Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Izstāde Security Essen, kurai šogad tika atzīmēta 40. gadadiena, notika no 23. līdz 26. septembrim Vācijas pilsētā Esenē. Tā ir viena no lielākajām pasaules mēroga drošības izstādēm, kurā savu sniegumu apskatei izliek visi nozīmīgākie nozares spēlētāji. Ik gadu izstāde apvieno ap 1000 dalībnieku no visas pasaules un vairāk kā 35 000 apmeklētāju no 115 valstīm. Izstāde ir vieta, kur gūt drošības nozares jaunumu un tehnoloģisko atklājumu esenci. Tā apvieno gan pasaulē plaši atpazīstamus ražotājus, kā, piemēram, Bosch, Honeywell, Siemens un citus, gan arī mazāk atpazīstamus ražotājus no Āzijas. Arī mums ar kolēģi bija iespēja apmeklēt šo izstādi, lai mēs būtu informēti par aktuālākajiem drošības nozares sasniegumiem. Mūsu sarakstā bija vismaz 150 ražotāji, kurus, mūsuprāt, būtu vērts apmeklēt, līdz ar to izstādes dienās no viena paviljona uz citu nostaigājām vismaz 30 km. Daudz kilometru noieti. Daudz atziņu gūts.

Premium ražotāji aizņem milzu teritorijas atsevišķos paviljonos, bet mazāk atpazīstami un bieži vien arī zemākas kvalitātes ražotāji pulcējas citos, mazākos, paviljonos. Vairāki ražotāji no Āzijas valstīm varēja lepoties ar stendiem tajos paviljonos, kuros bija atzītie pasaules zīmoli. Atrašanās blakus zināmiem ražotājiem nebija nejaušība, jo savas produkcijas kvalitāti un funkcionalitāti viņi cenšas tuvināt attīstības virziena noteicējiem šajā nozarē. Tomēr kopumā ir vērojama viena konceptuāla lieta, kas atšķir Āzijas ražotāju produkciju no lielo zīmolu produkcijas. Āzijas ražotāji fokusējas uz gala iekārtām – kamerām, detektoriem, sensoriem un citiem dzelžiem, tādējādi cenšoties līdzināties rietumu analogiem, bet par būtiski zemāku cenu. Dažiem vislielākajiem tas arī sāk izdoties. Savukārt lielo zīmolu ražotājiem dzelžu kvalitāte un funkcionalitāte ir kā standarts, bet fokuss ir uz informācijas analīzi, pārvaldību, integrācijas iespējām, lietošanas ērtumu – kā ērtāk visu šo informāciju sistematizēt, apstrādāt un izvilkt maksimālu labumu lietotājam. Tāpat ļoti svarīgs ir tehniskais atbalsts, kas Āzijas ražotājiem vai nu nav, vai ir ļoti lēns un neelastīgs.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Vairāk nekā pusi no savas produkcijas eksportē 36% Latvijas ražotāju, tādējādi eksporta apjomu ziņā vairākkārt apsteidzot neražojušos uzņēmumus.

Turklāt ražotāji mērķtiecīgāk fokusējas uz pārdošanas apjomu palielināšanu ārvalstu tirgos, ko par uzņēmējdarbības prioritāti ražotāji novērtējuši vidēji par 33% augstāk nekā citu nozaru uzņēmēji, liecina Nordea bankas un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) veiktais Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb Nordea vitametrs.

Bankas vitalitātes mērījums liecina, ka kopumā Latvijas ražotāji savu konkurētspēju vērtē augstāk nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Ražotājiem ir vairāk pastāvīgo klientu, diversificēts produktu klāsts, arī savu inovāciju ražotāji novērtējuši par 23% augstāk nekā pārējie uzņēmumi.

Noslēdzies Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāta 2009. sezonas desmitais posms, kas vēsturē paliks ierakstīts kā pirmais šo prestižo sacensību posms, kas noticis Latvijā.

Pirmo Latvijas Grand Prix, kuru kopumā apmeklēja trīsdesmit divi tūkstoši skatītāju, atklāja Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī čempionāta organizatora, kompānijas Youthstream vadītājs Džusepe Luongo, FIM/CMS prezidents Volfgangs Serbs un Baltijas Kausa Fonda direktors Salvis Freimanis.

Abas sacensību dienās Ķeguma motocentrā Zelta Zirgs valdīja pozitīvs noskaņojums un gaisā virmoja īsts sacensību gars, jo pirmajā Latvijas Grand Prix piedalījās visi šobrīd pasaulē ātrākie MX1 un MX2 klašu motosportisti.

MX1 klase

Šīs klases čempionāta līderis, itālis Antonio Cairoli (Antonio Cairoli) no Yamaha Red Bull De Carli Team komandas arī Latvijā pierādīja, ka viņš ir viens no galvenajiem pretendentiem uz 2009. gada sezonas čempiona titulu, jo viņš abu braucienu summā izcīnīja Latvijas Grand Prix MX1 klasē un vēl vairāk palielināja savu pārsvaru čempionāta kopvērtējumā. Pirmajā finālbraucienā itālim gan neizdevās izcīnīt uzvaru, jo nieka 0.258 sekundes pirms viņa finišēja beļģis Klements Dezals (Clement Desalle) no LS Motors Honda, kuram šī bija pirmā MX1 uzvara karjerā. Trešo vietu pirmajā braucienā izcīnīja vācietis Maksimiliāns Nagls (Maximilian Nagl), lai gan tajā ilgu laiku turējās igauņu motosporta fanu elks Tanels Leoks. Igaunis savas pozīcijas zaudēja, viegli nokrizdams vienā no trases līkumiem. Pēc kritiena Leoks nespēja iedarbināt savu motociklu, kas viņam neļāva sasniegt finišu.

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Latvijas nacionālā valūta lats pēdējo mēnešu laikā ir stipri «tracināta», tomēr to izdevies noturēt, kā rezultātā daudzi investori, kas spekulēja uz lata devalvāciju, zaudējuši naudu, raksta rus.db.lv.

«Visticamāk, lielākoties šie spekulanti bija privātie investori, kas operēja ar nelieliem vai vidēji lieliem naudas līdzekļiem. Situācijas līdzība Latvijā ar to, kāda tā bija Argentīnā, viņiem šķita pietiekami, lai riskētu. Gaidot drīzu lata devalvāciju, šie investori bija gatavi riskēt un atvērt īsās lata pozīcijas (pārdod valūtu, gaidot tās kritumu),» viņš uzsver. Starptautisko banku brokeru nodaļas, visticamāk, esot radušas iespējas atvērt pozīcijas ar kredītlīdzekļu palīdzību (spekulanti iemaksāja tikai drošības depozītu). Ļoti augstās latu procentu likmes kredītlīdzekļu izmantošanu ļoti sadārdzināja. Ap 8. jūniju latu tirgū vairs nebija palicis, bet devalvācija tā arī nebija pienākusi. Tā rezultātā liela daļa investoru, kas bija uzradušies pēdējā momentā, sāka slēgt savas pozīcijas, kas noveda pie lata kursa augšanas attiecībā pret eiro un eiro apmaiņu pret latu par zemāko intervences kursu ar zaudējumu fiksēšanu.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Nesen CIPD (The Chartered Institute of Personnel and Development) mājas lapā (www.cipd.co.uk) tika publicēta ziņa par Lielbritānijas zinātnieku raizēm, ka jaunā migrācijas politika neļaus noturēt augsti kvalificēto migrantu darbaspēku. Pētnieki aicina darba devējus noturēt šos talantīgos profesionāļus no citām valstīm, paaugstinot viņus amatos vai palielinot viņu atalgojumu.

Pirmajā mirklī ziņa likās pārsteidzoša. Mēs Latvijā uztraucamies par katru iebraucēju un svešzemnieku, kurš mums varētu atņemt darbu, bet briti baidās pazaudēt šos iebraucējus. Mēs ar vieglu roku atlaižam augsti kvalificētus ārstus, medmāsas, inženierus un zinātniekus, kuri dodas uz ārvalstīm, lai audzētu un stiprinātu viņu ekonomiku un sniegtu augstas raudzes pakalpojumus. Mēs esam iztērējuši savu nodokļu maksātāju naudu, lai izglītotu šos talantus, bet tagad šo investīcijuaugļus saņems citas valstis. Tas, kas mums ir apgrūtinājums un lieka nasta, viņiem liekas kārdinošs ieguvums.

Tas liek aizdomāties – kāpēc britiraujas pēc tā, no kā mēs vēlamies tikt vaļā?

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Ja pirmā banketu biznesa pieredze nebūtu gūta jaunības maksimālismā, studējot pēdējos kursos, iespējams, Ezītis miglā nemaz nebūtu

Bāru zīmola Ezītis miglā izveidotāji Lauris Streņģe un Ronalds Undzēns spriež, – biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka cilvēki no Ezītis miglā negaida ļoti daudz, taču saņem nedaudz vairāk par gaidīto. Gadu gaitā viņi ir pārliecinājušies, ka vidusmēra cilvēku, kuri nevēlas kafejnīcā atstāt visu algu, ir vairāk nekā to, kuri var atļauties apmeklēt augsta līmeņa restorānus.

Šobrīd Latvijā ir jau 14 bāri Ezītis miglā, un to izveidotāji cer, ka kādudien tie būs arī ārpus Latvijas. Vairāk par biznesa rašanos, attīstību un arī kļūdām viņi stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī.

Būtiskākās izmaiņas gaidāmas 2021. gadā, kad bezdarba līkne būs augšupejoša. Ziema un pavasaris daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs gana grūts periods, tāpēc varam prognozēt arī pieaugošu likvidēto uzņēmumu skaitu. Viņa norāda, ka vienlaikus būs arī jomas, kas saglabās stabilitāti, piemēram, būvniecība un pārtikas ražotāji.

2021. gadā pieaugs bezdarbs

Reģistrētā bezdarba līmenis novembrī minimāli samazinājies Rīgā un Rīgas reģionā, kamēr pārējos Latvijas reģionos bezdarba līmenis palielinājies. 2021. gada pirmajā pusgadā tas varētu pieaugt arī Rīgā, jo virkne uzņēmumu pēc ziemas perioda būs spiesti atlaist daļu darbinieku. Latvijā ir 105 000 uzņēmumu, bet 64% no tiem apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro, tāpēc nav iespējams pretendēt uz aizdevumu un, ja nav uzkrājumu, nevar arī ilgstoši noturēt komandu.

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Tehnoloģiju kompānija Research In Motion (RIM) laidusi klajā ilgi gaidīto papildinājumu BlackBerry viedtālruņu sērijā, jaunu operētājsistēmu, kā arī mainījusi savu zīmolu. Tiesa gan kļuvis zināms, ka jaunie viedtālruņi tirdzniecībā ASV parādīsies tikai martā, kas sarūgtinājis investorus un izraisījis kompānijas akciju kritumu par 12 procentiem.

[Papildināta ar 2. rindkopu]

Latvijā BlackBerry 10 viedtālruņi gaidāmi šā gada aprīļa sākumā, bet to cena paredzēta 400 latu apmērā, Db.lv informēja mobilo sakaru operators Bite Latvija, kas ir BlackBerry viedtālruņu izplatītājs.

Kompānija cer, ka BlackBerry 10 iezīmēs pagrieziena punktu un ļaus atgūt zaudētās pozīcijas viedtālruņu tirgū. Jaunos viedtālruņus bija paredzēts prezentēt jau pirms gada, tomēr termiņš, saistībā ar operētājsistēmas uzlabošanu, tika divas reizes pagarināts. Tirdzniecībā parādīsies divi BlackBerry 10 modeļi – viens ar fizisku tastatūru (BlackBerry Q10) un otrs ar pilnībā skārienjūtīgu ekrānu (BlackBerry Z10).

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

«Mazumtirdzniecības un it īpaši tirdzniecības centru sektors pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis saspringtu laika posmu ekonomiskās krīzes ietekmē, kas izraisīja būtiskas izmaiņas patērētāju/pircēju uzvedībā, viņu pirktspējā. Kā atbildes reakcija bija mazumtirgotāju darbības sašaurināšanās, gan Latvijā, Baltijā, gan arī plašākā mērogā, sekoja veikalu slēgšana, attīstības plānu apturēšana. Šo procesu rezultāti atspoguļojās arī tirdzniecības centru darbībā. Lielākajiem tirdzniecības centriem, ar plašāku mērķa auditoriju, izdevās veiksmīgāk saglabāt savai auditorijai pievilcīgu veikalu sortimentu,» runājot par tendencēm Rīgas tirdzniecības centros, biznesa portālam db.lv skaidroja t/c Domina Shopping vadītāja Ilze Brazeviča.

«Savukārt mazākajiem tirdzniecības centriem bija lielāks izaicinājums noturēt pie sevis nomniekus, ja reiz šie nomnieki bija nolēmuši savu veikalu tīklu optimizēt. Tobrīd spēcīgākie tirdzniecības centri ar plašāko preču, pakalpojumu sortimentu varēja izmantot situāciju un apstākļus, lai kļūtu vēl stiprāki. Kamēr mazākajiem, vai ar šaurāku mērķa auditoriju, bija jārūpējas par esošās pozīcijas un klientūras noturēšanu.

Cīnās par pircējiem

Ekonomiskajai situācijai valstī atlabstot, katrs no tirdzniecības centriem, stiprinot savu piedāvājumu, nomnieku klāstu, sniegtās izklaides iespējas, cīnās par savu pircēju. Turklāt šobrīd līdz ar jaunu starptautisko zīmolu ienākšanu Latvijā, konkurence tirdzniecības centru starpā tikai saasinās. Iepretim abiem lielākajiem tirgus spēlētājiem, ikvienam tirdzniecības centram nomnieku klāsts ir jāveido jo īpaši gudri, apzinoties savas atšķirības zīmes/ unikalitāti, priekšrocības un pircēja jeb izraudzītās mērķa auditorijas vēlmes,» stāstīja I. Brazeviča. Ar diviem lielākajiem spēlētājiem viņa, acīmredzot, domā tirdzniecības centru Spice un tirdzniecības parku Alfa.

Briseles sarkanās līnijas Vašingtona sola respektēt, tomēr, veidojot pamatu pasaules lielākajai brīvās tirdzniecības zonai, turpina sprēgāt diskusijas par nolīguma knifiem pārtikas un lauksaimniecības sadaļā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atverot Amerikas «slūžas», Eiropas parlaments (EP) cer noslēgt abpusēji izdevīgu tirdzniecības nolīgumu, kas turpmāk Eiropai nodrošinātu pirmā plāna lomu pasaules tirgū, it kā neapdraudot pašreizējos lauksaimniecības produktu kvalitātes standartus un to turpmākus uzlabojumus, tāpat solīts saglabāt Eiropas lauksaimniecības modeli. Pārtikas drošuma bastions tikšot nosargāts, tāpēc Eiropas ēdājiem vismaz par ĢMO un hormoniem, visticamāk, nebūs jāsatraucas.

Nolīguma starp diviem lielākajiem ekonomikas blokiem pasaulē rezultātā lētu ģenētiski modificētu lopbarības izejvielu imports uz ES gan varētu samilzt daudzkārt. Uz pauzes pirms Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma starp ES un ASV (TTIP) noslēgšanas ir visa veida ražotāji, bet rokas berzē eksportētāji. DB jau rakstīja (14.01.), ka līdz ar tirgus atvēršanu konkurentiem no ASV, saasināsies konkurence ES, raisot jautājumus par bankrotiem, bezdarbu un, iespējams, arī patēriņa nodokļu (PVN, akcīzes) celšanu.

Samazināto PVN augļiem un dārzeņiem ražotāji apsveic, banku analītiķi gan skeptiski

No nākamā gada uz trīs gadiem Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemēros samazināto PVN likmi 5% apmērā, paredz grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Lauksaimnieki valdības pieņemto lēmumu vērtē atzinīgi. Kā norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis, asociācijas Latvijas Dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš, ieguvumi būs vairāki. Līdz šim PVN norēķinu termiņš bija īsāks par to laiku, kurā ražotāji saņēma naudu no tirgotājiem, līdz ar to tas bija liels finansiāls slogs. J. Bērziņš cer, ka PVN likmes samazināšana ļaus samazināt ēnu ekonomiku un veicinās mazo ražotāju iznākšanu no pelēkās zonas.