Agresīvs darba devējs, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Valsts darba inspekcijas amatpersonām, kuras veica nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas pasākumus, liecina inspekcijas sniegtā informācija medijiem.

Kurzemes reģionālās Darba inspekcijas amatpersonas apsekojušas uzņēmumu, kurā, iespējams, būvniecības darbos tika nodarbinātas personas bez rakstveida darba līguma. Darba inspekcijas amatpersonas veikušas objektā strādājošo aptauju, noskaidrojot viņu personību. Tikmēr viens no strādājošajiem sazinājās ar uzņēmuma vadītāju un informēja par Darba inspekcijas amatpersonu ierašanos. Drīz objektā ieradās, iespējams, uzņēmuma īpašnieks un, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Darba inspekcijas amatpersonām mēģinot iznīcināt arī inspektora dienesta tālruni.

Darba inspekcija par uzbrukumu valsts amatpersonām vērsīsies Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, saucot viņu pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts darba inspekcija 2012. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību. Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta 28 uzņēmumos, pērn – tikai 14 uzņēmumos.

2012. gadā astoņos mēnešos Darba inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.

Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā – 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.

Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55 procentiem pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 724 972, bet pērn šajā pašā laika periodā – Ls 466 005. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots administratīvais sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Lai arī ekonomiskā situācija ir mainījusies, darba devēju attaisnojumi par to, kāpēc uzņēmumā ir ēnstrādnieki, nemainās – nereģistrētā nodarbinātība joprojām tiek attaisnota ar grūtajiem apstākļiem.

«Darba devēju politika, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, nav strauji uzlabojusies,» trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Turklāt arī Latvijas sabiedrības attieksme esot divējāda – lai arī iedzīvotāji it kā nosoda nereģistrēto nodarbinātību un par to ziņo vairāk, pētījumi un VDI inspektoru vērojumi liecina, ka vienlaikus pret nereģistrēto nodarbinātību jūtama iecietīga attieksme un darbinieki ir gatavi strādāt neoficiāli.

Pērnais gads bijis ražīgākais VDI darbībā – atklāti 2958 nereģistrēti nodarbinātie, kas ir par 62,3% vairāk nekā 2010. gadā, informēja R. Lūsis. Visvairāk ēnstrādnieku joprojām bijis būvniecībā, tomēr, salīdzinot ar 2010. gadu, kad būvniecībā un citās jomās nereģistrēti nodarbināto skaits bija ļoti atšķirīgs, pērn situācija mainījusies. «Nereģistrētā nodarbinātība vairs nav vienas, divas nozaru problēma,» atzina R. Lūsis. Vislielākais ēnstrādnieku īpatsvars ir Rīgā.

Valsts darba inspekcijas rīkotajā preses konferencē tika prezentēti 16 jauni e-pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām, kuru mērķis ir uzlabot Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas servisu.

Aizvadīto četru gadu klientu apkalpošanas statistika liecinot, ka pieprasījums pēc Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem ir augsts – vidēji 43 tūkstoši klientu katru gadu. Vērtējot Valsts darba inspekcijas pakalpojumu pieprasījumu un iespējas tos padarīt pieejamus e-vidē, tika izstrādi 16 nepieciešamākie e-pakalpojumi, kuri ir pieejami jebkurā laikā un vietā ar nosacījumu, ka ir piekļuve internetam un kāds no elektroniskās autentifikācijas veidiem.

Daļa jauno e-pakalpojumu ir veidota, lai atvieglotu administratīvo slogu juridiskām personām. Piemēram, uzņēmējiem, kas piedalās valsts iepirkumu konkursos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likumam, nepieciešamās izziņas no Valsts darba inspekcijas tagad ir iespējams saņemt elektroniskā veidā nekavējoties. Savukārt fiziskām personām paredzētie e-pakalpojumi nodrošina iespēju aizpildīt iesniegumu ar mērķi saņemt konsultāciju vai panākt Valsts darba inspekcijas rīcību darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

«Ļoti daudz uzņēmēju un darbinieku, visticamāk, paļaujas, ka pie viņiem neviens neieradīsies, tāpēc atļaujas pārkāpt likumus,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Valsts darba inspekcijas jaunais direktors Renārs Lūsis.

«Minimālais sods uzņēmējam par darbinieka pieņemšanu darbā bez rakstveida darba līguma patlaban noteikti ir motivējošs nosacījums pārkāpumu neizdarīt. Proti, tas ir Ls 750 liels, bet maksimālais sods – Ls 5000. Ja gada laikā vainīgo noķer atkārtoti, tad soda nauda ir no Ls 5000 līdz 10 000. Pērn vairākas reizes piemērojām sodu par atkārtotu nereģistrēto nodarbinātību,» viņš atklājis.

«Nevienam uzņēmumam Ls 5000 vai 10 000 nav summa, ko tas maksā ar prieku. Vēl viens motivējošs nosacījums ievērot likumus vismaz būvniecībā ir iepirkums – ja atklāj nelegāli nodarbinātu darbinieku, tad uzņēmums pusotru gadu nevar piedalīties valsts vai pašvaldību iepirkumu procesā. Tas mazajiem būvniekiem ir daudz lielāks sods nekā Ls 750 liela soda nauda. Ar šādu sankciju uzņēmuma darbošanās tiek nopietni apdraudēta,» stāstījis inspekcijas vadītājs.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Iestājoties karstiem laika apstākļiem, Valsts darba inspekcija (VDI) atgādina, ka darba devējam darba telpās ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats.

Darba inspekcija aicina darba devējus karstā laikā rūpēties par veselībai nekaitīgu darba vidi, nodrošinot atbilstošu gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu un gaisa kustības ātrumu atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai. Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojā strādājošie, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru. Strādājot karstās darba telpās, nodarbinātie zaudē darba spējas, nespējot pilnvērtīgi veikt viņiem uzticētos darba pienākumus. Savukārt darba telpās, kurās tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu. Pretējā gadījumā darbiniekiem var rasties veselības traucējumi.

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīmē, ka likums tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē neesot optimāla. Tomēr, tā kā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. irsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsākusi pārbaudi par iespējamu slēptu nelaimes gadījumu, kurā, iegūstot smagu ķermeņa apdegumu, bojā gājis 41 gadus vecs vīrietis, informēja VDI pārstāvis Aivis Vincevs.

Darba inspekcija saņēma informāciju, ka 9.jūnijā slimnīcā, divas nedēļas pēc gūtas smagas traumas, miris kāds vīrietis. Iestājoties slimnīcā, cietušajam bija aptuveni 50% ķermeņa apdegumu, kas paplašinājušies un izraisīja vīrieša nāvi.

Pārbaudes laikā ir iegūta sākotnējā informācija, ka bojā gājušais vīrietis pāris dienas pirms nāvējošās traumas gūšanas, iespējams, ir uzsācis darbu uzņēmumā, lai veiktu iekārtas demontāžu. Nāvējošās traumas, iespējams, gūtas griešanas laikā notiekot eksplozijai. Darba devējs nav izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību uz notikuma vietu. Bojā gājušais vīrietis oficiāli neuzrādās kā darba ņēmējs, kas liecina par iespējamo nereģistrēto nodarbinātību, tādējādi izskaidrojot ticamāko pamatu nelaimes gadījuma slēpšanai.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Latvijas jaunuzņēmums Aerones piesaistījis 9 miljonus dolāru sēklas kapitāla, lai attīstītu robotizētus pakalpojumus vēja enerģijas operatoriem visā pasaulē.

Investīciju mērķis - būt inovāciju celmlauzim vēja enerģijas nozarē un gada laikā desmitkāršot apgrozījumu.

Aerones ir pasaules līderis vēja turbīnu lāpstiņu inspekciju un apkopes robotikas jomā un jau sadarbojas ar deviņiem no desmit pasaulē lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem. To vidū ir Siemens Gamesa, Enel, GE un Vestas. Šobrīd Aerones apkalpo vairāk nekā 3000 vēja turbīnu 17 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aerones pakalpojumi ir automatizēti, izmantojot augsti specializētu aparatūru un IT risinājumus, kas nodrošina ātrāku, drošāku un efektīvāku darbu. Izmantojot patentētu robotu komplektu, Aerones veic turbīnu inspekcijas un apkopi līdz pat sešām reizēm ātrāk un līdz pat 40% rentablāk nekā ar augstkāpēju manuālu darbu.

Kopējais zāļu realizācijas apjoms Latvijā pēdējos gados ir pastāvīgi pieaudzis. Kopš 2011. gada tas gadā ir bijis tuvu 300 miljoniem eiro (ar PVN), 2015. gadā sasniedzot 336 miljonus, ko veidoja reģistrēto zāļu apgrozījums 332 milj. eiro apjomā un nereģistrēto – 4 milj. eiro, secinājuši Zāļu valsts aģentūras eksperti, apkopojot zāļu patēriņa statistikas datus par 2015.gadu.

Latvijas zāļu ražotāju realizācijas apjoms vietējā tirgū kopš 2011. gada ir palielinājies aptuveni par 4 miljoniem eiro, 2015. gadā sasniedzot 16 miljonus eiro un veidojot 4,7% no kopējā Latvijā pārdoto zāļu apjoma.

Meldoniju saturošās zāles pērn ir bijušas visvairāk pārdotās Latvijas ražotāju zāles pēc realizācijas apjoma eiro, savukārt pēc iepakojumu skaita visvairāk pārdotās bija Latvijā ražotās zāles ar aktīvo vielu kombināciju: paracetamols, acetilsalicilskābe un kofeīns.

Gluži kā gadu iepriekš zāļu patēriņa struktūrā dominē zāles sirds un asinsvadu sistēmas ārstēšanai (33%), tām seko zāles gremošanas trakta un vielmaiņas slimību ārstēšanai (24%), tālāk atstājot zāles nervu sistēmas (10%), asins un asinsrades orgānu (10%) un citu orgānu sistēmu slimību ārstēšanai. Savukārt vispieprasītākās bezrecepšu zāles pēc starptautiskā nosaukuma 2015. gadā Latvijā bija acetilsalicilskābe un ibuprofēns.

Kopējais zāļu realizācijas apjoms Latvijā kopš 2012. gada ik gadu bijis lielāks par 300 miljoniem eiro, 2016. gadā sasniedzot gandrīz 375 miljonus eiro ar PVN. Par šādu tendenci liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) sagatavotais ikgadējais pārskats Zāļu patēriņa statistika, kurā ietverti dati par zāļu patēriņu Latvijā no 2012. līdz 2016. gadam.

Recepšu un bezrecepšu zāļu patēriņa attiecība pēc realizācijas apjoma eiro pērn bijusi līdzīga kā iepriekšējos gados – 82% no tirgus veidoja recepšu zāles, savukārt 18% – bezrecepšu zāles.

Saskaņā ar ZVA apkopotajiem datiem 2016. gadā turpināja pieaugt arī Latvijā realizēto nereģistrēto* zāļu patēriņš: salīdzinot ar 2015. gadu, par 27% palielinājies realizēto zāļu iepakojumu skaits un par 34% – realizācijas apjoms eiro.

Lielāko zāļu, tai skaitā nereģistrēto zāļu, realizācijas apjoma daļu lieltirgotavas piegādā aptiekām – 2016. gadā tie bija 64%. Trīs lielākās zāļu lieltirgotavas “Recipe Plus”, “Tamro”, “Magnum Medical” pērn veidoja 75% no visu lieltirgotavu kopējā zāļu realizācijas apjoma aptiekām. Kopš 2012. gada pieaudzis gan Latvijā licencēto, gan Latvijā atzīto EEZ valstīs licencēto lieltirgotavu skaits. 2016. gadā Latvijā darbojās 84 zāļu lieltirgotavas.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair iecerējusi mainīt savu komunikācijas kultūru, atzīstot, ka tās reputācija ir cietusi pēc vairākiem skandāliem, kas bijuši saistīti ar sliktu izturēšanos pret pasažieriem.

Aizvadītajā nedēļā Lielbritānijas patērētāju žurnāla Which? veiktajā aptaujā tika secināts, ka briti Ryanair uzskata par sliktāko 100 lielākajām valsts tirgū strādājošajām kompānijām, vēsta Reuters. Aptauja tādējādi liecina par negatīvo tēlu, kas Ryanari izveidojies sabiedrībā.

Atzīstot eksistējošās problēmas, Ryanair solījusi, ka turpmāk būs iecietīgāka pret bagāžu, kas pārsniedz noteiktu svaru un revidēs savus komunikācijas paradumus ar sabiedrību. Ryanair izpilddirektors Maikls O’ Līrijs norādīja, ka aicinās darbiniekus būt iecietīgākiem. «Ja soma pārsniedz noteiktu izmēru par vienu milimetru, samierinies ar to. Mēs necenšamies karot ar pasažieriem par vienu milimetru,» sacīja O’ Līrijs.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena), ka invalīdu nodarbinātību varētu veicināt, nosakot tiem konkrētu darba vietu skaitu – vispirms valsts iestādēs un tad, ja tas strādā, to attiecināt arī uz privāto sektoru.

Ideja, maigi sakot, nejēdzīga, lai gan labu mērķu vadīta. Ministre ir ieguglējusi, ka 20 ES dalībvalstīs no 28 šādas kvotas tiešām eksistē, taču nav izlasījusi pētījumus par kvotu sistēmas efektivitāti. Jau 2014. gadā Eiropas Sociālās politikas un labklājības centra pētnieks Mihaels Fuks ir veicis pētījumu, kurā secināts, ka kvotu noteikšanai ir visai maza ietekme uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Turklāt nereti darba devēji dod priekšroku soda naudu samaksāšanai par kvotu neievērošanu.

Nav šaubu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīgs darbaspēka resurss un visiem spēkiem jāveicina to iekļaušana darba tirgū. Taču tam ir jāizvēlas pareizi un efektīvi instrumenti, nevis nejēdzīgas kvotas. Nav skaidra arī ministres priekšlikuma praktiskā īstenošana. Ja tiek noteikts, ka valsts iestādēs noteikts darba vietu skaits jāparedz invalīdiem, bet uz konkrēto amata vietu neviens šāds pretendents nepiesakās, kas tad notiek? Vai amata vietas tiek turētas tukšas vai tiek pieņemti kādi pagaidu aizvietotāji, kurus atlaiž, ja piesakās cilvēks ar invaliditāti? Tajā pašā laikā invalīdu nodarbinātība noteikti ir jāveicina.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Valdība otrdien, 5.septembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, pēc kuru stāšanās spēkā tiks uzsākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana, informē IZM.

Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017.gada 31.decembrim. «Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas," uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Svarīgi, ka turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju,» uzsver ministrs.

No 2018. gada janvāra sāksies datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Šī informācija tiks iesniegta VID elektroniski, samazinot administratīvo slogu augstskolām un vecākiem. Informāciju par studējošiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošiem.