Autoostu jautājumā saduras valsts, pārvadātāju un īpašnieku pretrunīgās intereses.

Pēc iespējas mazākas dotācijas, pēc iespējas mazāka maksa un pēc iespējas lielāki ieņēmumi – tādas ir trīs iesaistīto pušu, neskaitot pašvaldības (nosaka autoostu izvietojumu un skaitu), dažādās vēlmes, kuras ar jaunu sparu uzvirmo diskusijās par Satiksmes ministrijas (SM) virzīto Ministru kabineta (MK) projektu Autoostu noteikumi. To izstrādi paredz pērnā gada septembrī Saeimas pieņemtie grozījumi Autopārvadājumu likumā. Tie savukārt paredz, ka valdība nosaka autoostu reģistrācijas, pārreģistrācijas, reģistrācijas apturēšanas un anulēšanas, kā arī autoostu darbības uzraudzības kārtību; autoostu kategorijas un obligāti sniedzamos pakalpojumus; kā arī kārtību, kādā no valsts budžeta finansē autoostu sniegtos pakalpojumus. Savukārt valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) reģistrē, aptur vai anulē autoostas reģistrāciju. Autoostu noteikumiem bija jābūt izdotiem līdz šā gada 30. jūnijam, taču, visticamāk, topošais normatīvais akts pilnā mērā stāsies spēkā vien 2021. gada sākumā, lēš ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Taču autoostu reģistrāciju direkcija plāno pārņemt no SM jau no nākamā gada marta.

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA) iebilst pret sagatavotajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā, jo nav atrisināts jautājums par pašvaldību iesaistīšanu autoostu finansēšanā un uzraudzībā, un tāpat ir draudi pazaudēt Rīgas autoostu, informēja asociācijā.

Vienlaikus neesot korekti noteikts valsts finansējums autoostu funkciju nodrošināšanai, tostarp minimālais pakalpojumu apjoms, tas ir absolūti nepietiekams.

Asociācija uzskata, ka autoostas atrašanās vietu jānosaka pašvaldībai, bet līgumu slēgšana, finansēšana un uzraudzība jāveic Autotransporta direkcijai. Tāpat nav atrisināts jautājums par ilgtermiņa ieguldījumiem autoostas attīstībā, kā arī to veikšanas kārtība.

Veicot grozījumus sagatavotajā redakcijā, pastāvot draudi pazaudēt Rīgas starptautisko autoostu kā autoostu, kas apkalpo arī reģionālos pārvadājumus.

Patlaban tiekot domāts tikai par ikdienas izmaksām, turklāt tiekot paredzēts tās segt nepilnā apmērā, kam nevarot piekrist. Kārtējo reizi tiek virzīts projekts, pret ko iebilst visi nozares profesionāļi, asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Šādi nevar atrisināt autoostas sakārtošanas un attīstības jautājumus, secina asociācijā.

Patlaban diskusiju krustugunīs nonācis likumprojekts Grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas varētu mainīt autoostu pakalpojumu apmaksas kārtību. Pašvaldības uztraucas par jauniem pienākumiem bez nepieciešamā finansējuma, otrdien raksta laikraksts Diena.

Būtisks grozījumu mērķis, uz ko norāda gan pašvaldību, gan pasažieru pārvadātāju pārstāvji, ir vēlme ietaupīt naudu, tomēr par to, kā šo mērķi sasniegt, vienprātības valsts amatpersonu, pasažieru pārvadātāju un autoostu pārstāvju vidū nav. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauž bažas, ka iecerētie grozījumi radīs papildizdevumus tieši pašvaldībām, kuras pēc valsts gribas, bet bez papildu finansējuma saņemšanas būs spiestas būtiski iesaistīties autoostu pakalpojumu apmaksā. Turklāt strīdos par to, kurš un cik daudz par autoostu pakalpojumiem maksās, jautājums par pasažieru komfortu palicis otrajā plānā, lai gan tieši pasažieru skaita saglabāšana un pat palielināšana nepieciešama gan pārvadātājiem un autoostām, gan netieši arī valstij un pašvaldībām. Jāpiebilst, ka reģionālajos vietējās nozīmes un starppilsētu nozīmes maršrutos ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaits šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, samazinājās, norāda Centrālā statistikas pārvalde.

