Iespējamā preču kustība abos virzienos kļūst aizvien reālāka, norāda ne tikai valsts pārstāvji, bet arī komersanti


Eirāzijas sauszemes transporta koridora attīstības iespējas ir viens no Ķīnas galvenajiem intereses objektiem šobrīd, tā būs arī viena no galvenajām transporta prioritātēm Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusē, DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš sepembra sākumā vadīja Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju delegāciju biznesa misijā uz Ķīnu.


Latvijas pārstāvji, kā ierasts, aicinājuši Ķīnu izmantot mūsu valsts transporta un loģistikas koridoru preču distribūcijai Baltijas jūras reģionā, kā arī veikt investīcijas transporta infrastruktūrā. Ministrija saglabāšot galveno koordinējošo lomu, lai nodrošinātu Latvijas valsts un privātā sektora pārstāvju sadarbību, veidojot integrētus piedāvājumus Ķīnas partneriem. Pagaidām Ķīna ir tikai 13. nozīmīgākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris.


Ir varianti


Lielākās Ķīnas pašvaldības ar visstraujāko industrializācijas tempu pasaulē – Čuncinas – pārstāvju īpašu interesi izraisījusi iespējamā maģistrālā konteinervilciena Čuncina–Duisburga atzara veidošana līdz Rīgai un jaunu kravu piesaiste šim maršrutam, stāsta K. Ozoliņš. Kā atzinušas abas puses, šāds atzars varētu kalpot kā vistuvākais un izmaksu ziņā izdevīgākais risinājums kravu plūsmu organizēšanai starp Ķīnu un Baltijas un Ziemeļvalstīm.


Savukārt loģistikas un aviācijas centra – Sičuanas provinces galvaspilsētas Čendu – vicemērs  Hī Ruivū (Xie Ruiwu) formulējis trīs sadarbības piedāvājumus. Pirmkārt, sadarbības paplašināšana loģistikā, izmantojot tiešā konteinervilciena iespējas, kas kopš pagājušā gada aprīļa kursē maršrutā Čendu–Lodza. Vicemērs informējis par plāniem tuvākajā nākotnē palielināt konteinervilcienu kursēšanas biežumu, lai kāpinātu gan ES preču eksportu uz Čendu un tās kaimiņpilsētām, gan strauji augošo Ķīnas eksportu uz ES. Otrkārt, Hī Ruivū aicinājis Rīgu kļūt par Čendu sadraudzības pilsētu. Vicemērs arī uzsvēris, ka vēlas veicināt Latvijas uzņēmēju ienākšanu Ķīnas tirgū, kam nepieciešams intensificēt uzņēmēju divpusējos kontaktus.


Interese paplašināt sadarbību bijusi arī tādēļ, ka Ķīnā pieaug pieprasījums pēc pārtikas precēm, tostarp piena produktiem, un kokmateriāliem, ko izraisījis straujš vidējā dzīves līmeņa kāpums. «Šāda veida sadarbība kļūst īpaši aktuāla līdz ar sekmīgo Latvijas piena produktu sertifikācijas procesa noslēgšanos, kas paver mūsu ražotājiem iespējas iekļūt milzīgajā Ķīnas tirgū,» uzsver K. Ozoliņš.


Savukārt apaļā galda diskusijā Šanhajā uzņēmēji izrādījuši īpašu interesi par iespējamiem publiskās un privātās partnerības projektiem transporta  infrastruktūras būvniecībā Latvijā, piemēram, Rail Baltica.


No pirmavotiem


Kravas uz Rīgu no Ķīnas nāk jau sen, un nu jau vairākus gadus uz šo valsti tiek eksportētas ar jūras transportu, taču līdz šim terminālim nav bijis zināms, no kurienes tieši tās nāk un uz kurieni tiek nosūtīta iekšzemē, norāda SIA Rīgas Universālais termināls (RUT) pārstāvis Jānis Kasalis. Tādēļ šajā 10 dienu vizītē bijis svarīgi noskaidrot tirgus situāciju no pirmavotiem, lai labāk saprastu kravu pūsmas nosacījumus. 


Tāpat bijis svarīgi saprast, kādas ir iespējas iegriezt jau esošo kravu plūsmu pa dzelzceļu no Ķīnas vidienes uz Duisburgu Vācijā Latvijas virzienā. Protams, runa var būt tikai par tām kravām, kas būtu domātas Skandināvijas tirgum. Izmantojot Ķīnā iegūtos kontaktus šīs valsts municipalitātēs un asociācijās, tiek rēķinātas dzelzceļa koridora izmaksas līdz Latvijai. Par eksporta kravām uz Ķīnu gan pāragri runāt, taču ir preču grupas, tostarp lauksaimniecības produkcija, ko varētu uz Ķīnu nosūtīt pa dzelzceļu, pirms tam gan sakārtojot atbilstību veterinārajām u.tml. prasībām. Kaut arī šobrīd ir problēmas ar Krievijas embargo ieļauto preču nosūtīšanu tranzītā caur kaimiņvalsti, J. Kasalis pieļauj, ka Ķīna ir pietiekami nopietns spēlētājs, lai Krievija netraucētu Ķīnai nepieciešamo preču plūsmu. Arī Kazahstānā no Eiropas nonākot tās kravas, uz kuru nepieciešamību šī valsts uzstāj.


Dēļus uz Ķīnu


Vēl viena joma, ko RUT grasās noteikti attīstīt, ir sadarbība ar Nippon Express (NE), kam Ķīnā ir kopuzņēmumi loģistikas jomā. DB jau rakstījis, ka Singapūrā bāzētais ostu operators Portek International Pte Ltd (Portek) pērn apmēram par 21 milj. eiro iegādājās 80% RUT kapitāldaļu. Savukārt Portek ieguva no tā, ka pērn par kompānijas akcionāru kļuva japāņu loģistikas tīkls NE. 


Pozitīva tendence esot tā, ka šobrīd uz Ķīnu no Eiropas, tostarp Latvijas tiek nosūtīta koksnes produkcija. Taču kok­apstrādes industrija sagaitot, ka jūras konteineros tiks noūtīti nevis vienkārši apaļkoki, bet gan augstākas pievienotās vērtības produkcija, piemēram, zāģmateriāli. Tā kā pilsētās tur ir virs 10 miljoniem iedzīvotāju un katrā no tām ir savs tirgus, tad pie tā ir vērts piestrādādāt kopā ar kokapstrādes nozares asociācijām, norāda RUT pārstāvis. Turklāt, ņemot vērā esošo situāciju, kad daudziem autopārvadātājiem nav darba, tiek rēķinātas kokmateriālu nosūtīšanas izmakas uz Ķīnu pa autoceļiem. Ja kravas ir vestas uz Afganistānu, tad to vajadzētu varēt izdarīt arī uz Ķīnu, turklāt nebūtu nepieciešama pārkraušana no viena transporta veida otrā. Viņaprāt, koksnes kravas nevarētu skart arī nekādas sankcijas.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra