Valdībai ir jāievēro pašas noteiktās prioritātes, uzstāj biedrības Latvijas Ceļu būvētājs pārstāvji. Ja valdība nepiešķirs Satiksmes ministrijas (SM) prasīto papildu finansējumu autoceļu remontiem, tiks izskatīta iespēja atbildīgos likumdevējus sūdzēt Satversmes tiesā par savu pienākumu nepildīšanu.

Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) infrastruktūra ir ne tikai viena no prioritātēm, bet arī būtisks priekšnoteikums NAP paredzētā «ekonomiskā izrāviena» īstenošanai, pēc Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra ieskatiem izveidotajā prioritāšu sarakstā SM izstrādātā programma autoceļu sakārtošanai 2014.–2020. gadam ir ierindota nepamatoti zemajā 22. vietā, neizpratnē ir biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ceļu būvnieki uzskata, ka patlaban ir radusies absurda situācija, kad tie, kuri paši izstrādāja, apsprieda un apstiprināja Nacionālo attīstības plānu, tagad ignorē pašu pieņemtos lēmumus. «Var tikai brīnīties par to, kāpēc vienā valstī, likumdevējā, izpildvarā un cilvēkos ir tik atšķirīgi viedokļi par ceļiem – sabiedrība un pašvaldības uzskata, ka ceļi ir steidzami jāsakārto, tam vismaz daļēji piekrīt arī Saeimas pārstāvji, atzīstot, ka problēma pastāv. Ministru prezidents ir solījis, ka ceļi nākamgad būs viena no prioritātēm, satiksmes ministram tā ir prioritāte numur viens, taču tajā pašā laikā finanšu ministram kopā ar Pārresoru koordinācijas centru ceļi ir tikai 22. prioritāte,» norāda A.Bērziņš.

Ja valdība atbalstītu SM 2014. gada budžeta papildu finansējuma pieprasījumu pilnā apmērā, tad kopējais finansējums ceļiem nākamajā gadā būtu 111,1 milj. Ls. A. Bērziņš uzsver, ka līdz šim veiktie aprēķini parāda, ka no autoceļu būvei paredzētās naudas viena trešā daļa (pērn tie bija 40,52 milj. Ls) atgriežas valsts budžetā nodokļos.

Ceļu būvnieki atgādina, ka V. Dombrovska un E. Repšes savulaik likvidētajā autoceļu fondā, kura daļēja darbības atsākšana tagad pieteikta kā «jaunā iniciatīva», ceļiem noteiktais finansējums jau sākotnēji bijis noteikts 60% apmērā no iekasētā akcīzes nodokļa. A. Bērziņš arī norāda, ka 28,9 milj. Ls, kurus šobrīd prasa SM, ir tikai viena piektā daļa iekasētā akcīzes nodokļa, kas pienāktos ceļiem.

Saskaņā ar NAP paredzēto, SM izveidoto autoceļu sakārtošanas programmu, 49% no valsts galvenajiem autoceļiem un pat 82% no vietējiem autoceļiem nav plānota jebkāda sakopšana, saka  biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

Šobrīd būvnieki kļūst arvien nervozāki, gaidot lēmumu par savu nākotni, saka A. Bērziņš, piebilstot: «Patlaban demonstrācijas vēl nerīkosim un smago tehniku Brīvības ielā nedzīsim, jo būvnieki ir racionāli cilvēki un saprot, ka vasarā ir jāstrādā, turklāt joprojām arī ceram, ka valdība rīkosies racionāli un lems par labu Latvijas ceļu ilgtspējai. Taču vajadzības gadījumā darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai liktu valdībai pamanīt, kas notiek ar ceļiem un nozari.»

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra