Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Brocēnu cementa rūpnīca Cemex maijā sākusi veikt piegādes uz Krieviju. Cemex skaidrojis, ka Latvija vairs nespēj sagremot līdzšinējos cementa ražošanas apjomus, ziņo laikraksts Bizness&Baltija.

Krievijas kompānija GlavRosSnab ir noslēgusi līgumu ar Cemex par cementa piegādēm Maskavā un Krievijas dienvidrietumu rajonos. Paredzētie piegādes apjomi ir 180 000 tonnas cementa gadā, kas ir vairāk nekā puse no Cemex ražošanas apjomiem Brocēnu rūpnīcā.

Laikrsksts norāda, ka tik lielus cementa piegādes apjomus Cemex Krievijai varēja apsolīt tāpēc, ka Latvijā pieprasījums ir ievērojami mazinājies.

SIA Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš Db.lv informēja, ka laikraksta Bizness&Baltija informācija ir nepatiesa. Viņš to precizēja norādot, ka SIA CEMEX, kuram piederošās Brocēnu cementa rūpnīcas plānotās ražošanas jaudas sasniedz 600 000 tonnas cementa gadā, prioritāte ir nodrošināt Latvijas tirgu ar nepieciešamā cementa apjomu. Pārējā saražotā produkcija tiek pārdota vietējiem uzņēmumiem, lai nodrošina cementa eksportu. Pēc SIA CEMEX prognozēm šogad Krievijas tirgū nonāks 10 - 20% SIA CEMEX saražotā cementa.

Cementa patēriņš Latvijā ir strauji sarucis un pašlaik atgriezies 2000.gada līmenī, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.

Viņš klāstīja, ka Latvijas vidējais cementa patēriņš ir būtiski sarucis un pašlaik ir nedaudz virs 100 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju gadā, kas ir ļoti liels kritums.

Laikraksta Bizness&Baltija 26. maijā publicētajā rakstā „Cementa ir kļuvis pārāk daudz” pausta nepatiesa informācija. SIA CEMEX nav noslēdzis līgumu ar rakstā minēto Krievijas kompāniju GlavRosSnab. Tāpat B&B rakstā minētie cementa eksporta apjomi ir nepatiesi, Db.lv informēja SIA Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš.

Šogad turpinās jaunās cementa rūpnīcas celtniecības darbi, kurus plānots pabeigt 2008. gada beigās. Šobrīd paveikti jau vairāk nekā 60% no visiem vērienīgā rūpnīcas kompleksa būvdarbiem maijā SIA CEMEX sācis nodarbinātības kampaņu 100 jaunu vakanču aizpildīšanai darbam jaunajā rūpnīcā. Latvijas lielākā industriālā investīciju objekta - jaunās CEMEX cementa rūpnīcas celtniecības izmaksas sastāda vairāk nekā 220 miljonus eiro.

CEMEX šogad pabeigs cementa termināla būvniecību Liepājas ostā. Pirmās kārtas - importa termināla celtniecība jau noslēgusies, otrās kārtas - eksporta termināla celtniecība tiks pabeigta šī gada augustā. Termināla būvniecības kopējās investīcijas sastāda 7.2 miljonus eiro.

Jaunajai Cemex cementa rūpnīcai šis ir pirmais gads, kad ražotne strādā ar pilnu jaudu – 120 tūkst. tonnu mēnesī. Pērn saražots nepilns milj. tonnu cementa, šogad apjoms pārsniegs milj., lēš Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš, piebilstot, ka tādai arī vajadzētu būt rūpnīcas jaudai.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šogad būtiski palielinājies eksporta apjoms, tāpat arī vietējā tirgus pieaugums varētu sasniegt apmēram 10%. Cemex eksporta tirgi ir saglabājušies iepriekšējie – tā ir Igaunija, Lietuva, Skandināvija, Krievija, un šai sarakstā tagad nākusi klāt arī Baltkrievija, kur tiekot realizēts salīdzinoši neliels saražotās produkcijas daudzums. Cemex eksporta apjoms ir 75-80% no saražotā.

Latvijas cementa tirgū šobrīd divi lielākie dalībnieki ir Cemex un Heidelberg Cement grupas uzņēmums SIA Baltik Saule, kas Latvijā importē cementu no Igaunijas Kunda Nordic Tsement rūpnīcas. Citas importa produkcijas, piemēram, Lietuvas un Baltkrievijas cementa īpatsvars vietējā tirgū ir niecīgs. 2010. gadā Latvijas tirgu Cemex nodrošināja ar 34 tūkst. tonnu cementa mēnesī, bet Kundas rūpnīca – ar 14 tūkst. tonnu.

Desmit cementa ražotāja CEMEX darbinieki atgriezušies no pieredzes apmaiņas augstas klases cementa rūpnīcās Bekumā un Rudersdorfā (Vācijā), kuru ražošanas kapacitāte vairākas reizes pārsniedz ražošanas kapacitāti Latvijā.

Starptautiski konkurētspējīgu darbinieku sagatavošana ļaušot CEMEX paaugstināt darbības efektivitāti, pārņemot labākās Vācijas rūpnīcu pārvaldības prakses.

«CEMEX jaunā rūpnīca, kas šobrīd ir uzskatāma par vienu no modernākajām cementa ražotnēm Eiropā, prasa tikpat augsti kvalificētus darbiniekus. Iegūt šāda veida pieredzi Latvijā nav iespējams, tādēļ, pateicoties Eiropas Savienības finansētajai Leonardo da Vinci programmai un uzņēmuma līdzfinansējumam, darbinieki varēja papildināt savas zināšanas un praktiskās iemaņas rūpnīcās, kuru jauda ir 4,9 miljoni tonnu cementa gadā. Lai saņemtu šo iespēju, darbiniekiem bija nepieciešama atbilstoša izglītība, angļu valodas zināšanas un vismaz viena gada pieredze cementa ražotnē,» stāsta Leonardo da Vinci projekta koordinatore Marija Slaidiņa.

Betona ražotāji uzskata, ka, tirgum nonākot viena spēlētāja rokās, nākotnē gaidāms betona deficīts un nesamērīgi augstas cenas.

Pašreizējās vispārējas ekonomiskas krīzes apstākļos, būvniecības nozarē visgrūtākie laiki ir tieši būvmateriālu ražotājiem. Nesen augustā Db rakstīja par dempinga aizdomām ceļu būvē, bet nu šāda problēma, iespējams, skārusi arī betona ražotājus. Nozares dalībnieki sūdzas par bankrota tuvošanos.

Apsūdz Cemex

Vairāki betona ražošanas nozares uzņēmumi, kā arī Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija ir griezušies ar iesniegumu Konkurences padomē (KP), kurā norāda, ka Latvijā lielākais cementa ražotājs Cemex, kurš vēlas apgūt arī transportbetona ražošanas tirgu, pašreizējās krīzes apstākļos dempingo, piedāvājot iegādāties betonu par cenu, kas esot zemāka par pašizmaksu. Kompānijas, kuru rīcībā ir tāda informācija un kuras parakstījušas KP iesniegto sūdzību, ir betona ražotāji SIA Eksimtrans, SIA Betons 97, kā arī SIA Baltijas Betonmix. Uzņēmumi sūdzībā norāda, ka Cemex pārdodot transportbetonu par aptuveni 15 % lētāk, nekā ir betona pašizmaksa. Savukārt Cemex valdes priekšsēdētājs Hosē Luiss Seiho Gonzaless Db pavēstīja, ka uzņēmums pagaidām nav saņēmis no KP oficiālu paziņojumu par iesnieguma esamību, tomēr var teikt, ka Cemex ir pieteicis sevi Latvijā ne tikai kā cementa, bet arī gatavā betona un inerto materiālu ražotāju. Viņš arī apgalvo, ka uzņēmums nedempingo, bet piedāvā labas cenas: «Pašlaik betona tirgus piedzīvo lejupslīdi. Tirgus atdzišana ir radījusi betona pārprodukciju Latvijā, līdz ar to saasinājusies konkurence. Cemex stratēģija ir piedāvāt klientam izdevīgākos risinājumus gan cenu, gan servisa ziņā uzņēmējdarbības labās prakses ietvaros,» uzskata H.L.Gonzaless.

Valsts autoceļš V1162 Saldus - Kūdras ir tik kritiskā stāvoklī, ka tas apdraud gan apkārtējo iedzīvotāju drošību, gan Latvijā vienīgās cementa rūpnīcas darbību, informē cementa ražotāja Schwenk Latvija pārstāve Antra Savleviča.

Vairāk nekā 80 cilvēki parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pildīt pirms vairāk nekā 10 gadiem valdības izteikto solījumu - nodrošināt valsts autoceļa V1162 Saldus - Kūdras pienācīgu sakārtošanu.

«2005. gadā, kad Latvijā valdīja cementa krīze un valsts piedzīvoja līdz tam nepieredzētu šī būvmateriāla deficītu, tika meklēts investors, kas spētu ievērojami palielināt cementa ražošanas jaudu Latvijā. Izskanēja pat versija būvēt valstij piederošu rūpnīcu, līdz tomēr investors tika atrasts. Globālais būvmateriālu ražotājs Cemex investēja 275 miljonus eiro Eiropā modernākās cementa rūpnīcas būvē Brocēnos, pretī saņemot solījumu no tā laika valdības - sakārtot ražošanai kritisko valsts ceļu infrastruktūru un veikt pārbūvi atbilstoši paredzamajai lielajai noslodzei,» problēmjautājuma vēsturi skaidro Schwenk Latvija valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.

Cementa ražotājs Cemex jau gandrīz pabeidzis jaunās rūpnīcas būvniecību un aprīkojuma uzstādīšanu Brocēnos un ir uzsācis iekārtu testēšanu, Db pastāstīja uzņēmuma komunikācijas speciālists Ēriks Matulis.

Oficiālā rūpnīcas atklāšana plānota vasarā.

Šī gada februārī noslēgusies izejmateriālu glabāšanas noliktavas, kalcinācijas kompleksa, māla žāvētāja un vadības ēkas būvniecība. Uzsākta cementa ražotnes kontroles sistēmas testēšana. Projektā kopumā nodarbināti 557 cilvēki, no kuriem aptuveni 60 % veic iekārtu un konstrukciju montāžu un 30 % veic elektrosadales sistēmas un aprīkojumu uzstādīšanu.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 245 miljonus eiro. Rūpnīca aprīkota ar modernākajām ražošanas tehnoloģijām, gaisa un ūdens attīrīšanas iekārtām un vides monitoringa iekārtām, lai ražošanas laikā taupītu līdz pat 50% energoresursu un spētu ievērot visstingrākās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības vides direktīvu prasības.

Cementa ražotāja SIA Cemex eksporta apjoms pērn trīskāršojies un cements vests uz Krieviju, Baltijas valstīm un Baltkrieviju.

Kompānijas pārstāvji gan neatklāja eksportētās produkcijas apjomu, jo to nosaka biržas noteikumi. Uzņēmums pērn eksportējis 30 % no visa Brocēnos saražotā cementa. «30 % no pagājušā gadā saražotās produkcijas esam eksportējuši. Lai Latvijas ražotājs spētu piedāvāt eksportam konkurētspējīgu cenu, ļoti liela nozīme ir piemērotas loģistikas sistēmas izveidei. Patlaban produkciju klientiem piegādājam ar autotransportu vai pa dzelzceļu. Cementa transportēšanai uz Krieviju papildus esam iegādājušies 86 specializētus vagonus cementa pārvadāšanai,» norāda Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš. Viņš arī vēstīja, ka eksportu plānots paplašināt arī ziemeļvalstu virzienā. Līdz ar ražošanas uzsākšanu jaunajā rūpnīcā un jaunā cementa eksporta termināla otrās kārtas nodošanu Liepājas ostā, tiks sākts eksports uz Skandināvijas valstīm pa jūras ceļiem, piegādājot aptuveni 200 000 – 300 000 tonnu gadā.

Komersantiem, kuri laiž tirgū un lieto cementu un cementu saturošus maisījumus, jāņem vērā, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos var pārsniegt 2 mg/kg tikai tādā gadījumā, ja cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar cilvēka ādu, šodien izplatītā paziņojumā informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas uzņēmēji aktualizējuši problēmu par no trešajām valstīm ievestu ES prasībām neatbilstošu cementu, kas vairākas reizes virs pieļaujamās normas pārsniedz hroma (VI) daudzumu sastāvā. Hromam (VI) noteikts ierobežojums saskaņā ar ķīmisko vielu regulas Nr.1907/2006 (REACH) 67. pantu. Kā rezultātā šā gada aprīlī Ekonomikas ministrijas vadītā Tirgus uzraudzības padome vienojās par cementa tirdzniecības uzraudzības stiprināšanu.

