Dienas Bizness

  • 21 otrdiena,
    februāris

    Eleonora, Ariadne

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8572

    USD: 1.0650

Ražošana

A. Mūrnieks

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Cer uz septiņiem miljoniem pasažieru  3

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Tomēr iespējas kaut ko piedāvāt lielajiem spēlētājiem, lai tie būtu ieinteresēti veikt lidojumus caur Rīgu, ES likumu dēļ esot ierobežotas. Pašlaik lidosta piedāvā tikai atlaižu programmu jaunu galamērķu atvēršanai. «Tomēr, salīdzinot ar konkurentu aktivitātēm, būtu nepieciešami papildu atbalsta pasākumi un investīcijas jaunos maršrutos, kuru attīstība varētu stiprināt lidostas konkurētspēju,» uzsver lidostas vadītājs. Ienākošā pasažieru plūsma gan varot pieaugt tikai tad, ja tūristiem būšot, kur palikt un ko darīt, svarīgi, lai pasaulē izskanētu Latvijas vārds, te būtu iespējas rīkot lielus starptautiskus pasākumus.

Šobrīd viņš neparedz strauju pasažieru skaita kāpumu, tādu, kāds bija Latvijai pēc iestāšanās ES. «Tuvāko gadu griezumā gribētu redzēt pasažieru skaitu pieaugam līdz septiņiem miljoniem,» plānus ieskicē A. Mūrnieks. Ja pēkšņi uzrastos kāda liela Ķīnas kompānija, kas teiktu, ka grib veidot Rīgā savu tranzīta centru, caur ko apkalpot visas Baltijas valstis, tad skaitļi būtu daudz lielāki.

Db.lv jau ziņoja, ka lidostā nule atklāta Wizz Air bāze. Arī Brussels Airlines paziņojis, ka oktobra beigās plāno sākt lidojumus.

Wizz Air nākotnē neizslēdz lidmašīnu skaita pieaugumu Rīgas bāzē (šobrīd viens Airbus A320 gaisa kuģis), DB norāda lidsabiedrības komercdirektors Ģerģs Abrāns. Līdzšinējā kompānijas darbība citviet liecina, ka bāzes atvēršanai seko tālāki soļi. Piemēram, Lietuvā trīs, četros gados bāzēto lidmašīnu skaits pieaudzis no vienas līdz trim. Tas neesot solījums, taču, ja lidmašīnu piepildījums būs tāds, kā ir plānots, viņš cer, ka Latvijā nākotnē Wizz Air izvietos vairāk lidmašīnu, kas nozīmējot arī vairāk darba vietu.

Vaicāts par iespējamo Ryanair rīcību, 2015.gadā beidzoties līgumam, kas paredz būtiski mazākas apkalpošanas izmaksas nekā citām aviosabiedrībām, A. Mūrnieks prāto: «Ja gadījumā Ryanair teiktu, ka iet prom no Latvijas, neatrodot ar mums kopēju valodu, tad labāk būtu, ja tas paliktu Latvijā, piemēram, Tukumā.»

DB ziņoja, ka pēdējos gados samērā veiksmīgi lidostā attīstījusies kravu apkalpošana. Pašlaik kravu plūsma sabiedroto spēkiem Afganistānā izsīkst, tomēr lidostas vadītājs tās līdzdalību Ziemeļu distribūcijas tīklā (ZDT) vērtē kā treniņu, iespēju saprast infrastruktūras stiprās un vājās vietas. Tas esot pamats, lai nākotnē varētu runāt par «normālu» (civilo) loģistiku. Pirms tam 2009. gadā Rīgā nosēdušies vidēji divi jumbo jets (B747 tipa gaisa kuģi) Boeing 747, bet tagad līdz pat pieciem dienā. Šobrīd tiek veikta peronu pielāgošana šādiem lieliem gaisa kuģiem, tāpat izbūvēta atbilstoša apjoma ātra degvielas hidrantu uzpildes sistēma.

Plāni piezemētāki

Jau vēstīts, ka lidostā Rīga notiek lidlauka rekonstrukcija. Tās laikā pasažieru skaita kāpums nav plānots, saka A. Mūrnieks. Šogad tiek plānots saglabāt esošos rādītājus (2013.g. lidosta apkalpojusi 4,79 milj. pasažieru), jo skrejceļš joprojām naktī – no 12 līdz 6 – ir slēgts. Gada pirmajā pusē gan ir piedzīvots 1,8% pasažieru skaita kritums, kas saistīts ar lielāko aviosabiedrību – Ryanair un airBaltic – rādītājiem. Taču lidostas darbībā tas neatspoguļojoties tieši proporcionāli, jo ir citas kompānijas, kurām pasažieru skaits pieaug. Piemēram, Wizz Air būtu gatava jau tagad sākt reisus uz Dortmundi, taču tie paredzēti nakts laikā, kad notiek skrejceļa rekonstrukcija, kura tiks pabeigta augustā. Arī citas kompānijas – Transaero, Finnair un Lufthansa – šī gada laikā uzrādot stabilu pasažieru skaita pieaugumu.

Kohēzijas fonda līdzfinansētā 115 milj. eiro vērtā infrastruktūras projekta īstenošanas termiņš ir 2015. gada 31. jūlijs. Šogad tiek pabeigta lielākā daļa no projektā paredzētajām aktivitātēm.

Vajag paplašināties

Db.lv jau ziņoja, ka tikko ir noskaidrots 15,9 milj. eiro vērtā 5. pasažieru termināļa paplašināšanas kārtas būvnieks. Par saimnieciski izdevīgāko apstiprināts SIA Skonto būve piedāvājums. Tas būs pašas lidostas finansēts projekts, piesaistot kredītlīdzekļus. Pašreizējā infrastruktūra ļauj ērti apkalpot vien 3,5 milj. pasažieru gadā. Termināļa paplašināšana ir nozīmīga lidostas Rīga konkurētspējas uzlabošanai Eiropā, kā arī airBaltic sekmīgai attīstībai. Tas ir arī būtisks nosacījums jaunu lidsabiedrību piesaistei un jau strādājošo kompāniju darbības paplašināšanai.

Faktiski 5. kārtas ietvaros ir vairākas apakškārtas, kā arī vairākas iespējas ēkas gala risinājumam atbilstoši pieprasījumam tirgū, skaidro A. Mūrnieks. No vienas puses, pastāv iespēja pabeigt šo termināli bez komfortablas apdares, ar zemāku servisa līmeni, kas atbilst zemo izmaksu konceptam. No otras puses, attīstoties lidojumiem Eirāzijas virzienā, šo piestātni ātri iespējams modernizēt tā, lai tas atbilstu klasisko aviokompāniju pasažieru apkalpošanas prasībām. Šādā veidā tiek mazināti lidostas investīciju un saimnieciskās darbības riski, spriež A. Mūrnieks.

Pēc viņa teiktā, 5. kārtas pirmā daļa taps gada laikā no būvniecības sākšanas līdz tai stadijai, kad lidostai atkal būs izvēles iespēja. Proti, 6. kārta – visa lidostas fasādes daļa, reģistrācijas zona, kad viss šā brīža terminālis tiktu pārvērsts par sterilo zonu. Bez 6. kārtas izbūves lidosta nevarot paplašināt bagāžas komplektāciju, jo darbs tajā joprojām tiek veikts ar rokām, tāpēc ka nav kur izvietot aprīkojumu, kas nepieciešams modernai, ātrai un automatizētai bagāžas šķirošanai.

Par jaunā plānošanas perioda projektiem ar Eiropas fondu līdzfinansējumu viņš norāda vienīgi to, ka 13,5 milj. eiro vērtie projekti ar atbalsta intensitāti 25% apmērā saisīti ar vides jautājumiem.

Vienotais operators

Vaicāts, kādā stadijā šobrīd ir iecere par kopīgo Latvijas lidostu operatoru, A. Mūrnieks atgādina, ka visas Latvijas lidostas savulaik jau ir bijušas zem viena operatora – Aeroflot, kad Liepājas lidosta bija Rīgas lidostas filiāle. Patlaban jaunais ES regulējums paredzot stingrākus lidlauku sertifikācijas nosacījumus. Reģionālajām lidostām tas var izrādīties nepārvarams šķērslis. Tādēļ šo pārvaldības procesu varētu veikt viens speciālistu kopums, uzņēmums vai aģentūra. «Reģionālajām lidostām pašām būtu grūti piesaisīt nepieciešamos speciālistus, lai izpildītu tehniskās un personāla kvalifikācijas prasības attiecībā uz lidlauka ekspluatāciju un sertificēšanu,» atzīst A. Mūrnieks.

DB jau vēstījis, ka apvienošanās ideju atbalsta arī Liepājas lidostas valdes loceklis Agris Sprūde, jo reģionālai lidostai vienai ES prasības būšot grūti izpildīt.

Šobrīd izveidotajai Satiksmes ministrijas (SM) darba grupai jānonākot pie vienota redzējuma, kā turpmāk nodrošināt reģionālo lidostu darbību. Viņaprāt, efektīvi izmantojot Rīgas lidostā esošo speciālistu resursu, piemēram, izstrādājot dokumentus, var panākt, ka reģionālās lidostas var nosertificēties Civilās aviācijas aģentūrā. Tomēr neskaidrs esot jautājums, no kādiem līdzekļiem šis process varētu tikt finansēts. Rīgas lidostas līdzekļi šādam nolūkam neesot izmantojami, jo ES regulējums liedz veikt šķērssubsīdijas.

Komentējot izskanējušo informāciju (portālā Pietiek.com) saistībā ar lidostas Rīga, airBaltic un Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) apvienošanu holdingā, viņš ir izvairīgs, sakot: skaidrs, ka nav iespējams izmantot LGS līdzekļus, lai atrisinātu airBaltic finansējuma problēmu, jo LGS nedrīkst iztērēt nevienu centu, lai šķērssubsidētu kādu pasākumu, kas nav nepieciešams, lai nodrošinātu savus pakalpojumus.

Veci rēķini

Visi, kas ir uz biznesu vērsti un šajā teritorijā ir gribējuši kaut ko uzbūvēt, to ir izdarījuši, par lidostai piegulošo teritoriju nomniekiem saka A. Mūrnieks. Ar Rixport saprašanās neesot panākta, un tiesvedībā ir ievilkta arī Mārupes pašvaldība kopā ar lidostu saistībā ar detālplānojumu. DB jau rakstījis – Rixport uzstāj, ka lidosta nav ļāvusi uzņēmumam attīstīties, bet lidostas skatījumā norvēģu investori vienkārši grib atteikties no mazāk rentablajām projekta daļām. Tam apliecinājums esot nepabeigtā jaunceltne, iebraucot lidostā. «Esam pārliecināti, ka Rixport arī šobrīd nav šķēršļu savu attīstības un būvniecības projektu realizācijai,» uzsver A. Mūrnieks. Kopš rudens veltīti vairāki mēneši pārrunām, lai rastu risinājumu, diemžēl konstruktīva saruna nav izdevusies. Viņš arī atzīmē, ka administratīvajā tiesā Rixport pieteikums ticis atzīts par nepamatotu. Vaicāts, cik lieli riski lidostai ir šī un citas tiesvedības, tostarp grūti izprotamā ar airBaltic, lidostas vadītājs atzīst, ka jebkura tiesvedība radot riskus, kurus lidostas valde ir izvērtējusi. Katrai kapitālsabiedrībai jārīkojoties kā gādīgam saimniekam un par saviem sniegtajiem pakalpojumiem jāsaņemot samaksa. Arī tiesvedībā ar lietuviešu Fly LAL, kurā lidosta nonākusi tāpēc, ka airBaltic nebija gaidīts Viļņā, esot kaut ko grūti prognozēt, proti, to, cik tiesas lēmums lidostai būs labvēlīgs, lai gan šajā lietā lidosta ir trešās personas statusā. Savukārt Londonas šķīrējtiesas nolēmums (lidostai neesot pat pilna šķīrējtiesas sprieduma teksta) saistībā ar Ryanair vēl jāatzīstot Latvijā. «Tad arī domāsim un vērtēsim, kā rīkoties tālāk. Šis ir sarežģīts tiesiskais process,» saka A. Mūrnieks. Latvijas pusei neesot izdevies šķīrējtiesu pārliecināt par kādreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā noslēgtā lidostai neizdevīgā līguma ar Ryanair neatbilstību likumam, iepriekš vēstīja portāls Pietiek.com, kā rezultātā lidostas kopējie zaudējumi varētu sasniegt trīs milj. eiro.

Joprojām Drošības policija veic izmeklēšanu, ir ierosināta krimināllieta, par t.s. noklausīšanās skandālu lidostā saka A. Mūrnieks. Par darbinieku sarunu izspiegošanu un paviršu lidostas apsargāšanu no amata tika atstādināts lidostas Rīga Drošības departamenta priekšnieks Raimonds Lazdiņš, kā arī divi viņa padotie, pērn vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga. «Tādas lietas, kas vadībai nebija zināmas, vairs nenotiek. Norit tiesvedība ar trim atstādinātajiem lidostas cilvēkiem. Tiesa līdz šim lidostas rīcību attiecībā uz atstādināšanu ir atzinusi par pareizu,» saka lidostas vadītājs.

Karājas gaisā

Savukārt par sabiedrības sašutumu izraisījušās bijušā premjera Valda Dombrovska biroja vadītājas politiķu īstenoto iebīdīšanu amatā viņš saka: ja abstrahējamies no personības, ko tā ir darījusi pirms tam, tad Olita Augustovska ir speciāliste, kas spēj sniegt pakalpojumus darba devējam. Arī viņa darbošanās lidostā esot iespējama tikai tāpēc, ka viņš ticis uzrunāts un aicināts ieņemt šo vietu. Savulaik likvidētas padomes, mēģinot ietvert politisko pārstāvniecību valdēs. «Taču bieža valžu maiņa šādos specifiskos uzņēmumos neatstāj labu ietekmi uz to darbību, jo valde iesaistās arī operacionālā darbā. Turklāt aviācijas speciālistu Latvijā nav daudz,» uzsver lidostas vadītājs. Valdes kompetencē esot ne tikai aviācija, bet arī finanses un ekonomika, un šo saikni ar Satiksmes ministriju veidojot O. Augustovska, kuras kompencē šobrīd ir arī finanšu departaments.

Šobrīd šī valde bauda satiksmes ministra Anrija Matīsa uzticību, taču nevienam valdes loceklim neesot darba līguma (šāds regulējums paredzēts Komerclikumā), un viņš esot mazāk aizsargāts nekā lidostas darbinieki. «Tas nozīmē, ka pēc nedēļas es varu būt jau bezdarbnieks, kā bija Luhses kunga gadījumā,» A. Matīsa uzticību zaudējušā priekšteča likteni atgādina A. Mūrnieks. «Diezin vai uz šādiem noteikumiem mēs varētu piesaistīt kādu rietumu speciālistu nacionālajā aviosabiedrībā. Tādēļ, lidostas valdes locekļa amatā esot, neviens nevar plānot savu dzīvi ilgtermiņā. Valdes locekļa atalgojums ir arī mazāks nekā pilotam,» amata riskus iezīmē lidostas vadītājs.

Reklāma