet, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Valsts ieņēmumu dienesta FP pārvalde ierosinājusi jaunu kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar nodokli apliekamo ienākumu un objektu slēpšanu. Šajā kriminālprocesā pagaidām nefigurē nevienas personas vārds, tomēr FP lēmumā, kas ir Dienas rīcībā, norādīts, ka tas ierosināts, pamatojoties uz konkrētu Norvik bankas iesniegumu, bet tajā savukārt figurē bijušās šīs bankas Korporatīvo klientu pārvaldes vadītājas, kādreizējās iekšlietu ministra Māra Gulbja sievas Tīnas Petersones vārds. Viņas vēlākais dzīvesbiedrs igauņu uzņēmējs Andruss Petersons ir EP izmeklētāju šķetinātās shēmas centrā.

Saskaņā ar datiem par 2012. gadā visbiežāk reģistrētajām jaunajām automašīnām, Db.lv piedāvā aplūkot galeriju, kurā redzams, kuri automašīnu modeļi (svars līdz 3,5 tonnām) pērn reģistrēti visbiežāk kā vieglie pasažieru auto, bet kuri vairāk iecienīti kā vieglais komerctransports.

Vairāk uzziniet, skatoties galeriju!

Kopumā pagājušajā gadā reģistrēts aptuveni tikpat daudz jaunu automašīnu, cik iepriekšējā, 2011., gadā, tomēr, tuvojoties gada nogalei, iezīmējās tendencei jaunu automobiļu reģistrācijām samazināties. Pērn, līdzīgi kā 2011. gadā, Latvijā visbiežāk reģistrētas jaunas Volkswagen, Toyota un Peugeot zīmola automašīnas, tāpat Latvijā reģistrētas arī jaunas Ferrari, Cadillac, Infiniti, Rolls-Royce un Aston Martin zīmola automašīnas, kā arī vairāki jauni Bentley, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) apkopotie dati par vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta reģistrācijām Latvijā.

General Motors pēdējais konceptauto ir videi draudzīgs Cadillac, ziņo news.com.

Cadillac ar pilnu bāku spēs nobraukt 482 km, bet mašīnas elektroniku uzlādēs uz jumta novietotās saules baterijas. "Mašīnas maksimālais ātrums ir 100 jūdzes stundā (160 km/h), bet no nulles līdz 60 jūdzēm stundā (96.5 km/h) tas ieskrienas 8,5 sekundēs," uzsver General Motors izpilddirektors Riks Vagoners (Rick Wagoner).

Līdz 2012. gadam puse no GM mašīnām būs aprīkotas ar iespēju braukt ar gāzi vai E85 benzīnu, kas satur 85% etanola, prezentējot jauno konceptauto paziņoja GM izpilddirektors.

Trampa administrācijas ieviesto tarifu importa automašīnām dēļ 5.sērijas BMW automašīnu cena ASV var pieaugt no 80 tūkstošiem eiro līdz 100 tūkstošiem eiro, raksta 24/7 Wall St.

Tiesa gan, lai arī cena būs atkarīga no tā, kur automašīna tiek salikta un kur tiek ražotas tās detaļas, cenas pieaugums tiek prognozēts ievērojams, kas varētu mazināt pieprasījumu pēc Vācijas autoražotāja automašīnām.

Cenu pieauguma dēļ arī pastāv bažas, ka BMW vietā pircēji nākotnē varētu izvēlēties Cadillac markas automašīnas. Tas, savukārt, var palīdzēt General Motors uzlabot rezultātus, jo patlaban kompānija savu luksusa modeļu segmentā ir ieslīgusi stagnācijā. Tāpat lielāku peļņu varētu gūt arī Cadillac tirgotāji.

Saeimas deputāts Juris Silovs no Saskaņas centra apsūdzēts par krāpšanu lielā apmērā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Blēdība pastrādāta vēl laikā, kad Silovs pildīja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja pienākumus.

