Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Kompetentas institūcijas „Darba Vide” pārstāvjiem no citu darba devēju puses ir nācies dzirdēt dažādus jautājumus par darba aizsardzības ieviešanu uzņēmumos. Piemēram, vai uzņēmumā, kurā strādā 2 darbinieki, ir nepieciešams norīkot darba aizsardzības speciālistus? Un vai darba aizsardzības speciālistus ir jānorīko arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās? Jā, ir nepieciešams norīkot, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā.

Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.

Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus vai arī darba devējs veic kādu no komercdarbības veidiem, kuru ir noteicis Ministru kabinets, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā ir jāiesaista kompetenta institūcija.

Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmumā ir savs darba aizsardzības speciālists, kurš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu programmu 160 stundu apjomā? Ņemiet vērā, ka savs uzņēmuma darbinieks labi pārzina uzņēmuma darbību, tādēļ darba aizsardzības sistēmu iespējams vieglāk integrēt uzņēmuma darbībā, kā arī savam darba aizsardzības speciālistam ir ciešāks kontakts ar uzņēmuma darbiniekiem, kā rezultātā vieglāk darba aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīt pašus attiecīgos darbu veicējus.

Ceturtdien, 15. jūnijā, stāsies spēkā vairāki ierobežojumi darījumiem ar SEB bankas kodu kartēm. Lai arī turpmāk veiktu pārskaitījumus un iepirktos internetā, SEB banka aicina klientus savu ikdienas darījumu apstiprināšanai lietot bezmaksas aplikāciju viedtālruņiem Smart-ID, informē bankas Ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

«Šīs izmaiņas skar visas Latvijas bankas, un to rezultātā kodu kartes zaudē savu lomu. To vietā nāk jaunākās paaudzes risinājums, kas atbilst mūsdienu augstākajiem drošības standartiem – viedtālruņu aplikācija Smart-ID,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šobrīd gandrīz 35 000 SEB bankas klientu lieto Smart-ID. Tie, kuri ir pamēģinājuši Smart-ID, vairs nevēloties atgriezties pie kodu kartēm. «Smart-ID lielākās priekšrocības ir ne vien drošība un vienkārša lietošana, bet arī ērtums un tas, ka aplikācija vienmēr ir līdzi telefonā,» piebilst A. Škapars.

Klienti arī turpmāk varēs ar kodu karti pieslēgties internetbankai, aplūkot savus kontus un pieteikties bankas pakalpojumiem, taču tā vairs nederēs visu ikdienas darījumu veikšanai. Izmantojot kodu karti, pēc 15. jūnija būs iespējams apstiprināt tikai maksājumus līdz 30 eiro uz citām bankām, kā arī maksājumus līdz 150 eiro uz citiem kontiem SEB bankā. Savukārt ar Smart-ID klienti varēs veikt visus nepieciešamos maksājumus ierastajos apjomos, iepirkties internetā un izmantot e-pakalpojumus.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Darba vides kaitīgie faktori pasliktina darbinieka veselības stāvokli, izraisot vai veicinot dažādu slimību attīstību, tādējādi paaugstinot kavēto darba dienu skaitu vai arī vienkārši samazinot darbaspējas. Šīs ir uzskatāmas par galvenajām problēmām, kas izraisa grūti aprēķināmus ekonomiskos zaudējumus.

Stress darba vietā un slikta darba organizācija var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, bet darbs neērtā pozā vai nepareiza smagumu pārvietošana var izraisīt muguras sāpes vai galvassāpes. Ņemot vērā, ka pieaudzis cilvēks aptuveni trešo savas dzīves daļu pavada darbā, tad darba videi ar visiem tajā esošajiem kaitīgajiem faktoriem ir būtiska nozīme katra cilvēka veselības nodrošināšanā.

Drošības zīmes informē gan darbinieku, gan uzņēmuma apmeklētājus par iespējamiem darba vides riska faktoriem un samazina nelaimes gadījuma iestāšanās varbūtību.

Tātad novēršot vai samazinot kaitīgo darba vides faktoru iedarbību, iespējams ilgstoši nodarbināt veselīgu darbinieku ar labām darbaspējām! Šādā situācijā darba devējam iespējams efektīvāk izmantot darbinieku resursus, tādējādi paaugstinās uzņēmuma darba ražīgums, produkta vai pakalpojuma kvalitāte un sekojoši arī ieņēmumi. Mazāks veselības problēmu dēļ kavēto darba dienu skaits un mazāka kadru mainība ļauj ietaupīt uz darbinieku aizvietošanu un jaunu darbinieku apmācību. Bez tam veselīga un droša darba vide veicina darbinieku apmierinātību un lojalitāti, kas samazina personāla mainību un paaugstina iespējas piesaistīt un noturēt labākos darbiniekus, kā rezultātā veidojas pozitīvs uzņēmuma tēls.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Iestājoties karstiem laika apstākļiem, Valsts darba inspekcija (VDI) atgādina, ka darba devējam darba telpās ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats.

Darba inspekcija aicina darba devējus karstā laikā rūpēties par veselībai nekaitīgu darba vidi, nodrošinot atbilstošu gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu un gaisa kustības ātrumu atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai. Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojā strādājošie, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru. Strādājot karstās darba telpās, nodarbinātie zaudē darba spējas, nespējot pilnvērtīgi veikt viņiem uzticētos darba pienākumus. Savukārt darba telpās, kurās tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu. Pretējā gadījumā darbiniekiem var rasties veselības traucējumi.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Vienošanās ar Eiropas Parlamentu par Eiropas Savienības (ES) ministru padomes atbalstīto grozījumu Darba laika direktīvā un pagaidu darbinieku direktīvas pieņemšanu būs viens no jūlijā darbu sākušās Francijas prezidentūras uzdevumiem, šodien Labklājības ministrijā (LM) notikušajā preses konferencē atzina labklājības ministre Iveta Purne.

Ministre norādīja, ka „kopš Darba laika direktīvas pieņemšanas jau ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi un būtiski mainījusies darba tirgus situācija. Līdz ar to radusies nepieciešamība uzlabot darba un ģimenes dzīves savienojamību, nodrošināt elastīgāku darba laiku un dot iespēju ikvienam darbiniekam, vienojoties ar darba devēju, ietekmēt sava darba laika organizēšanu. Savukārt pagaidu darba jomā ir nepieciešams uzlabot pagaidu darba kvalitāti un sakārtotu šī darba tiesisko statusu.”

Labklājības ministre pauda gandarījumu par sarežģītu diskusiju rezultātā panākto vienošanos par Darba laika direktīvas grozījumiem un Pagaidu darbinieku direktīvu, uzsverot, ka tā nav uzskatāma par ideālu, bet drīzāk gan kompromisa variantu, kas pieņemams dalībvalstu vairākumam. Abās direktīvās ietvertas normas, kas pieļaus elastīgu to praktisko piemērošanu atbilstoši katras dalībvalsts situācijai, praksei un darba tirgus vajadzībām.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīmē, ka likums tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē neesot optimāla. Tomēr, tā kā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. irsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies.

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Darba vides risku ignorēšana var novest pie nopietnām sekām, sākot no finansiāliem zaudējumiem līdz darbinieku veselības traucējumiem vai pat bojāejai. Prasmīga darba vides risku kontrole, savlaicīga to atklāšana un novēršana darba devējiem un darbiniekiem dos gan materiālus ieguvumus (darba ražīguma paaugstināšana, avāriju un dīkstāvju samazināšana, sodanaudu, slimību izmaksu un pabalstu samazināšanās u.c.), gan nemateriālus ieguvumus (darbinieku lojalitāte, augstāka motivācija, uzņēmuma prestižs, kadru mainības samazināšanās). Kā zināms, par pirmām 14 slimošanas dienām slimības pabalstu maksā darba devējs, tāpēc darba devēja interesēs būtu iespēju robežās darīt visu, lai samazinātu darbinieku slimošanu. Var uzskatīt, ka darbinieku slimošana nekādā mērā nav saistāma ar darba aizsardzību. Tomēr bieži vien slimības iemesls varētu būt saistāms tieši ar darba apstākļiem. Tas var būt caurvējš, nepiemērota temperatūra, pārslodze, nelabvēlīgas attiecības ar kolēģiem, stress un daudzi citi faktori, kas var atstāt ietekmi uz darbinieku veselību un sekmēt vienas vai otras slimības attīstību vai paasinājumu.

Darba aizsardzības speciālista apmācības. Darba aizsardzības likums nosaka, ka katrā uzņēmumā ir jānorīko darba aizsardzības specialists, kurš veic likumdošanā noteikto prasību izpildi darba aizsardzības jomā.

Viens no veidiem, kā darba devējam sekot līdzi savu darbinieku veselības stāvoklim, ir darbinieku norīkojums uz obligātās veselības pārbaudēm, kas ir arī obligāta likumdošanas prasība. Regulāri un kvalitatīvi veiktas obligātās veselības pārbaudes ļauj savlaicīgi atklāt kaitīgo faktoru ietekmi uz nodarbināto veselību un izstrādāt preventīvos pasākumus, lai novērstu šo kaitīgo faktoru ietekmi, nepieļaujot nodarbināto saslimšanu, kā arī atklāt arodslimības, ar darbu saistītās slimības un vispārēja rakstura slimības agrīnās stadijās, kad iespējama efektīva nodarbināto ārstēšana un rehabilitācija.