Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

No 2016.gada plānots ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Visaugstākais tas būs cilvēkiem ar nelielām algām, otrdien raksta Diena.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), par kuras dalībnieci Latvija vēlas kļūt šogad, ir publicējusi ziņojumu par mūsu valsts ekonomikas attīstību. Ziņojumā nozīmīgu vietu ieņem mūsu nodokļu sistēmas analīze un rekomendācijas tās pilnveidošanai.

Viens no būtiskākajiem ziņojuma secinājumiem – Latvijā ir nepieļaujami liels nodokļu slogs zemu atalgotam darbaspēkam. Sekas ir ne tikai izteikti nevienlīdzīga sabiedrība, bet arī plaša ēnu ekonomika mazatalgotajā sektorā. OECD ieteikums ir zemu atalgotā darbaspēka nodokļu slogu būtiski samazināt, to kompensējot ar vides un nekustamā īpašuma nodokļu paaugstinājumu. Ziņojuma autori uzskata, ka Latvijai ir arī visas iespējas kā ieņēmumu avotu izmantot akcīzes nodokli degvielai, kurš pašlaik ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Tāpat OECD uzsver, ka Latvijai jāpieliek visas pūles, lai mazinātu ēnu ekonomiku.

No valsts atbalsta Covid-19 pēckrīzes pasākumu paketes 600 miljonu eiro apmērā vairāk nekā puse tikusi valsts sektoram un uzņēmumiem, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) piektajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju.

FDP iedala valsts atbalstu Covid-19 krīzes un pēckrīzes periodos. Krīzes periodā atbalsts uzņēmējdarbībai bijis 612,2 miljoni eiro, turpretī valsts uzņēmumiem un sektoram kopumā - 603 miljoni eiro. Atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam krīzes periodā bijis 203 miljoni eiro.

Savukārt pēckrīzes periodā valsts atbalsts uzņēmējiem aplēsts 223 miljonu eiro apmērā, valsts uzņēmumiem un sektoram - 311 miljonu eiro apmērā, bet atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam - 55,1 miljons eiro.

Fiskālās disciplīnas uzraugi secina, ka pēckrīzes perioda pasākumu pakete 600 miljonu eiro apmērā nav izmainījusi atbalsta pasākumu īpatsvaru pa pabalsta saņēmēju grupām - joprojām lielākais atbalsts jeb aptuveni 51% ir novirzīts valsts uzņēmumiem un sektoriem. Uzņēmēji saņems ap 36% no atbalsta, bet iedzīvotāji un darbaspēks ap 14%.

Fosilās enerģijas nodoklis kā netiešais nodoklis ļautu pārstrukturēt esošo Latvijas nodokļu režīmu par labu arī darbaspēkam

To ekspresintervijā DB saka Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijas priekšsēdētājs Juris Ozoliņš, prezentējot tikko sagatavoto komisijas ziņojumu par Latvijas līdzšinējo enerģētikas politikas ietvaru, kurā ietvertas arī rekomendācijas procesa uzlabošanai.

Fragments no intervijas:

Kāds ir jaunā ziņojuma mērķis un galvenie secinājumi?

Latvijas enerģētikā ir vairākas lietas, ko vajadzētu uzlabot, lai gan mūsu līdzšinējie sasniegumi nav slikti. Esam tikuši pāri 36% vietējās izcelsmes energoresursu robežai, kas tiek izmantoti primārajā energoapgādē. Pārsteidzoši ir tas, ka mēs ļoti daudz vietējo energoresursu arī eksportējam, jāsaka gan – kā izejvielu, nevis ar augstāku pievienoto vērtību. Kopumā tas ir potenciāls, ar kuru varētu uzlabot mūsu enerģijas drošību. Mums ir arī samērā laba infrastruktūra, kas mūs savieno ar kaimiņiem. Mūsu kaimiņvalstis šajā ziņā ir izdarījušas daudz, izbūvējot elektrības starpsavienojumus un gāzes termināli Lietuvā, kas ir līdz šim revolucionārākais, kas ir noticis Baltijas gāzes apgādē, tādā veidā dodot mums pieeju pasaules gāzes tirgiem, kas vēl ir jānostiprina. Šajā ziņojumā mēs pievēršamies arī jautājumam, kādā veidā iekļauties globālajā kustībā par klimata pārmaiņām. Mēs kā OECD valsts nedrīkstam šajā lietā stāvēt malā, vienlaikus neizmantojot Latvijas ļoti izdevīgo ģeogrāfisko un klimatisko stāvokli. Baltijā zemes dzīlēs atrodas ļoti ierobežots daudzums energoresursu, taču mēs kā ne tik blīvi apdzīvota valsts iegūstam priekšrocības pret tām valstīm, kurās iedzīvotāju blīvums ir lielāks. Ir jāmēģina turēties pie šiem atklājumiem ekonomikā un tehnikā, vienlaikus ņemot vērā, ka tādas jaunās ekonomikas kā Ķīna un Indija ļoti strauji ienāk ar savām inovācijām.

Nule kā izskanējis kārtējais uzņēmēju izmisuma sauciens pēc ārvalstu darbaspēka, šoreiz mazkvalificēta. Runa ir par Restorānu biedrības paziņojumu, ka trūkst 3000 darbinieku. Ja nepiesaistīs ārvalstniekus, daudzas ēdināšanas iestādes vienkārši būšot spiestas pašlikvidēties. Analizējot šo paziņojumu, domās jau var vizualizēt dažādu nacionāli noskaņotu politiķu, iedzīvotāju un arodbiedrību dusmīgās sejas un vēl dusmīgākos paziņojumus: maksājiet labas algas savējiem, tad darbinieki būs.

Vai tiešām un vai sekas būs pozitīvas un izaugsmi veicinošas? No vienas puses, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē ir pašas zemākās algas. Tā, piemēram, pagājušā gada 2. ceturksnī (jaunākie dati) vidējā alga minētajā nozarē bija 638 eiro, kamēr valstī kopumā – 915 eiro. Tajā pašā laikā 2017. gada 2. ceturksnī nozarē algas salīdzinājumā ar 2016. gadu ir pieaugušas par 9,3%. Tas ir visnotaļ solīds kāpums, tomēr situācija ar darbaspēka pieejamību nav uzlabojusies.

Ja būsim pavisam godīgi un kaut mazliet ekonomikas kopskarības ievērojoši, tad ir skaidrs, ka mazkvalificētam darbaspēkam, kāds ir trauku mazgātājs, galdu novācējs, burgeru izsniedzējs utt., maksāt vidējo algu valstī nav īsti pamata. Kā apgalvo Latvijas Universitātes docents Kārlis Purmalis, tikko algas tiek palielinātas nevis tādēļ, ka tās ir nopelnītas un pieaugusi darba ražība, bet tādēļ, ka trūkst darbinieku, tā ir risks, ka ekonomikas veselība var sākt pasliktināties, piemēram, var piemesties inflācija.

Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šodien akceptēja grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz no šī gada 1. aprīļa mainīt maksu par pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, grozot arī auto atstāšanas vietu līdzšinējo zonējumu, informē Rīgas dome.

Grozījumi Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas saistošajos noteikumos paredz, ka A zonas teritorijā par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā 2,50 eiro, bet par katru nākamo stundu – trīs eiro.

Savukārt B zonas teritorijā par pirmo autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā divus eiro, bet par katru nākamo lietošanas stundu 2,50 eiro.

Attiecīgi C zonā par pirmo stundu būs jāmaksā 1,50 eiro, bet katra tālākā stunda maksās divus eiro.

Arī Vecrīgas, jeb R zonas teritorijā būs jāmaksā vairāk – par pirmo auto atstāšanas stundu būs jāmaksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda izmaksās astoņus eiro.

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Sākot no 2011. gada nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, ja tā nebūs samaksāta, bet transportlīdzeklis būs bijis reģistrēts uzskatē, Db uzzināja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

No nākamā gada 1. janvāra paaugstinātā transportlīdzekļu ikgadējā nodeva par vieglajām automašīnām, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem turpmāk būs jāmaksā katru gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklim ir veikta ikgadējā tehniskā apskate.

Lai izvairītos no nepieciešamības maksāt ikgadējo nodevu par transportlīdzekli, kas nav ticis izmantots, CSDD iesaka automašīnu īpašniekiem izmantot iespēju uz laiku noņemt sev piederošo transportlīdzekli no uzskaites. Tad par periodu, kurā transportlīdzeklis bijis noņemts no uzskaites, nodeva nebūs jāmaksā.

Jāatgādina, ka saskaņā ar 1. decembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem, kuri stāsies spēkā nākamgad, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas tiks ievērojami paaugstinātas – caurmērā tās pieaugs divas reizes.

Ikdienā cilvēki ar nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem saskaras reti. Līdz ar to fakts, ka pārdevējam pēc darījuma noslēgšanas un naudas saņemšanas var nākties maksāt tā saukto kapitālpieauguma nodokli, joprojām mēdz radīt izbrīnu. Apsverot nekustamā īpašuma pārdošanu, ir svarīgi apzināties tos gadījumus, kuros šis nodoklis ir jāmaksā un arī apzināties tā apmēru.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā, pārdodot nekustamo īpašumu, jāmaksā no pozitīvas starpības starp tā iegādes vērtību (tajā skaitā arī veiktajiem ieguldījumiem īpašumā, ja tādi ir bijuši) un pārdošanas cenu. Piemēram, ja īpašums ir nopirkts par EUR 85000, tajā veikti ieguldījumi EUR 5000 vērtībā un tas tālāk ticis pārdots par EUR 100000, tad IIN šajā gadījumā veido EUR 2000 (kas ir 20% no EUR 10000).

Tomēr ir trīs gadījumi, kad šis nodoklis nav jāmaksā.

Piemēram, ja pārdotais īpašums ir bijis vienīgais nodokļu maksātāja īpašums un tā pārdošanas vērtībā nopirkts cits mājoklis (gadu pirms vai pēc šī darījuma), minētais nodoklis nav jāmaksā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā arī gadījumos, kad īpašums ir piederējis personai vismaz piecus gadus un šajā īpašumā konkrētā persona bijusi deklarējusies vismaz vienu gadu. Nodoklis nav jāmaksā arī tad, ja īpašums piederējis īpašniekam vismaz piecus gadus un pēdējo piecu gadu laikā tas ir bijis viņa vienīgais īpašums. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā iespējams iepazīties arī ar padziļinātu skaidrojumu šiem gadījumiem.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Kultūras ministrija ir apņēmības pilna uzvarēt prāvu pret Nacionālo Būvkompāniju apvienību un nemaksāt papildu deviņus miljonus eiro par Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu

«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību. Par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 195 miljonus eiro. Mūsu aprēķini ir pareizi, tādēļ esam pārsūdzējuši Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas paredzēja no valsts par labu būvniekiem piedzīt aptuveni deviņus miljonus eiro,» Dienas Biznesam sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Lai turpinātu tiesvedību ar Nacionālo Būvkompāniju apvienību, kas uzvarējusi prāvu par papildu finansējuma piedziņu, Kultūras ministrija bija spiesta prasīt valsts budžetā 60 tūkstošus eiro, kā arī ir noslēgusi līgumu ar Romualda Vonsoviča biroju par zvērināta advokāta juridiskajiem pakalpojumiem lietā visās turpmākajās instancēs.

Ārvalstu uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē. Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

Šādas atziņas iekļautas Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pētījumā par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai, kas tika prezentēts ceturtdien, 26.maijā, informē padomes projektu direktore Marta Jaksona .

To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):

«Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema.»

Ja valdība atbalstīs Veselības ministrijas sagatavoto projektu, tad mainīsies arī pacientu iemaksas par diagnostiskajiem izmeklējumiem gan ambulatori, gan slimnīcās, informē Veselības ministrija (VM).

Piemēram, par datortomogrāfiskiem izmeklējumiem viena izmeklējuma laikā vienu reizi varēs iekasēt 10 – 15 Ls, bet par koronarogrāfiju būs jāmaksā 30 Ls.

Savukārt par kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumiem viena izmeklējuma laikā vienu reizi varēs iekasēt 20-25Ls.

VM informē, ka par elektrokardiogrāfiskiem izmeklējumiem (tikai ambulatorajiem pacientiem) būs jāmaksā 1 Ls. Turklāt par sirds neinvazīviem funkcionāliem izmeklējumiem, galvas un ekstremitāšu maģistrālo asinsvadu funkcionāliem izmeklējumiem, neiroelektrofizioloģiskiem izmeklējumiem, funkcionāliem kuņģa–zarnu trakta izmeklējumiem, kā arī par ultrasonoskopiskiem izmeklējumiem un radionuklīdo diagnostiku būs jāmaksā 3 Ls.

Ieviešot maksu par ceļu lietošanu Latvijā no 1.jūlija, nav skaidrs, kāpēc vēl papildus būs jāmaksā ceļa nodeva, atzīst vieglo automašīnu transportētāja ar autovedējiem Kurbads un Ko pārstāvji Kristīne Rīmene un Mārtiņš Eglītis.