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA) aicina Rēzeknes domi noteikt kaut vai pagaidu risinājumu konfliktā starp pasažieru pārvadātājiem un privāto autoostas apsaimniekotāju.

Asociācija aicina Rēzeknes domi sakārtot šo jautājumu, atrodot visām pusēm – reģionālo vietējo un starppilsētu pasažieru pārvadātājiem, novada iedzīvotājiem, pašvaldībai un valstij kopumā - pieņemamu risinājumu. Iespējams, tas var būt pagaidu risinājums, nosakot citu pieturu pilsētā kā maršruta galapunktu, piemēram, Rēzeknes dzelzceļa staciju, kas jau līdz šim ar domes atļauju neformāli pilda autoostas funkcijas atsevišķos maršrutos, norāda asociācija. Nav pieņemami, ka pilsētā ir autoosta, bet nav licencēta autoostas operatora, kas nozīmē, ka jau vairākus mēnešus Rēzeknē nav autoostas un netiek atbilstoši organizēta reģionālo pasažieru pārvadājumu satiksme, teikts LARPA izplatītajā paziņojumā.

Viļņas pašvaldība plāno izveidot vēl vienu autoostu, kas atradīsies Pilaites mikrorajonā, bet tas nenozīmē, ka tiks likvidēta tagadējā autoosta, kuras apsaimniekošanu pašvaldība atzīst par neapmierinošu, pirmdien paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

Esošo autoostu šobrīd pārvalda uzņēmējs Andrejs Paleičiks, bijušā degvielas uzpildes staciju tīkla Lukoil Baltija vadītāja Ivana Paleičika dēls.

«Autoosta, kas šobrīd atrodas privātās rokās un ir atkarīga no Lukoil, manuprāt, netiek pienācīgi apsaimniekota, tai būtu jābūt pavisam citā līmenī. Diemžēl privātīpašnieks nespēj pieņemt vajadzīgos lēmumus,» ziņu aģentūrai BNS sacījis mērs. «Vēl viens iemesls - Viļņas lieluma pilsētai būtu loģiski izveidot otru autoostu. Gribu uzsvērt - otru autoostu, un tas nenozīmē [pašreizējās autoostas] slēgšanu piespiedu kārtā, jo autoosta ir privāta. Bet vajadzība pēc otras autoostas pastāv.»

Pēc viņa teiktā, tagadējā autoosta arī turpmāk apkalpotu daļu maršrutu.

Kompānija Pilsētas ganības Rīgas pilsētas vajadzībām Skanstes ielas rajonā plāno būvēt centrālo staciju pasažieriem, kā arī autoostu.

Būvniecībā kopumā paredzēts ieguldīt vismaz 100 miljonus eiro (700 tūkstošus latu). Jaunā Centrālā pasažieru stacija atradīsies Skanstes ielas rajonā, jaunbūvējamās Sporta ielas un Ganību dambja krustojumā, kas pašlaik ir viens no visstraujāk augošajiem Rīgas rajoniem, Db pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (PAD) direktors Pēteris Strancis. Stacija būs kā daļēja alternatīva esošai centrālai stacijai, jo tā arī atradīsies tuvu pilsētas centram, attīstītā rajonā un no tās, izbraucot cauri Centrālai stacijai, varēs tikt uz citām Latvijas pilsētām. Tā būs kā jauns galapunkts, kur noslēgsies loks no centrālās stacijas, nevis vienkārša caurbraucama dzelzceļa pietura. Jaunās Pasažieru stacijas būvniecību paredz arī Rīgas Pilsētas attīstības plāns 2006.-2018.gadam.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojekts paredz kopbraukšanu noteikt kā pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas. Tas būs pakalpojums ar vieglo automašīnu līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Šādu pakalpojumu varēs piedāvāt, pieprasīt un apstiprināt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Apmaksāt šādu pakalpojumu varēs tikai bezskaidrā naudā. Jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.martā, informē Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Praktisko kārtību kopbraukšanas pakalpojumam noteiks valdība.

Ar taksometru rezervēšanas problēmām interneta vidē, izmantojot tādas lietotnes kā Uber, Taxify un citas, saskaras ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropas Savienībā, norāda R.Naudiņš. «Riski galvenokārt ir saistīti ar to, ka taksometra pakalpojumus var sniegt privātpersonas bez atbilstošas vadītāju kvalifikācijas ar privātajām automašīnām, kā arī nodokļu nomaksa šiem pakalpojumiem ir neskaidra. Tādējādi komisija pēc ilgstoša, bet aktīva darba ir panākusi, ka kopbraukšanas pakalpojums tiks regulēts. Arī nodokļu administrācijas uzraugi deputātiem apliecinājuši, ka līdz ar jauno regulējumu nodokļu nomaksa kopbraukšanas pakalpojumiem kļūs skaidra un būs uzraugāma. Lai sakārtotu taksometru nozari, plānots veidot vienotu publiski pieejamu taksometru vadītāju reģistru,» uzsver R.Naudiņš.

Tuvāko gadu laikā sasniegsim tādu tirdzniecības platību piesātinājumu uz vienu iedzīvotāju, ka tirdzniecības centru segments sasniegs vēl nebijušu spraigas konkurences stadiju.

Tā intervijā Db atzīst Linstow center management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. Šādos apstākļos apgrozījuma pieaugums grupas tirdzniecības centros par 14 % - no 92 milj. Ls 2006. gada pirmajā pusgadā līdz 105 milj. Ls šā gada pirmajā pusgadā - esot vērtējams pat kā ļoti labs.

Kā vērtējat šā gada pirmā pusgada rezultātus?

14 % apgrozījuma pieaugums ir pietiekami augsts, jo šobrīd tirdzniecības centru piedāvājums ir sasniedzis patērētāja pieprasījumu. Ja skatāmies uz mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu Latvijā (+ 26 %) un salīdzinām ar Linstow center management apgrozījuma pieaugumu, esam ļoti apmierināti ar rādītājiem. Statistikā lielākais mazumtirdzniecības pieaugums bijis būvmateriālu tirdzniecībā. Mēs visi redzam - ikviens ceļ, katrs Latvijas iedzīvotājs uzskata par nepieciešamu būt par celtnieku un vēl izremontēt savu dzīvokli. Tad seko elektropreces un mēbeles. Šīs trīs kategorijas veido mazumtirdzniecības pieaugumu Latvijā. Un ne visas šīs kategorijas ir mūsu veikalos - mums nav celtniecības materiālu, elektroprecēm mums vērojams neliels kritums, jo centros uz rekonstrukciju bija aizvērušies vairāki veikali. Tas arī iespaidoja apgrozījuma pieaugumu.

No nākamā gada autopārvadātāji drīkstēs atteikties no autoostas pakalpojumu izmantošanas, lēma Ministru kabinets.

Turpmāk pasažieru apmaiņu apdzīvotās vietās reģionālos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos nebūs jāveic tikai autoostā – to varēs veikt arī pieturvietās ārpus autoostas, kaut arī apdzīvotā vietā ir izveidota autoosta, paredz valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Pieturvietas ārpus autoostas noteiks pasūtītājs, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību.

Tas radīs priekšnosacījumus autoostu darbībai konkurences apstākļos, veicot klientu (pārvadātāju, pasažieru) piesaistīšanas pasākumus, piedāvājot klientiem plašāku un pievilcīgāku pakalpojumu klāstu par objektīvākām un pieejamākām cenām, norāda Satiksmes ministrija (SM).

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Lai uzlabotu taksometru pakalpojumu kvalitāti un mazinātu ēnu ekonomikas līmeni, nepieciešams mainīt taksometru licencēšanas kārtību, kā arī precizēt pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru definīciju, nodalot pakalpojuma veidus – pasažieru komercpārvadājums ar vieglo taksometru un pasažieru komercpārvadājums ar vieglo autotransporta līdzekli. Tāpat nepieciešams noteikt stingrākas prasības pasažieru pārvadājumos ar vieglajiem taksometriem izmantotajiem transportlīdzekļiem un vadītāju kvalifikācijai, informē Satiksmes ministrija (SM).

SM virzītie grozījumi Autopārvadājumu likumā ceturtdien, 28.jūlijā, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Ievērojot pašreizējo regulējumu, taksometru vadītājiem ir nepieciešams saņemt licenci katrā pašvaldībā. Ņemot vērā šīs jomas darbības specifiku un pašvaldību sadrumstalotību, 74 pašvaldībās no 119 taksometru pakalpojumi nav pieejami. Grozījumos paredzēts, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo taksometru drīkstēs veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz republikas pilsētas pašvaldība vai plānošanas reģions, tādejādi ievērojami samazinot taksometru jomā nodarbinātiem uzņēmējiem nepieciešamo licenču skaitu.

Bijušajam partijas Jaunais laiks (JL) ģenerālsekretāram Grigorijam Krupņikovam būs jāatmaksā 240 tūkstošu latu liels parāds zemes uzpircējam SIA Dagda ApS.

Rīgas apgabaltiesa apmierināja Dagda ApS prasību par parāda piedziņu, bet šo lēmumu, sākot no 8.janvāra, 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā, Db pastāstīja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

Šā gada jūnijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja G.Krupņikova lūgumu atcelt viņa nekustamā īpašuma apķīlājumu, kas bija piemērots kā Dagda ApS prasības nodrošinājums.

Db jau rakstīja, ka G. Krupņikovs 2007.gadā pārdeva lielu daļu no saviem zemes īpašumiem. G. Krupņikovs kādu laiku atpakaļ bija iekļauts Latvijas lielāko zemes īpašnieku sarakstā.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

«Mazumtirdzniecības un it īpaši tirdzniecības centru sektors pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis saspringtu laika posmu ekonomiskās krīzes ietekmē, kas izraisīja būtiskas izmaiņas patērētāju/pircēju uzvedībā, viņu pirktspējā. Kā atbildes reakcija bija mazumtirgotāju darbības sašaurināšanās, gan Latvijā, Baltijā, gan arī plašākā mērogā, sekoja veikalu slēgšana, attīstības plānu apturēšana. Šo procesu rezultāti atspoguļojās arī tirdzniecības centru darbībā. Lielākajiem tirdzniecības centriem, ar plašāku mērķa auditoriju, izdevās veiksmīgāk saglabāt savai auditorijai pievilcīgu veikalu sortimentu,» runājot par tendencēm Rīgas tirdzniecības centros, biznesa portālam db.lv skaidroja t/c Domina Shopping vadītāja Ilze Brazeviča.

«Savukārt mazākajiem tirdzniecības centriem bija lielāks izaicinājums noturēt pie sevis nomniekus, ja reiz šie nomnieki bija nolēmuši savu veikalu tīklu optimizēt. Tobrīd spēcīgākie tirdzniecības centri ar plašāko preču, pakalpojumu sortimentu varēja izmantot situāciju un apstākļus, lai kļūtu vēl stiprāki. Kamēr mazākajiem, vai ar šaurāku mērķa auditoriju, bija jārūpējas par esošās pozīcijas un klientūras noturēšanu.

