Starp Gruziju un Krieviju 19.maijā atsākti tiešie avioreisi, ko asi kritizējusi Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili un Gruzijas opozīcija.

Policija šo pēcpusdien izklīdināja protestētājus, kas bija sapulcējušies Tbilisi lidostā, lai sagaidītu lidsabiedrības "Azimuth Airlines" lidmašīnu no Maskavas. Tas ir pirmais tiešais reiss kopš 2019.gada jūlija.

Protestētāji nosodīja Kremli un Gruzijas valdību, pārmetot tai prokrievisku nostāju.

Arī Gruzijas prorietumnieciskā prezidente tviterī kritizēja tiešās aviosatiksmes atjaunošanu ar Krieviju.

"Neskatoties uz Gruzijas tautas pretestību, Krievija ir nosēdinājusi savu nevēlamo lidmašīnu Tbilisi. Nē lidojumiem uz Krieviju!" tviterī paziņoja Zurabišvili.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 10.maijā parakstīja dekrētu, kas paredz atjaunot 2019.gadā apturēto gaisa satiksmi ar Gruziju, kā arī atcelt vīzu režīmu Gruzijas pilsoņiem.

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

Piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas uzņēmums „Lieliska dāvana” septembra vidū atklāja jaunu batutu parku Rīgā, vienā no lielākajiem Latvijas tirdzniecības centriem – „Spice”. Latvijā šis ir jau otrais uzņēmuma „Lieliska dāvana” pārvaldītais batutu parks. Šī jaunā koncepta izklaides parka izveide tapa sadarbībā ar arhitektu komandu, un tam bija nepieciešamas gandrīz 1 miljonu eiro vērtas investīcijas.

„Lieliska dāvana” ir piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas līderis Latvijas tirgū jau vairāk kā 12 gadus, veicot dāvanu karšu tirdzniecību 11 veikalos un vairākos simtos stendu, kas izvietoti tādos lielākajos tirdzniecības centros kā „Rimi”, „Maxima”, „Stockmann” u. c.

„Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi izklaides nozarē, mēs nolēmām paplašināt savu darbību Latvijā un pievērsties jaunai jomai. Mēs iegādājāmies savu pirmo batutu parku „Jump space”, kas jau darbojās. Šis parks, kas tika atvērts 2018. gadā stratēģiski izdevīgā vietā, aizņem 1650 kvadrātmetru lielu platību un piedāvā milzīgu batutu platformu, piecas dzimšanas dienas ballīšu istabas un spēļu automātus. Pēc veiksmīgas batutu parka pārvaldības mēs nolēmām izvērst šo uzņēmējdarbību arī tirdzniecības centros, kur mūsu panākumus sekmētu ne tikai batutu parka apmeklētāji, bet arī paša tirdzniecības centra apmeklētāju plūsma. Mēs ticam, ka otrais parks, kas atrodas vienā no Latvijas labākajiem tirdzniecības centriem „Spice”, būs vēl veiksmīgāks par pirmo,” atzīst Ernestas Vasiliauskas, „Lieliska dāvana” valdes priekšsēdētājs.

Lieliski jaunumi - „Lieliska dāvana“ 27. jūnijā svinīgi atklāj savu 10. veikalu Latvijā!

„Lieliska dāvana“ ir uzņēmums, kas nodarbojas ar piedzīvojumu dāvanu karšu pārdošanu un kuras mērķis ir piedāvāt klientiem plašu dāvanu izvēli vienuviet. „Lieliska dāvana“ ir lietuviešu kapitāla uzņēmuma „Gera dovana“ filiāle, kas Latvijas tirgū veiksmīgi darbojas kopš 2011. gada.

„Lieliska dāvana” piedāvājuma klāstā ir vairāk nekā 1700 oriģinālu un aizraujošu dāvanu ideju – aktīvā atpūta, ūdens piedzīvojumi, SPA, masāžas, skaistumkopšana, romantiski brīvdienu galamērķi, lidojumi, lēcieni, dāvanas gardēžiem, kvesti, fotosesijas, izjādes ar zirgiem, kino u.c. Visi produkti ir pieejami vietnē www.lieliskadavana.lv, ka arī mazākos apmēros - „Lieliska dāvana” veikalos. Dāvanu stendi ir atrodami arī Rimi, Stockmann un Maxima lielveikalu telpās visā Latvijā.

Šonedēļ Zemgales Plānošanas reģiona 29 dalībnieku delegācija viesojās Kutaisi pilsētā, Gruzijas Imeretijas reģionā, lai ar reģiona un pilsētas vadītājiem, un biznesa pārstāvjiem apspriestu Latvijas – Gruzijas divpusējo biznesa potenciālu un konkrētas sadarbības iespējas starp diviem valstu reģioniem, informē Ārlietu ministrija.

7. aprīlī Kutaisi notika plašs Latvijas – Gruzijas reģionālais forums, kurā ar apsveikuma uzrunu uzstājās Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele. Vēstniece norādīja uz īpaši draudzīgām Latvijas – Gruzijas politiskajām attiecībām un intensīvo politisko dialogu. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka divu valstu ekonomikas sadarbībā ir lielas iespējas tālākai izaugsmei. Gruzijas Ārlietu ministrijas ministra vietnieks Dāvids Džalaganja (David Jalagania) sniedza pārskatu par Gruzijas ekonomikas potenciālu, īpaši pēc Asociācijas līguma ar Eiropas Savienību parakstīšanas un Gruzijas veiktajām reformām īstenojot padziļinātu un visaptverošu brīvās ekonomikas nolīgumu ar Eiropas Savienību.

Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

Gruzijas minerālūdens «Borjomi» piegādātāja un «Maxima Latvija» sadarbība joprojām ir uz jautājuma zīmes, jo «Borjomi» vēl arvien neesot pielāgojušies «Maxima Latvija» cenu politikai. Joprojām notiek pārrunu process, biznesa portālam db.lv pastāstīja Jānis Beseris, mazumtirdzniecības uzņēmuma Korporatīvo attiecību departamenta direktors.

«Šā gada sākumā «Maxima Latvija» veikalos tika veikta cenu samazināšana, un «Borjomi» nespēja piedāvāt atbilstošu piedāvājumu. Gruzijas minerālūdens «Maxima Latvija» veikalos ir iecienīts. Pircēji ir novērtējuši piedāvātās Gruzijas minerālūdens alternatīvas un pieprasījums pēc Gruzijas iecienītākā minerālūdens «Nabeghlavi» kopš aprīļa beigām ir teju četrkāršojies. Pašlaik ar «Borjomi» esam pārrunu procesā. Pircēji ir novērtējuši «Borjomi», tādēļ ceram, ka tuvākajā laikā izdosies rast kopīgu risinājumu, lai atkal piedāvātu pircējiem šo Gruzijas minerālūdeni par izdevīgu un pieejamu cenu,» skaidroja J. Beseris.

Tirgus analīze liecinot, ka konkrētā zīmola Gruzijas minerālūdens cena tirgū pie atsevišķiem spēlētājiem ir turpinājusi augt un, salīdzinot ar aprīļa otro pusi, kopumā cenu pieaugums tirgū bijis vērojams aptuveni 40% apjomā.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītē apmeklēs Gruzijas Republiku, kur apspriedīs iespējas uzlabot abu valstu sadarbību tirdzniecībā ar pārtikas un citām lauksaimniecības, kā arī kokrūpniecības precēm, uzsverot, ka Latvijas pārtikas produktu un koksnes izstrādājumu ražotājiem ir iespējams kāpināt saražotā apjomus un palielināt eksportu uz Gruziju.

Ministre vizītē uz Gruziju dosies 26. un 27. jūlijā. Vizītes laikā ministre tiksies ar Gruzijas lauksaimniecības ministru Zazu Goroziu (Zaza Gorozia) un kopā ar Latvijas uzņēmējiem apmeklēs vairākus Gruzijas pārtikas ražošanas uzņēmumus un potenciālos sadarbības partnerus, informē ministrija.

«Latvijas un Gruzijas nozares tirdzniecības rādītāji ir stabili, taču pagaidām to apjomi ir nelieli. Latvija var Gruzijas tirgum piedāvāt augstas kvalitātes piena produktus, zivju konservus un gaļas izstrādājumus, tāpat arī dažādus koksnes izstrādājumus,» norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopā ar zemkopības ministri uz Gruziju dosies arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta BIOR vadītājs un vadības pārstāvji no vairākiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem: SIA Latvijas Piens, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

«Apsēžoties brīvajā vietā 53. maršruta autobusā, blakus sēdošā sieviete uzsāka neitrālu sarunu, taujājot, kad būs galapunkts. Pēc mirkļa pat attapties nepaguvu, kad man klēpī parādījās liels smaržu iepakojums.

Dāsnā kaimiņiene krieviski stāstīja, ka pie viņiem, Sofijā, šodien svētku diena un viņa man dāvinot smaržas,» par sastapšanos ar uzbāzīgajiem naudas izspiedējiem, kas uzdarbojas Rīgas sabiedriskajā transportā, laikrakstam Neatkarīgā stāstījusi rīdziniece Anitra.

Visbeidzot viņa izlēmusi kļūt tikpat nekaunīga, cik dāsnā viešņa no Sofijas – paņēmusi flakonu, patencinājusi par dāvanu, bet čukstus pieprasīto naudu nav devusi. Izkāpjot ievērojusi, ka autobusa priekšgalā sēž vesels pulks Sofijas viesu ar lieliem maisiem pie rokas.

Līdzīgu scēnu vilcienā novērojusi Inga, tikai tur smaržu iepakojums ar piebildi – tā ir dāvana – ticis ielikts klēpī gandrīz katram pasažierim. Pēc tam atskanējis aicinājums palīdzēt, samaksāt, cik nu katrs var. Kāds vīrietis piedāvājis 20 santīmu, pēc tam – latu, taču tas andelmani nav apmierinājis, viņa gribējusi vēl. Vīrietis gan iebildis, ka dāvana paliek dāvana, taču naudas prasītājai palīgā nācis labi noaudzis kompanjons. Vīrieti izglābis tas, ka vagonā bija daudz cilvēku, laikrakstam stāstījusi Inga.

Winiveria Vinoteca ir vinotēka, kurā tirgo vienīgi Gruzijas vīnu; šo vietu mēdz saukt arī par gruzīnu kultūras namu.

Latvijā rudenī ir aktuālas kartupeļu talkas, Gruzijā tā ir vīnogu ievākšana un vīna darīšana. Iespējams, tas, ka mentalitātes ziņā latvieši uzskatāmi par vēsiem, bet gruzīni par karstiem, ir iemesls draudzīgajām un siltajām attiecībām valstu starpā. Lai iegūtu draugus, jā, draugus nevis paziņas, uz Gruziju pietiekot aizbraukt vienu reizi. Winiveria Vinoteca līdzīpašniece Antra Leimane ar draugiem vairākkārt apciemoja Gruziju. Tā kā ikviens ceļojums agri vai vēlu ved uz vīna darītavu, Antrai radās ideja dalīties ar Gruziju arī Latvijā. Lai gan vīns Antrai nešķita vienkāršs produkts, ko tirgot Latvijā, viņa tomēr nolēma riskēt. Iedvesmoja arī jauniegūtais paziņa - erudīts un cienīts gruzīnu vīndaris, kuram pieder Winiveria Gruzijā. Lai vīnu izplatītu, pirmo pusgadu Antra ar domubiedriem meklēja vairumtirdzniecības partnerus, tomēr lielie alkohola tirgotāji nemaz nav bijuši tik pretimnākoši. «Ielauzties ir tik grūti, lielākoties viss notiek uz personīgu kontaktu pamata. Nebijām gatavi savu vīnu kaut kur «piespert» klāt, tas ir pārāk kvalitatīvs,» uzskata Antra. Patlaban Winiveria vīns tomēr ir baudāms viesnīcā Gutenbergs, Vīna studijā, kā arī pašu veidotajā gruzīnu vinotēkā Rīgas klusajā centrā.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Vairs nevienu nesajūsmina tūkstošus vērta rokas somiņa vai kāda zīmola milzonīgs logo ar mērķi izcelt īpašnieka statusu un maksātspēju. Sabiedrība ir kļuvusi pieredzējušāka un vairāk skatās uz darbiem, nevis uz spēju atļauties nevajadzīgu, bet dārgu preci.

Arī līdzjūtība un palīdzība vairs nav svešvārdi: nepieciešamības gadījumā mēs spējam apvienoties un palīdzēt gan cilvēkiem, gan planētai.

Šie ir atslēgvārdi jaunajam, sociāli nozīmīgajam projektam, kura idejas autors un projekta īstenotājs ir piecpadsmitgadīgais kulinārijas blogeris Pipars. Projekta īstenotājs stāsta: "Ideja par LABA SOMA man radās nejauši, jau 2018.gadā, kad biju uzsācis akciju "Pipars Pogai". Skatījos uz plastmasas iepirkuma maisiņu ar veikala nosaukumu un domāju, ka uzņēmums šādā veidā parāda, ka tam pilnīgi vienalga, kas notiks ar mūsu planētu nākotnē. Nākamā doma - es labprāt nēsātu auduma somu un atbalstītu zero waste kustību, bet gribu kaut ko krāsainu un oriģinālu. Kaut ko īpašāku! Atbilde nāca uzreiz - maisiņiem dizainus varētu radīt bērni ar īpašām vajadzībām. Starp viņiem ir ļoti daudz talantīgu bērnu. Tā būs lieliska iespēja pašam bērnam nevis lūgt palīdzību, bet gan naudiņu savai rehabilitācijai nopelnīt zīmējot. Gluži tāpat, kā mākslinieki. Kāpēc gan maisiņš nevarētu būt glezna vai mākslas darbs?! Tā radās ideja un sākās garš eksperimentu un testu ceļš.

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Pasaules izstādē Expo, kas šogad norisinās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, aizvadīta Gruzijas nacionālā diena. Tās ietvaros uzstājās abu valstu oficiālās delegācijas, tika dejota tradicionālā «lezginka», dziedātas dziesmas un ieturēta viena minūte klusuma, atminoties 2015. gada graujošos plūdus Gruzija galvaspilsētā Tbilisi.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Tieši pirms diviem gadiem Gruziju skāra plaši plūdi, kas nesa postu valsts galvaspilsētai. Valsts pēc šiem traģiskajiem notikumiem ir atguvusies un pilnībā nodevusies «zaļajai enerģijai». Jau šobrīd teju 80% saražotās elektrības nodrošina 68 hidroelektrostacijas. Kopumā valstī ir 26 000 upju, no kurām 300 ir piemērotas hidroelektrostaciju celtniecībai.

Izstādes Nacionālo Gruzijas dienu apmeklēja arī valsts prezidents Giorgijs Margvelašvili, kurš kopā ar oficiālo delegācija ir pateicīgi Kazahstānai par viesmīlīgo uzņemšanu un šā gada galvenās tēmas izvēli «Nākotnes enerģija», un cer, ka pasaules mediji un līderi pievērsīs lielāku uzmanību atjaunojamai un tīrai enerģijai. Arī paviljona celtniecībā ir izmantoti hidroenerģijas elementi – turbīna, kas simbolizē tīru un plūstošo enerģiju.

Piektdien Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis un Gruzijas Finanšu ministrijas Izmeklēšanas dienesta vadītājs Lerijs Barnabišvili (Lerry Barnabishvili) parakstīja starptautisku sadarbības līgumu, kas paredz pieredzes un informācijas apmaiņu operatīvo un ar izmeklēšanas darbu saistītu jautājumu risināšanā, informē VID.

Parakstītais sadarbības līgums paredz vēl ciešāku un operatīvāku sadarbību dažādās jomās, kas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā un citu ekonomisko noziegumu novēršanā, atklāšanā un apturēšanā. Saskaņā ar noslēgto līgumu informācijas apmaiņa plānota par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citiem ekonomiskiem noziegumiem novēršanu un apkarošanu, kā arī metodisko norādījumu sniegšana. Būtiska būs arī pieredzes apmaiņa attiecībā uz informācijas sistēmu uzstādīšanu un to izmantošanu, lai novērstu un apkarotu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā. Noslēgtais līgums paredz arī darba grupu izveidi, pārstāvju apmaiņu, ekspertu un personāla apmācību, kā arī konferenču un semināru organizēšanu par problēmjautājumiem, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu un citu ekonomisko noziegumu novēršanu un apkarošanu.

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

Izvēloties dāvanu ārvalstu biznesa partneriem, uzņēmēji bieži vien nošauj greizi, īpaši tad, ja nepārzina un neievēro kultūratšķirības, tradīcijas un biznesa etiķetes smalkumus, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ir valstis, kurās ņem vērā ne tikai to, kāda ir biznesa dāvana, kādā sadarbības posmā tā tiek dāvināta, bet arī to, kā tā ir iesaiņota un ar kuru roku tā tiek pasniegta. Viena un tā pati dāvana nederēs visiem sadarbības partneriem, jo dažādās valstīs ir dažādas tradīcijas un korporatīvā kultūra, tāpēc uzņēmējiem vai viņu mārketinga speciālistiem ir rūpīgi jāpārdomā, kas būtu tā atbilstošākā dāvana konkrētās valsts vai reģiona pārstāvjiem.

Lai arī ieguvumu no dāvanu pasniegšanas ir ļoti grūti izmērīt, lielai daļai uzņēmumu, īpaši tiem, kuriem ir ārvalstu sadarbības partneri, tā ir būtiska daļa no mārketinga stratēģijas, kuras izstrādē tiek piesaistīti dažāda līmeņa reklāmas nozares eksperti. «Uzņēmējiem šim jautājumam ir jāpieiet ar interesi, radošumu un ar atbilstošu devu veselā saprāta, nekādā gadījumā nedrīkst aprobežoties ar ātru un nepārdomātu dāvanas izvēli kādā katalogā vai interneta dzīlēs,» uzskata SIA Irmas Kalniņas konsultācija vadītāja Irma Kalniņa. Iesākumā ir jāsaprot, kāpēc vispār dāvana tiek dāvināta, ar kādu mērķi. Vai nodoms ir izveidot labas attiecības, izrādīt cieņu, uzlabot sava uzņēmuma reputāciju vai varbūt pastāstīt par savu valsti? I.Kalniņa atzīst, ka dāvanai ārvalstu sadarbības partneriem vienlaikus ir jāatspoguļo gan Latvijas kultūras aspekti, gan jāpauž cieņa dāvanas saņēmēja kultūrai. «Noteikti ir jāņem vērā arī dāvanas izmaksas, tās nevar būt pārāk zemas, tāpat tās nevar būt arī pārāk augstas, lai tās saņēmējs dāvanu neuztvertu kā kukuli,» konstatē biznesa etiķetes eksperte. Ir nepieciešama abpusēja pielāgošanās, ieskaitot arī pavisam praktiskus apsvērumus, proti, vai dāvana nav pārāk smaga, vai to ir ērti paņemt līdzi, ievietot līdzpaņemtajā ceļa somā un veiksmīgi aizvest uz savu zemi. I.Kalniņa stāsta, ka reiz kā biznesa dāvanu ārzemēs ir saņēmusi ļoti smagu kristāla globusu, kas, ceļojot ar aviokompānijas Ryanair lidmašīnu, ir izvērsies par veselu piedzīvojumu, sagādājot virkni neērtību.

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien atkārtoti apliecināja alianses vēlmi uzņemt Gruziju, neskatoties uz stingriem Maskavas iebildumiem.

Stoltenbergs ieradies Tbilisi uz 12 dienas ilgām kopīgām NATO un Gruzijas militārajām mācībām.

«29 sabiedrotie ir skaidri pateikuši, ka Gruzija būs NATO locekle,» preses konferencē pavēstīja Stoltenbergs. «Mēs turpināsim strādāt kopā, lai sagatavotos Gruzijas dalībai NATO.»

Atsaucoties uz Krieviju, viņš norādīja, ka nevienai valstij nav tiesību ietekmēt NATO atvērto durvju politiku.

«Mēs nepieņemam, ka Krievijai vai kāda cita vara var izlemt, ko [NATO] locekļi drīkst darīt,» paziņoja Stoltenbergs.

NATO valstu vadītāji 2008.gadā paziņoja, ka Gruzija reiz tiks uzņemta aliansē. Gruzija ir arī viena no ES Austrumu partnerības programmas valstīm. Tomēr Gruzijas izredzes tikt uzņemtai NATO un Eiropas Savienībā joprojām ir visai miglainas, īpaši pēc 2008.gada kara ar Krieviju, kura atzinusi separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas republiku neatkarību un savās militārajās bāzēs tur izvietojusi tūkstošiem karavīru, kamēr starptautiskā sabiedrība tās uzskata par okupētām Gruzijas teritorijām.

Uzturoties darba vizītē Gruzijā, Tbilisi, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Finanšu Ministra pirmais vietnieks, Gruzijas Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Džiordži Tabuašvili parakstīja kompetento iestāžu līgumu par savstarpējo administratīvo palīdzību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā, informē VID.

Minētais līgums par informācijas apmaiņas nodokļu jomā intensificēšanu un automātisko informācijas apmaiņu par nerezidentu gūtajiem ienākumiem tika izstrādāts un ir parakstīts, balstoties uz 2004.gada 13.oktobrī noslēgto Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Abas puses atzīst, ka informācijas apmaiņa starp Latvijas un Gruzijas nodokļu administrācijām ir būtisks efektīvas nodokļu iekasēšanas un pārkāpumu novēršanas priekšnosacījums.

Vienlaikus darba vizītes laikā VID vadošās amatpersonas ar Gruzijas kolēģiem apsprieda arī viņu pieredzi un praksi vairāku nodokļu administrācijai aktuālu jautājumu risināšanā – darbības un attīstības stratēģija, finanšu un cilvēkresursu vadība, nodokļu sloga mazināšana, kontroles pasākumu veikšana un klientu apkalpošana. Tāpat darba vizītes laikā tika diskutēti arī jautājumi saistībā ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu un attīstību nodokļu administrācijas darbā un klientu apkalpošanā, nodokļu plaisas aprēķins, ēnu ekonomikas apkarošana, nodokļu parādu piedziņa un nodokļu administrācijas resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana.

Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona valdība ceturtdien paziņoja, ka ierosinās nākamajā pirmdienā parlamentā rīkot otru balsojumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.

Pārstāvju palātas līderis Džeikobs Rīss-Mogs deputātiem pavēstīja, ka iesniegs «priekšlikumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām», par kuru būs jābalso pirmdien. Kā ziņots, Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?