Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, otrreiz caurlūkoja Imigrācijas likuma grozījumus saistībā ar iepriekš parlamentā atbalstīto normu, kas paredz 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, cita starpā nosakot 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā gadījumos, kad ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, banku kapitālā un valsts vērtspapīru pirkšanu. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos.

Deputāti šodien noteica, ka ārzemniekam, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, iemaksa 5 tūkstošu eiro apmērā valsts budžetā nebūs jāveic.

Saeimas šodien pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, atstās ļoti būtisku un nelāgu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Mazākas bažas ir par nekustamā īpašuma tirgu, jo tirgus ne to vien ir piedzīvojis un adaptēsies. Daudz lielākas bažas ir par nelāgo fiskālo ietekmi uz budžetu nodokļu ieņēmumu veidā, ko sajutīsim diezgan drīz, un būs jārunā par jostu savilkšanu,» sacīja Šīns.

Viņš norādīja, ka termiņuzturēšanās atļauju programmas tiešais un netiešais pienesums aptuveni viena miljarda eiro apmērā arī valsts budžetu palielināja par simtiem miljonu eiro.

«Gribētos redzēt, kas to kompensēs, - eksporta tirgi patlaban ir vāji, ģeopolitiskās situācijas dēļ saimnieciskā aktivitāte samazināsies, ar bankas patlaban ir daudz tālāk no reālas tautsaimniecības kreditēšanas atsākšanas,» skaidroja Šīns.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Krievijas Transporta ministrs Igors Ļevitins paziņojis Starptautiskajam Transporta forumam, ka 2011.gadā tiks ievērojami samazināts to daudzpusējo kravas autopārvadājumu atļauju skaits, kas derīgas Krievijas teritorijā.

Par to informē Autotransporta direkcija. Tas nozīmē, ka attiecībā pret šo gadu nākamgad apmēram uz pusi saruks ETMK (Eiropas Transporta ministru konferences gada vai īstermiņa (30 dienu) atļauja neierobežotam braucienu skaitam starp ETMK dalībvalstīm) atļauju skaits, ar ko Latvijas pārvadātāji varēs braukt uz Krieviju.

Šāds Krievijas lēmums būtiski un negatīvi ietekmēs Latvijas autopārvadājumu tirgu laikā, kad vērojama ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un pārvadājumu apjoma pieaugums.

Ņemot vērā Krievijas puses pieņemto lēmumu par ETMK atļauju skaita samazināšanu un izvērtējot tās realizēto politiku starptautisko autopārvadājumu jomā, gaidāms, ka 2011.gadā Latvijas autopārvadātājiem iespējas sadarboties ar Krieviju samazināsies vismaz par trešdaļu.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Latvija un Krievija vienojusies par papildu 3000 universālo atļauju apmaiņu starptautisko kravas pārvadājumu veikšanai un pārvadātāji tās varēs saņemt no septembra, informē Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Atļaujas ir derīgas divpusējiem, tranzīta un trešo valstu pārvadājumiem.

Latvija un Krievija 2017.gadā kopumā apmainīsies ar 7000 universālo atļauju starptautisko kravas pārvadājumu veikšanai, un tas ir lielākais universālo atļauju apjoms pēdējo 15 gadu laikā.

Šā gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc Krievijas atļaujām, salīdzinot ar analogu periodu pērn, ir pieaudzis par 7%, savukārt Krievijas pārvadātāji izmantojuši Latvijas atļaujas par 16% vairāk.

2016.gadā Latvija un Krievija apmainījās ar 4000 universālo atļauju un 100 000 atļauju divpusējiem un tranzīta pārvadājumiem, bet 2015.gadā – 2500 universālo atļauju un 95 000 atļauju divpusējiem un tranzīta pārvadājumiem.

2016. gadā ir nedaudz samazinājies licencēto autopārvadātāju, kas veic kravu un pasažieru pārvadājumus, skaits, tomēr ir pieaudzis pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu skaits.

Tas liecina par to, ka, neskatoties uz sankciju piemērošanu pret Krieviju, Latvijas pārvadātāji spējuši pārorientēties uz citiem tirgiem un pielāgoties esošajai situācijai, informē Autotransporta direkcija.

Salīdzinot 2016. gada decembra beigu datus ar analogu periodu 2015. gadā, licencēto autopārvadātāju, kas nodrošina kravu un pasažieru komercpārvadājumus, skaits samazinājās par nepilnu 1%. Pagājušajā gadā bija izsniegtas 4588 licences komercpārvadājumu veikšanai; 85% licenču tika izsniegti starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, nepilni 6% – kravu pārvadājumiem iekšzemē, nepilni 9% – starptautisko pasažieru pārvadājumiem, 0,2% – pasažieru pārvadājumiem iekšzemē.

Parlaments galīgajā lasījumā atbalstījis pretrunīgi vērtētās normas, kas ļaus investoriem saņemt uzturēšanās atļaujas, ieguldot līdzekļus uzņēmumos, kredītiestādēs vai nekustamajā īpašumā.

Likumprojekts izraisīja ilgas deputātu debates Saeimā. Bet pirms sēdes sākuma parlamentāriešus sagaidīja vairāki desmiti protestētāju, kas aicināja neatbalstīt normu par uzturēšanās atļauju izsniegšanu investoriem.

Deputātu iebildumi pret šo priekšlikumu galvenokārt saistīti ar nacionāliem jautājumiem, iespējamu «kolonizāciju». Daļa deputātu atzina, ka norma ir atbalstāma, bet investīciju slieksnis ir pārāk zems.

Grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem varēs saņemt investori, kas ieguldīs uzņēmumu pamatkapitālā vismaz 25 tūkstošus latu, nodarbinās vismaz piecus darbiniekus, no kuriem vismaz pusei jābūt Latijas pilsoņiem vai patstāvīgajiem iedzīvotājiem, un nodokļos samaksās ne mazāk kā 10 tūkstošus latu.

Valsts sekretāru sanāksmē 9.jūlijā izsludinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 343 Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem rosina samazināt administratīvo slogu un vienkāršot lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumu atļauju pieprasīšanas, saņemšanas un lietošanas kārtību, kā arī paaugstināt šo kravu pārvadājumu efektivitāti.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas turpmāk izsniegs elektroniskā veidā, un informācija par elektroniskā veidā izsniegto atļauju tiks ievadīta izsniegto atļauju datu bāzē, kas būs pieejama LVC interneta vietnē. Vienlaikus pārvadātajam būs tiesības atļauju saņemt rakstveidā.

Noteikumu projektā ir arī paredzēts, ka turpmāk lielgabarīta un smagsvara kravu pavadīšanai pārvadātāji varēs izmantot savus īpaši aprīkotus pavadošos transportlīdzekļus, bet Valsts policiju paredzēts iesaistīt tikai gadījumos, ja lielgabarīta vai smagsvara transportlīdzekļa platums pārsniedz 5 metrus un / vai garums 40 metrus.

Hansabuss AS meitas uzņēmums Latvijā SIA Tukuma Auto ir iegādājies 100 procentus akciju Latvijas autotransporta uzņēmumā SIA Ludzas ATU, kas nodrošina autobusu pārvadājumus Ludzā un tās apkārtnē, teikts paziņojumā medijiem.

Darījuma rezultātā Hansabuss tirgus daļa Latvijā konkurencei atvērto sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera pārvadājumu nozarē pārsniegs 10 %.

Hansabuss AS valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norādīja, ka ar šo darījumu uzņēmums būtiski nostiprina savu pozīciju Baltijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū. «Ludzas ATU darījums ir ceturtais pārņemšanas darījums, ko Hansabuss īstenojis Baltijā pēdējo 18 mēnešu laikā, un trešais Latvijā. Tas ir nākamais solis, gatavojoties Latvijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgus atvēršanai 2020. gadā. Mēs plānojam turpināt paplašināt savu klātbūtni sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera autobusu pārvadījumu tirgos Baltijā atbilstoši situācijai tirgū,» informēja N.Tammis.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos VAS Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums SIA LDz Cargo ir pārvadājis 23.38 miljonus tonnu kravu, kas ir par 0.4 procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā šajā periodā.

Pagājušajā gadā šajā laika posmā pārvadāts 23.29 miljoni tonnu kravu. Kravu pārvadājumu apjoma palielināšanās notikusi pateicoties importa kravu pārvadājumu pieaugumam. Tie ir palielinājušies par 5.6 procentiem, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo laika periodu.

«Laikā, kad pasaules tirgos pēdējos mēnešos vērojams zems energoresursu cenu līmenis un pieprasījums pēc izejvielām ir nestabils, ir iepriecinoši, ka LDz Cargo spēja palielināt tieši šo produktu pārvadājumu apjomu,» sasniegtos rezultātus komentē LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

Pavisam nedaudz ir samazinājušies dzelzceļa eksporta pārvadājumi, transportējot 951 tūkstoti tonnu, kas ir par vienu procentu mazāk nekā 2008.gada piecos mēnešos.

Kopš 1.septembra, kad stājās spēkā stingrāki nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi vien trīs šādus pieteikumus, trešdien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē pastāstīja PMLP direktors Vilnis Jēkabsons.

Visi trīs pieteikumi vēl tiek vērtēti, jo PMLP gaida atzinumus no tiesībsargājošajām instancēm. Šajos gadījumos pa vienam nekustamajam īpašumam ir iegādāts Rīgā, Jūrmalā un Ādažos. Viens no tiem ir maksājis apmēram 640 000 eiro, norādīja Jēkabsons, atgādinot, ka termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas gadījumā valsts budžetā ir jāiemaksā 5% no pirkuma summas.

Pieci pieteikumi ir saņemti par ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā, un saistībā ar četrām personām ir pieņemts pozitīvs lēmums, piešķirot tām TUA identifikācijas kartes. Katra no šīm personām valstij iemaksu fondā ir samaksājusi 25 000 eiro, kā to paredz jaunā kārtība. Arī piektajā gadījumā pieņemts pozitīvs lēmums, bet attiecīgā persona nav vēl veikusi 25 000 eiro samaksu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 8.novembrī pasludinājusi spriedumu lietā Perijs pret Latviju, informēja Ārlietu ministrija.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 9.pantu (tiesības uz reliģijas brīvību), Roberts Perijs (iesniedzējs) sūdzējās par iejaukšanos viņa tiesībās brīvi paust savu reliģiju, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu, kas nebija pieejams iesniedzējam, izsniedzot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, liedza viņam darboties kā mācītājam Latvijā laikā no 2000.gada jūlija līdz 2004.gada martam. Savukārt, atsaucoties uz Konvencijas 14.pantu (diskriminācijas aizliegums), iesniedzējs uzskatīja, ka ir cietis no diskriminācijas, kas balstīta uz pilsonību, jo teoloģiskās izglītības nosacījums ārvalstu misionāriem Latvijā netiek attiecināts uz Latvijas pilsoņiem.

Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā.

Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt, ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.

2022. gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī. Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu.

Uzturēšanās atļauju izsniegšanā arvien saglabājas neskaidrības – varētu mainīties Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās termiņš, arī ieceri par valdības pilnvaru paplašināšanu nozarē saista tikai ar politiskiem mērķiem.

Lai arī koalīcija jau vienojusies par jaunu priekšlikumu piešķirt valdībai tiesības uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem, pilnībā vēl nav pabeigts darbs pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Atbildīgā komisija darbu gandrīz noslēgusi, nolemjot, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, taču šis termiņš nesaskan ar politiķu iepriekš lemto un var mainīties. «Šāds termiņš ir par ilgu, tā ir vilkšana garumā,» DB saka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija).

2016.gada 14. un 15.martā Maskavā notikusi kārtējā Latvijas–Krievijas pārstāvju starptautisko autopārvadājumu komisijas sēde, kurā viens no darba kārtības jautājumiem bija pagājušā gada nogalē veiktās izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz starptautisko kravu pārvadājumu kārtību Krievijas teritorijā. Komisijas sēdē panākta vienošanās par papildu universālo atļauju apmaiņu starp Latviju un Krieviju. Tāpat precizēta kārtība attiecībā uz Krievijas kontrolējošo institūciju veiktajām pārbaudēm un transportlīdzekļa vadītājam pieprasītajiem dokumentiem.

Krievijas puse informējusi, ka ir izstrādāti grozījumi pavēlē Nr.301, un šobrīd tiek veiktas iekšējās saskaņošanas procedūras starp Krievijas atbildīgajām institūcijām. Noteikumu grozījumi šā brīža redakcijā paredz, ka tiks samazināts dokumentu apjoms, kurus šobrīd Krievijas kontrolējošās iestādes pieprasa transportlīdzekļa vadītājam, piemēram, netiks lūgts uzrādīt preces izcelsmes sertifikātu.

Ņemot vērā, ka kopš šā gada sākuma nebija vienotas pieejas divpusējo atļauju izmantošanā, ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc Krievijas universālajām atļaujām. 2016.gadā Latvija un Krievija apmainījās ar 2500 šādu atļauju, no kurām lielākā daļa jau ir izmantota divpusējiem pārvadājumiem no muitas noliktavām un ostām. Komisijas sēdē panākta vienošanās par 1000 papildu universālo atļauju, kuras dod tiesības pārvadāt preces arī no vai uz trešajām valstīm, apmaiņu. Latvijas autotransporta jomas speciālisti tuvāko mēnešu laikā veiks detalizētu universālo atļauju izmantošanas analīzi, un Krievijas puse tiks informēta par iegūtajiem rezultātiem.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2006. gada 4. ceturksnī bija 26,3% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 15,2%), bet 2006. gadā tas sasniedza 21,1% no IKP (2005. gadā – 12.6%), liecina Latvijas Bankas informācija.

Tekošā konta negatīvā saldo palielināšanos gadā kopumā noteica būtisks preču negatīvā saldo attiecības pret IKP (no 18,9% 2005. gadā līdz 24,4% 2006. gadā) palielinājums, tāpat arī ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums (galvenokārt pieaugot reinvestētajai peļņai), bet pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP samazinājās.

Latvijas tautsaimniecībā aizvadītajā gadā un it īpaši tā 4. ceturksnī pastiprinājās ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Rekordstraujo iekšzemes kopprodukta kāpumu galvenokārt nodrošināja nevis uz eksportu vērstās ražojošās nozares, bet iekšzemes patēriņa pieaugums. Tādējādi veidojās situācija, ka preču eksporta gada pieaugums saglabājās visai mērens (13,3%), bet imports auga divas reizes straujāk (29,4%), ko gan daļēji ietekmēja arī vairāku nozīmīgu investīciju projektu īstenošana. Līdz ar to palielinājās Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts un auga nesabalansētās attīstības radītie riski. Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 4. ceturksnī palielinājies līdz 26,3% no IKP, kas ir rekordaugsts līmenis, 2006. gadā kopumā sasniedzot 21,1% no IKP.

Valsts sekretāru sanāksmē Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumiem». Saskaņā ar Dzelzceļa likumu valsts un pašvaldības ir tiesīgas sabiedrības interesēs pieprasīt no pārvadātāja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pa dzelzceļu. Šo procedūru iepriekš reglamentēja noteikumi nr.72 «Kārtība, kādā valsts vārdā tiek slēgti dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi». Minētie noteikumi, tai skaitā, Dzelzceļa likumā dotais deleģējums Ministru kabinetam bija par nepietiekams, lai pilnībā atrisinātu visus nepieciešamos procedūru jautājumus. Līdz šim no valsts budžeta piešķirtais finansējums dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumiem ir bijis nepietiekams, lai veiktu valsts pasūtījumu ievērojamā maršrutu tīkla daļā. Rezultātā atsevišķos dzelzceļa maršrutos tika samazināta pārvadājumu intensitāte un pārvadājumu apjomi. Saskaņā ar grozījumiem Dzelzceļa likuma 24.pantā ir nepieciešams izdot noteikumus, kas reglamentētu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu veikšanu un kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi. Saskaņā ar likuma Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām 4.panta pirmās daļas 16.apakšpunktu, dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem netiek piemērots minētais likums. Noteikumi nosaka kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi (noteiktas procedūras), kā arī kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi (pasūtījumu hierarhija), norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Latvijas autopārvadātājiem 2003.gadam tiek saglabāta jau šogad noteiktā Ukrainas pārvadājumu atļauju pamatkvota 2200, kur 500 atļaujas ir izmantojamas tikai divpusējām autotransporta operācijām, bet 1700 vienreizējās atļaujas — pārvadājumiem starp abām valstīm, tranzītam un kravu ievešanai Ukrainā no trešajām valstīm. No Ukrainas uz trešajām valstīm kravas ar autotransportu iespējams vest tikai ar Eiropas Transporta ministru konferences (ETMK) atļaujām. Tā tika nolemts kopīgās komisijas sarunas par starptautiskajiem autotransporta kravu pārvadājumiem, kas no 2002. gada 20. līdz 22. novembra notika Kijevā,. Šogad mūsu pārvadātāji līdz 1.novembrim bija izmantojuši 1474 pārvadājumu atļaujas, t.sk. visas 500 divpusējo pārvadājumu atļaujas. SIA Autotransporta direkcijas Starptautisko pārvadājumu daļas vadītājs Andrejs Broders informē, ka, pēc provizoriskiem aprēķiniem, Latvijas autopārvadātāji šogad izmantos aptuveni 1770 vienreizējo atļauju, kas tikai mazliet pārsniedz 2001.gadā izsniegto atļauju kopsummu (1728 vienreizējās atļaujas pārvadājumiem no/uz Ukrainu). 2000.gada Latvijas starptautiskie kravu autopārvadātāji nav pieprasījuši nevienu maksas vienreizējo atļauju, kas varētu liecināt par iedalītās pamatkvotas pietiekamību. Dati par iepriekšējos gados izsniegto Ukrainas vienreizējo autopārvadājumu atļauju kopskaitu: 1994. – 3999; 1998. – 2444; 1995. – 4604; 1999. – 1755; 1996. – 4684; 2000. – 982; 1997. – 3854; 2001. – 1728 atļaujas.

Interese investēt Latvijā un apmaiņā pret to dabūt uzturēšanās atļauju ir liela, un pamatā to izrāda NVS valstīs dzīvojošie - viņi lielākoties savu naudu vēlas ieguldīt nekustamajos īpašumos Rīgā un Jūrmalā. Šādu informāciju atklājusi Rietumu banka un juridiskais birojs Inlat Plus, šodien raksta laikraksts Diena.

Kā ziņots, Saeima pavasarī pieņēma pretrunīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā uz pieciem gadiem, ja būs veikti noteikta apjoma ieguldījumi nekustamajā īpašumā, uzņēmējdarbībā vai bankās.

Par reāliem darījumiem gan vēl ir pāragri runāt, jo iespēja trešo valstu pilsoņiem pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja ir veikti zināmi ieguldījumi Latvijā, stājās spēkā 1. jūlijā. Taču daļa darījumu jau ir procesā, un nebūs ilgi jāgaida, līdz tie īstenosies, sacīja abos uzņēmumos, kas savus pakalpojumus piedāvā arī trešo valstu tirgos.

Februāra sākumā Latvija saņēma oficiālu informāciju no Krievijas par izmaiņām valsts likumdošanā saistībā ar autopārvadājumu kontroli, informē Autotransporta direkcija.

Minētās izmaiņas, kas spēkā stājās jau 2015.gada 20.decembrī, rada būtiskus sarežģījumus Latvijas pārvadātājiem, jo Krievijas kontrolējošās institūcijas pieprasa dokumentus, kuri tiešā veidā neattiecas uz pārvadājumu veikšanu, divpusējās atļaujas vairs nav iespējams izmantot gadījumos, ja Latvijā tiek iekrautas trešo valstu izcelsmes preces, kā arī Latvijas muitai jāizpilda prasības, kādas neparedz Eiropas Savienības likumdošana. Pamatojoties uz jaunajām Krievijas Transporta ministrijas pavēlēm, vairākiem Latvijas pārvadātājiem Krievijas kontrolējošās institūcijas piespriedušas bargu naudas sodu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pretrunīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā, kas ļautu investoriem saņet termiņuzturēšanās atļaujas.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem viņš norāda, ka līdz 1. jūlijam, kas likumā noteikts kā grozījumu spēkā stāšanās laiks, parlamentam pietiks laika likumu pilnveidot.

V.Zatleram nav iebildumu attiecībā uz jauno normu, kas ļautu uzturēšanās atļaujas saņemt trešo valstu pilsoņiem, kas ieguldīs vismaz 200 tūkstošu latu Latvijas kredītiestāžu subordinētajā kapitālā.

Vēstulē teikts, ka principiālu iebildumu nav arī par punktu, kas paredz uzturēšanās atļaujas izsniegt arī investoriem, kas kapitālsabiedrību pamatkapitālā ieguldīs vismaz 25 tūkst. Ls, gada laikā nodokļos samaksās vismaz 10 tūkst. Ls un radīs vismaz piecas jaunas darba vietas.