Amatpersona slēpusi pēdas avārijai, ko izraisīja ar dienesta automašīnu. Silovs notikušajā iesaistīja arī sievu, izmānīja apdrošināšanas atlīdzību, bet tagad abi ar dzīvesbiedri nonākuši uz apsūdzēto sola. Pirmajai tiesas sēdei jānotiek jau pēc divām nedēļām, un parlaments ir nebijuša precedenta priekšā - kā tiesāt deputātu, kurš līdz ar nonākšanu Saeimā ieguvis imunitāti.

Garkalnes novada domes priekšsēdētāja krēslā viņš nosēdēja ilgi, taču 3 gadus pēc ievēlēšanas 2005.gadā sāka parādīties runas par Silova it kā reibumā izraisītu autoavāriju, kura pēdas viņš rūpīgi slēpis.

Iecavas novada dome kursu uz taupību iezīmējusi, līzingā iegādājoties dārgu parketa džipu - BMW modeli X3.

Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, šā gada aprīļa sākumā Iecavas novada dome izsludinājusi konkursu par vienas automašīnas operatīvo līzingu uz pieciem gadiem, bet maijā par uzvarētāju pasludināta SIA Baltijas autolīzings, kuras piedāvātā kopējā līgumcena bijusi 24.8 tūkstoši latu.

«Mēs šā gada maijā uz līzinga nopirkām apvidus automašīnu. Mēs gribējām džipu, jo izpilddirektoram ir jābūt lietas kursā par to, kas notiek novadā, bet ir vietas, uz kurām nemaz bez džipa nevar aizbraukt. Šī mašīna bija lētākais no diviem piedāvājumiem, - otra bija Honda. Mašīnu iegādājāmies konkursā, kuru sludinājām oficiāli caur Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB),» Db skaidroja domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis.

Oficiālā Mazda un Jaguar dīlera Inchcape Motors Latvia direktora Jura Bogdanoviča komentārs par Latvijas autotirgu 2008.g. pirmajā pusgadā.

Visos auto tirgus segmentos pārdoto auto skaits jūtami samazinājies, bet proporcijas mainās. Mazās klases auto kļūst populārāki, sasniedzot 14,1% vai par 0,4% vairāk nekā 2007.gadā. Nozīmīga tendence ir kompaktklases auto pieaugums – tas ir kļuvis par vispopulārāko segmentu ar 25,8% vai 2,7% pieaugumu, apsteidzot SUVus. Šī tendence ir loģiska, ja ņem vērā, ka kompaktklases auto ir sasniedzis izmērus, kas pirms pieciem gadiem būtu vidējās klases auto, piedevām šiem auto ir labs aprīkojums teicamas gaitas īpašības, un, kas īpaši svarīgi mūsdienu ekonomiskās krīzes apstākļos, saprātīgi ekspluatācijas izdevumi un degvielas patēriņš. Mazās un kompaktlases auto popularitāte noteikti pieaugs arī turpmāk.

Informācija par dārgu džipu izmantošanu Rīgas ātrās palīdzības vajadzībām izskan bieži, radījusi sabiedrības interesi un met ēnu uz citām organizācijām. Arī raidījums Bez tabu ir runājis par šī jautājuma aktualitāti.

Masu medijos un Db.lv komentāros atkārtojas informācija par džipu AUDI Q7 un VW TUAREG ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu marķējumu.

Katastrofu medicīnas centrs (KMC) atkārtoti dara zināmu, ka valsts iestādes un KMC nav saistītas ar šo auto iegādi un izmantošanu.

Ņemot vērā to, ka neatliekamās palīdzības sniegšana ir Rīgas domes Labklājības departamenta pārziņā, par šī transporta lietderīgu un racionālu izmantošanu, savus komentārus varētu sniegt Rīgas domes atbildīgās institūcijas.

Rudens ierasti ir periods, kad iedzīvotāji aktīvi iegādājas automašīnas. Neskatoties uz to, ka pēdējo trīs gadu laikā cilvēki arvien biežāk izvēlas pirkt jaunu auto no salona (jauno auto iegādes ikgadējais pieaugums ir 30%–40%), tomēr aizvien lielākā daļa iegādājas sev mazlietotu auto, informē AS Swedbank.

Protams, iegādājoties mazlietotu auto, jāatceras par īstermiņa un ilgtermiņa izdevīgumu. Pirkuma brīdī mazlietota un, it īpaši, ilgāku laiku lietota auto iegāde ir ekonomiski daudz izdevīgāka par jauna auto iegādi. Taču ilgtermiņā lietota automašīna, visdrīzāk, prasīs (vismaz proporcionāli!) lielākus ieguldījumus nekā jauns auto. Piemēram, viens no būtiskiem rādītājiem ir auto degvielas patēriņš – jauniem automobiļiem tas nereti var būt samazināts un daudz ekonomiskāks nekā vecākiem auto. Lai gan situācija nav viennozīmīga, jo vērā jāņem gan automašīnas motora tilpums, gan degvielas tips (benzīns, dīzeļdegviela, gāze), kā arī braukšanas intensitāte – tas, vai auto tiek izmantots bieži vai reti, pilsētā vai uz lielceļiem. Kopumā, izvēloties auto, ieteicams emocionālajiem apsvērumiem summēt klāt arī racionālos, no kuriem pats svarīgākais ir – auto ikmēneša uzturēšanas izmaksas.

Atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, laikraksts Telegraf ziņo, ka aizturētā persona Krievijas izcelsmes ASV miljonāra Leonīda Rožeckina lietā ir bijusi saistīta ar Krievijas specdienestiem, pie kam, iespējams, ka šī persona bija L. Rožeckina mājas pārvaldnieks.

Atsaucoties uz Lielbritānijas laikrakstu Daily Mail, Telegraf ziņo, ka aizturētais cilvēks ir tas pats, kurš iepriekš apgalvojis, ka redzējis kā L. Rožeckins ar savu džipu aizbraucis no mājas. Taču izmeklēšanas laikā šī informācija neapstiprinājās, un galu galā izrādījies, ka ar džipu no mājas aizbraucis kāds cits un L. Rožeckins tobrīd automašīnā nemaz nav atradies.

Policija nekādus komentārus par notikušo nesniedz. Arī sazinoties ar Jūrmalas kriminālpolicijas priekšnieci Evitu Spalvēnu, laikrakstam neko uzzināt nav izdevies. Policijas pārstāvji arī nav mācējuši izskaidrot, kā informācija par izmeklēšanas gaitu varēja nonākt līdz Lielbritānijas laikrakstiem.

Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par 2007.gada pirmajā ceturksnī veiktajiem ceļojumiem Latvijas robežās un ārpus tām liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, ceļoja 42% Latvijas iedzīvotāju, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tajos devās 35% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 18,6 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 12% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 19,0 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 2% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 31,6 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (52%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem.

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes - 94%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji devušies ar vieglo automobili – 59%.

«Londona man ir pārāk dārga. Un tas bija viens no iemesliem izvēlēties Rīgu.»

To intervijā DB saka uzņēmējs Vjačeslavs Kuziščins, kurš dzīvi un darbu Maskavā nomainījis pret Rīgu.

Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?

Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.

«Bērnu izglāba tikai tas, ka viņš uzreiz sāka kliegt, piesaistot sev uzmanību,» dēla paglābšanos no pagaidām nenoskaidrotiem ļaundariem izskaidrojis Cēsīs pazīstamais uzņēmējs Renārs Sproģis, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Gaišā dienas laikā 11 gadu veco puiku centās ievilkt automašīnā viņam nepazīstami cilvēki. Policija uzsākusi izmeklēšanu, bet pagaidām lietā nav virzības.

Gadījums norisinājies pirms pāris nedēļām Cēsīs – no rīta īsi pēc astoņiem uzņēmēja dēls Rainers devies uz skolu. Zēns gājis tieši pa to pašu maršrutu, ko mērojis katru dienu. «Pēkšņi Lauku ielā 200 metru pirms Gaujas ielas pie viņa apstājās automašīna, vadītājs atvēra durvis un puikam prasīja: kā tevi sauc un kur tu dzīvo,» Neatkarīgajai stāstījis uzņēmējs. Uzreiz pēc tam vadītājs pieliecies, saķēris zēnu un vilcis iekšā automašīnā. «Labi, ka dēls neapjuka un sāka kliegt, saukt palīgā, tas viņu izglāba, jo cilvēki, kuri bija mašīnā, apjuka un palaida viņu vaļā,» stāstu turpinājis R. Sproģis. Viņa dēls iegaumējis, ka automašīnas modelis bijis «starp vieglo un džipu», tai bijuši noņemti numuri un, kas šķiet pavisam dīvaini un aizdomīgi, uz paneļa pie priekšējā stikla bijušas novietotas vairākas plāksnes ar automašīnas numura zīmēm. Bez autovadītāja automašīnā bijuši vēl vismaz viens vai pat divi vīrieši, kuri sēdējuši uz aizmugurējā sēdekļa.

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Džudo cīņa, Imantā barotas cūkas un paštaisītie garie kokteiļi restorānā Ščecina – raibs bijis uzņēmēja Gunāra Ķirsona ceļš uz labklājību, ko viņam pavēra plaukstošās firmas Lido izveide.

Spriežot pēc Lido zīmola attīstības, jūs savam biznesam esat ielicis tik stabilus pamatus, ka uz tiem var uzcelt augstceltni, varbūt pat debesskrāpi. Kas kurā šīs būves stāvā atrodas?

Šīs būves pamatos ir gribēšana uztaisīt kaut ko labu, kas būtu paliekoša vērtība, nevis ekonomiskie rādītāji. Šajā ziņā esam dīvaiņi un biznesu veidojam tā, lai gūtu gandarījumu no sava darba. Līdzīgi kā cilvēkam, kurš raksta romānu – literāts taču nesāk ar topošās grāmatas pārdošanas aprēķiniem, bet gan domā par to, lai uzrakstītais būtu tīkams lasītājiem.

Un jūs domājat par to, vai ēdīs Lido?

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Man ir bail, kas notiks ar ekonomiku, jo valstij nav skaidrs, kur tā iet, šādu viedokli pauž uzņēmējs, kompānijas InterSource International, Inc. prezidents Sols N. Bukingolts. Viņš arī uzskata, ka, pirms investēt Latvijā, tas ir nopietni jāpārdomā, jo kā investors jau esot šeit dabūjis «pa purnu».

Savulaik bijāt redzama figūra gan Latvijas biznesa, gan politiskajā vidē, bet pašreiz jūsu darbība ir pieklususi. Ko dara S. Bukingolts?

Diez vai var teikt, ka esmu kaut kur pazudis - tas neatbilst manai dabai. Sols Bukingolts vienmēr ir bijis un ceru, ka arī būs pareizajā vietā un laikā. Daudzi man ir teikuši - Bukingolt, tev ir ņuhs*, tu zini, kur un ko vajag darīt. Tieši tāpēc apmēram pirms četriem gadiem es sāku skatīties Krievijas virzienā. Latvija šodien joprojām ir skaista vieta, tā ir mana dzimtene, taču es esmu gatavs saderēt uz lielu naudu - kad es rīt pamodīšos, mums kopīgas robežas ar Taizemi joprojām nebūs. Mēs rīt pamodīsimies, un mums joprojām būs kopīga robeža ar Krieviju. Tāpēc mums vajag gudri strādāt, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju. Ir būtiski panākt, lai mēs nevis runātu viens par otru, bet gan viens ar otru. Rezultātam ir jābūt vienam - peļņai. Mums ar Krieviju nav ko dalīt, izņemot peļņu. Svarīgi, lai būtu diskusija arī par nākotni, nevis tikai par pagātni.