Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācija (LNMA) un Latvijas autopārvadātāju nacionālā asociācija (LANA) aicina atlikt autoceļu nodevas likuma stāšanos spēkā, kas paredzēts nākamā gada vidū, līdz 2016. gada 1. janvārim jeb līdz brīdim, kad autoceļu fonda programmai ik gadu tiks novirzīti ne mazāk kā 100% no iekasētā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un ne mazāk kā 50% no degvielas akcīzes nodokļa.

Gadījumā, ja iekšzemes pārvadājumu nozares viedoklis konstruktīvā dialogā ar atbildīgajām valsts institūcijām netiks ņemts vērā, asociācijas apliecina gatavību organizēt vērienīgas protesta akcijas, iesaistot uzņēmēju rīcībā esošos kravas transportlīdzekļus, līdzīgi, kā tas ir darīts jau iepriekš.

Nodevas ieviešana ir neizbēgama, atzsīst LNMA izpilddirektors Artūrs Bukonts, taču jautājums ir par to, kad un kādā veidā to ieviest. Viņš tomēr uzsver, ka valstis, kuras mums ļoti bieži uzstāda par paraugiem – Igaunija un Somija – nav ieviesušas un neplāno ieviest šo nodevu tuvākajā laikā. Un, redzot, ka šobrīd mūsu (pārvadātāju) nodokļu nauda aizplūst nezināmā virzienā, nav izprotama jaunas nodevas jēga.

«Vai pastāv kāda garantija, ka plānojot budžetu arī no Eiro Vinjetes iekasētie līdzekļi nonāks ceļu tīkla uzturēšanā un attīstībā nevis kāda metalurga «krāsnī»? Slogs, kas tiks uzlikts starptautiskajiem pārvadātājiem, būs mikroskopisks, savukārt vietējie kravu pārvadātāji to izjutīs pilnībā – maksās par visām automašīnām un visu gadu. Ņemot vērā likumdošanas nepilnības nav arī pārliecības, ka nodevas nemaksāšanas gadījumā ārvalstu komersants vispār tiks sodīts un šo sodu arī apmaksās,» uzņēmēju iebildumus pauž A. Bukonts.

Asociācijas uzsver, ka Autoceļu likumā noteikts, ka, ja Latvijas gadskārtējā budžeta likumā nav noteikts citādi, valsts autoceļu fonda programmai būtu jānovirza 100% no iekasētā transportlīdzekļa (TL) ekspluatācijas nodokļa un 80% no degvielas akcīzes nodokļa. Taču realitātē, 2012. un 2013. gada budžeta likumā autoceļu fondam paredzēti vien aptuveni 20% no ekspluatācijas un aptuveni 8% no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa.

Šāda, nesamērīga, līdzekļu novirzīšana un izlietošana pretēji to mērķim mežinieku un autopārvadātāju sakatījumā nozīmē, ka jau šobrīd attiecīgo nodokļu maksātāji tiek nepamatoti diskriminēti – maksājot minētos nodokļus, šīs personas «lāpa» budžeta caurumus lielākā mērā kā citas sabiedrības grupas, kas ir nozīmīgs vienlīdzības principa pārkāpums.

Ta kā saskaņā ar satiksmes ministra Anrija Matīsa teikto 85% no Latvijas teritorijā ekspluatētajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru svars ir lielāks par 12 tonnām, nekad nedodas pāri valsts robežai, ieviešot autoceļu lietošanas nodevu, tā atstāšot salīdzinoši niecīgu iespaidu uz tranzīta nozari, kamēr vietējie pārvadātāji būs spiesti iznest lielāko daļu finansiālā sloga, kuru šī nodeva radītu.

Nodevas ieviešana būtiski iedragātu kravu pārvadātāju konkurētspēju, attiecīgi, ne tikai uzņēmumus, kas nodarbojas ar starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, bet arī praktiski visu nozaru lokālos uzņēmumus, piemēram, lauksaimniecības, koksnes un citu produktu ražotājus, kuru darbība saistīta ar ievērojama autoparka uzturēšanu. Asociācijas arī uzsver, ka Latvijas uzņēmēju konkurētspēju būtiski iespaido arī autoceļu neapmierinošais stāvoklis.

LNMA un LANA arī piedāvā tādu Autoceļu lietošanas nodevas likuma redakciju, kurā pamatā paredzēts paturēt esošo nodevas likmju dienas, nedēļas un mēneša apmēru, bet par 20% samazināt gada likmes, kas būtu uzskatāms par atbalstu vietējiem pārvadātājiem. Tāpat uzņēmēju pārstāvji aicina noteikt precīzāku transportlīdzekļa motora izmešu līmeņa sadalījumu, kas būtiski motivētu uzņēmējus atjaunot autoparku, līdz ar to samazināt videi nodarīto kaitējumu.

DB jau rakstīja, ka nodevu paredzēts attiecināt uz automašīnām un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 t un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Nodevu par braukšanu pa noteiktiem valsts galveno autoceļu (A1–A15) posmiem maksātu arī ārvalstu auto.

Atkarībā no mašīnas lieluma un vecuma nodeva paredzēta 8–11 eiro dienā (tiesības lietot valsts galvenos autoceļus 24 stundas) līdz 400– 925 eiro gadā. Varēs maksāt arī par nedēļu vai mēnesi. Nodeva nebūs jāmaksā par transportlīdzekļiem, kas atbrīvoti no prasības uzstādīt darba un atpūtas laika reģistrācijas kontrolierīces.

Valsts jau nākamgad no šīs nodevas paredz iekasēt četrus milj. eiro, 2015. gadā – 
11 milj. eiro, bet 2016. gadā jau – 15. milj. eiro.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra