Transports un loģistika

Cenu karš lēto lidojumu tirgū. Biļetes par 4 EUR !!!

Aivars Mackevics [email protected], 02.09.2002

Jaunākais izdevums

Cenu karš lēto lidojumu tirgū ir pieteikts. Lidsabiedrību Lufthansas un Eurowings jaundibinātā aviokompānija Germanwings ar bāzes lidostu Ķelne/Bonna ir paziņojusi par jaunajām cenām uz Londonu, Parīzi un Milānu, proti, 4 eiro bez lidostas nodokļa un nodevas maksājumiem. Tā ir atbildes reakcija pasaules lielākā tūrisma koncerna TUI pagājušās ceturdienas paziņojumu, ka meitas uzņēmums Hapag-Lloyd Express piedāvās šos maršrutus par 10 eiro. Piloti ir nobazījušies par šo cenu karu, jo kritīsies sociālais standarts lēto lidojumu apkalpošanā. Avots: Wirtschaftsblatt

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā, salīdzinot ar 2016. gada decembri, cenas lielākajai daļai pārtikas ir augušas, importa gurķiem pat gandrīz divas reizes. Savukārt pirmajā ceturksnī būtiski samazinājušās tikai importa zemeņu, apelsīnu un kūpināta cūkas šķiņķa cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija importa gurķiem 91% no 2,08 EUR/kg līdz 3.98 EUR/kg, vietējiem gurķiem un dzeltenajai paprikai par 48% attiecīgi no 3.79 EUR/kg līdz 5.61 EUR/kg un no 2.94 EUR/kg līdz 4.37 EUR/kg, sarkanajai paprikai par 40% no 2.87 EUR/kg līdz 4.02 EUR/kg, vietējiem tomātiem par 27% no 4.99 EUR/kg līdz 6.31 EUR/kg, zaļajām vīnogām par 20% 3.30 EUR/kg līdz 3.94 EUR/kg, mandarīniem par 18% no 1.90 EUR/kg līdz 2.23 EUR/kg, lielogu dzērvenēm spainītī par 15% no 2.49 EUR/l līdz 2.86 EUR/l, liellopu gaļas filejai par 14% no 7.66 EUR/kg līdz 8.75 EUR/kg, salātiem podiņā par 13% no 0.77 EUR/gab. līdz 0. 87 EUR/gab., burkāniem par 13% no 0.38 EUR/kg līdz 0.43 EUR/kg, importa tomātiem par 11% no 2.94 EUR/kg līdz 3.26 EUR/kg, Jonagold āboliem, vistas filejai un vājpienam par 10% attiecīgi no 0.93 EUR/kg līdz 1.02 EUR/kg, no 5.42 EUR/kg līdz 5.97 EUR/kg un no 0.80 EUR/l līdz 0.88 EUR/l, kefīram ar t.s.2%, skābajam krējumam ar t.s 15% un saldajam krējumam Kārums ar t.s.10% attiecīgi no 0.94 EUR/l līdz 1.03 EUR/l, no 2.56 EUR/kg līdz 2.79 EUR/kg un no 0.85 EUR/200g līdz 0.93 EUR/200g, pilnpienam ar t.s.3.5%, biezpienam ar t.s. 5% un kafijas pupiņām par 8% attiecīgi no 1.02 EUR/l līdz 1.10 EUR/l, no 5.10 EUR/kg līdz 5.50 EUR/kg un no 13.69 EUR/kg līdz 14.73 EUR/kg, Cido apelsīnu sulai par 7% no 1.44 EUR/l līdz 1.54 EUR/l.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nekustamā īpašuma tirgus apskats 2007. gada februāris

, 14.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī vidējais dzīvokļu cenu pieaugums Rīgas mikrorajonos bija 1,9%.

Salīdzinājumam - janvāra pieaugums bija 2,4%, bet iepriekšēja gada februārī cenas cēlās vidēji par 4,5%.

Sērijveida dzīvokļu tirgū mēneša laikā piedāvājums palielinājies par 30%. Piedāvājuma palielināšanās liecina par to, ka tirgus dalībnieki vēlas pārdot savus īpašumus pirms prognozētās cenu stabilizācijas un iespējamās sērijveida dzīvokļu tirgus stagnācijas.

Pēc Ober Haus datiem vidējā dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos februārī sasniedza 1633 EUR par kv.m.

Rīgas mikrorajonu dzīvokļi:

Pļavnieki, Purvciems, Mežciems, Teika, Jugla

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,6 % (Teikā) līdz 3,6 % (Mežciemā).

Minēto mikrorajonu dzīvokļu tirgus tendence februārī bija - piedāvājumā tiek izlikti arvien vairāk dzīvokļu, taču pieprasījums pēc tiem ir samazinājies. Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu. Potenciālie pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki arī attiecībā pret "vecajām mājām" kopumā un arvien biežāk izvēlas dzīvokļus "jauno projektu ēkās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties vērīgajiem Db.lv lasītājiem, esam secinājuši, ka internetā parādījušies daudzi sludinājumi, ar kuru palīdzību cilvēki vēlas iegūt Dziesmu svētku biļetes.

Piemēram, sludinājumu portālā ss.lv atrodami sekojoši sludinājumi:

"Ļoti gribu iegādāties 6 biļetes uz Dziesmu svētku deju lieluzveduma koncertu un 6 uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu. Ja ir kāda lieka biļete, ļoti labprāt nopirkšu."

"Vēlos ļoti nopirkt biļeti uz atklāšanas dziesmu svētku koncertu un noslēguma koncertu.. ."

"Pērku trīs biļetes uz dziesmu noslēguma koncertu mežaparka estrādē, ļoti, ļoti, ļoti."

"Vajag 2-5 biļetes uz Dziesmusvētku noslēguma koncertu Mežaparkā un 2-5 biļetes uz Deju svētku koncertu."

utt.

Līdzīgi sludinājumi atrodami arī portālā reklama.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūlijā uzņēmumi atbrīvojuši telpas finansiālu vai kādu citu stratēģisku mērķu dēļ

, 05.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu neremontētu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 279 EUR/m2 (jūnijā 1 314 EUR/m2). Cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 2.7 %. Salīdzinot ar šā gada janvāri, kad vidējā cena bija sasniegusi 1 459 EUR/kv.m, cenu kritums mikrorajonos ir 12.3%.

Jūlijā dārgākie dzīvokļi ir Teikā - 1 451 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 339 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 170 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežas no 1 196 – 1 318 EUR/kv.m. Vēl joprojām ir pastiprināta interese pēc 1 un 2 istabu dzīvokļiem. Lielāku uzmanību potenciālais pircējs pievērš dzīvokļu platībai, kvalitātei un vietai. Ja dzīvokļu pircēji Vecrīgā un Rīgas centrā agrāk galvenokārt bija Lielbritānijas, Īrijas vai Skandināvu valstu pilsoņi, tad tagad tie pārsvarā ir no Krievijas, Kazahstānas vai Uzbekistānas. Salīdzinot cenas mēneša beigās un mēneša sākumā, var secināt, ka cenas nav mainījušas, bet tomēr pārdevēji atsevišķos gadījumos ir gatavi uz cenu samazinājumu 5 – 10 %robežās. Salīdzinot ar šā gada janvāri, dzīvokļu cenas attiecīgajā sektorā ir samazinājušās par 7 – 12 %. Salīdzinot ar gada sākumu privātapbūves zemes gabaliem cenas ir samazinājušās no 5 – 20 % robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Nelabvēlīgo tirgus apstākļu un aukstuma dēļ veikalos nav vietējo kāpostu un burkānu

Lelde Petrāne, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar martu, cenas lielākajai daļai pārtikas produktu ir nedaudz samazinājušās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī ir bijis vājpienam ar tauku saturu 0.5 % par 7% no 0.70 EUR/l līdz 0.75 EUR/l, liellopu gaļai ar kaulu par 4% no 5.26 EUR/kg līdz 5.49 EUR/kg, liellopu gaļas filejai par 3% no 7.02 EUR/ kg līdz 7.19 EUR/kg un kafijas pupiņām par 2% no 13.50 EUR/kg līdz 13.83 EUR/kg.

Savukārt cenas šajā laika periodā visvairāk samazinājušās apelsīniem par 21% no 1.98 EUR/kg līdz 1.57 EUR/kg, rudzu maizei par 15% no 1.25 EUR/kg līdz 1.07 EUR/kg, citroniem, ķiršiem un batonam no kviešu miltiem par 13% attiecīgi no 2.88 EUR/kg līdz 2.51 EUR/kg, no 7.91 EUR/kg līdz 6.84 EUR/kg, no 1.62 EUR/kg līdz 1.41 EUR/kg, redīsiem par 12% no 2.69 EUR/kg līdz 2.37 EUR/kg, vietējiem tomātiem un zaļajām vīnogām par 10% attiecīgi no 2.94 EUR/kg līdz 2.63 EUR/kg un no 4.27 EUR/kg līdz 3.84 EUR/kg, broileriem un cukuram par 9% attiecīgi no 2.96 EUR/kg līdz 2.68 EUR/kg un no 1.21 EUR/kg līdz 1.10 EUR/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sāk darboties mājaslapa aviobiļešu cenu salīdzināšanai

Lelde Petrāne, 22.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu sācis lidojumu cenu salīdzināšanas portāls Flyzeta.lv. Tajā ceļotgribētāji var bezmaksas salīdzināt vairāk nekā 400 aviolīniju un lielāko Latvijas interneta aģentūru aviobiļešu cenas.

Pēc piemērotākā varianta izvēlēšanās lietotājs tiek novirzīts tieši uz biļešu pārdevēja mājaslapu bez jebkādas starpniecības maksas. Šādi portāli nupat kā sākuši darboties arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Krievijā.

«Lidojumu cenu salīdzināšanas pakalpojums jau ilgu laiku ir populārs ārzemēs, taču Latvijā vēl tikai tiek attīstīts. Līdz šim lietotājiem, lai uzzinātu, vai viņu atrastās biļetes patiešām ir lētākās, vajadzēja pārbaudīt cenas dažādās interneta vietnēs. Portāls Flyzeta.lv ir unikāls ar to, ka sistēma ne tikai parāda aviokompāniju biļetes, bet arī interneta aviobiļešu aģentūru piedāvājumus. Klientiem tiek atstāta brīvība izvēlēties, kur iegādāties biļetes lidojumam, un nav jāmaksā komisijas maksa. Turklāt mēs pastāvīgi papildinām aviokompāniju un to portālu, kas pārdod aviobiļetes, sarakstu, cenšoties ceļotājiem piedāvāt pēc iespējas lētākus lidojumus jūsu izvēlētajā maršrutā,» saka Gintare Mačiene (Gintarė Mačienė), Flyzeta.lv portāla vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apkopoti dati par 11. Saeimas deputātu finansēm

Lelde Petrāne, 22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.Saeimas trīs gadu darbības laikā deputāti kompensācijās kopā ir saņēmuši 726 917 EUR, tai skaitā par dzīvojamo telpu īri ir izmaksātas 281 066 EUR lielas kompensācijas, bet par transporta izdevumiem ir izmaksāti 445 851 EUR, liecina Saeimas darba uzraudzības portālā Deputatiuzdelnas.lv pieejamā informācija. Savukārt 2013.gada VID amatpersonu deklarācijas uzrāda, ka tie deputāti, kuriem ir ievērojami ieņēmumi, galvenokārt tos guvuši no īpašumu pārdošanas. Lielākās parādsaistības ir deputātam I.Parādniekam (VL-TB/LNNK), bet lielāko aizdevumu ir izsniedzis R.Eigims (ZZS).

«Atgādinām, ka Saeimas deputātiem papildu darba algai ir pieejamas kompensācijas, kas saistītas ar dzīvesvietas un transporta izdevumiem, kas rodas, pildot amata pienākumus un savienojot darbu Rīgā ar dzīvesvietu jebkur citur Latvijā,» skaidro Gundars Jankovs, Delnas direktors.

Deputātiem piešķirto kompensāciju apjoms ir atkarīgs no deputāta dzīvesvietas attāluma no Rīgas. Kopā rēķinot dzīvojamo telpu īres un transporta izdevumu kompensācijas, 11. Saeimas lielākā kompensācija par nepilniem 3 gadiem izmaksāta Saskaņas centra (SC) deputātam Aleksandram Jakimovam – aptuveni 21 108 EUR. Viņš kā dzīvesvietu norādījis Ludzu. Viņam seko Reformu partijas (RP) deputāts Juris Viļums (Dagdas novads) – 20 888 EUR, S.Agešins (Liepāja) no SC frakcijas – 20 609 EUR, V.Nikonovs (Rēzekne) no SC – 20 554 EUR, J.Tutins (Rēzekne) no SC – 20 507 EUR , K.Dzintars (Priekules novads) no VL-TB/LNNK - 20 414 EUR un I.Gunārs (Stopiņu novads) no RP – 20 110 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aviokompānijas mēģina paplašināt savas darbības nišas

Dace Preisa, 17.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēto aviosabiedrību parādīšanās nenoliedzami ir izdarījusi apvērsumu avio tirgū, taču apgalvot, ka zemo cenu kompānijas ir aviācijas nākotne, nevar. Lēto aviokompāniju galvenā priekšrocība: tās piedāvā klientiem elastīgu cenu struktūru, proti – tie maksā tikai par to, ko vēlas saņemt. Savukārt tradicionālās aviosabiedrības šobrīd iestrēgušas, «piedāvājot visu», bet zemo cenu kompānijas dod iespēju pirkt biļeti par pārdesmit eiro, par to saņemot sēdvietu lidmašīnā, savukārt maksājot vairāk, pasažieri var pasūtīt sev ēdienu u.t.t. Paplašina lidojumu tīklu Lētās aviosabiedrības ir panākušas jaunu lielu tirgu rašanos tur, kur tas netika uzskatīts par iespējamu, it sevišķi Eiropas iekšzemes lidojumos. Mēneša sākumā EasyJet paziņoja, ka paplašina savu lidojumu tīklu no Parīzes, atklājot jaunus lidojumus uz Milānu, Barselonu un Marseļu, papildus jau trim esošajiem maršrutiem, kas tiek apkalpoti četras reizes dienā. Tikmēr no bankrota gruvešiem atjaunotā Šveices nacionālā aviokompānija Swiss paziņojusi, ka rudenī samzinās maršrutu skaitu par ceturto daļu. Piemēram, EasyJet šobrīd piedāvā 105 virzienus Eiropā, Ryanair no deviņām bāzes lidostām Eiropā veic ap 100 maršrutiem Eiropas iekšienē. Šo kompāniju piedāvātās cenas ir visnotaļ dažādas: bieži reklāmas akcijas piedāvā lidojumu no viena Eiropas gala līdz otram par padsmit mārciņām, taču ikdienā plānots ceļojums ar EasyJet, piemēram, no Kopenhāgenas uz Londonu turp virzienā maksās 20 mārciņas, savukārt atpakaļ 70 mārciņas. Taču lēto aviokompāniju klupšanas akmens lielākoties ir faktā, ka tām savā darbībā jāpaļaujas uz veiksmi. Lai spētu nodrošināt zemās cenas, kompānijas darbības izmaksām jābūt vēl zemākām. Tāpēc tās nevar atļauties rezerves lidmašīnas un operatīvu tehnisko apkopi. Ja lidmašīnai rodas tehniska problēma pāris stundu pirms pacelšanās, tad tas nozīmē, ka pasažieri droši var doties uz tuvāko ostu, dzelzceļa staciju vai citas aviokompānijas kasi, jo lētajām kompānijām rezerves lidmašīnu nav. Tādējādi brauciens var izvērsties ne tikai dārgāks, nekā iecerēts, bet arī dārgāks, nekā lidojot ar veco un dārgo kompāniju. Protams, kļūme var arī nenotikt. Dilemmas priekšā Kamēr tradicionālās Eiropas aviokompānijas norāda, ka vēl jāpaiet laikam, lai redzētu, kurš izdzīvos, kurš ne, cita pēc citas tās paziņo par jaunu cenu politiku un izmanto svētkus, lai piedāvātu zemākas cenas. Piemēram, British Airways britu laikraksta The Guardian veiktajā aptaujā par lētāko aviosabiedrību Lielbritānijā ieņēma pirmo vietu — acīmredzot, reklāmas poltika par cenu struktūras maiņu ir bijusi veiksmīga. Turklāt gandrīz visas Eiropas aviosabiedrības pirms pāris gadiem izveidoja savus meitas uzņēmumus – lētās aviokompānijas, lai uzsāktu novēlotu konkurenci ar lētajiem censoņiem. Iedvesmojušās no EasyJet, Ryanair un Virgin Express spējas gadā ievērojami palielināt pārvadāto pasažieru skaitu, tradicionālās aviokompānijas pirms pāris gadiem sāka strādāt abās frontēs. Vācu aviokompānija Lufthansa izveidoja lēto meitas uzņēmumu German Wings, SAS izveidoja Snowflake, arī Swiss paziņoja par lētās aviokompānijas izveidi. Savukārt British Airways pagājušajā gadā pārdeva savu jau krietni senāk izveidoto lēto atvasi Go. Aviokompānijas Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas ģenerālmenedžeris Robins Heiss skaidro, ka šāda kompānijas struktūra atzīta par aplamu. «Tas nozīmē, ka ar laiku mēs sākam konkurēt paši ar sevi. Tas ir destruktīvi,» viņš norāda. Ja tradicionālā aviokompānija ir nodibinājusi zemo cenu meitas uzņēmumu, tā var rēķināties, ka šādas kļūmes gadījumā pasažieri dosies uz biļešu kasi un prasīs apmainīt, piemēram, Go biļeti pret British Airways biļeti atpakaļceļam. Tas kaitē imidžam, secinājuši tradicionālo aviokompāniju pārstāvji. Nenovērtēja konkurentu R. Heiss uzskata, ka šobrīd komplicētajos tirgus apstākļos vainojami paši lielie avio tirgus veterāni, nepievēršot īpašu uzmanību jaunajiem lētajiem censoņiem to rašanās brīdī. Speciālisti atzīst, ka lēto aviosabiedrību radītās pārmaiņas tirgū ir lielākās un ietekmīgākās, kopš brīža, kad Eiropā sāka darboties b

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētie lidojumi apdraud standartizētos ceļojumus

Aivars Mackevics [email protected], 18.09.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēto lidojumu aviosabiedrības un internets atņem tūroperatoriem iespēju cenu manipulācijai. Lēto lidojumu straujā attīstība nopietni sāk apdraudēt standartizētos ceļojumos, kuri no citiem tūrisma piedāvājumiem atšķīrās ar zemāku cenu nekā ceļotāja individuāli noorganizētā atpūta. Čarterlidojums kopā ar viesnīcu dažreiz izmaksāja lētāk nekā lidojuma biļete regulārā gaisa satiksmē. Šāda cenu politika piesaistīja ceļotājus, taču tagad standartizēto ceļojumu lētākās cenas nešķiet vairs tik pievilcīgas, ja tās salīdzina ar lēto lidsabiedrību piedāvājumiem. Piemēram, lidojums ar lidsabiedrību Lufthansa un Eurowings meitas uzņēmumu Germanwings uz 15 Eiropas metropolēm izmaksā ceļotājam lētākajā variantā tikai 29 eiro. Tūroperatori nespēj piedāvāt lētāku variantu un tāpēc standartizētais ceļojums ar piesaisti kādai konkrētai viesnīcai nav vairs neinteresē. Tūristam ir izdevīgi pašam noorganizēt savu ceļojumu, rezervējot lēto lidojumu biļeti un izdevīgāko viesnīcu ar interneta palīdzību. Pašreiz lētās lidsabiedrības piedāvā savus lidojumus galvenokārt uz Eiropas metropolēm, taču arī atpūtas reģioni ir pievilcīgi, lai šīs lidsabiedrības pieteiktu sevi atpūtas tūristu apkalpošanas jomā. Šāds pavērsiens tūrisma tirgū izjauktu gadu gados iestrādāto biznesa mehānismu. Rietumu tūroperatori sāk pamazām pieslieties domai, ka klasiskie, standartizētie ceļojumi pēc būtības ir vakardienas produkts. Tūrisma eksperti iesaka tūroperatoriem intensīvāk piedāvāt atsevišķus ceļojuma komponentus, kurus varētu ērti kombinēt individuālu ceļojumu organizēšanā. Mūsdienu tūrists vēlas pats izvēlēties savu viesnīcu un atpūtas svarīgākos elementus ceļojuma laikā. Ceļojuma biroju loma iegūs lielāku vērtību tieši konsultāciju jomā, lai tūristam izvēloties sarežģītāku ceļojumu, piemēram, Sibīrijas, Amazones vai Latgales tūrēm, būtu iespēja saņemt kavlitātīvu informāciju. Internets samazina starpnieku lomu Pašreiz Eiropas lidojumu tirgū strauji pieaug lēto lidsabiedrību ietekme, kur lielāko lidsabiedrību tirgus daļa kā Easyjet un Ryanair ik ceturksni pieaug par vairākiem simtiem tūkstošu pasažieru. Tradicionālajām lidsabiedrībām kā Lufthansai un British Airways bija nekavējoties jāmaina tarifu politika. Viesnīcu biznesā arī ir vērojamas intensīvas mārketinga aktivitātes internetā, lai savu produktu varētu piedāvātu pa tiešo, bez starpniekiem. Par šo nepatīkamo tendenci liecina dati no ASV, kur kopš pagājušā gada jūnija ir slēgts katrs astotais ceļojuma birojs. 2002. gadā ASV ir reģistrēti 22 miljoni online pircēju, kuri nopirkuši ceļojumus apmēram 26 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas ir par 31% vairāk nekā pirms gada. Eiropā šī jaunā tūrisma biznesa koncepcija aktīvi nostiprinās tādos lielos Eiropas tūrisma un interneta tirgos kā Lielbritānija, Vācija un daļēji arī Francija. Latvijā tuvākajā laikā lielas izmaiņas vēl nav gaidāmas, jo lidojumu tirgus ar valsts palīdzību tiek ierobežots par labu vienai konkrētai lidsabiedrībai un interneta tirgus attīstībai ir vēl jāsagaida lētākas pakalpojumu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Polijas gaisa satiksmes tirgu sagaida paplašināšanās

Aivars Mackevics [email protected], 08.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas gaisa satiksmes tirgū pirms iestāšanās Eiropas Savienībā vēl ir gaidāma liberalizācija. Uzsākot 2004. gada vasaras lidojumu plānu (marta beigās) tiek paredzēts, ka būs vairāk lidojumu piedāvātāju un lidojumu maršrutu. Tā, piemēram skandināvu lidsabiedrība SAS ir paziņojusi, ka palielinās savu lidojumu skaitu uz Poliju par 40%. Tai skaitā palielinot arī lidojumu skaitu maršrutā Kopenhāgena – Danciga un atverot jaunu lidojumu līniju Kopenhāgena – Krakova. Iestājoties ES, Polija rēķinās ar starptautisko sadarbības kontraktu palielināšanos un jaunu lidojumu līniju atklāšanu. Eksperti prognozē, ka pasažieru skaits varētu palielināties par vienu piekto daļu. No 1999. gada līdz 2002. gadam pasažieru skaits ir palielinājies ik gadu par 7,3%. Saglabājoties pozitīvajai 2003. gada tendencei, 2004. gadā varētu sasniegt septiņus miljonus pasažieru gadā, turpretī optimisti nosauc pat 8,5 miljonus pasažieru gadā. Polijas lielākā lidsabiedrība LOT vēlas palielināt esošo lidojumu maršrutu startu skaitu, kā arī plāno uzsākt lidojumus starp Štetinu – Minheni, Varšavu – Dublinu, Varšavu – Venēciju. Tāpat plānots ir arī biežāk nekā līdz šim veikt lidojumus uz Barselonu, Madridi, Tallinu un Odesu. Patlaban netiks veidoti citi lidojumu maršruti uz Rietumeiropu, jo vietu noslogojums lidmašīnās sasniedz tikai 60%. Lidsabiedrība British Airways plāno palielināt lidojumu skaitu no Londonas uz Krakovu līdz piecām reizēm nedēļā, turpretī lidsabiedrība KLM vēlas trīs reizes nedēļā veikt lidojumus no Amsterdamas uz Varšavu. Poļu pirmā lēto lidojumu lidsabiedrība Air Polonia no vasaras sezonas sāks piedāvāt lētos lidojumus uz Londonu, Madridi, Parīzi, Romu un Atēnām. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidasbiedrību kompensācijas kļūdu gadījumos

Aivars Mackevics [email protected], 11.07.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojuma biļete kā līguma dokuments dod ceļotājam tiesības uz kompensāciju. Dažas lidsabiedrības piedāvā īpašus risinājumus. Lidojuma biļetes īpašnieks ne vienmēr var būt drošs par savu lidojumu, jo aviosabiedrības bieži vien, pildot savas lidmašīnas ar pasažieriem, vienu vietu ir pārdevušas divreiz. Šādos gadījumos ceļotājam tiek piedāvāta biļetes pārrakstīšana uz nākošo vai citu izlidošanas laiku. Šādi notikumi sevišķi bieži ir sastopami lidsabiedrībās, kuras piedāvā regulāros reisus. Lidojuma biļetes īpašniekam principā tiek lauzts vai mainīts iepriekš vienotais līgums, tāpēc ceļotājam ir jāaizstāv savas tiesības, jo lidojuma atteikšana ir saistīta ar laika un naudas papildus izmaksām. Tiesības lidojot no ES ES ietvaros ceļotājam ir dotas tiesības, kur biļetes īpašnieks var pieprasīt lidojuma cenas atmaksāšanu, visātrāko transportēšanas veidu līdz ceļojuma mērķim vai arī lidojuma pārcelšanu uz jebkuru vēlamo termiņu. Papildus šiem noteikumiem, ja biļetes īpašnieks ir savlaicīgi reģistrējies, ir tiesības uz atmaksas atlīdzību. Ceļojumiem līdz 3 500 km biļetes īpašnieks ir tiesīgs saņemt kompensāciju 150 eiro vērtībā un virs 3 500 km 300 eiro. Papildus šiem maksājumiem lidsabiedrībai jāapmaksā ēdienreizes, telefona izdevumi un naktsmītnes. Kompensācijas maksa ir paredzēta biļetes īpašniekam, ja lidojuma starts sakarā ar vietas dubulto pārdošanu ir pārcelts līdz 4 stundām. Lidsabiedrību piemēri. Lidsabiedrības Cathay Pacific un Eurowings: piedāvā ceļotājam pēc iespējas ātrāk lidot ar citu aviosabiedrību lidmašīnām. Savādāk tiek pārņemtas visas izmaksas ar naktsmītnēm un ēdienreizēm. Tiek maksāta kompensācija 150 vai 300 eiro atkarībā no ceļojuma mērķa. Emirates: lidsabiedrības līdzstrādnieks meklē brīvprātīgos savu lidojumu pārcelt uz jebkuru dienu gada laikā. Ja nākošā lidmašīna ir tikai pēc dienas, tad aviokompānija sedz visus izdevumus pārnakšņošanai un ēdienreizēm. British Airways: meklē brīvprātīgos biļetes pārrakstīšanai, vai arī tiek izmaksāta kompensācija, kuras lielums ir atkarīgs arī no lidojuma biļetes klases. Delta Air Lines: brīvprātīgie uz citu lidojuma laiku saņem īpašus "Delta Dollar Transportation Vaucher". Visi citi biļešu īpašnieki pēc ASV tūrisma departamenta normatīvajiem aktiem saņem kompensāciju līdz 4 stundām 200 ASV dolāru un virs 4 stundām 400 ASV dolāru. Lufthansa: pasažieriem tiek piedāvāts citu lidsabiedrību pakalpojumi. Biļetes īpašnieks var vēlēties naudas kompensāciju vai dubultīgu summu kā dāvanu karti nākošajam lidojumam pēc izvēles. Dāvanu karti var nodot arī trešajai personai vai arī izlietot Lufthansas veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No jūnija militārie gaisa kuģi veiks zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā

Dienas Bizness, 29.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 33% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu (2023. gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%);
  • 165 EUR/ ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī -183 EUR/ ha; martā – 183 EUR/ ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha);
  • 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī - 330 EUR/ha; martā 330 EUR/ha; februārī – 330 EUR/ha; janvārī – 330 EUR/ha).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Degviela 100 km braucienam: cik ilgi jāstrādā Latvijā, Bulgārijā vai Dānijā?

Latauto.lv izplatīts aprēķins, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru