No 16 piekrastes pašvaldībām 11 jau pieņēmušas lēmumu pārņemt piekrastes joslu savā īpašumā, bet trīs pašvaldības ir pret šāda īpašuma pārņemšanu.

Limbažu, Nīcas un Rucavas novadu domes ir pret piekrastes joslas pārņemšanu pašvaldības īpašumā un ir pieņēmušas lēmumus piekrist pludmales apsaimniekošanai tad, ja tiks piešķirts valsts finansējums. Savukārt Liepājā, Ventspilī un Grobiņas novadā ir sagatavošanā pozitīvs lēums par piekrastes joslas pārņemšanu. Dažādas iebildes un nosacījumi ir arī tām pašvaldībām, kuras piekritušas pārņemt apsaimniekošanā piekrastes joslas. Salacgrīvas novada dome ir pieņēmusi lēmumu pārņemt savā īpašumā to piekrastes joslas daļu, kas nepiekritīs ministriju pārvaldībai.

Rojas novada dome ir pieņēmusi lēmumu pēc piekrastes joslas sakārtošanas un ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda pārņemt savā īpašumā piekrastes joslu ciemu robežās, kā arī publiskās pludmales, kas robežojas ar Rojas novada pašvaldības īpašumiem. Pirmdien, 7.jūnijā, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ietvaros strādājošās Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) pašvaldību vadītāju tikšanās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri Dagniju Staķi jautājumā par Baltijas jūras piekrastes joslas/pludmales pārvaldību. Tikšanās dalībnieki atbalstīja ministres iniciatīvu sasaukt augsta līmeņa politisko sanāksmi par piekrastes joslas iespējamu pārņemšanu pašvaldību īpašumā un apsaimniekošanā, informē LPS. Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka pašvaldības atbilstoši savām iespējām piekrasti ir apsaimniekojušas, taču tā ir ne tikai jāapsaimnieko, bet arī jāattīsta.

Piekrastes pašvaldības draud 2010. gada sezonā uz laiku atteikties no piekrastes pārvaldības un apsaimniekošanas (atkritumu savākšanas un izvešanas, peldvietu labiekārtošanas un pārraudzības, drošības pasākumiem u.c.), ja valdība nepiekāpsies pašvaldību prasībām.

Piekrastes pašvaldību apvienība 9.aprīlī Užavas alus darītavas telpās plāno pieņemt Deklarāciju par piekrastes joslas/pludmales juridisko statusu un apsaimniekošanu. Deklarāciju plānots pieņemt Piekrastes pašvaldību apvienības pašvaldību vadītāju sapulcē.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē atrodas 16 vietējās pašvaldības, kuras, tuvojoties vasaras sezonai, uztrauc fakts, ka Latvijas Republikā vēl arvien nav sakārtots jautājums par piekrastes joslas/pludmales juridisko statusu un joslas apsaimniekošanu, jo, lai gan juridiski pludmale piekrīt valstij, valsts to nepārvalda un neapsaimnieko. Saskaņā ar Civillikuma normām piekrastes josla pieder pie publiskajiem ūdeņiem un pieder valstij līdz vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

Pirmo reizi Baltijā prezentēta Monako princeses Greisas Kellijas piemiņai radīto rotaslietu, rakstāmpiederumu un pulksteņu kolekcija – Princesse Grace de Monaco. Rīga ir vienīgā vieta Baltijā, kur prezentēta šī kolekcija.

Greisa Kellija pasaulē pazīstama kā leģendāra personība – viņa bija ar Oskariem godalgota aktrise un plaši pazīstama modes pasaulē. Monako princese ir māte trīs atvasēm, tostarp pašreizējam Monako princim Albēram II. Princese Greisa Kellija gāja bojā 1982. gada 14. septembrī, pēc traģiskas autoavārijas.

Princeses piemiņai izstrādātās kolekcijas autori - kopmpānija Montblanc -norāda, ka leģendārām personībām veltītu juvelierizstrādājumu kolekciju radīšana ir sena kompānijas tradīcija. Līdz šim Montblanc īpašas veltījuma kolekcijas radījusi tādām personībām kā Džons Lenons, Alfrēds Hičkoks, Ingrīda Bergmane, Mārlēna Dītriha, Grēta Garbo u. c.

Ārpus Rīgas straujā sērijveida dzīvokļu cenas šā gada jūlijā ir samazinājušās Jelgavā, liecina Arco Real Estate aprēķini.

Salīdzinot vidējās cenas 2009.gada jūlijā ar vidējām cenām 2009. gada jūnijā, Jelgavā tās ir samazinājušās vidēji par 5.4 %, bet salīdzinot ar šā gada sākumu, tās ir par 55.3 % zemākas. Jūlijā sērijveida dzīvokļi Jelgavā vidēji maksāja 327 eiro/m². Dārgākie Jelgavā bija 104. sērijas dzīvokļi, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Kompānija ziņo, ka, mēneša laikā Kauguros tās ir samazinājušās par 1 %. Šobrīd vidējā sērijveida dzīvokļu cena tur ir 406 eiro/m2. Kopš šā gada sākuma cena ir samazinājusies par 50 %. Dārgākie Kauguros arvien ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu mājas.

Kopš šā gada sākuma ārpus Rīgas straujāk ir kritušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā — teju uz pusi, liecina Arco Real Estate aprēķini.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām martā, Jelgavā tās ir samazinājušās vidēji par 8 %, bet, salīdzinot aprīļa cenas ar 2009. gada sākumu, tās ir par 49 % zemākas. Vidēji dzīvokļi Jelgavā aprīlī maksājuši 377 eiro/m². Dārgākie Jelgavā tāpat kā galvaspilsētā bija dzīvokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām šā gada martā, Kauguros tās ir samazinājušās par 8 %, sasniedzot 472 eiro/m². Salīdzinot ar 2009. gada sākumā fiksētajām vidējām cenām, tās ir par 42 % zemākas. Dārgākie Kauguros arvien ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un t.s. mazģimeņu māju projektos.

Ogrē un Jelgavā dzīvokļu cena noslīdējusi zem 400 eiro/m2, liecina Arco Real Estate apkopotie dati.

Salīdzinot vidējo cenu 2009. gada augustā ar vidējo cenu šā gada jūlijā, Jelgavā joprojām vērojams vislielākais kritums, ziņo kompānija. Cenas ir samazinājušās vidēji par 5%, savukārt kopš gada sākuma tās ir samazinājušās par 57.6%. Pašlaik dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 312 eiro/m². Visdārgākie Jelgavā bija 104. sērijas ēku dzīvokļi, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās. Pašreiz gan nevarot runāt par stabilām tirgus tendencēm — piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas Jelgavā ir ļoti izkliedētas. Līdzās dzīvokļiem, kas joprojām tiek piedāvāti par augstām cenām ir atsevišķi objekti, kas ir ar divreiz lētāki par vidējo cenu.

Ogrē pēdējā mēneša laikā vidējā dzīvokļu cena ir samazinājusies par 0.6 %, bet, salīdzinot ar gada sākuma vidējiem rādītājiem, tā ir par 54.5 % zemāka. Pašlaik Ogrē vidējā sērijveida dzīvokļa cena ir 392 eiro/m2. Dārgākie Ogrē ir 103. sērijas un 602. sērijas ēku dzīvokļi, bet vislētākie savukārt ir dzīvokļi Hruščova laikā celtajās mājās.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

No Rīgai tuvējām pilsētām sērijveida dzīvokļu vidējā cena šā gada februārī ir samazinājusies Jūrmalā, Kauguros, bet citur tā ir nedaudz palielinājusies, rēķina kompānija Arco Real Estate.

Kauguros mēneša laikā vidējā sērijveida dzīvokļu cena ir samazinājusies par 1 %, un šobrīd tā ir 425 eiro/m2. Salīdzinot 2010.gada februāra cenu ar vidējo cenu, kāda ir bijusi 2009.gada sākumā, tās ir par 47% zemāka. Dārgākie dzīvokļi Kauguros ir 103. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu mājas.

Jelgavā februārī kompānija konstatējusi vidējās dzīvokļu cenas palielināšanos par 3 %. Šajā pilsētā neliels cenu pieaugums vērojams jau otro mēnesi. Pašlaik tur sērijveida dzīvokļu vidējā cena ir 314 eiro/m2. Salīdzinot šo cenu ar līmeni, kāds bijis pagājušā gada pašā sākumā, tā ir par 57 % zemāka. Dārgākie Jelgavā bija dzīvokļi 104.sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi — Hruščova laika mājās.

Šā gada reņģu nozvejas kvota stāvvadu zvejā Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskā rajonā ir pilnībā izmantota, tāpēc pieņemts lēmums apturēt reņģu zveju ar stāvvadiem 2016. gadā šajā rajonā, informē Zemkopības ministrija.

Jau vairākus gadus pēc kārtas pilnībā tiek apgūts Rīgas jūras līča Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam noteiktais stāvvadu reņģu nozvejas limits. 2016. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteikti 2705 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 949 tonnas reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam – Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai un Jūrmalas pilsētai.

Arī šogad piekrastes zvejnieki turpina veiksmīgi zvejot reņģes ar stāvvadiem un apgūt tiem noteiktos nozvejas limitus. Saskaņā ar jaunāko informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā 2016. gada 7. jūnijā sasniedza 945 tonnas. Tādejādi tika konstatēts, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 949 tonnas reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas. Ņemot vērā stāvvadu zvejas aktivitāti, reņģu zveja Rīgas jūras līča piekrastē Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.

Rīgai tuvākajās pilsētās dzīvokļu cenas nav mainījušās Jelgavā un Ogrē, savukārt Jūrmalā, Kauguros, un Salaspilī tās ir mazliet palielinājušās.

Tas izriet no kompānijas Arco Real Estate 2009. gada decembra dzīvokļu tirgus apskata.

Kompānija ziņo, ka mēneša laikā (decembris pret novembri) sērijveida dzīvokļu vidējā cena Kauguros ir palielinājusies par 1 %. Tāds pats pieaugums bijis dzīvokļu cenām Salaspilī.

Pašlaik Kauguros dzīvokli var iegādāties vidēji par 419 eiro/m2. Salīdzinot 2009.gada decembra cenu ar cenu 2009.gada sākumā, tā ir par 48 % zemāka. Dārgākie Kauguros ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un t.s. mazģimeņu projektu mājas.

Salaspilī vidējā cena decembrī bijusi 414 eiro/m², un, salīdzinot ar cenu 2009.gada sākumā, tā ir par 53 % zemākas. Dārgākie Salaspilī bija 103.sērijas ēku dzīvokļi. Savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Iespējams, savulaik Rīgas horeogrāfijas skolas laikā iegūtais krampis un perfekcionisms Boutique Event Planning īpašniecei Alisei Kolosovai palīdz uzburt greznus svētkus

Alise teic, ka viņas dzīvē notikumi nereti savirknējušies labvēlīgi, tā, piemēram, pēc dejošanas Monako kabarē trupā radusies iespēja rīkot kāzas arī Francijā.

Par ko sapņoji kļūt jaunībā? Vai tas sakrīt ar to, ko dari patlaban?

Mana bērnība un pusaudžu gadi pagāja baleta skolā. Padomju skola bija ļoti strikta. Gribot negribot, dejotāji kļuva pārņemti, daudziem lielākais sapnis bija nokļūt uz lielās operas skatuves, citādi nav vērts. Lai gan par talanta trūkumu nesūdzējos, mani līdz galam nevilināja doma par dejošanu uz operas nama skatuves. Nebija sāpīgi beigt šo karjeras posmu, jo šķita, ka dzīvē varu darīt vēl ko citu. Daudzi dejotāji pēc karjeras beigām kļūst par pasniedzējiem vai izveido paši savu deju skolu. Mani šāds darbs nesaistīja. Ilgus gadus dejoju arī Dzirnās, un kā dejotāja piedalījos daudzos korporatīvajos pasākumos. Redzēju pasākumu norises virtuvi. Neapzināti tā sāka ievilkt.

Valdības koalīcija ir apturējusi ideju par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas nodošanu vietējo pašvaldību īpašumā, ko ar grozījumiem Civillikumā virzīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe (ZZS).

Runa ir par aptuveni 4,1% no visas valsts iekšzemes teritorijas. Pastāv bažas, ka tādējādi rastos iespēja piekrastes teritoriju izpārdošanai. Pašreiz šo valstij piederošo zemju privatizācijai nepieciešams Ministru kabineta akcepts, bet nonākot vietējo pašvaldību rokās, process kļūtu mazāk kontrolējams.

Koalīcijas vairākums valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdē pirmdien šo ideju noraidījis, uzskatot, ka vispirms jāizstrādā vienots piekrastes attīstības nacionālais plānojums. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumu grozījumiem Civillikumā aizstāvējusi vienīgi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas 2018. gada limits jau ir pilnībā apgūts līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā (Limbažu un Salacgrīvas novadu administratīvo teritoriju piekraste), informē Zemkopības ministrija.

Šī iemesla dēļ šajos ūdeņos šogad ir nācies apturēt tālāko stāvvadu zveju. Tajā pašā laikā citos Rīgas jūras līča piekrastes rajonos zvejnieki turpina aktīvi zvejot reņģes ar stāvvadiem un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tiem noteiktais nozvejas limits.

2018. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteiktas 2341 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 487 tonnas reņģu zvejas iespējas tika iedalītas Austrumu ģeogrāfiskajam rajonam - Limbažu un Salacgrīvas novadam. Kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijai bija par 7% mazāka, kas arī papildus veicināja ātrāku reņģei iedalītā nozvejas apjoma piekrastes ūdeņos apgūšanu.

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Rīgai tuvākajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir Jelgavā, dārgākie — Salaspilī.

Arco Real Estate septembra sērijveida dzīvokļu tirgus pārskata dati liecina, ka Kauguros, Jelgavā, Salaspilī un Ogrē vidējās cenas septembrī nav mainījušās vai ir nedaudz samazinājušās.

Salaspilī un Ogrē dzīvokļu cenas septembrī īpaši nav mainījušās. Salaspilī dzīvoklis vidēji maksājot 414 eiro/m2, bet Ogrē — 392 eiro/m2. Kopš gada sākuma cenas Salaspilī ir samazinājušās vidēji par 53.7 %, bet Ogrē — par 54.5 %. Šajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir atrodami Hruščova laika mājās, bet dārgākie — 103. sērijas ēkās.

Jelgavā joprojām vērojams vislielākais cenu kritums, informē Arco Real Estate. Septembrī cenas ir samazinājušās vidēji par 3.4%, bet, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, tās ir par 59 % zemākas. Šobrīd dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 302 eiro/m². Dārgākie tur bijuši mājokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Rīgā pašlaik visdārgākie ir 1 istabas dzīvokļi, savukārt dārgākais mikrorajons arvien ir Teika, bet iecienītākā un dārgākā ir 119. sērija ēka.

Tas izriet no Arco Real Estate 2009. gada oktobra dzīvokļu tirgus pārskata.

Kompānijas apskatītajos mikrorajonos oktobrī vidējā 1 istabas dzīvokļa cena bija 517 eiro/m², un tā, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša cenu, ir pieaugusi par 3.82%, 2 istabu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 496 eiro/m², un tā mēneša laikā ir palielinājusies par 2.27%, 3 istabu dzīvokļa vidējā cena bija 478 eiro/m², salīdzinot ar iepriekšējā mēneša cenām, tā palikusi bez izmaiņām, bet 4 istabu dzīvokļa vidējā cena bija 471 eiro/m², un tā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājusies par 1.67%.

Salīdzinot dzīvokļu vidējās cenas oktobrī un septembrī, lielākais cenu pieaugums bija novērojams Vecmīlgrāvī (2.5%), Imantā (2.3%), kā arī Mežciemā (2.2%) un Zolitūdē (2.2%). Savukārt cenu samazinājums bija fiksēts Bolderājā (1.3%) un Ziepniekkalnā (0.1%). Tomēr kopumā ņemot, Rīgā cenas oktobra mēneša laikā nav būtiski mainījušās.

Pēdējā mēneša laikā sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā nav mainījusies, turpretī Rīgai tuvākajās pilsētās, tā ir nedaudz samazinājusies, šādu informāciju apkopojusi kompānija Arco Real Estate.

Tā rēķina, ka Rīgā pašlaik sērijveida dzīvokļi maksā 614 eiro/m2. Cena ir nedaudz palielinājusies Bolderājā – par 0,3% un Ziepniekkalnā – par 0,2%, bet samazinājusies Juglā – par 1%. Dārgākie dzīvokļi bijuši Teikā – vidējā cena tur bija 730 eiro/m2, kam seko Zolitūde – 682 eiro/m2. Lētākie dzīvokļi bija Bolderājā – 516 eiro/m2.

Dārgākie dzīvokļi bija 119. sērijas un 104. sērijas mājās – divu istabu dzīvokļi šādās ēkās maksā no 32 līdz 41 tūkst. eiro atkarībā no mikrorajona. Lētākie dzīvokļi bijuši t.s. lietuviešu projekta mājas, kur divu istabu dzīvokļu cenas svārstījās no 24 līdz 31 tūkst. eiro, kā arī Hruščova laika mājas – 22 – 31 tūkst. eiro.

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Uz Monako nacionālo dienu bija ieradies kroņprincis Albērs II (Albert II) un princese Stefānija (Stéphanie). Ar karalisko ģimeni tikās Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, kurš pats personīgi sveica Monako delegāciju Astanas EXPO izstādē.

Pēc oficiālās daļas beigām klātesošos priecēja Monako Cirka Festivāla priekšnesums, kurā piedalījās arī Astanas cirka mākslinieki. Uz skatuves kāpa arī vēderrunātājs, kurš skatītājus izklaidēja ar savu lelli – žurku.

Monako paviljons ir viens no neparastākajiem EXPO izstādē un tas ir veltīts jūras tematikai. Vairākas ekspozīcijas attēlo dzīvi pie Vidusjūras un pat izstāžu zāles gaisā tiek izdalīta jūras smarža. Līdzīgi kā citos paviljonos, arī šajā apmeklētājiem ir iespēja iepazīt otro mazāko valsti pasaulē (aiz Vatikāna) ar virtuālās realitātes starpniecību.

Rātslaukumā 19. septembrī dots starts 2018. gada elektroauto maratona Latvijas posmam, informē Rīgas dome.

Starptautiskā elektromobiļu rallija organizators, Monako Firstistes goda konsuls Juri Tamms pateicās Rīgai par lieliski izvēlētu starta vietu, kur jau rīta agrumā atradās daudz interesentu, kā arī par teicami sagatavotām elektroauto uzlādes vietām.

Savukārt Rīgas vicemērs Andris Ameriks apbalvoja rallija posma Tallina - Pērnava - Rīga uzvarētājus.

Rallijam Tallina – Montekarlo ir 88 gadus sena vēsture. Tas tika atjaunots 2011. gadā un pirmo reizi tajā sacentās elektromobiļi. Rallija patroni ir Monako princis Alberts II, Sanktpēterburgas gubernators Georgijs Poltavčenko, Monako Prinča Alberta II fonds, Monako organizācija «Miers un Sports» («Peace and Sport») un fonds «Dzimtenes nākotnei» («The Future of Homeland»).

Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.

Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.

Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.