Jaunākais izdevums

Pēc vairāku gadu darba šonedēļ tikušas pabeigtas sarunas ar Eiropas Padomi par eirovinjetes jeb autoceļu lietošanas maksas ieviešanu, stāsta Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas loceklis Roberts Zīle, piebilstot, ka tas bijis sarežģīts jautājums. Svarīgi, ka pievienošanos eirovinjetei iecerēts atstāt dalībvalstu ziņā, norāda R. Zīle.

«Pirmkārt vajag infrastruktūru,» par ceļu lietošanas maksas ieviešanas morālo pusi spriež autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Viņš arī norāda, ka tiem autopārvadātājiem, kuri darbojas Krievijā izmaksas augtu līdz 5%, jo līdz ko Latvija ieviestu šādu maksu, būtu jāmaksā arī par Krievijas autoceļu izmantošanu. Kā taisnīgāku risinājumu viņš redz maksas autoceļus, kā, piemēram, Portugālē vai Spānijā. Tad autobraucēji var izvēlēties, vai maksāt un braukt ātrāk, vai arī braukt pa mazākiem ceļiem.

Direktīvas priekšlikuma mērķis ir pieņemt autotransporta maksas ietvaru, rosinot dalībvalstis aprēķināt un variēt ceļu nodokli pamatojoties uz tādām autotransporta radītajām ārējām izmaksām kā gaisa piesārņojums, troksnis un sastrēgumi, ieviešot sistēmu piesārņotājs maksā, skaidro Satiksmes ministrija.

Direktīvas projekts veicinās ilgtspējīgas transporta attīstības stratēģiju, vienlaikus tā dod iespēju veikt pasākumus, lai labāk pārvaldītu satiksmes sastrēgumus, ierobežotu transporta radītās emisijas, tādējādi veicinot tīrāka transporta tehnoloģiju izstrādi.

Tā kā autotransports, īpaši kravu pārvadājumi, rada lielāko daļu negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi, tad Latvija atbalsta nepieciešamību attīstīt ilgtspējīgu transporta politiku, ieviešot efektīvāku ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu, kas balstās uz principiem «lietotājs maksā» un «piesārņotājs maksā», jo nodarītais kaitējums videi ir jākompensē, norāda Satiksmes ministrija.

Latvijā tiek plānots ieviest ceļu lietošanas maksu, kas ir proporcionāla infrastruktūras lietošanas ilgumam (diena, nedēļa, mēnesis, gads), nevis ceļa nodevu, kas maksājama par transportlīdzekli atbilstīgi nobrauktajam attālumam, izmantojot attiecīgo infrastruktūru.

Jau vēstīts, ka Autoceļu lietošanas nodevas likumā sākotnēji bija noteikts, ka eirovinjete tiks ieviesta 2009. gada 1. jūlijā, tomēr, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un autopārvadātāju nozares pārstāvju lūgumu, šī maksājuma ieviešana tika atlikta uz 2011. gada 1. janvāri, bet vēlāk – uz 2014. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autopārvadātāji 1.jūliju nodēvē par sēru dienu; krastmalā piketē ar 120 fūrēm

NOZARE.LV, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA Taka pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andrim Lubānam izdevies padarīt valsts kapitālsabiedrību par pelnošu uzņēmumu, kā arī noorganizēt vilcienu iepirkumu. Tas gan nepalīdzēja saglabāt valdes priekšsēdētāja amatu.

To intervijā Dienas Biznesam norāda Andris Lubāns, kas pēc Rīgas Tehniskās universitātes pabeigšanas (diplomdarbs par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem) valsts pārvaldē saistībā ar transporta jomu vai Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības nostrādājis 25 gadus. Kaut arī tieši viņa vadībā VAS Pasažieru vilciens, šķiet, būs atbrīvojies no neveiksmīgu vilcienu iepirkumu lāsta, uzņēmuma padomei viņš vairs nešķita piemērotākais vadītājs.

Asociācija Latvijas auto ik pa brīdim sūdzējusies, ka nav apmierināta, kā valsts SIA Autotransporta direkcija sadala autopārvdājumu atļaujas Latvijā.

Manuprāt, izdevās nenovirzīties no optimālā vidusceļa, neiebraucot ne vienā, ne otrā grāvī. Neapmierinātība ir saprotama, jo atļauju vienkārši bija mazāk nekā pārvadātāji spētu braukt. Ja viņi izbrauc divus trīs braucienus, bet pēc tam divas nedēļas jāstāv pie sētas, tāpēc ka nav atļaujas, protams, ka rodas neapmierinātība. Mēs pat piedāvājām asociācijai eksperimentu – atļaujas, ko izdalām visa gada garumā, iedosim uzreiz, un tad dariet, ko gribiet. Tas gan publiski neparādījās, bet atbilde bija – labāk tā nedarīsim. Tādējādi bija saglabāta iespēja pārvadātājiem strādāt visa gada garumā, nevis strauji attīstīties, izveidojot burbuli. Turklāt ar atļaujām devām priekšrocību vairāk tiem pārvadātājiem, kas strādāja ar Latvijas ražotājiem, kuri preces eksportēja vai importēja. Līdz ar to no pārvadājuma ieguva ne tikai transporta kompānija, ‒ jo kāds gan labums Latvijai no pārvadājuma Krievija‒Polija.

Komentāri

Pievienot komentāru