Lai pārliecinātos par cementa atbilstību prasībām, komersantiem, kas importē Latvijā cementu un cementu saturošus maisījumus laišanai tirgū vai lietošanai, var tikt pieprasīts dokumentārs apliecinājums, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos nepārsniedz noteikto ierobežojumu, vai arī dokumentārs apliecinājums, ka cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lielākais industriālais investors biznesam neatsaucīgās vides dēļ ražošanu Latvijā varētu samazināt.

Kombinācijā ar ģeopolitisko risku pieaugumu arī ilgtermiņa investoriem vietējais lēnīgums investīciju vides sakārtošanā var kļūt pārāk smaga nasta, brīdina Cemex valdes priekšsēdētājs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes jaunais priekšsēdētājs Enrike Garsija.

Nākamnedēļ sanāksmē ar valsts amatpersonām ĀIPL iesniegs gadskārtējās rekomendācijas.

Man interesē, kā klājas Cemex, un, domājams, šo ainu varēs vispārināt arī uz ĀIPL biedriem un pašreizējo Latvijas investīciju klimatu vispār. Sāksim ar infrastruktūru. Vai jautājums par slēgto ceļu no karjera Saldus novadā ir atrisināts?

Kad Cemex apsprieda ražošanas jaudu palielināšanu un pilnīgi jauna projekta sākšanu tukšā vietā, pašvaldība no savas puses solīja investēt infrastruktūrā, tostarp ceļos no karjeriem uz rūpnīcu. Šie ceļi bija sliktā stāvoklī un saprotams, ka ar ražošanas jaudu palielināšanu labāki nekļuva, un pašvaldība bija solījusi, ka par tiem parūpēsies.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Jaunzēlandē kāds "ekoterorists", kurš vēlas panākt atteikšanos no kaitēkļu indes 1080 izmantošanas, piedraudējis saindēt ar to zīdaiņu piena maisījumu.

Jaunzēlandes premjerministrs Džons Kejs norādījis, ka tas ir jauns trieciens valsts «tīrajai, zaļajai» reputācijai.

Policija paziņojusi, ka draudus uztver nopietni, jo Nacionālajai lauksaimnieku federācijai un piensaimniecības kompānijai Fonterra nosūtītas anonīmas vēstules ar mazām saindēta zīdaiņu piena maisījuma paciņām.

«Lai arī ir iespējams, ka tie ir viltus draudi, mums pret tiem jāizturas nopietni, un ir sākta sākotnējā izmeklēšana,» norādījis policijas komisāra vietnieks Maiks Klements.

Varasiestādes brīdinājušas vecākus, ka jāpārbauda, vai piena maisījuma iepakojums nav bojāts, bet lielveikali produktu izņēmuši no plauktiem un glabā noliktavās, kur pircēji nevar tiem tieši piekļūt.

Celtniecības materiālu ražotājs CEMEX pērn par 2 % kāpinājis apgrozījumu Latvijā, sasniedzot 87,1 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu. SIA CEMEX bruto peļņa 2013. gadā sasniedza 26,2 miljonus eiro, savukārt gūtā neto peļņa 2013. gadā ir 4,9 miljoni eiro, informēja uzņēmumā.

Salīdzinoši labos 2013. gada darbības rezultātus esot nodrošinājis vairāku faktoru kopums — spēja samazināt produkcijas ražošanas izmaksas, pateicoties ražošanas procesa efektivitātes uzlabojumiem un plašam alternatīvā kurināmā pielietojumam, efektīva ražošana un tirdzniecības rādītāji, kas saglabājās 2012. gada līmenī.

2013. gadā uzņēmums turpināja darboties ar pilnu jaudu, saražojot vairāk nekā vienu miljonu tonnu cementa. Eksporta īpatsvars bija aptuveni 70 % no kopējā pārdošanas apjoma. Pieauga arī transportbetona pārdošanas apjoms. Uzņēmums pagājušajā gadā veica liela apjoma betona piegādes lidostas Rīga infrastruktūras attīstībai. Minerālmateriālu pārdošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās zemākas aktivitātes dēļ infrastruktūras projektos reģionā ap uzņēmuma karjeru. CEMEX turpināja investēt savā darbībā, veicot kapitāla ieguldījumus 4,2 miljonu eiro apmērā ietekmes uz vidi, drošības un efektivitātes uzlabojumu ieviešanai.

Cementa eksportam uz Krieviju kā efektīvāku sāk izmantot jūras transportu. Cementa ražotāja SIA Cemex eksporta tirgi 2011. gadā saglabājušies iepriekšējie – kā agrāk, uzņēmums turpina eksportēt uz Igauniju, Lietuvu, Skandināviju (Somiju un Zviedriju), Krieviju.

Kā skaidro SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš, salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ievērojami palielinājies eksporta apjoms, tāpat arī vietējā tirgus pieaugums gada beigās varētu sasniegt apmēram 10%.

Eksportam uz Krieviju paralēli dzelzceļam Cemex sācis izmantot arī jūras transportu, kas ir izdevīgāks kā laika, tā arī izmaksu ziņā. Jau novembra pirmajā pusē uzņēmums nosūtīja trīs pirmos kuģus uz Sanktpēterburgas ostu.

2011. gada novembrī Cemex nāca klajā ar paziņojumu, ka ir sasniegts jauns cementa ražošanas un pārdošanas rekords Latvijā. Cementa rūpnīca Brocēnos saražoja šajā gadā miljono tonnu cementa, tādējādi apstiprinot iepriekš izteikto prognozi, ka šogad kopumā varētu tikt saražots un pārdots 1,1 miljons tonnu cementa.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde nolēmusi piešķirt ostas maksas atlaides cementa kravu kuģiem, kas veic kraušanas operācijas jaunajā Cemex terminālī.

Tonnāžas maksai, kanāla maksai, piestātnes, sanitārajai un loču maksai cementa kravu kuģi saņems 15 % atlaidi katrā pozīcijā. Lēmums būs spēkā līdz 2010. gada beigām.

Kopš šī gada sākuma, kad SIA Cemex sāka izmantot kravu operācijām Liepājas ostas jauno termināli, tas paspējis pārkraut ap 40 tūkstošiem tonnu cementa, Db informēja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš. Atlaides esot Cemex konkurences jautājums, jo jebkuras izmaksas ietekmē cementa gala cenu, norādīja M. Gruzniņš. Savukārt Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš atklāja, ka atlaides cementa kravām piešķirtas, ņemot vērā konkurenci ar citām Baltijas jūras ostām. Db jau rakstīja, ka jauno cementa termināli Liepājas ostā atklāja 2009. gada nogalē. Jaunais Cemex importa – eksporta terminālis Liepājs ostā varētu palielināt kravu plūsmu par 0.55 miljoniem tonnu gadā.

Liepājas ostā ekspluatācijā nodota SIA Cemex cementa termināla pirmā kārta – importa termināls, Db pavēstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Ēriks Matulis.

Viņš pavēstīja, ka tas ir Baltijā modernākais cementa termināls, kas ir pilnībā automatizēts, nodrošinot precīzu darbu un datorizētu procesu kontroli. Tas aprīkots ar pneimatisko izkraušanas un iekraušanas sistēmu, kas garantē klusu, tīru, videi un cilvēkiem drošu pārkraušanas darbu. Terminālā darbosies divi silosi ar 6500 tonnu ietilpību katrā. Termināla pārkraušanas jauda sasniedz 250 tonnas cementa stundā.

Pašlaik turpinās termināļa otrās kārtas – eksporta termināla izbūve, kuru nodot plānots šī gada septembrī. Liepājas ostā cementu no Brocēnu cementa rūpnīcas nogādās pa dzelzceļu, automatizēti pārkaus kuģos un klientiem vajanogādās pa jūras ceļu. Pēc otrās kārtas pabeigšanas termināla pārkraušanas jauda veidos 500-800 tūkstošus tonnu cementa gadā.

CEMEX ir uzsācis savā Brocēnu cementa rūpnīcā ražotās īpaši stiprās cementa markas saiņošanu un piegādi ieinteresētajiem ražotājiem un būvmateriālu veikaliem, informēja uzņēmuma pārstāve Linda Ozola.

Šī cementa marka būs pieejama 25 kg maisos ar nosaukumu CEMEX RAPID CEMENT (CEM I 42,5R).

Šim cementam raksturīga īpaši paaugstināta stiprība cietēšanas sākuma periodā, un tas ir piemērots darbiem pazeminātas temperatūras apstākļos, tāpēc tā izmantošana ļauj veikt būvniecības darbus ātrākā laikā un patērējot mazāku daudzumu cementa, kas savukārt ražotājiem dod iespēju efektīvi izmantot savas ražošanas jaudas. RAPID cementa marku ieteicams izmantot betona konstrukciju un tiltu būvniecībā, kā arī dažādu betona elementu un trotuāru plātņu ražošanā. Cementa saiņošani izmantoti maisi, kuros iestrādāts papildu plastikāta slānis, lai nodrošinātu, ka cements ilgāk uzglabājas sauss.

SIA CEMEX sadarbībā ar Joesuun Laivus Oy Somijā atvēris jaunu termināli. Pateicoties tā kapacitātei, uzņēmums varēs nodrošinās materiālu piegādi saviem klientiem Somijā visa gada garumā.

Tagad Somijas terminālī būs iespējams uzglabāt 8500 tonnu cementa (iepriekš maksimālais apjoms bija 3500 tonnu), tādējādi spējot apgādāt klientus arī gada aukstajā periodā. Atverot trešo termināli Somijā, CEMEX būtiski atvieglošot produktu pieejamību un piegādi klientiem.

«Papildu Latvijā ieguldītajiem 310 miljoniem eiro investīciju, ik gadu ieguldām vēl 2–3 miljonus attīstībā. Pagājušajā gadā CEMEX apgrozījums pieauga par vairāk nekā 40 %, pateicoties straujam cementa eksporta pieaugumam, kas sasniedza vairāk nekā 70 % no kopējās produkcijas apjoma. Šajā, 2012. gadā, mūsu mērķis ir turpināt palielināt gan bruto apgrozījumu, gan peļņu,» sacīja CEMEX komercdirektors Māris Gruzniņš.

9. jūnijā testa režīmā darbu sācis jaunuzbūvētais cementa termināls. Pirmās 3 600 tonnas cementa no Polijas atvedis kuģis Gotland Cement. Pārkraušana norit veiksmīgi un to uzrauga īpaša komisija, pastāstīja Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš.

Cementa termināls Liepājas tapis sadarbojoties SIA Cemex un Liepājas ostas kompānijai AS Liepājas osta LM. Kopējās investīcijas ir vairāk nekā 11.5 milj. eiro.

Cementa termināla būvniecību Liepājas ostas 14.piestātnē uzsāka pagājušā gada novembrī, sadarbojoties SIA Cemex un AS Liepājas osta LM. Tā kā pirmā kuģa izkraušana notika testa režīmā, tad stundā tika pārkrautas aptuveni 100 t cementa, bet pēc termināla nodošanas ekspluatācijā jauda būs 250 t/h.

Šobrīd gatavības stadijā ir pirmā kārta, kas paredz cementa atvešanu ar kuģiem, izkraušanu divos silāros, kam liepājnieki jau devuši nosaukumu dvīņu torņi, un tālāk iekraušanu automašīnās un nogādāšanu klientam. Katra silāra ietilpība ir 6.5 tūkst. tonnu. Kā informēja SIA Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš, tad termināla pirmās kārtas jaudas ļaus nodrošināt ar cementu galvenokārt Kurzemes klientus. Gruzniņš arī atzina, ka visu nosaka tirgus un, lai arī uzņēmuma darbību tas neietekmē, jūtams ir būvniecības apjomu samazināšanās mūsu valstī. Plānots, ka pašreizējā termināla jauda būs 50 – 60 tūkst. tonnu.

Par būvmateriālu ražotāja SIA Cemex valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Jegors Golubevs, liecina Firmas.lv informācija. Golubevs Cemex valdē strādāja kopš 2013.gada novembra.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels, kurš šajā amatā strādāja kopš 2014.gada septembra, darbu uzņēmuma valdē neturpinās.

Cemex valdē darbu turpina valdes locekļi Māris Gruzniņš, Linda Šedlere, Evita Goša un Jaroslavs Kšištofs Saveckis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Cemex apgrozījums Latvijā 2017.gadā bija 78,067 miljoni eiro un tas ir par 34,6% lielāks nekā 2016.gadā, savukārt Cemex zaudējumi bija 4,007 miljoni eiro un tie ir samazinājušies par 71,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn Cemex pārdeva 970 000 tonnas cementa, eksporta īpatsvaram pieaugot līdz 70%.

