Francijas uzņēmums Dalkia tuvākajā laikā nolēmis atjaunot sarunas ar Rīgas domi par kopēja uzņēmuma izveidi, kas īstenotu kontroli pār Rīgas siltumu.

Dalkia pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs intervijā Telegraf norāda, ka viņš cer, ka ieceres īstenošanai šķēršļi neradīsies, kā arī G.Kokorevičš piebilst, ka neizslēdz iespēju iegādāties valstij piederošās akcijas Rīgas siltumā.

Viņš skaidro, ka patlaban esot jāpagaida līdz tiks izveidota jaunā valdība un tad visiem akcionāriem kopā jāsēžas pie sarunu galda. G.Kokorevičš arī bilst, ka svarīgi arī tas, kurš būs nākamais ekonomikas ministrs.«Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka valstij nav ko darīt Rīgas siltumā, jo tā ir domes nevis valsts lieta. Uz to mēs arī likām akcentu,» norāda uzņēmuma pārstāvis.

Rīgas domes (RD) un Dalkia kopuzņēmumu Rīgas siltumapgādes kompānijas Rīgas siltums kontrolpaketes pārņemšanai varētu saukties Dalkia City Heat, raksta laikraksts Diena.

Db jau vairākkārt vēstīja, ka pašvaldība iecerējusi apvienoties ar Dalkia, lai iegūtu kontroli Rīgas siltumā. Pašlaik domei pieder 49% siltuma piegādātāja akciju, Dalkia - 2%, Latvijas valstij - 48,995% un Latvenergo - 0,005%.

Nodibinot kopuzņēmumu ar Dalkia, 51% tā daļu piederētu domei, taču franču kompānija uzņemsies atbildību par RS pārvaldīšanu. Darījuma aizstāvji kā lielāko labumu rīdziniekiem pasniedz tieši Dalkia piesolītos ieguldījumus infrastruktūrā, no tiem galvenais burkāns - individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos. Kad kopuzņēmumu dibinās, vēl nav skaidrs, bet tā nosaukums varētu būt Dalkia City Heat.

Dalkia ar Rīgas domi varētu veidot kopuzņēmumu, kuram piederēs vairāk nekā 50% Rīgas Siltuma akciju.

Par to Db informēja Dalkia pārstāvis Guntars Kokorevičs. Jauno kopuzņēmumu vadītu Dalkia pārstāvis un uzņēmums būs atbildīgs gan par Rīgas Siltums pārvaldīšanu, gan investīciju programmu.

Kopējais tuvākā laika perspektīvas investīciju plāns Rīgas Siltumā sasniedz 100 milj. Ls, tajā skaitā arī individuālu siltumskaitītāju uzstādīšanas sākšanu Rīgas dzīvokļos. G. Kokorevičs kategoriski noliedza, ka jaunajām izmaiņām Rīgas Siltumā varētu būt kāda ietekme uz siltuma tarifu, kas nekādā gadījumā nepieaugšot, jo notikšot vienkārši akcionāru konsolidācija.

Par izmaiņām Rīgas Siltuma esošajā vadībā un to jautājumu, kurš tieši cilvēks vadīs jauno Rīgas domes un Dalkia kopuzņēmumu, akcionāri vēl neesot apspriedušies.

Līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Šodien valdībā atbalstītajos grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.

Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK).

Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no Latvijas Gāzes neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar Latvijas Gāzi vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.

Lēmums par pašvaldības uzņēmuma Rīgas siltums privatizāciju, par ko interese ir franču uzņēmumam Dalkia, netiks pieņemts agrāk kā pēc 10. Saeimas vēlēšanām, lai šo lēmumu nepolitizētu, intervijā Telegraf saka Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Līdz vēlēšanām mēs lēmumu nepieņemsim. Mēs gribam Rīgas siltumu, kur 51% piederētu Rīgas domei un būtu labs akcionāru līgums ar Dalkiu,» saka A. Šlesers. Viņš arī pauž savu pozīciju, ka gadījumā, ja darījums notiktu, franču uzņēmumam varētu atdot Rīgas siltuma (RS) menedžmentu. Bet par RS privatizācijas cenu varēšot spriest pēc padziļināta audita un novērtēšanas.

«Jā, menedžmenta kontrole var piederēt viņiem [Dalkia], bet ne pār stratēģiskiem lēmumiem! Tos ir jākontrolē abiem akcionāriem. Ko mēs no tā iegūtu? Pirmkārt, dome no francūžiem dabūs lielu naudu. Otrkārt, 51%, Rīgas siltuma piederētu mūsu kopuzņēmumam. Bet politiska lēmuma šobrīd nav un priekšvēlēšanu laikā to droši vien nepieņems, tādēļ ka ikviens solis šodien tiek politizēts,» saka A. Šlesers.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut apvienoties SIA Enerģijas risinājumi un SIA Dalkia Latvia, liecina KP lēmums.

Izvērtējot SIA Enerģijas risinājumi, SIA Dalkia un ar tām saistīto komersantu darbības veidus, KP secinājusi, ka abu apvienošanās dalībnieku darbības jomas nepārklājās, un viena apvienošanās dalībnieka sniegtie pakalpojumi nav aizvietojami ar otra tirgus dalībnieka pakalpojumiem.

Līdz ar to apvienošanās rezultātā viens tirgus dalībnieks, Dalkia īpašnieks, tiks aizstāts ar citu tirgus dalībnieku, nemainoties tirgus struktūrai.

Ņemot vērā lēmumā konstatētos apstākļus, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis jebkurā konkrētajā tirgū.

Dalkia ir nopietns uzņēmums, un nav šaubu, ka tas varētu pretendēt uz Rīgas siltuma vadīšanu, taču nav skaidrs, kāpēc pašvaldības akcijas ir jāatdod tieši Dalkia, komentējot darījumu, kurā Rīgas dome kā 49% Rīgas siltums uzņēmuma daļu īpašnieks plāno veidot kopuzņēmumu ar Dalkia, laikrakstam Diena norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars, vērtējot to kā mēģinājumu veikt privatizāciju "pa sētas durvīm".

Dalkia, kurai pieder 2% Rīgas siltuma daļu, iecerēts uzticēt uzņēmuma vadības grožus, pretī saņemot 14 miljonus latu un solījumus veikt ieguldījumus infrastruktūrā.

Projekts, kas paredzēja Rīgas siltuma (RS) akcionāriem - Rīgas domei un Dalkia - izveidot kopuzņēmumu, lai iegūtu kontroli RS, nav pavirzījies ne par milimetru un miris «dabīgā nāvē», noskaidrojis Telegraf.

Pēc Rīgas mēra Nila Ušakova teiktā, patlaban eksperti novērtējot šīs idejas plusus un mīnusus. Uz jautājumu, kad vērtēšana varētu beigties, mērs atbildējis – tad, kad būs rezultāti. Taču viņš apsolījis, ka dome paziņos sabiedrībai, ja parādīsies kādi jaunumi.

Dalkia City Heat Latvijā vadītājs Guntars Kokorevičs skaidrojis: «Sākumā bija Saeimas vēlēšanas, tagad domei jāgatavo nākamā gada budžets. Tāpēc projekts nav pavirzījies uz priekšu. Cerams, ka pēc jaunā gada mēs tomēr apsēdīsimies pie pārrunu galda.»

Ekonomikas ministrija darījumu neatbalstot, tā laikrakstam norādījis Juris Pūce. «Šobrīd piedāvātais modelis – tā ir privatizācija, tikai slēptā, kuras gaitā pircējs tiks izvēlēts slepeni bez atklāta konkursa. Mēs tam nepiekrītam.»

Veiksmīgāka sadarbība ar kompāniju Dalkia – tā Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nosaucis plānu pārdot daļu a/s Rīgas siltums (RS) akciju franču investoriem.

Rīgas dome vēlas, lai RS slēgtu tiešos līgumus ar iedzīvotājiem, nevis ar namu apsaimniekotājiem kā līdz šim, atvieglojot saimniekošanu apvienotajai namu pārvaldei SIA Rīgas namu apsaimniekotājs. Taču RS akcionāru vidū nevalda vienprātība, uz kādu akciju daļu Dalkia varētu pretendēt, raksta Diena.

«Tā vietā, lai nodarbotos ar namu apsaimniekošanu, namu pārvalde cīnās ar parādniekiem par siltumu. Ja kaut viens dzīvoklis nav samaksājis, siltumu mājai var nepieslēgt. Savukārt, ja ir individuālie līgumi, siltums jāpieslēdz arī tad, ja samaksājis kaut viens dzīvoklis,» norāda Rīgas mērs.

Ir gan izskanējuši pretargumenti, ka pāriet uz norēķiniem ar katru dzīvokli atsevišķi esot tehniski sarežģīti, jo pašlaik RS atbild par siltumenerģiju, ko novada līdz mājas sienai, bet ne par sadali dzīvokļiem.

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA Enerģijas risinājumi un SIA Dalkia Latvia saīsināto apvienošanās ziņojumu, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas, skaidro KP.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, KP informē tikai par ziņojuma saņemšanas faktu.

Valdība otrdien atbalstīja AS Latvijas Gāze (LG) dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu no sadales sistēmas operatora līdz 2017.gada 3.aprīlim.

Ekonomikas ministrija (EM) informēja valdību, ka LG ir dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmas operators. Tāpēc būtiskākais uzdevums, kas jāveic dabasgāzes tirgus reformu nākamajā posmā, ir pārvades sistēmas operatora nodalīšana no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību. EM informē, ka ir trīs pārvades sistēmas operatora nodalīšanas modeļi - izveidojot neatkarīgu pārvades operatoru, izveidojot neatkarīgu sistēmas operatoru vai īstenojot īpašumtiesību nodalīšanu.

Neatkarīga pārvades operatora modeļa gadījumā pārvades sistēma piederētu tās operatoram un pārvades sistēmas operators turpinātu būt vertikāli integrētā uzņēmuma - LG - daļa kā meitasuzņēmums vai jauna komercsabiedrība, kuras 100% pamatkapitāla pieder vienām un tām pašām personām, kam pieder LG pamatkapitāls.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Valdība 2017.gada 19.decembra sēdē pieņēma lēmumu, ka valsts iegādāsies arī no SIA «ITERA Latvija» tai piederošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora 16,05% akcijas. Saskaņā ar šo lēmumu Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šodien ir noslēdzis darījumu ar SIA «ITERA Latvija» par tam piederošo 16,05% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā «Conexus Baltic Grid» (Conexus).

AST un SIA «ITERA Latvija» darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Tādējādi Latvijas valstij kopumā piederēs Conexus 34,36% akciju.

Balstoties uz atbildīgo institūciju un piesaistīto neatkarīgo konsultantu veikto vērtējumu un atzinumiem, valdība ir secinājusi, ka Conexus akciju iegāde ir svarīgs valsts enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums. Vienlaikus, iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora akcijas, valsts mērķis ir turpināt virzību uz Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveidošanu līdz 2020. gadam.

Valdības definēto mērķi pilnībā būs iespējams sasniegt, nodrošinot arī attiecīgas infrastruktūras attīstību (Igaunijas-Somijas starpsavienojumu - Balticconnector un Lietuvas-Polijas starpsavienojumu - GIPL), sasniedzot augstu tirgus efektivitāti un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī nodrošinot dabasgāzes cenu izlīdzināšanos ar centrālo Eiropu. Vienlaikus Conexus akciju iegāde ir Latvijas valstij ekonomiski izdevīgs darījums, balstoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši starptautiski atzītām novērtējuma metodēm.

Sekmīgākai AS Augstsprieguma tīkls (AST) darbībai nepieciešams pabeigt pārvades sistēmas operatora nodalīšanas reformu un sistēmas pamatlīdzekļus nodot AST īpašumā

To DB norāda AST valdes loceklis Mārcis Kauliņš, uzsverot, ka uzņēmums ir gatavs īstenot pārmaiņas, tiklīdz tiks pieņemti atbilstoši valsts pārvaldes lēmumi. M. Kauliņš skaidro, ka tas, kā tieši īstenot pārvades sistēmas aktīvu piederības reformu, ir atkarīgs no valsts, taču tehniski ir iespējami dažādi varianti – gan pirkuma darījums starp kapitālsabiedrībām, gan aktīvu pārvietošana ieguldījuma ceļā.

Nepieciešamas izmaiņas

2011. gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija jāveic pārvades sistēmas operatoru nodalīšana no vēsturiskajiem energoapgādes monopoliem, tāpēc tika pieņems lēmums, ka pārvades sistēmas operatora funkcijas turpmāk veic AST, bet darbībai nepieciešamie aktīvi tiek nomāti no īpaši izveidotas Latvenergo meitas sabiedrības – AS Latvijas elektriskie tīkli (LET), informē M. Kauliņš. «Jau 2011. gadā, izveidojot šādu pārvades sistēmas operatora modeli, tika apzināts, ka tam piemīt trūkumi un tas būtu pārvērtējams. Šobrīd Latvija ir pēdējā no ES dalībvalstīm ar šādu sistēmas operatora nodalīšanas modeli, un AST ir vairākkārt iniciējis diskusiju par nepieciešamību veikt pilnīgu pārvades sistēmas operatora nodalīšanu, proti, aktīvu izvietošanu pie pārvades sistēmas operatora bez citu kapitālsabiedrību starpniecības,» stāsta AST pārstāvis, uzsverot, ka pastarpinātā aktīvu piederība rada papildu slogu elektroenerģijas sistēmai.

Ja Latvenergo nesamazinās cenu par siltumenerģiju, var sanākt, ka Rīgas siltumam to būs lētāk ražot pašam. Tā intervijā Db norādīja viena no Rīgas siltuma akcionāruzņēmuma Dalkia Latvijas pārstāvniecības vadītājs Guntars Kokorēvičs. Viņš arī pauda uzskatu, ka šā uzņēmuma pilnīga privatizācija ir tikai laika jautājums.

Jūs esat paziņojis, ka Dalkia kopā ar Rīgas domi gatavojas veidot kopuzņēmumu, kam piederētu vairāk nekā 50% energokompānijas Rīgas siltums (RS) akciju. Kāpēc?

Pirmām kārtām jāteic, ka tā bija domes iniciatīva, ar kuru tā vērsās pie mums. Sākotnēji domei bija vēlme iegādāties mums piederošos 2% RS akciju. Kad mēs un arī Ekonomikas ministrija atteicāmies domei pārdot savas akcijas, tika apsvērti modeļi, ar kuru palīdzību tā varētu sasniegt savus mērķus bez papildu akciju iegādes. Tādā veidā mēs nonācām pie šā sadarbības modeļa — Rīgas dome un Dalkia apvieno savus spēkus, lai izveidotu stratēģisko investoru, kurš turpmāk uzņemtos atbildību par šo uzņēmumu. Te ir runa par investīcijām, attīstības stratēģiju utt.

Augstsprieguma tīkls (AST) noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid.

Par to 19.decembrī preses konferencē paziņoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā.

Ziņa papildināta no 5. rindkopas

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka, ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, amatu varētu pamest līdzšinējais Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Darījuma summa joprojām netiek atklāta.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka saskaņā ar valdības lēmumu AST ir noslēdzis darījumu ar Uniper par tam piederošo 18,31% akciju iegādi Conexus. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Līdz 2017.gada 1.janvārim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

To paredz starpinstitūciju saskaņošanai nodotie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Enerģētikas likumā.

Likumprojektā tiek paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai. Latvijas Gāzei trīs mēnešu laikā pēc Enerģētikas likuma grozījumu stāšanās spēkā jāsagatavo un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jāapstiprina reorganizācijas plāns. Līdz 2017.gada 1.janvārim jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi, un kuras rīcībā ir dabasgāzes krātuve, licences dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanai, un kas ir apstiprināta kā pārvades sistēmas operators.

Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā, piketdien raksta laikraksts Diena.

To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.

Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka šāda iespēja ir vērtējama pozitīvi, jo ļauj katram siltuma lietotājam individuāli izvēlēties savu komforta temperatūru, kā arī laiku, kad siltums tiek pieslēgts un atslēgts, un ļauj maksāt tikai par patērēto siltumu.

Siltumapgādes uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, ļoti pozitīvi vērtējot autonomas termoregulācijas iespēju, uzsver, ka to iespējams nodrošināt arī vecajās daudzdzīvokļu mājās, kurās nav atsevišķa siltuma ievada autonomi katrā dzīvoklī. «Ja daudzdzīvokļu mājas īpašnieki vēlas, mēs esam gatavi veikt siltumapgādes sistēmas renovāciju un ierīkot autonomas termoregulācijas iespējas. Te gan jāuzsver, ka individuālas siltuma regulēšanas ierīkošana vecajās ēkās nenozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja arī autonomi pieslēgt un atslēgt siltumu. Šāda iespēja ir tikai jaunceltās dzīvojamās ēkās, kurās ir divcauruļu sistēma ar atsevišķu siltuma ievadu autonomi katrā dzīvoklī.»

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.