Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Neskatoties uz tiešajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina ieteikumiem un nesen pieņemtajiem federālajiem likumiem par bezvīzu režīma ieviešanu Krievijā kruīzu kuģu pasažieriem, kas paredzētu 72 stundu uzturēšanos valstī, reāli vēl līdz šim nav ieviesti praktiskā darbībā. Oficiāli jaunajam likumam bija jāsāk darboties jau šī gada 14. aprīlī, taču birokrātisko procedūru rezultātā nepieciešamiem dokumenti vēl nav apstiprināti attiecīgajās iestādēs un ministrijās. Pēc speciālistu domām, katrs kruīzu tūrists neatkarīgi no kurienes viņš ir ieradies, teorētiski var atrasties Krievijā bez vīzas 72 stundas. Tas atbilst Starptautiskās Konvencijas nolikumam par atvieglinājumiem starptautiskajā kuģu satiksmē, ko parakstījusi 1965. gadā ir arī Krievija. Interesanti, ka bezvīzu režīms attiecas praktiski uz visiem, izņemot somu kruīzu kuģu tūroperatorus. Pieprasījums Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijai nodrošināt bezvīzu režīmu somu kruīzu kuģu pasažieriem formāli tiek motivēts kā vēlēšanos iegūt paritāti. Pēc somu likumdošanas kruīzu brauciens skaitās, ja kuģi piestāj divās vai vairākās ārvalstu ostās. Turpretī Krievijas Ārlietu ministrija paredz, ka somu kruīzu kuģu pasažieriem ir jāmaksā par vīzu vai arī kuģiem jāpiestāj ne mazāk kā divās ārvalstu ostās. Pēc somu kruīzu kuģu tūroperatoru domām, tāda situācija liecina par tiešu somu kompāniju diskrimināciju. Bez tam vīzu saņemšana pazemina kruīzu biznesa operativitāti un palielina pasažieru izmaksas, kas kopumā negatīvi attiecas uz Sanktpēterburgas reisu rentabilitāti. Krievijā pārsvarā kruīzu kuģi piestāj Sanktpēterburgas ostā. Tiek plānots, ka 2003. gadā ostā ienāks apmēram 250 kuģu kā rezultātā pilsētu apmeklētu vairāk kā 200 tūkstošu tūristu. Bez tam kruīzu kuģi piestāj arī Viborgā (vidēji 70 tūkstoši tūristu gadā) un Vladivostokā (tikai 2-3 kuģi). Patlaban Sanktpēterburga ir vienīgā osta Baltijas jūrā, kura no 1995. gada nav visu gadu nodrošināta ar kruīzu kuģu apmeklējumiem. Sanktpēterburga rēķinās, ka ar Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā tūristu skaits varētu ievērojami palielināties, īpaši ar duty free zonas esamību Krievijā. Jāatgādina, ka kruīzu kuģu Silja Line un Kristina Cruises braucieni uz Sanktpēterburgu un Viborgu tika pārtraukti pagājušā gada augustā. Pēc ekspertu domām zaudējumi, kad tika atcelti 120 ieplānotie somu kruīzu kuģu kompāniju braucieni, visu līmeņu budžeta ienākumos par 2002./2003. gadu ir sasnieguši 25 miljonus ASV dolāru, bet pašas Sanktpēterburgas ostas zaudējumi tiek rēķināti uz vairāk kā 1 miljardu ASV dolāru. Rezultātā vairāki ārvalstu tūroperatori ir nolēmuši atcelt savus kruīzu braucienus uz Krieviju.

Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Kruīza kompānijas Costa Cruises laineris Costa Pacifica šogad Rīgu būs apmeklējis sešas reizes, 31. augustā pēdējo reizi šovasar piestājot Rīgas ostā. Kopumā Baltijas jūrā šovasar kursē pieci Costa Cruises laineri, kas ir lielākais vienai kompānijai piederošo kruīza kuģu skaits šajā reģionā.

Costa Pacifica ir lielākais pasažieru kuģis, kas šovasar piestājis Rīgas ostā, liecina Rīgas Brīvostas dati. Costa Cruises pasažieri veido apmēram 25% no visu Rīgas ostā piestājušo kruīza pasažieru skaita, norāda Itālijas uzņēmuma Costa Cruises Latvijā pārstāvja SIA Baltic GSA direktors Mārcis Kalniņš. Līdz šim Rīgu šogad apmeklējuši ap 58 tūkst. kruīza pasažieru, Db.lv norādīja Rīgas Brīvostā.

«Mēs priecājamies, ka Rīgā piestāj arvien vairāk kruīza kuģu, un esam lepni sadarboties ar tādām pasaules mēroga kruīza kompānijām kā Costa Cruises. Rīgai ir daudz, ko piedāvāt saviem viesiem, un mēs esam pārliecināti, ka tie, kas Rīgu ir iepazinuši, vēlēsies šeit atgriezties,» norāda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa.

Ar Costa Coffee kafejnīcas atvēršanu t/c Domina, Rīgā tiek pabeigta Coffee Nation zīmola maiņa uz Costa Coffee.

Kopumā Rīgā ir atvērtas septiņas Costa Coffee kafejnīcas, informē Costa sabiedrisko attiecību pārstāvis Latvijā Silvestrs Savickis.

Kā iepriekš ziņots, saskaņā ar 2010. gada februārī notikušo pārņemšanas darījumu starp Costa un Cofeeheaven, Lielbritānijas lielākais kafejnīcu tīkls Costa Coffee savā īpašumā ieguva SIA Coffee Nation kafejnīcas Latvijā. 2011. gada decembrī tika atvērta pirmā Costa Coffee kafejnīca Zelta boulinga un skvoša centrā, bet 2011. gada janvārī – t/c Spice.

Savukārt šā gada februārī un martā notika pakāpeniska zīmola maiņa, kuras laikā Coffee Nation kafejnīcas Rīgā tika pārveidotas par Costa Coffee. Divas kafejnīcas Starptautiskajā lidostā Rīga pagaidām turpina darboties ar Coffee Nation zīmolu. Kā Db jau iepriekš vēstīja, Costa Coffee plāno attīstību Baltijā. Costa Krievijas un starptautiskā tirgus pārraudzības un plānošanas daļas vadītājs Marks Kitsons (Mark Kitson) iepriekš uzsvēra, ka šobrīd ir īstais laiks, lai ienāktu Latvijā un attīstītos

Krievijas domes likumdošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Vladimirs Pligins ir ierosinājis veikt izmaiņas likumā par iebraukšanu un izbraukšanu no Krievijas. Viens no likumdošanas punktu projektiem piedāvā atcelt bezvīzu režīmu kruīzu tūristiem no tām valstīm, kuras nav ieviesušas analoģiskus rīkojumus pret krievu tūristiem. Jāatzīmē, ka jau kopš 1968. gada, kad Krievija tika pievienojusies konvencijai par “jūras braucienu atvieglošanu”, kura paredz, ka kruīzu kuģu pasažieriem ir atļauts uzturēties bez vīzas valstī vairākas dienas. Tagad tūristi, kas ieradušies ar kruīzu kuģi, neatkarīgi no valsts var uzturēties 72 stundas. Līdz ar to krievu pilsoņiem ir jābūt gandrīz visu valstu vīzām, uz kurām dodas populāro kruīzu ceļojumu maršruti, izņemot, Kubu un Dominikanas Republiku. Kopš 2003. gada Krievija ir atļāvusi ārvalstu tūristiem savā teritorijā uzturēties trīs diennaktis bez vīzām, taču krievu tūristus joprojām ASV, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, savā teritorijā bez vīzas neielaiž pat ne uz vienu diennakti. Tajā pašā laikā Krievijas tūroperatori nevēlas ticēt, ka būs iespējams atcelt bezvīzu iebraukšanu ceļotājiem pa jūras ceļiem. Kā uzskata tūrisma firmas Arktur Treval izpilddirektore Jelena Maļčenova, tad šādu likumu Krievija var pieņemt, ja ir vēlēšanās iznīcināt tūrismu Sanktpēterburgā, kur arī galvenokārt piestāj kruīzu kuģi un aizslēgt ceļu tiem ārvalstu tūristiem, kuri dodas vienas dienas izbraucienā uz Maskavu. Arī Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektors Igors Gluhovs uzskata, ka tagad tiek ieviesti krietni stingrāki likumi, nekā tas eksistēja kādreizējos PSRS laikos, kad katrs tūrists drīkstēja nokāpt krastā tikai uz 48 stundām. Pēc tūroperatoru uzskatiem, šī katastrofa atsauksies uz to, ka valsts pazaudēs vairāk kā 200 miljonus eiro gadā. Pēc Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektora Igora Gluhova atzīmētā, 2004. gadā Sanktpēterburgā piestāja 256 tūkstoši kruīzu pasažieru ar pavisam 290 kruīzu kuģiem. Vidēji viens kruīzu tūrists valstī atstāja 250-300 eiro vai arī 750-900 eiro par trīs dienām. Viņš arī uzskata, ka lielākā daļa tūristu atteiksies no brauciena uz Krieviju, sakarā ar sarežģītajām vīzu noformēšanas procedūrām. Tas radīs situāciju, kad kruīzu kuģiem vienkāršāk būs vispār neiebraukt Sanktpēterburgas ostā. Jāatzīmē, ka 80% kruīzu kuģu pasažieru ir amerikāņi, kuriem lielākajā daļā pasaules valstu vīzu nav nepieciešama. Krievijas valsts domes pārstāvis Aleksejs Fiļimonovs, aizstāvot šo jauno likumu atzīst, ka šis likums sasies rokas dažām tūrisma firmām, taču nevar uz visu skatīties tikai komerciāli, bet ir jādomā arī par valsts prestižu. Pēc viņa domām, priekš bagātajiem kruīzu tūristiem laiks un nauda, lai iegūtu vīzu nebūs šķērslis, lai apmeklētu Krieviju. Fiļimonovs domā, ka šis likums tiks pieņemts pirmajā lasījumā vēl līdz šī gada beigām.