Iegādājoties starptautisko celtniecības materiālu piegādātāju uzņēmumu RMC Group o.l.c. 2005.gada martā, Cemex kļuva par Brocēnu cementa ražotnes īpašnieku. 2010.gada Cemex uzsāka ražošanu pilnībā no jauna uzbūvētajā Brocēnu cementa rūpnīcā, kas ir Eiropā modernākā cementa rūpnīca. Tās izveidē Cemex ir investējis 300 miljonus eiro, kas ir lielākās investīcijas Latvijas rūpniecībā pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekš Brocēnu cementa rūpnīcas jauda bija 600 000 tonnu gadā, savukārt jaunā rūpnīca spēj saražot 1,6 miljonus tonnu cementa gadā.

Pirms pāris mēnešiem es pārvācos dzīvot no Jūrmalas uz Rīgu. Nenoliedzami, kad dzīvo Jūrmalā un strādā Rīgā, mašīna ir nepieciešama, taču, pārvācoties uz Rīgas centru, mašīna man kļuva apgrūtinoša un dārgi uzturama. Apdrošināšana, uzturēšana, maksa par stāvvietām, nodevas un degviela, tās visas ir ar mašīnu saistītās izmaksas.

Neilgi pēc pārvākšanās es uzzināju par inovatīvu jaunu mašīnu iznomāšanas uzņēmumu Rīgā. Uzņēmums parūpējas par apdrošināšanas, uzturēšanas, degvielas u.c. izmaksām par 21 centu minūtē, kamēr mašīna tiek izmantota braukšanai, un vien par 1 centu minūtē, kamēr mašīna ir novietota auto stāvvietā. Sākotnēji maksa par minūti man šķita samērā liela, taču, kad pats pamēģināju, kā šī sistēma strādā, sapratu, ka man itin nemaz nav taisnība.

Lai lietotu pakalpojumu, vispirms ir jālejupielādē aplikācija CarGuru (der gan iOS, gan Android sistēmām). Reģistrācija aplikācijā notiek ar braukšanas tiesībām un bankas karti. Pēc apstiprinājuma saņemšanas tiek dota pieeja kartei, kurā ir norādīta atrašanās vieta visām pieejamajām CarGuru mašīnām Rīgā. Lai rezervētu mašīnu, aplikācijā ir jānospiež poga. Rezervācija ilgst 20 minūtes – ja 20 minūšu laikā klients līdz mašīnai netiek, rezervācija tiek atcelta. Nokļūstot pie mašīnas, tās durvis var attaisīt ar aplikācijas palīdzību, savukārt mašīnas atslēgas var atrast cimdu nodalījumā. Laiku un attiecīgi naudu sāk skaitīt no brīža, kad tiek iedarbināta mašīna, un izmaksas visu laiku ir skaidri redzamas telefona ekrānā. Brauciena beigās tiek saņemts gala rēķins, un rēķina apmaksa notiek no aplikācijā reģistrētās bankas kartes. Izmēģinot CarGuru pakalpojumus, vispirms devos no Vecrīgas līdz ASV vēstniecībai, novietoju mašīnu un pēc aptuveni pusotras stundas devos uz Jūrmalu pusdienās, kur atkal novietoju mašīnu uz veselu stundu. Pēc tam devos atkal atpakaļ uz Vecrīgu, novietoju mašīnu un telefona aplikācijā nospiedu pogu pakalpojuma apturēšanai. Es, beidzot lietot pakalpojumu, uzreiz ieraudzīju brauciena izmaksas – 12,89 EUR par 4 stundām, ko kopumā izmantoju mašīnu. Turklāt, es ietaupīju naudu par degvielu, mašīnas novietošanu stāvvietā, kā arī atsevišķi nepiestāju maksāt nodevu par iebraukšanu Jūrmalā. (Tiesa, tas notika septembrī, kad darbojās akcijas tarifs, proti, laikā, kad mašīna bija novietota stāvvietā, bija jāmaksā 1 cents par minūti, nevis 2 centi minūtē.)

Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:

Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?

Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...