Valsts pašlaik nevar atļauties iegādāties jaunus vilcienus, pavēstīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs.

Pēc viņa teiktā, valsts pašlaik nevar atļauties veikt pasažieru vilcienu iepirkumu, jo nav skaidrības par to, kāda daļa no ieguldītajiem līdzekļiem dos papildinājumu Latvijas tautsaimniecībai, un arī iepirkuma procedūras likumība nav pietiekami skaidra.

Brunavs klāstīja, ka pasažieru pārvadātāja pa dzelzceļu Pasažieru vilciens (PV) vilcienu iepirkuma vietā valstij bez īpašiem riskiem būtu iespēja kaut daļēji atrisināt kritiski samilzušo situāciju ceļu jomā ‒ pēdējos divos gados ir pierādījies, ka darbojas valsts galveno autoceļu tā saucamā ceļu segu pastiprināšanas programma.

Saskaņā ar Brunava minēto gadā vidēji Latvijas ceļu sakārtošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami 310 miljoni latu, bet, piemēram, 2014.gadā ir ieplānoti tikai 12 miljoni latu Eiropas Savienības (ES) līdzekļu, un nav zināms, cik lieli līdzekļi ceļu ziemas perioda uzturēšanai tiks piešķirti no valsts budžeta.

«Savukārt ceļu būvē ir jau tehniski sagatavoti projekti darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi prioritāšu ietvarā, un, ja pieņemam, ka pieminētajā segu pastiprināšanas programmā viens kilometrs izmaksā vidēji 400 tūkstošus latu, tad par 100 miljoniem mēs iegūtu vēl vismaz 250 kilometru sakārtotu ceļu, pa kuriem apmēram 15 gadu bez citām papildu dotācijām un bez problēmām varētu notikt kravu tranzīta satiksme, kā arī uzlabotos pasažieru pārvadāšanas apstākļi, atslogojot nepieciešamību pēc pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu,» viņš pastāstīja un uzsvēra, ka ar šo apmēru varētu sakārtot gandrīz visus autoceļus līdz valsts lielākajām pilsētām un ostām.

Brunavs arī piebilda, ka pēc globālās konkurētspējas rādītājiem 134 valstu grupā Latvija ir ierindota 55.vietā, bet ceļu kvalitātes jomā - tikai 90 vietā. «Salīdzinājumam varam uzsvērt, ka Lietuvai ceļu kvalitātes rādītājs ir 27.vietā, bet Igaunijai - 53.vietā. Šāds novērtējums norāda uz būtisku atpalicību tieši valstij svarīgu infrastruktūras objektu uzturēšanas un būvniecības finansēšanā, kas ierobežo valsts konkurētspēju Baltijas un Eiropas kopīgajā tirgū. Cīņa par vienu konkrētu treknajos gados aizsāktu vilcienu līgumu rada šaubas, vai valstī vispār pastāv kāds prioritārā secībā sakārtots transporta infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plāns,» viņš norādīja.

Brunavs atzina, ka ir maz cerību, ka valsts atradīs atbilstošu finansējuma apmēru, taču, ja nekas netiks darīts, līdz ar tālāku ceļu brukšanu 2013. - 2014.gadā var tikt iznīcināta ceļu būvniecība, kur nodarbināti līdz 4000 cilvēku. «Tāpēc biedrība saskata, ka šī būtu garantēta Eiropas finanšu līdzekļu apguve un vienlaikus arī iespēja nozarei izdzīvot, līdz sagaidām kaut ko no nākamā ES finanšu perioda līdzekļiem,» viņš informēja.

Jau vēstīts, ka PV konkursā par 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi otrajā kārtā pieteikumu iesniedza tikai viens pretendents - Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles SA (CAF), kas arī ir izvēlēta par konkursa uzvarētāju. Līgums par vilcienu piegādi gan vēl nav noslēgts. CAF pagarinājis piedāvājuma termiņu līdz 31.janvārim.

Pēc PV sniegtās informācijas, iepirkumā līdz 2015.gadam paredzēts iegādāties 34 jaunus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus. Konkursa uzvarētājam 30 gadu būs jānodrošina arī jauno elektrovilcienu un dīzeļvilcienu uzturēšana. Projekta kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 144 miljoni latu, no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums būs apmēram 100 miljoni latu.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs dibināta 2004.gadā, lai mainīgos tirgus apstākļos visefektīvāk pārstāvētu ceļu būves uzņēmumu intereses tiem būtiskos jautājumos un sadarbībā ar valsts un pašvaldības institūcijām risinātu jomai aktuālos jautājumus.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra