Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Pagājušajā naktī pagaidām nenoskaidrotas personas esot fiziski ietekmējušas lidostas takšu stāvvietas dispečeri, kas kontrolē takšu plūsmu.

"Viņa tika žņaugta, tur klāt bija gan jumts, gan kaut kādi bandīti, gan arī melno taksometru šoferi," Db norāda kāds ar lidostu cieši saistīts cilvēks, kas vēlējās palikt anonīms. Lidostā šobrīd pakalpojumus sniedz divas taksometru kompānijas – sarkanie takši no Rīgas taksometru parka (RTP), un melnie Rīga taxi taksometri. Dispečere visticamāk ietekmēta, lai mēģinātu panākt izdevīgākas vietas un plūsmu takšu stāvvietā lidostā.

"Ar tādām metodēm pret mums strādā un mēs tur neko nevaram padarīt. Mēs negrasāmies šādas metodes pārņemt, lai arī iespējams tāpēc mums nākas ciest," norāda Rīgas taksometru parks vadītājs Leopolds Muižnieks, piebilstot, ka viņa m zināms, ka dispečere šobrīd atrodas savās mājās un mēģinot atgūties no šoka. Ar Rīga taxi Db vēl nav izdevies sazināties.

Lai arī daudzās cīņas mākslās līmenis vēl nav pietiekoši augsts, latviešiem ir arī cerības uz medaļām.

Tā cīņas mākslu olimpiādes Baltic Open 2017 priekšvakarā klāsta pasākuma izpilddirektore Jeļena Mihailova un aikido iesācējs, restorāna Sunset Lounge Riga īpašnieks Mārcis Sebris.

Fragments no intervijas:

Daudzu citu sporta veidu sāpe ir kadru – augstas klases treneru trūkums. Kā ir cīņas mākslās?

J.M.: Treneri mums ir dažādi. Stāsti ir visādi. Tieši nupat šo jautājumu apspriedu ar Viktoru Ščerbatihu. Viena mamma bija žēlojusies, ka bērns pameta treniņus, jo treneris nomainījās. Treneris ir pats svarīgākais. Viņš ir kā skolotājs mācību iestādē. Ja prot koncentrēt skolēna uzmanību un stāsta interesanti, arī audzēknis mācīsies ar prieku.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis, liecina Citadele Index aptauja.

22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme.

Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto – nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi.

Austrumu gudrības ar pavisam praktiskiem vingrinājumiem ienāk personīgās izaugsmes treniņos, cīņas mākslas elementi paver jaunus apzinātības apvāršņus, kas ļauj gūt uzvaras privātajā dzīvē un uzņēmējdarbībā

Šoruden Starptautiskā kouču (personīgās izaugsmes treneru) federācija (International Coach Federation, ICF) atzīmē savas darbības pastāvēšanas 20. gadadienu, 31 EMEA (Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika) valstī organizējot tūri Koučings ārpus robežām. Tūres ietvaros Latvijā viesojās viena no koučinga pionierēm Krievijā Jūlija Čouhno. Viņas lekcija par tēmu Cīņas mākslas gudrība līderībā pārsteidz ar netradicionālo pieeju, mudinot pārskatīt koučinga iespējas mūsdienu sabiedrībā un biznesa vidē.

Jāvada kuģis

Jūlija Čouhno kopš 14 gadu vecuma ir apguvusi dažādas Austrumu cīņas mākslas – karatē, džudo, u-šu, kung-fu, cigun un ķīniešu boksu. Viņa joprojām regulāri trenējas, pa trim stundām vismaz trīs, četras reizes nedēļā, to dara arī mājās, jo viņas vīrs ir treneris. «2006. gada nogalē, kad es profesionāli pievērsos koučingam, bieži vien manī iekšā viss vārījās, bija liels saspringums, taču lieliski zināju, ka saspringumu var noņemt ar dažādām fiziskām aktivitātēm. Es konstatēju, ka, pārzinot koučinga iemaņas, sportā var sasniegt progresu daudz ātrāk, un otrādāk – cīņas māksla man palīdz pilnveidoties kā personīgās izaugsmes trenerei,» DB saka Jūlija Čouhno. Piemēram, tiem uzņēmumu vadītājiem, kuriem ir sarežģītas attiecības ar saviem padotajiem, ir virkne dažādu praktisku uzdevumu, kas ir ņemti no Austrumu cīņas mākslas, ar kuru palīdzību ir iespējams, pirmkārt, labāk saprast un izjust sevi un, otrkārt, savus darbiniekus. J. Čouhno koučinga mācībās ir ieviesusi praktisko uzdevumu, kuru nodēvējusi par solis – zvērs, solis – cilvēks. Tā ir visa iespējamā sajūtu buķete, ko spēj izdzīvot cilvēks, vadot savas domas kādā konkrētā virzienā. Cilvēks, atrodoties kādā noteiktā emocionālā stāvoklī, var spert fizisku soli un iedomāties, ka, sperot šo soli, viņš savienojas ar kādu konkrētu emocionālu stāvokli, piemēram, prieku. Rezultātā prieks viņu pārņem un piepilda, tas sāk dzīvot šajā cilvēkā. Šādā veidā ir iespējams aktivizēt un izdzīvot bailes, izmisumu, skumjas, dusmas – visplašāko emociju spektru, iemācoties pārvaldīt savu apzinātību un ķermeni tā, lai, sperot soli atpakaļ, nonāktu tādā stāvoklī, kurā emocijas vairs nebango, bet ir absolūtā miera stāvoklī. Ja emocijas ir pārāk stipras, šis solis var izrādīties pārlieku smags, tāpēc ir nepieciešama iepriekšējā sagatavotība, norāda J. Čouhno.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Jaunā memu monēta Meme Kombat, kas tiek laista klajā 2023. gada 4. ceturksnī, ir spēle, lai nopelnītu (P2E) spēļu platforma, kurā ir kaujas arēnas, jautras memes un elastīga iespēja “iesaldēt” (stake) žetonus.

Meme Kombat, kas ir veidota uz Ethereum blokķēdes, piedāvā AI vadītas cīņas ar labi zināmiem meme varoņiem, uz kuriem spēlētāji var likt likmes, izmantojot tā vietējo žetonu $MK.

$MK žetoni tagad ir pieejami iepriekšpārdošanā, un arī ar pieejamu žetonu “iesaldēšanu”. APY tiem, kuri pašlaik “iesaldē” ir 112%, kas tiek izmaksāts papildus žetonos.

Iegādājies Meme Kombat

Cīņas, derības un “iesaldēšana” - trīs lietošanas gadījumi, viens projekts

2023. gads ir bijis spēcīgs meme žetoniem. Bet, lai gan lielākā daļa žetonu, kas šogad tika pārdoti Uniswap, pieauga paraboliski, lai nodrošinātu īstermiņa ieguvumus bez ilgtermiņa izaugsmes vai lietošanas gadījumiem, Meme Kombat sola izstrādāt P2E spēļu platformu ar ilgstošu pievilcību.

Rīgas Kinostudija sadarbībā ar Dūru brāļu ordeni vasaras otrajā pusē organizē cīņas šovu Drosmes rings. Tās ir dūru cīņas džentlmeņiem bez profesionālas pieredzes boksā, kas norisināsies neilgi pirms Rīgas Kinostudijas jaunās dokumentālās filmas Padoties aizliegts pirmizrādes.

Dūru brāļu ordeņa dibinātājs un idejas autors Arnis Ritenieks - viens no filmas Padoties aizliegts stāsta varoņiem - ideju par šādu organizāciju attīstīja ar mērķi popularizēt boksu, iesaistot neprofesionāļus: dažādu profesiju pārstāvjiem, kam pamatnodarbošanās nav saistīta ar cīņu sportu, bet kuri to dara savam priekam. 2009. gada martā boksa un svarcelšanas klubā Brāļi Ragaciemā A. Ritenieks organizēja pirmās Dūru brāļu ordeņa cīņas, lai ar Dūru brāļu ordeņa darbību iepazīstinātu plašāku publiku, kā arī lai piesaistītu finanšu līdzekļus kluba Brāļi darbībai.

A. Ritenieks norāda: «Mūsdienu pasaulē duelēties vairs nav pieņemts, taču dusmas, aizvainojums un stress ikdienā cilvēkus caurstrāvo tik un tā. Ja cilvēks neprot no tā atbrīvoties, viņš var pastrādāt noziegumus, kaitēt savai veselībai, nodoties azartspēļu valdzinājumam vai darīt citas visneiedomājamākās muļķības. Rings ir iespēja atbrīvoties no šī saspringuma.»

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Latvijas aviokompānija airBaltic, kas pirms neilga laika paziņoja par plāniem iesaistīties taksometru pakalpojumu biznesā Rīgā, to darīs sadarbībā ar partneri, Db apliecināja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Pašlaik airBaltic gan nesniedz plašāku informāciju par partneri un neapstiprina, vai partneris ir kāds no esošajiem taksometru uzņēmumiem Rīgā.

J.Vanags paskaidroja, ka informācija netiek sniegta, jo vēl nav zināms sadarbības modelis ar partneri, piebilstot, ka plašāka informācija varētu tikt sniegta divu nedēļu laikā.

«To esam paredzējuši darīt, lai sakārtotu takšu jomu Rīgā, lai tūristi netiktu aplaupīti gaišā dienas laikā,» par airBaltic nodomiem iesaistīties taksometru pakalpojumu biznesā atgādināja J. Vanags.

Db jau rakstīja (07.04.2009), ka airBaltic ir izlēmusi veidot savu taksometru servisu, jo pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem pievērst amatpersonu uzmanību samilzušajām problēmām neredz uzlabojumus taksometru biznesā Rīgā.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir sākusi lidojumu laikā brīdināt savus pasažierus Rīgas lidostā nelietot Rīga Taxi pakalpojumus, kas brauc ar Mercedes markas automašīnām.

Par to pārliecinājās Db korespondente airBaltic lidojuma laikā, kad atskanēja paziņojums atturēties no melno Mercedes takšu pakalpojumu izmantošanas, tā vietā piedāvājot alternatīvu - aviokompānijas ekspressautobusu Airport Express.

Aviokompānija jau ilgāku laiku uzsākusi cīņu pret esošo sistēmu taksometru biznesā, vairākkārtīgi aizrādot gan Rīgas Domei, gan citām atbildīgajām institūcijām par nepietiekamu taksometru biznesa kontroli. Līdz ar to daudzi klienti Rīgā šobrīd tiekot apkrāpti, kas kaitē visai Latvijas tūrisma nozarei kopumā. Aviokompānija ir arī paziņojusi, ka veidos pati savu taksometru kompāniju, kas visticamāk strādās tieši Rīgas lidostā.

Kids Capoeira Academy dibinātāji izvēlas mācīt kapoeiru bērniem - auditorijai, ar ko jāstrādā īpaši uzmanīgi un rūpīgi.

Kapoeira ir Brazīlijas cīņas māksla, kas apvieno mākslu, deju, akrobātiku, mūziku un cīņas elementus. Kids Capoeira Academy (biedrība Capoeira Latvia) izveidotāji Jeļena Gaikeviča un Dmitrijs Rassohins ar to nodarbojas jau gandrīz desmit gadus un laika gaitā pamanīja, ka reti kurš kapoeiras treneris strādā ar bērniem. Vadīt nodarbības jaunajai paaudzei nav viegli, taču teju trīs gadu Jeļena un Dmitrijs to dara.

Ar pieaugušajiem viss ir diezgan vienkārši – viņi izvēlas, kādas nodarbības apmeklēt, un paši par to maksā. «Pieaugušie ir vairāk motivēti, bērniem visu laiku jāmaina uzdevumi, lai viņiem būtu interese,» saka Dmitrijs. Parasti daudzi aiziet uz pirmo nodarbību, kādu laiku darbojas, bet pēc tam interese apsīkst. Liela daļa bērnu, kuri pirms trim gadiem ar kapoeiru sāka nodarboties pie Dmitrija un Jeļenas, dara to vēl joprojām. Viņa domā – tik daudzi turpina tāpēc, ka kapoeirā katrs cilvēks var sevi atrast – ir bērni, kam patīk dejot, citus piesaista akrobātika, mūzika vai cīņas elementi.

Rīgas apgabaltiesa aizliegusi SIA Lady Taxi komercdarbībā izmantot apzīmējumu Lady Taxi saistībā ar taksometru pakalpojumu sniegšanu, tādējādi nolemjot aizsargāt SIA Taxi Nurx likumiskās tiesības uz Lady Taxi preču zīmi.

Db.lv jau vēstīja, takšu kompānija Taxi Nurx, kas Rīgas iedzīvotājiem pazīstama ar LadyTaxi vārdu, spiesta aizstāvēt savas intereses tiesā, jo pilsētā uzradies konkurents, kurš reģistrējis SIA Lady Taxi.

Tagad ar tiesas lēmumu atzīts, ka SIA Taxi Nurx ir vienīgie patiesie intelektuālie Lady Taxi preču zīmes īpašnieki, uzsver kompānija. Kopš SIA Taxi Nurx dibināšanas brīža 2006. gada 3. oktobra Rīgas pilsētas satiksmē visu diennakti piedalās vismaz 20 vieglās automašīnas ar figurālās preču zīmes Lady Taxi uzlīmēm.

«Uzņēmuma pastāvēšanas laikā notikušas neskaitāmas radio, televīzijas un preses intervijas par to, ka mūsu uzņēmumā taksometru pakalpojumus nodrošina autovadītājas sievietes un ka mūsu uzņēmums ir atpazīstams tieši pēc Lady Taxi preču zīmes, kas precīzi atspoguļo mūsu uzņēmuma darbības veidu un būtību. Mēs esam vienīgie patiesie intelektuālie Lady Taxi preču zīmes īpašnieki,» atklātā vēstulē medijiem uzsver Taxi Nurx valdes loceklis Normunds Nurks.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Tradicionāli šajā dienā cilvēki iededz svecītes logos vai pulcējas 11.novembra krastmalā, noliekot svecītes pie Rīgas pils mūra.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919.gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums - Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi - «Par Latviju.» Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

SIA «Velokurjers» pasākumos sākusi piedāvāt nestandarta pakalpojumu - velo ruļļu cīņas. Ar aktīvu dalību pasākumos aizvadīta pirmā vasara.

Ja līdz šim veloruļļi bijusi ierasta disciplīna velokurjeru čempionātos, tad, papildinot aktivitāti ar izklaidējošiem elementiem, uzņēmums padarījis to par aizraujošu pieredzi dažādos pasākumos gan velosipēdu minējiem, gan skatītājiem.

2017. gadā SIA «Velokurjers», gatavojoties 26. Pasaules velokurjeru čempionātam, nolēma kā vienu no disciplīnām organizēt veloruļļu cīņu. Internetā atrodamie piedāvājumi veloruļļu un to programmu iegādei bija dārgāki nekā paredzētās investīcijas, tādēļ tika pieņemts lēmums pirmos veloruļļus izgatavot pašiem. Uzņēmuma darbinieks Jānis Beleckis, kurš brīvajā laikā aizraujas ar metālapstrādi, sametināja rāmi, cits kolēģis nokrāsoja, vēl kāds piesaistīja divus Rīgas Tehniskās universitātes studentus, kas palīdzēja ar programmas tehnoloģisko pusi.

Stāsts ir par to, kā krīzes laikos pārdevēji atspoguļo pakalpojuma cenas savos reklāmas materiālos un kas patiesībā zem tā slēpjas. Sauksim to par krīzes laika mārketingu jeb kādām lietām mums pircējiem ir vērts pievērst uzmanību.

Vairāk kārt jau ir publiski apspriesti aviācijas pakalpojumi, kur par klasisku piemēru ir kļuvusi nacionālā aviokompānijaair Baltic. Vēloties nopirkt biļeti par reklāmā norādīto cenu jūs vēlāk uzziniet, ka klāt tai vēl jāpieskaita lidostu nodokļi, tad kādas mistiskas transakcijas maksas un papildus maksa par bagāžas pārvadāšanu. Tad vēl eksistē iepriekš atķeksēti lodziņi, kas apstiprina jūsu vēlmi par attiecīgu samaksu iegādāties iespēju mainīt lidojuma laikus vai pasažierus, kā arī nodrošināties ar kompensāciju gadījumam, ja lidojums aizkavējas.

Runājot par pēdējo. Samaksājot aviokompānijai 13 eiro, kas acīmredzot ir tāds kā apdrošināšanas prēmijas maksājums, lidojuma aizkavēšanās gadījumā, kas pārsniedz vienu stundu, jums tiek piedāvāta iespēja .... saņemt sertifikātu 94 eiro vērtībā nākamajai rezervācijaiair Baltic mājas lapā. Salīdzinājumam, par šiem pašiem 13 eiro, kādā no Latvijā reģistrētajām riska apdrošināšanas kompānijām ir iespējams iegādāties ceļojuma apdrošināšanas polisi nedēļu ilgam komandējumam Eiropas valstī ar ārstēšanas, repatriācijas, bagāžas aizkavēšanās, ceļojuma atcelšanas, pārtraukšanas un, nedod Dievs, nāves gadījuma segumu skaidrā naudā.

Transporta jomā šogad viss notiek. Ostās un dzelzceļā kravu vairāk, tāpat autopārvadājumos, lai gan tie īsāki, vilcienos un autobusos pasažieru vairāk vai vismaz to skaits nesamazinās, bet gaisa pārvadājumi vispār rullē.

Uz priekšu virzās vērienīgi projekti gan esošās (elektrifikācija), gan topošās (Rail Baltica) dzelzceļa infrastruktūras jomā. Jau pavisam drīz vajadzētu noslēgt līgumu par jaunu elektrovilcienu iegādi, bet nākamgad tikt skaidrībā par to, kā no 2021. gada izskatīsies reģionālie pārvadājumi ar autobusiem. Ik pa brīdim atklāj kādu jaunu loģistikas centru, un arī pēdējā šī plānošanas perioda Eiropas fondu nauda tiek ieguldīta ceļos. Ja nebūtu korupcijas skandālu Rīgas satiksmes vai citos iepirkumos, tad teju vai nebūtu neviena darvas piliena transporta jomas medus mucā. Tieši tā šī nozare var izskatīties no malas, ja nav laika vai vēlmes notiekošajā iedziļināties.

Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki aizturējuši kādu sievieti, kuras automašīnā atrasti 250 bloki nelegālu cigarešu un 40 litru alkohola. Sieviete atrunājusies, ka krājumi paredzēti jubilejas svinībām.

24.martā no rīta VID Muitas kriminālpārvaldes Mobilo vienību darbinieki uz kāda autoceļa Tukuma rajonā muitas kontroles veikšanai apturēja Mazda markas automašīnu, kuru vadīja 1977.gadā dzimusi Latvijas pilsone.

Pienākuši pie automašīnas, kurā bez automašīnas vadītājas atradās arī speciālā sēdeklī ievietots takšu sugas suns, VID darbinieki palūdza sievietei uzrādīt dokumentus, kā arī atvērt automašīnas bagāžas nodalījumus. Sieviete ar šo prasību izpildi vilcinājās un jautāja, vai šo jautājumu varētu risināt kā citādi. Taču sapratusi, ka neko sarunāt neizdosies, viņa negribīgi izpildīja VID darbinieku prasības. Atverot automašīnas bagāžas nodalījumu, VID darbinieki konstatēja, ka tajā atrodas liels daudzums dažādu marku cigarešu, kā arī vairākos plastmasas traukos iepildīts caurspīdīgs šķidrums ar spirtam raksturīgu smaržu.