Cīnās par pircējiem

Ekonomiskajai situācijai valstī atlabstot, katrs no tirdzniecības centriem, stiprinot savu piedāvājumu, nomnieku klāstu, sniegtās izklaides iespējas, cīnās par savu pircēju. Turklāt šobrīd līdz ar jaunu starptautisko zīmolu ienākšanu Latvijā, konkurence tirdzniecības centru starpā tikai saasinās. Iepretim abiem lielākajiem tirgus spēlētājiem, ikvienam tirdzniecības centram nomnieku klāsts ir jāveido jo īpaši gudri, apzinoties savas atšķirības zīmes/ unikalitāti, priekšrocības un pircēja jeb izraudzītās mērķa auditorijas vēlmes,» stāstīja I. Brazeviča. Ar diviem lielākajiem spēlētājiem viņa, acīmredzot, domā tirdzniecības centru Spice un tirdzniecības parku Alfa.

Ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, tai skaitā arī Domina Shopping, intervijā biznesa portālam Db.lv stāsta tā valdes loceklis Allans Remmelkors (Allan Remmelkoor). Viņš atzīst, ka arvien pieaug ārvalstu zīmolu interese par Latvijas tirgu, - vairāki slaveni zīmoli, kā, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A un nākotnē arī H&M varētu atvērt veikalus Latvijā.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

Kāds tirdzniecības centram Domina Shopping bija pagājušais gads?

Raugoties kopumā, pagājušais gads mums bija ļoti veiksmīgs. Tas noteikti bija labākais gads, kāds ir bijis mūsu vēsturē. Turklāt tas bija arī interesants gads, jo mēs atvērām vairākus jaunus veikalus, starp kuriem bija arī vairāki ļoti atpazīstami zīmoli, piemēram, Marks & Spencer, New Yorker. Tie bija pirmie šo tirdzniecības ķēžu veikali Rīgā un arī visā Baltijas tirgū. Gads bija interesants, jo tirdzniecības centram bija jāiziet cauri arī nopietnām pārmaiņām - mēs nomainījām hipermārketa operatoru no Maxima uz Prisma. Domina Shopping vairāk nekā četrus mēnešus darbojās bez hipermārketa, kas noteikti bija kritisks moments, tomēr galu galā mēs varam teikt, ka šis periods bija pat veiksmīgs. Laikā, kad hipermārkets bija slēgts, cilvēki pievērsa lielāku uzmanību galeriju veikaliem, kā rezultātā šo veikalu apgrozījums pieauga.

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Rail Baltica būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Torņakalnā izbūvētu multimodālo satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta, šodien Pilsētas attīstības komitejā sacīja Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis.

Viņš pauda, ka pašreiz Rīgas dome sākusi divu projektu realizēšanu, kas ir saistīti ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi - tā ir Torņakalna multimodālā transporta mezgla izbūve un Centrāltirgus teritorijas pārbūves. Citas projekta piegulošās teritorijas Rīgas dome sāks plānot tad, kad būs skaidras Rail Baltica ietekmētās teritorijas un piedāvātie risinājumi.

Multimodālais transporta mezgls tiks izveidots Torņakalna degradētajā teritorijā starp Vienības gatvi un Dzelzceļa līniju. Tam ir paredzēts Kohēzijas fonda finansējums 7 miljonu eiro apmērā. Šai vietā tiks izveidota jauna reģionālā autoosta, stāvparks, pasažieru apkalpošanas ēka. Pašreiz no pašvaldības tehniskā projekta izstrādei ir piešķirti 290 000 eiro.

Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.

Saeima ceturtdien, 28.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Kopbraukšana noteikta kā pasažieru komercpārvadājums ar vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas. Tas būs pakalpojums ar vieglo automašīnu līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Šādu pakalpojumu varēs piedāvāt, pieprasīt un apstiprināt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Apmaksāt šādu pakalpojumu varēs tikai bezskaidrā naudā. Jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.martā. Praktisko kārtību kopbraukšanas pakalpojumam noteiks valdība.

Viedoklis: Uber, līdzīgi kā Taxify, ir korporatīvās identitātes krīze

Izdevumu griešana jeb, «gudrā» valodā runājot, konsolidācija ir skārusi teju visas uzņēmējdarbības jomas. Nav šaubu, ka katrā nozarē var un vajag atrast iespēju saimniekot ekonomiskāk, tomēr šo procesu nedrīkst novest līdz totālam absurdam, draudot izraisīt visai pamatīgu haosu.

Proti… Jau minētās konsolidācijas ietvaros pasažieru pārvadājumu subsīdijām ir nolemts nogriezt trīs milj. Ls. Skaidrs, ka pārvadātāju izdevumu daļa līdz ar to nebūt nekļūst mazāka, un šiem uzņēmumiem jākonsolidē savi budžeti. Un pārvadātāji ir izdomājuši - tā kā autoostu pakalpojumi ir pietiekami dārgi, tos turpmāk varētu arī neizmantot.

Varbūt šādu pieeju varētu akceptēt vienā otrā salīdzinoši nelielā rajona centrā, kur starppilsētu autobusu plūsma nav īpaši liela, bet ne jau tādās vietējā mēroga lielajās pilsētās kā Rīga, Liepāja, Daugavpils, kur ikdienā iebrauc uz izbrauc neskaitāms daudzums autobusu. Mēģināsim iedomāties situāciju, kad autobusi vairs neizmantotu Rīgas autoostu… Tas nozīmē, ka autobusi no Ogres, Jelgavas, Cēsīm, Rēzeknes, kā arī daudzām citām Latvijas un, starp citu, arī Eiropas pilsētām sāktu izlaist atvestos pasažierus kaut kur galvaspilsētas centrā - pie centrālās stacijas, Zinātņu akadēmijas, Rātsnama u.c. Haoss uz līdzenas vietas! Pirmkārt, tiktu sarežģīta satiksme pilsētas centrā, ko radītu haotiskā autobusu apstāšanās, kur pagadās un gaidīšana, kamēr izkāpj cilvēki, izkravā savu bagāžu un nesteidzoties dodas prom. Otrkārt, pieļaujot šādu situāciju, tiktu riskēts palielināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kad cieš gājēji. Tātad ir skaidrs, ka vismaz likumdošanas ceļā šādu haotisku pasažieru izlaišanu un uzņemšanu pieļaut nedrīkst.

Šajā gadā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai papildus nepieciešami 5,05 miljoni latu, un valdība aicinājusi Satiksmes ministriju (SM) sadarbībā ar Finanšu ministriju meklēt iespējas šī finansējuma rašanai, pēc tam izstrādātos priekšlikumus virzot valdībā.

Lielāko daļu no šīs summas – 2,5 miljonus latu - veido reģionālajos starppilsētu pārvadājumos pa dzelzceļu radītie zaudējumi, kam seko zaudējumi reģionālajos vietējos pārvadājumos ar autobusiem – 1,42 miljoni latu, reģionālajos starppilsētu pārvadājumos ar autobusiem – 1,11 miljoni latu un pilsētu pārvadājumos – 0,03 miljoni latu, liecina informatīvais ziņojums «Par situāciju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nozarē 2013.gadā», kas otrdien tika skatīts valdības sēdē.

Nepieciešamais finansējuma daudzums aprēķināts, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši pasažieru pieprasījumam un līgumos ietvertajam pasūtījuma apjomam.

9.-10. oktobrī Daugavpilī notiek Paneiropas autoostu asociācijas paplašinātā prezīdija sēde, kuras laikā tās dalībnieki apspriež nozīmīgākās tendences Eiropas pasažieru pārvadājumu tīklā.

Sēdē plānots runāt par šī gada finanšu rādītājiem, 2009. gada budžetu un pasažieru apkalpošanas līmeņa paaugstināšanu. Pēc sēdes tās dalībnieki apmeklēs Daugavpils Autoostu un dosies ekskursijā uz Daugavpils Cietoksni. Savukārt 10. oktobrī sēdes dalībniekiem tiks organizēta ekskursija pa Daugavpili.

Paneiropas autoostu asociācija apvieno 10 valstu starptautiskās autoostas un 14 biedrus, kuru starpā ir arī Daugavpils Autoosta. Asociācijas sēdi Daugavpilī organizē Daugavpils Autobusu parks.

Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.