Tas nozīmējot, ka divreiz nāksies maksāt par vienu un to pašu, situācijā, kad konkurenti kaimiņvalstīs to nedara, savukārt konkurence ir asa.

Rīmene norāda, ka nodeva tiek atlikta jau vairākus gadus un uzņēmējs vienmēr teiks, ka nevajag papildu izmaksas, un tā ir normāla uzņēmēja loģika. Taču būtiskākais jautājums esot, «cik liela jēga ir no tā visa, kur šie līdzekļi tiek novirzīti»? «Piemēram, nesaprotu, vai uzņēmēji netiks dubultā aplikti ar nodokļiem - gan šo ceļa maksu, gan plus vēl to, ko uzņēmēji jau maksā, izejot tehnisko apskati, - ceļu nodokli. Nevienā valsts institūciju mājaslapā neatradu precīzu skaidrojumu šai situācijai,» neizpratnē ir uzņēmēja.

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas nelielas vērtības komerciālu preču sūtījumu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, aplikšanā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izmaiņas paredz, ka ar PVN neapliek preču sūtījumu no trešajām valstīm, ja tajā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro vai ekvivalentu summu latos.

Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti norāda, ka līdz šim saskaņā ar likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» nosacījumiem no PVN tika atbrīvoti nelielas vērtības komerciāli preču sūtījumi, kas no trešajām valstīm par atlīdzību tika sūtīti saņēmējam Latvijā, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedza 10 eiro.

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns «Pievienotās vērtības nodokļa likums», kas nosaka izmaiņas saistībā ar PVN piemērošanu nelielas vērtības komerciāliem preču sūtījumiem. Tādējādi no 2013. gada 1. janvāra nelielas vērtības preču sūtījumam no trešajām valstīm piemēro atbrīvojumu no PVN, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro. Savukārt atbrīvojums no muitas nodokļa tiek piemērots tāpat kā līdz šim – ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 150 eiro.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par komerciāliem preču sūtījumiem no trešajām valstīm, tajā skaitā par pirkumiem internetā, būs jāmaksā, ja preču vērtība pārsniegs 22 eiro līdzšinējo 10 eiro vietā, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Šādas izmaiņas stājušās spēkā šā gada 1. janvārī un attiecas uz komerciālām precēm, kuras ir nelielas vērtības un tiek sūtītas no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Tātad, saņemot no trešās valsts komerciālu pasta sūtījumu, kurā esošo preču kopējā vērtība nepārsniedz 22 eiro, nodokļi nav jāmaksā.

Līdz šim saskaņā ar likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» nosacījumiem no PVN tika atbrīvoti nelielas vērtības komerciāli preču sūtījumi, kas no trešajām valstīm par atlīdzību tika sūtīti saņēmējam Latvijā, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedza 10 eiro.

Savukārt atbrīvojums no muitas nodokļa tiek piemērots tāpat kā līdz šim – ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 150 eiro.

Nodoklis, kuru no šā gada iekasē par dienesta auto izmantošanu personīgajām vajadzībām, tai skaitā par braukšanu uz mājām, būs jāmaksā visām valsts amatpersonām, kuras savas mašīnas izmanto šādiem nolūkiem, pēc koalīcijas sēdes atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).

No valdības vadītāja teiktā varēja saprast, ka koalīcija savu vienošanos panākusi, jo dienesta mašīnu izmantošana uz mājām vai uz darbu esot papildu labums, kuru amatpersonas gūst no sava statusa, vēsta diena.lv. Tāpēc arī par to jāmaksā nodoklis.

Par dienesta automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām jau janvārī no algas sešiem ministriem katram ir atvilkti 22,86 lati. Par dienesta auto janvārī kā darba devēja maksāja arī Valsts kanceleja.

No premjera teiktā šodien izrietēja, ka amatpersonām nodoklis būs jāmaksā no savas algas.

Izvēloties iegādāties nesējus ārzemēs nevis Latvijā, visdrīzāk tiek samaksāta nesēju atlīdzība, jo pārsvarā visās Eiropas valstīs un ļoti daudzās valstīs ārpus ES – kā Krievijā, Turcijā, Ukrainā u.c. nesēju atlīdzība ir likumiski nostiprināta un, iegādājoties nesēju, pircējs samaksā arī nesēju atlīdzību, DB skaidro Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis.

«Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgi pirkt nesējus kaimiņu valstīs, jo tur šī nesēju atlīdzība jau pastāv un, it īpaši Lietuvā, kur nesēju atlīdzība ir jāmaksā par lielāko daļu nesēju un ierakstu iekārtu, turklāt uz tiem, kas Latvijā būs no 1.novembra – jāmaksā divreiz lielāka nekā Latvijā,» norāda R. Briģis.

«Tāpat kā līdz šim, nesēja atlīdzība būs jāmaksā datu nesēju vai kopēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un personām, kas tos ieved Latvijā, izņemot gadījumus, kad fiziskas personas minētos nesējus vai iekārtas ieved Latvijā nekomerciālos nolūkos. Izņēmumi attiecībā uz ārvalstu interneta veikaliem un izsoļu vietnēm nav paredzēti,» DB iepriekš skaidroja Kultūras ministrijas(KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis, atbildot uz jautājumu, vai pircējam, ja tas USB zibatmiņu iegādājas eBay vai Amazon, būs jāmaksā datu nesēju atlīdzība. Vienlaikus KM atzīmē, ka plašāk par šo tēmu, kā tiek veikta uzraudzība, var sniegt AKKA/LAA.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild veļas ražotāja Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone. Uzņēmums eksportē produkciju uz vairāk nekā 20 pasaules valstīm.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumā strādāju jau četrpadsmit gadus. Modes bizness ir ļoti dinamisks un vienlaikus arī ļoti nežēlīgs, jo nepārtraukti jāizdomā kas jauns, nemitīgi jādomā, kā apsteigt konkurentus. Dāmu veļa ir vissarežģītākais no visiem sieviešu apģērbu veidiem; šeit ir svarīga precizitāte lekālos līdz milimetru desmitdaļai. Darbs ir ļoti interesants, izaicinājumu pilns, tas man patīk un tāpēc esmu šeit.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Algas jāsasaista ar kadru izaugsmi un izglītības līmeni, speciālisti jānotur, lai viņi neaiziet prom no dienesta

Tā spraigā sarunā ar DB Uzņēmēju kluba dalībniekiem norāda oktobra īpašais viesis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš pieļauj iespēju Rīgā izveidot centru, kur lietu šķetināšanas operativitātei vienotā veidā nogādāt dažādus iesniegumus, lai neveidojas pārrāvumi.

Izglītībai ir nozīme

Atzīmējot sava darba plāna nozīmīgākos pieturas punktus, S.Ģirģens vēlreiz uzsver, ka lielu sava darba kapacitātes artavu velta izglītībai un tās saturam. Tā Rīgas Stradiņa Universitātē ieviesta tiesībsargājošo iestāžu maģistra programma tiesību zinātnēs. Tā ir iespēja par valsts budžeta līdzekļiem iegūt augstāko juridisko izglītību. «Amatpersonai jābūt ar zināmu sagatavotības pakāpi,» pasvītro S.Ģirģens. AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājam Sandim Jansonam pie viena rodas jautājums, kā ministrs vērtē pašreizējo kadru situāciju policijā, kā nodrošināt atbilstošu atalgojuma līmeni un vēl panākt, lai darbinieki ir izglītotāki, mazāk - fiziska darba darītāji.

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Patlaban eksportējošās nozares izjūt katastrofālu darbaspēka trūkumu, savukārt kvalificētu speciālistu darba algas palielinās, un ar laiku tās varētu tuvoties Eiropas Savienības algu līmenim, diskusijā Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga? atzina attiecīgo nozaru asociāciju vadītāji.

«Pagājušais gads iezīmējās ar katastrofālu darbinieku trūkumu. Savukārt bezdarbniekus pievērst informācijas tehnoloģijām ir «neiespējamā misija»,» sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.

Viņasprāt, izeja ir gudrāk izmantot esošo cilvēku resursus, savukārt cits ceļš ir speciālistu importēšana.

«Diemžēl cilvēku jau Latvijā vairāk nekļūst. Pat ja sāks dzimt bērni un būs demogrāfiskais sprādziens, jāpaiet 20-25 gadiem, lai darba tirgū būtu rezultāts. Ir ļoti raksturīgi, ka daudzi speciālisti, dzīvojot Latvijā, tomēr nestrādā vietējam tirgum, bet strādā Skandināvijai, Amerikai utt., programmējot attiecīgās valsts uzņēmumiem. Esam nozare, kurā ir trešā augstākā alga Latvijā, un iemesls vienkāršs - jāmaksā, citādi cilvēki aizplūdīs,» atzina Bāliņa.