Itālijas kruīza kuģis, kas pēc enerģijas padeves problēmām palika viļņu varā Indijas okeānā un uz kura atrodas vairāk nekā 1000 cilvēki, tai skaitā latvieši, tik drīz līdz sauszemei tomēr netiks, ziņo BBC.

No rīta tika vēstīts, ka Francijas zvejas kuģis velkot Costa Allegra uz tuvējo salu, kur pasažieri tiks izcelti krastā un pēc tam nogādāti uz salu Mahe. Tomēr tagad kļuvis zināms, ka kuģis tiek vilkts uz galveno Seišelu salu, nevis uz tuvāko salu, un tas līdz galamērķim nenokļūs līdz pat ceturtdienai.

Kuģa problēmu cēlonis ir ugunsgrēks ģeneratora telpā.

Kuģis ir no tās pašas flotes, no kuras kuģis Costa Concordia, kas janvārī apgāzās pie Itālijas krastiem, nogalinot 32 cilvēkus.

Kuģa īpašnieces Costa Cruises paziņojumā teikts, ka pēc konsultācijām ar jūras ekspertiem secināts, ka izkāpšana uz tuvākās salas nenotiks, jo sala nespēs uzņemt tik daudz cilvēku. Šis lēmums esot saistīts arī ar drošības aspektu.

Kruīza kuģa Costa Concordia, kas pagājušās nedēļas beigās avarēja pie Itālijas krastiem, operators paziņojis, ka kuģa kapteinis varētu būt pieļāvis kļūdas, ziņo BBC. Viņš, iespējams, vadījis kuģi pārāk tuvu zemei un nav sekojis kompānijas ārkārtas procedūrām, liecina Itālijas kuģniecības kompānijas Costa Crociere paziņojums.

Kapteinis Frančesko Šetino (Francesco Schettino) apsūdzēts slepkavībās, bet savu vainu neatzīst.

Vismaz seši cilvēki ir gājuši bojā, bet nav zināms apmēram 15 cilvēku liktenis. Šobrīd kuģa vrakā tiek meklēti izdzīvojušie.

«Izskatās, ka kapteinis pieļāvis kļūdas, kam ir nopietnas sekas,» norāda Costa Crociere. «Kuģa maršruts bijis pārāk tuvu krastam, un izskatās, ka viņa lēmums ārkārtas situācijā nav atbildis Costa Crociere procedūrām, kas ir saskaņā - un dažos gadījumos pat pārsniedz - ar starptautiskajiem standartiem,» informē kompānija.

Costa Concordia guļ uz sāniem tikai dažu metru attālumā no Toskānas salas Džiļjo.

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Latvijā pārstāvētā kafejnīcu tīkla “Costa Coffee” darbību pārņēmis starptautisks lidostu un dzelzceļa staciju mazumtirdzniecības uzņēmums “Lagardère Travel Retail”, tādējādi uzsākot savu darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums plāno līdz 2024. gada beigām investēt 500 000 eiro Latvijas “Costa Coffee” franšīzes attīstībā, tostarp jaunu kafejnīcu atvēršanā. Akcentējot Baltijas valstu nozīmi starptautiskajā Eiropas un pasaules tirgū, “Lagardère Travel Retail” nākamo piecu gadu laikā uzstādījis mērķi attīstīties kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs.

Darījuma ietvaros “Lagardère Travel Retail” kopumā iegādājies 142 “Costa Coffee” kafejnīcas, kas atrodas Latvijā un Polijā.

Uzņēmums plāno paplašināt savu darbību, ne tikai attīstot esošo kafejnīcu tīklu, bet arī atverot cita veida tirdzniecības vietas.

“Šīs pārmaiņas iezīmē aizraujošu posmu mūsu uzņēmuma attīstībā. Tajā skaitā – paverot jaunus apvāršņus pozitīvām pārmaiņām un izaugsmei. Līdz 2024. gada beigām “Costa Coffee” attīstībā Latvijā plānots ieguldīt līdz pat 500 000 eiro. Pirmais solis tiks sperts jau pavisam drīz, verot jaunas kafejnīcas durvis tirdzniecības centrā “Akropole Alfa”, pauž "Costa Coffee" Latvijā uzņēmuma vadītāja un valdes locekle Aiva Strazdiņa.

Kompānijas Costa Crociere prezidents paziņoja, ka pasažieru skaits Eiropas kruīzos ir pieaudzis no 2,67 miljoniem 2003. gadā līdz 3,21 miljoniem 2005. gadā. Līdz ar to pasažieru plūsmas pieaugums veido 13 %.

Kompānijas Costa Crociere prezidents paziņoja, ka pasažieru skaits Eiropas kruīzos ir pieaudzis no 2,67 miljoniem 2003. gadā līdz 3,21 miljoniem 2005. gadā. Līdz ar to pasažieru plūsmas pieaugums veido 13 %.

Saskaņā ar prognozēm, līdz 2010. gadam pasažieru skaits Eiropas kruīzos pieaugs par 17% un veidos 4,5 miljonus pasažieru gadā.

Eiropas kruīzu industrijas ienākumi 2004. – 2005. gadā pieauga par 13%, tajā laikā, kad kruīzu daļa tūrisma tirgū veido apmēram 4,1%.

Kompānijai Costa Crociere laika periodā no 2000. līdz 2005. gadam izdevās trīskāršot pārdošanu, bet pasažieru skaits, kas ir izmantojis kompānijas kruīzus, jau 2007. gadā var sasniegt 1 miljonu.

Kruīzu līniju starptautiskā asociācija (CLIA) ir informējusi par brīvdienu pavadīšanas uz kruīzu kuģiem popularitātes pieaugumu. Miljoni Amerikas iedzīvotāju ir atklājuši, ka kruīzu izbraucieni ir izdevīgākais īso brīvdienu pavadīšanas veids, kura laikā ir iespējams pilnībā relaksēties. Ziemeļamerikā ir 19 kruīzu līnijas, kas sadarbojas ar 16 000 ceļojumu aģentūrām. Šajā gadā apmēram 2,6 miljoni iedzīvotāju ir izvēlējušies piecu vai mazāk dienu braucienus ar kruīzu kuģiem, kas ir apmēram viena trešā daļa no visa kopējā kruīzu tirgus piedāvājuma. Īsie izbraucieni tiek kombinēti ar blakus ostu aplūkošanu, dažādu pasākumu rīkošanu, neoficiālu tikšanās organizēšanu, izraušanos no ikdienas rutīnas. Īsie kruīzu izbraucieni ir pievilcīgi dažādu iemeslu dēļ, piemēram, cilvēkiem, kas nevar atļauties brīvdienas nedēļas garumā saspringtā darba grafika dēļ, īsais kruīza izbrauciens ir ideāls veids, kā pilnībā īsā laikā atpūsties un relaksēties. Tas ir arī tuvāk mājām, nav jālido ar lidmašīnu uz ostu, no kurienes paredzēts izbraukt. Ceļotājiem, kuri nekad nav bijuši uz kuģa, tā ir patīkama iespēja iepazīties ar ūdens transportu. Arī maksa par braucienu ir pieņemama, tā iekļauj, izklaidi, ēdināšanu, ērtu nakšņošanu un modernu transportu. Brauciena laikā nav pilnīgi nekāda stresa, satiksmes sastrēgumu, nav jāmeklē, kur paēst vai kā izklaidēties. Ceļotājiem ir iespēja izvēlēties ceļojumu gan no brauciena ilguma, gan maršrutiem, gan no ceļojuma iespējamajiem laikiem un kompānijām. Avots: Eiropa.lv

Pārņemšanas procesa pirmajā posmā ar zīmolu "Latvijas nafta" šobrīd strādājošās degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbu turpinās ar pašreizējo zīmolu, norāda degvielas mazumtirdzniecības kompānijas "Kool Latvija" valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Visi esošie "Latvijas naftas" klientu līgumi paliks spēkā un "Kool" pārdošanas komanda personīgi sazināsies ar klientiem, lai garantētu raitu pāreju," atzīmē Šteins.

Savukārt "Kool Latvija" māteskompānijas Igaunijas "Aqua Marina" valdes loceklis Anti Mopels min, ka "Latvijas naftas" DUS pārņemšana ir nākamais solis kompānijas ilgtermiņa attīstības plānā, lai izveidotu vadošo degvielas uzpildes tīklu Latvijā.

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Aqua Marina", kurai pieder Igaunijas DUS tīkls "Olerex", iegādāsies 45 DUS, kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta".

Jau vēstīts, ka Igaunijas "Aqua Marina" ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) apvienošanās ziņojumu par plāniem iegūt degvielas mazumtirgotāju SIA "East-West Transit", kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta"", un SIA "Naples" kapitāldaļas, kas ļautu "Kool Latvija" lietošanā nodot 50 degvielas uzpildes staciju.

Krievijā palielinās pieprasījums ne tikai pēc ārvalstu kruīzu braucieniem, bet arī pēc vietējiem valsts kruīzu ceļojumu piedāvājumiem. Pieprasījuma pieaugums ir izskaidrojams ar iepriekšēja gada nemainīgo kruīzu cenu līmeni, kā arī Krievijas pilsoņu dzīves līmeņa palielināšanos un kruīzu tūrisma popularitātes pieaugumu. Par “krievu” kruīziem tiek dēvētas tās kompānijas, kurus ir nofraktējušas Krievijas uzņēmumi un uz prāmjiem strādā krievu personāls. Pie tam ekskursiju programmas tiek sastādītas ņemot vērā krievu mentalitāti. Līdz kruīzu programmu uzsākšanai Norvēģijā, Skotijā, Īrijā un Grenlandē ir vēl divi mēneši, taču vietas uz pirmajiem pieciem kruīziem jau ir rezervētas vairāk par 50%, kā arī viens no kuģiem ir jau pilnībā noslogots. Rezervēto vietu skaits uz krievu kruīzu programmām pa Vidusjūru un Sarkano jūru, kā arī Ziemeļeiropu ir par 30% lielāks nekā iepriekšējā gadā. Šai sezonai Krievija papildus ir nofraktējusi prāmi, uz kura var uzņemt 860 pasažierus, iepriekšēji bija paredzēti tikai 600 pasažieriem. Neskatoties uz to, ka jaunpienācēji Krievijas kruīzu tirgū piedāvā ārvalstu produktu, tas popularizē arī Krievijas piedāvājumus. Avots: Eiropa.lv

Kruīza kuģa Costa Allegra pasažieri pēc trīs dienām Indijas okeānā, kur kuģis bez elektrības bija viļņu varā, atgriezušies uz sauszemes, ziņo BBC.

Db.lv jau rakstīja, ka kuģa problēmu cēlonis bija ugunsgrēks ģeneratora telpā, pēc tam kuģis tika vilkts tauvā uz Seišelu galvaspilsētu Viktoriju.

Kuģis ir no tās pašas flotes, no kuras kuģis Costa Concordia, kas janvārī apgāzās pie Itālijas krastiem, nogalinot 32 cilvēkus.

Kuģim tuvojoties Viktorijas ostai, tajā jau gaidījuši izmeklētāji no Itālijas, lai iztaujātu apkalpi.

Costa Allegra kapteinis Nikolo Alba sacījis, ka pasažieri nevienā brīdī nav bijuši apdraudēti.

Taču Kriss, viens no pasažieriem, kuri laimīgi nokļuvuši uz sauszemes, atzinis, ka domājis - ir noticis sliktākais. Viņš jau apsvēris to, kā būs lēkt ūdenī, un viņa sieva bijusi pārbijusies.

Vidusjūras kruīza kuģa Costa Concordia vraks pirmdien uzsliets peldus stāvoklī un tiks aizvilkts uz Dženovu, kur tiks sagriezts metāllūžņos.

2012.gada 13.janvāra vakarā Costa Concordia ar 4299 cilvēkiem uz klāja uzskrēja zemūdens klintij pie Džiljo salas Toskānā. Kuģa avārijā dzīvību zaudēja 32 cilvēki.

Costa Concordia sver 44 612 tonnas - aptuveni tikpat daudz, cik Titāniks -, un tas ir 290 metrus garš. Pēc avārijas tas gulēja jūrā, sagāzies uz sāniem pie klintīm, uz kurām uzskrēja.

Pagājušā gada septembrī kuģis tika uzsliets vertikālā stāvoklī, un kopš tā laika balstījās uz pagaidu platformas.

Vakar tika sākta operācija Costa Concordia vraka uzstādīšanai peldus stāvoklī.

Tuvāko trīs mēnešu laikā kafejnīcu tīkla Coffee Nation kafejnīcas Rīgā kļūs par Lielbritānijas kafijas veikalu tīkla Costa Coffee kafejnīcām.

To ceturtdien pastāstīja Coffee Nation valdes locekle Olga Denisova. Šobrīd pavisam Rīgā ir septiņas Coffee Nation un divas Costa Coffee, bet drīzumā notiks zīmolu maiņa. Izmaiņas saistītas ar to, ka Costa Coffee īpašnieki Whitbread iegādājušies Coffee Nation īpašnieku Coffeeheaven.

O. Denisova uzskata, ka notikušais dos jaunu pavērsienu Latvijas tirgū un ieguvēji būs patērētāji. Costa Krievijas un starptautiskā tirgus pārraudzības un plānošanas daļas vadītājs Marks Kitsons (Mark Kitson)uzsver, ka šobrīd ir īstais laiks, lai ienāktu Latvijā un attīstītos.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Lai ar laivu apbrauktu ap kruīzu kuģa Costa Concordia vraku, tūristiem jāšķiras no 10 eiro. Šis piedāvājums ir spēkā kopš kuģa vraks jūlijā tika nogādāts Dženovā, lai to sagrieztu metāllūžņos, vēsta thelocal.it.

Tikai dažas nedēļas pēc tam, kad Costa Concordia tika aizvilkts no Džiljo salas Toskānā , kur tas atradās kopš avarēja 2012. gada janvārī, kuģis kļuvis par tūrisma objektu citā Itālijas vietā.

Tūristi Voltri ostā, Itālijas ziemeļrietumos, tagad var samaksāt 10 eiro, nopērkot sev mini kruīzu ap vraku. Laivas brauc 200 metrus no vraka, bet gids atstāsta notikušo traģēdiju.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Kruīza kuģa Costa Concordia avārija mātes kompānijai Carnival varētu izmaksāt līdz pat 95 miljoniem ASV dolāru, citējot pašas kompānijas teikto, vēsta BBC.

Kompānijas Carnival akcijas cena samazinājusies par 18% pēc tam, kad uzņēmums nāca klajā ar zaudējumu aprēķinu, lēšot to 85 līdz 95 miljonu dolāru apmērā jeb 0,11 līdz 0,12 ASV dolāru apmērā uz katru kompānijas akciju.

Jau ziņots, ka Costa Concordia piektdien, 13. janvārī, uzskrēja uz klintīm. Avārijā dzīvību zaudēja seši cilvēki, bet vairāki guva savainojumus. Kuģis guļ uz sāniem tikai dažu metru attālumā no Toskānas salas Džiļjo.

Uz kuģa klāja avārijas brīdī atradās vairāk nekā 4 200 pasažieri, starp kuriem bija gan Itālijas, gan Vācijas, gan arī Francijas un Lielbritānijas pilsoņi.

«Kuģis atkārtoti netiks izmantots visu atlikušo [kompānijas Carnival] finanšu gadu, ja ne pat ilgāk,» kompānija norāda savā paziņojumā Londonas biržā.

SIA Coffee Nation pērn izdevies izkļūt no zaudējumiem, kas uzņēmuma bija radušies 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Pagājušo gadu Coffee Nation noslēdza ar 116,126 tūkstošu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas. Coffee Nation 2014. gadā izdevās palielināt apgrozījumu, kas gada nogalē sasniedza 3,261 miljonus eiro. Līdz ar to pērn Coffee Nation rentabilitātes rādītājs pieauga līdz 11,61.

Coffee Nation kopš 2011. gada strādā ar preču zīmes Costa Coffee koncepciju un turpina to īstenot saskaņā ar Costa starptautiskajiem standartiem. 2014. gadā uzņēmums pārvaldīja 12 kafejnīcas.

Uzņēmuma vadība savā ziņojumā norāda, ka, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un piesaistītu jaunus klientus, 2015. gadā uzņēmums plāno Latvijā popularizēt Costa Coffee zīmolu un īstenot visus Costa Coffee jauno produktu un akcijas reklāmu pasākumus.