Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāk pārbaudi par darbībām, kas veiktas ar SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) kapitāla daļām un īpašumu.

Par to liecina DB rīcībā nonākušais LR Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes paziņojums. Tajā teikts, ka 8. novembrī uzsākta arī resoriskā pārbaude ar mērķi noskaidrot, vai netika pārkāptas tiesību normas, kuru izpildes kontroli un uzraudzību veic policijas darbinieki. Šis policijas paziņojums vismaz līdz galīgai pārbaudes pabeigšanai varētu būt signāls, ka darbības ar bijušā airBaltic privātā akcionāra BAS kapitāldaļām un īpašumu, iespējams, tiešām varētu būt nelikumīgas, uz ko jau iepriekš norādījis BAS līdzīpašnieks un bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks. 

DB jau rakstīja, ka šā gada 6. februārī maksātnespējīgās Latvijas krājbankas (LKB) administrators KPMG Baltics pieņēma lēmumu par LKB ieķīlāto BAS kapitāldaļu pārdošanu LKB 100% meitasuzņēmumam SIA Atlantijas biroji. Līdz ar to savas daļas BAS zaudēja B. Fliks un ar LKB īpašnieku Vladimiru Antonovu saistītā ofšorkompānija Taurus Asset Management Limited. Tika nomainīti arī BAS valdes locekļi. Pret notikušajām izmaiņām iebilda B. Fliks, iesniedzot prasību tiesā, ko Vidzemes priekšpilsētas tiesa līdz lietas galīgai izskatīšanai arī daļēji apmierināja, liedzot jaunieceltajiem BAS valdes locekļiem Jānim Bankovam un Edijam Ziediņam saimniekot uzņēmumā. Arī pēc tam grūti pārskatāmas darbības ar BAS turpinājās – tika prasītas gan maksātnespējas, gan rosināts TAP, bet šīs vasaras beigās notika BAS vērtīgākās daļas - prasījumu tiesību pret airBaltic - īpašnieku maiņa. Proti, jau minētie Atlantijas biroji no BAS pārņēma saistības pret LKB un Snoras, reģistrējot ķīlu 26,04 miljoni latu vērtībā, bet komercķīlas priekšmetā ietilpa arī visas Atlantijas biroju prasījuma tiesības, tajā skaitā pret airBaltic. Tālāk Atlantijas biroji par šīm 26 milj. Ls vērtajām BAS prasījuma tiesībām pret airBaltic samaksāja tikai 1 miljonu latu, kamēr atlikušos 19 miljonus latu LKB maksātnespējas administrators KPMG Baltics tam ļāvis samaksāt turpmāko 15 gadu laikā, turklāt maksājumus uzsākot vien 2018. gadā, raksta Pietiek com

Notikumi ap BAS ir tikai daļa no ilgstošas cīņas ap nacionālo aviokompāniju airBaltic, kas sākās vēl pērnā gada vasarā, kad publiski kļuva zināmas airBaltic finanšu problēmas. airBaltic akcionāri - Latvijas valsts un BAS - ilgstoši strīdējās par aviokompānijas glābšanas plānu, kas pērnā gada 3. oktobrī noslēdzās ar airBaltic akcionāru un kreditoru vienošanos un ilggadējā airBaltic prezidenta Bertolta Flika atkāpšanos no amata. Pēc tam sekoja LKB krahs un FKTK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis, kas tobrīd pildīja LKB pārvaldnieka funkcijas, pārdeva BAS piederošās 47,2% airBaltic akcijas valstij par nominālvērtību, jeb 224 tūkst. Ls. BAS uzskatīja, ka šis darījums nav noticis likumīgi un no savas puses iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai par to, ka valsts, ieguldot naudu airBaltic – kopā vairāk nekā 80 milj. Ls, iespējams, ir sniegusi ES neatļautu valsts atbalstu brīvā konkurencē strādājošam uzņēmumam. Eiropas Komisija sāka šo apstākļu izmeklēšanu un pašlaik nav vēl zināms, kādas sekas tā var atstāt uz airBaltic, jo vairākas Eiropas aviokompānijas šī iemesla dēļ ir bijušas spiestas pieteikt savu maskātnespēju. Vienlaikus airBaltic ir iesniegusi tiesā 70 milj. Ls vērtu prasību pret Bertoltu Fliku un viņa apdrošinātāju par darbībām, ko viņš veicis atrazdamies airBaltic prezidenta amatā.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra