Jebkurš no kopīpašniekiem varēs ierosināt noteiktu datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par savu īpašumu, kā arī veikt pirmreizējo būves reģistrāciju bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, paredz grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kuri kopš šodienas ir stājušies spēkā.

Joprojām būs jāsaņem pārējo kopīpašnieku piekrišana būves sadalīšanai, apvienošanai vai ieraksta par būvi Kadastra informācijas sistēmā dzēšanai, informē Valsts Zemes dienests (VZD). Grozījumi arī nosaka, kā zemes īpašnieks var veikt reģistrāciju attiecībā uz tām būvēm, kurām nav noskaidrota piederība.

VZD skaidro, ka jebkurš no kopīpašniekiem bez pārējo piekrišanas varēs pirmreizēji reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā, kā arī aktualizēt datus par nekustamā īpašuma nosaukumu, lietošanas mērķi, kadastra objekta adresi, apgrūtinājumu, zemes, būves un telpu grupas lietošanas veidu, būves tipu un fizisko nolietojumu, kadastra objekta datiem, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Līdz šim šādas darbības varēja veikt tikai visi kopīpašnieki kopā.

Pateicoties pašvaldību aktivitātei, iesniedzot ēku deklarācijas, Kadastra reģistrs kopš jūlija ir papildināts ar 6421 ēku, kas bija uzbūvētas, taču īpašnieki nebija rosinājuši to reģistrāciju Kadastrā un par tām netika maksāts nekustamā īpašuma nodoklis - jau nākamgad visiem šo ēku īpašniekiem nodoklis būs jāmaksā.

Iepriekš šo ēku īpašniekiem no nodokļa maksāšanas izdevās izvairīties, nepildot Kadastra likumā noteikto pienākumu – reģistrēt ēkas, savukārt pašvaldībām ēku ierakstīšana Kadastra reģistrā prasīja ar iekasējamā nodokļa apmēru nesamērojamus finansiālos resursus, informē Valsts zemes dienests. Reģistrējot ēkas uz deklarācijas pamata, tām tiek aprēķināta maksimāli iespējamā kadastrālā vērtība, jo deklarācijā netiek fiksēti parametri, kas kadastrālo vērtību pazemina.

Ministru kabineta noteikumi Nr.263 Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi, kas ļauj uz pašvaldības būvvaldes sastādītas deklarācijas pamata ierakstīt īpašumus Kadastra reģistrā, stājās spēkā šā gada maijā, taču tikai jūlijā tika reģistrētas pirmās 14 ēkas. Tādējādi līdz 14.decembrim jeb laikā, kad Valsts zemes dienests nepiemēroja maksu par šo ēku reģistrāciju, pašvaldības reģistrējušas 6421 ēku, vislielākā aktivitāte bijusi decembrī, kad iesniegtas deklarācijas par 4651 ēku, un novembrī, kad iesniegtas 1323 deklarācijas. Ņemot vērā pašvaldību lielo aktivitāti, Valsts zemes dienests ir radis iespēju arī nākamgad zināmu skaitu ēku ierakstīt Kadastra reģistrā uz pašvaldību deklarāciju pamata, nepiemērojot samaksu par šo pakalpojumu.

Pēc Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pakāpeniskas ieviešanas būvvaldēs šīs vasaras nogalē, Valsts zemes dienests (VZD) uzsācis kadastra apzīmējumu piešķiršanu būvēm būvniecības saskaņošanas stadijā. Izmantojot būvju pirmsreģistrācijas servisu, kadastra apzīmējums jau piešķirts 15 būvēm Ādažu novadā un 1 būvei Rēzeknes novada Griškānos, informē VZD.

Ādažu novada būvvalde ir pirmā, kas aktīvi izmanto automātisko būvju pirmsreģistrāciju jau kopš 17. augusta. Ceturtdien, 17. septembrī, pirmo būves pirmsreģistrāciju ierosināja Rēzeknes novada būvvalde.

Šobrīd pavisam septiņas būvvaldes var veikt būvju pirmsreģistrāciju. Tās ir Ādažu, Baldones, Viļakas, Tukuma, Rēzeknes, Bauskas un Līvānu novadu būvvaldes, kā arī Būvniecības valsts kontroles birojs. Līguma projekti par BIS lietošanu, t.sk. būvju pirmsreģistrācijas servisa izmantošanu, izsūtīti 40 būvvaldēm. Līdz šim līgumi noslēgti ar nedaudz vairāk nekā 30 būvvaldēm.

Saņemot būvniecības ieceres iesniegumu un pievienotos dokumentus, būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceres apstiprināšanu un būvatļaujas izdošanu vai atteikumu izdot būvatļauju. Ja būvniecības iecere tiek apstiprināta, būvvalde ierosina būves pirmsreģistrāciju Kadastrā, lai būve visā tās turpmākajā pastāvēšanas laikā būtu identificējama ar tai piešķirto kadastra apzīmējumu.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts zemes dienests izveidojis informatīvo tālruni, lai interesenti varētu iegūt informācija par viņu īpašumā esošām būvēm un par dabā neesošu palīgēku dzēšanas procesu no Kadastra reģistra.

Kopš 2012. gada pašvaldībām ir tiesības izvēlēties ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt arī palīgēkas, kas reģistrētas Valsts zemes dienesta uzturētajā Kadastra reģistrā. Tomēr lielākā daļa pašvaldību ir nolēmušas to atlikt, tādējādi dodot iespēju nodokļu maksātājiem apzināt un sakārtot savus īpašumus, lai nodokli nevajadzētu maksāt par ēkām, kas savulaik reģistrētas, taču dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv. Līdz ar to būvju īpašniekiem ir laiks informēt Valsts zemes dienestu par izmaiņām īpašuma sastāvā un aktualizēt datus atbilstoši faktiskajai situācijai dabā, lai turpmākajos gados netiktu aprēķināts nodoklis par dabā neesošajām būvēm, informē Valsts zemes dienests.

Valsts zemes dienests (VZD) ir sagatavojis un publicējis pārskatus par kadastrālo vērtību izmaiņām katrā Latvijas pašvaldībā. 2014. gadā vislielākās kadastrālo vērtību izmaiņas sagaidāmas lauksaimniecības zemēm visās lauku pašvaldību teritorijās.

Lai ikvienam nekustamā īpašuma (NĪ) īpašniekam Latvijā būtu ieskats kadastrālo vērtību izmaiņās savā novadā, VZD pārskatos sniedzis ieskatu par norisēm NĪ tirgus norisēs un kontekstā ar tām skaidrojis bāzes vērtību izmaiņu iemeslus visām NĪ grupām.

Pārskati par kadastrālo vērtību izmaiņām Latvijas pašvaldībās 2014. gadā ir nosūtīti pašvaldībām, un tie būs lasāmi pašvaldību mājaslapās un/vai informatīvajās avīzēs. Tāpat pārskati par kadastrālo vērtību izmaiņām ir pieejami VZD specializētās mājas lapas kadastralavertiba.lv sadaļā Izmaiņas kadastrālajās vērtībās 2014. gadā.

VZD rīcībā ir plaša NĪ tirgus datu bāze, kurā ir uzkrāta informācija par vairāk nekā 550 tūkstošiem darījumu. Nosakot bāzes vērtības 2014. gadam, tika izmantoti 2011. un 2012. gadā valstī notikušie (vairāk nekā 87 tūkstoši) darījumi.

Saeima ceturtdien, 11.maijā, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz vēl līdz 2020.gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Likuma grozījumi paredz: 2014.gadā apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, tiks piemērota arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Tādējādi saistībā ar plānotajām nodokļu politikas izmaiņām plānots novērst nekustamā īpašuma pieaugumu tuvākajos gados.

Normu, kas paredz kadastrālo vērtību bāzi izstrādāt atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū pirms pusotra gada, piemēros tikai, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2020.–2023.gadam.

Vienlaikus plānots paredzēt vairākas atkāpes no šīs kārtības, atsevišķas kadastrālo vērtību zonām un ēku tipiem nākamajos gados tomēr paredzot kadastrālās vērtības pieaugumu. Vērtības kāpums paredzēts ēkām, kas pirmreizēji ekspluatācijā nodotas pēc 2000.gada 1.janvāra. Kadastrālās vērtības pieaugums jaunajām ēkām plānots, jo patlaban kadastra vērtība tām nereti ir būtiski zemāka nekā tirgus vērtība – vidēji sasniedzot tikai 39 procentus no tirgus vērtības. Savukārt padomju laikā būvētām ēkām kadastra vērtība vidēji ir daudz tuvāka tirgus vērtībai.

Dzīvesvietu elektroniski varēs deklarēt tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā dzīvojamā ēkā. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 16.martā, konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.

Saskaņā ar grozījumiem elektroniski vairs nevarēs deklarēt dzīvesvietu ēkās, kas reģistrētas kā nedzīvojamas, vai nereģistrētās ēkās, piemēram, saimniecības ēkā, mākslinieku darbnīcā. Šādos gadījumos personai, lai deklarētu dzīvesvietu, būs personīgi jāvēršas pašvaldībā un jāpierāda, ka dzīvo attiecīgajā īpašumā.

Likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas anotācijā norādījuši, ka dzīvesvietas deklarēšana klātienē pašvaldībā būs papildu administratīvais slogs tiem iedzīvotājiem, kuri noteiktajā kārtībā nav reģistrējuši savus īpašumus, kā arī pašvaldību darbiniekiem, kuriem būs jāizvērtē attiecīgie pierādījumi vai cita informācija.

Valsts zemes dienestā (VZD) nodrošināta automatizēta zemesgrāmatas sniegto datu apstrāde un pievienošana Kadastra informācijas sistēmai, Db pavēstīja VZD Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Miķelsone.

VZD ir uzsācis lietot jaunu programmatūru, lai varētu no Valsts vienotās datorizētās mesgrāmatas saņemtos elektroniskos paziņojumus automatizēti apstrādātu un paziņojumu datus pievienotu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai.

2007. gada jūlijā VZD sāka izstrādāt programmatūru, lai no zemesgrāmatas saņemtos elektroniskos paziņojumus automatizēti apstrādātu un paziņojumu datus pievienotu Kadastra informācijas sistēmai. 2009. gada 20. janvārī VZD jauno programmatūru ieviesa ekspluatācijā. Kopš tā brīža kopā saņemti 9408 zemesgrāmatas elektroniskie paziņojumi, no tiem Kadastra informācijas sistēmai automātiski pievienoti 1865 jeb 20 % elektronisko paziņojumu datu.

Palīgēkas, kas dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv, bet ir reģistrētas Kadastra reģistrā un par kurām tāpēc var tikt aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), līdz šā gada 1. oktobrim ir iespējams dzēst no reģistra bez maksas, paredz Valsts Zemes dienesta (VZD) pieņemtais lēmums.

Kopumā valstī varētu būt vairāki tūkstoši palīgēku, kas savulaik reģistrētas Kadastra reģistrā, taču patlaban reāli dabā vairs neeksistē, jo ir nojauktas vai sabrukušas.

Šīm palīgēkām – šķūnīšiem, garāžām, siltumnīcām, piebūvēm – sistēmā automātiski ik gadu tiek aprēķināta kadastrālā vērtība pēc noteiktajiem kritērijiem – atrašanās vietas, celtniecības gada, materiāliem un citiem parametriem atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai.

Sākot no šā gada pašvaldībām ir tiesības izvēlēties ar NĪN aplikt arī palīgēkas. Lielākā pašvaldības pārstāvju daļa ir izteikusies, ka tās neaprēķinās nodokli palīgēkām pārāk lielo administratīvo izmaksu dēļ.

Valdība šogad ir pieņēmusi vairākus lēmumus, kas tādā vai citādā veidā ir saistīti ar nekustamā īpašuma tirgu – piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) darījumiem ar nekustamo īpašumu, atbalstot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu un samazinot īpašuma un ķīlas tiesību reģistrācijas valsts nodevu zemesgrāmatā. Ministru kabineta rīcība ar mērķi uzlabot situāciju nozarē, protams, ir pozitīvi vērtējama, taču maz ticams, vai šiem konkrētajiem lēmumiem būs kāda jūtama ietekme uz tirgu.

Lai mazinātu spekulācijas ar nekustamo īpašumu, valdība pretinflācijas plāna ietvaros izdarīja grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot ar IIN aplikt fiziskas personas darījumus ar nekustamo īpašumu 25% apmērā no pirkuma un pārdošanas starpības. Darījumi ar IIN netiek aplikti tikai tādā gadījumā, ja nekustamais īpašums ir iegādāts līdz 2007. gada 12. jūnijam, kad grozījumi stājās spēkā, kā arī, ja īpašums pieder vismaz 5 gadus un tā ir bijusi īpašuma pārdēvēja deklarētā dzīves vismaz 12 mēnešus.

Diemžēl šī norma pārsvarā kaitē nevis, t.s. spekulantiem, bet gan iedzīvotājiem, kuri dažādu apstākļu dēļ – darba atrašanās vietas maiņa, ģimenes pieaugums u.c. – ir spiesti meklēt sev jaunu mājokli jau pēc diviem vai trim tajā nodzīvotajiem gadiem. Ja ir doma cīnīties ar individuāliem nekustamo īpašumu uzpircējiem, tad šī norma būtu piemērojama sākot ar otro vai trešo nekustamā īpašuma iegādi un pārdošanu. Turklāt pašlaik spekulāciju skaits ir krietni sarucis, taču tas drīzāk ir skaidrojams ar kopējo īpašumu cenu lejupslīdi un pirktspējas mazināšanos, nevis grozījumiem IIN.

Kā norāda viens no lielākajiem pasaulē finanšu konsultāciju tīkla uzņēmumiem SIA “Grant Thornton Baltic”, nemainot nekustamo īpašumu nodokļu likmes, jaunās kadastra bāzes vērtības 2025.gadā būtiski ietekmēs lielu daļu šī nodokļa maksātāju.

Uzņēmums norāda, ka starp Baltijas valstīm nekustamo īpašumu nodokļa politika Latvijā ir visnedraudzīgākā mājsaimniecībām. Latvijā nekustamo īpašumu nodoklis veido 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Igaunijā tas ir zemākais Baltijas valstīs – 0,2% un Lietuvā 0,3%. Turklāt Igaunija pieturas pie stratēģijas to turpināt samazināt – piemēram, no nākamā gada nekustamo īpašumu nodokļu likmes zemei, kas šobrīd ir 0,1%-2,5% robežās, augstākā robežvērtība nevarēs vairs pārsniegt 1%.

“Igaunija pēdējos desmit gadus mērķtiecīgi virzās uz budžeta ieņēmumu atkarības mazināšanas no nekustamo īpašuma nodokļa, respektīvi, apzinoties, ka šis nodoklis gulstas uz mājsaimniecībām. Šo gadu laikā īpatsvars budžetā no šī nodokļa ieņēmumiem mazinās. Lai arī Igaunija šobrīd pārskata kopējo nodokļu politiku un plāno palielināt nodokļu likmes, nekustamo īpašumu nodoklis tiek samazināts. Jāmin, ka Igaunijā līdzīgi kā pie mums ilgus gadus netika veikta zemes vērtēšana un kadastra vērtību pārskatīšana, tāpēc tā tika īstenota pēdējos gados, lai aktualizētu zemes vērtību pēc tirgus vērtības principiem. Tomēr likuma izstrādē ir iestrādāti principi, kas pasargās zemes īpašniekus no pārmērīga pieauguma – zemes īpašniekam nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt 10% gadā,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.

2025.gadā var stāties spēkā straujš nekustamo īpašumu kadastra bāzes vērtību pieaugums, kas būtiski celtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumus, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atzīmējot, ka maksājumu ierobežošanai valdībai līdz nākamā gada janvārim bija plānots izstrādāt likumprojektu, taču attiecīgas virzības pašlaik neesot.

Saeima šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kur galvenās izmaiņas paredz pielīdzināt īpašumu kadastra vērtības 80% no nekustamā īpašuma tirgus cenas. Deputāti priekšlikumus likumprojektam var iesniegt līdz oktobrim.

2025.gadā jāstājas spēkā jaunajām kadastra bāzes vērtībām. Ja izmaiņas stāsies spēkā pašlaik iezīmētajā formā, paredzams straujš NĪN maksājumu lēciens. Valdība nav izstrādājusi plānu, kā to līdzsvarot, un arī neizskatās, ka tas kādu nopietni uztrauktu, vērtē raidījums.

Pirmos grozījumus kadastra likumā Saeima apstiprināja jau 2021.gadā, kad tika noteikts, ka 2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunas bāzes vērtības, kuras kopš 2016.gada ir iesaldētas. Kadastra vērtība ir cieši saistīta ar nekustamā īpašuma nodokli. Tā ir nodokļa bāze, kurai piemēro koeficientu pēc īpašuma veida un lietojuma, tādējādi vērtību strauja pielīdzināšana tirgus cenām iezīmētu lielu NĪN maksājumu lēcienu.

Otrdien, 12.septembrī, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas atbilstoši Saeimā apstiprinātajiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (Kadastra likums) grozījumiem precizē kadastrālās vērtēšanas noteikumus un paredz spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi saglabāt arī 2018. un 2019. gadā, informē Tieslietu ministrija.

Grozījumi paredz, ka turpmākos divus gadus kadastrālo vērtību aprēķinā piemēros 2016.gada bāzes vērtības, kas noteiktas balstoties uz 2012. un 2013.gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju.

Grozījumi Vērtēšanas noteikumos paredz izmaiņas, kas skars dzīvojamās apbūves zemes īpašniekus.2018. un 2019. gadā, aprēķinot kadastrālo vērtību zemes vienībai, kurai kaut viens no lietošanas mērķiem ir no dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupas (Individuālo dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju apbūves zeme), un tai ir reģistrēts kultūras pieminekļa apgrūtinājums, piemēros vērtību samazinošo koeficientu 0,7. Tādejādi zemes kadastrālā vērtība šādām zemes vienībām tiks samazināta par 30%. Samazinošais koeficients attiecas ne tikai uz dzīvojamās apbūves zemes vienībām, bet arī citas izmantošanas zemēm, ja viens no lietošanas mērķiem būs saistīts ar dzīvojamo apbūvi.

Tā kā nav ieviesti nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu kontroles un uzraudzības mehānismi, netiek nodrošināta datu atbilstība faktiskajam nekustamā īpašuma stāvoklim.

Tā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

VK konstatēja, ka Kadastra informācijas sistēmā uzrādītie dati par nekustamā īpašuma īpašnieku, kā arī par domājamām daļām nesakrīt ar Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā uzrādītajiem datiem. Savukārt atsevišķos gadījumos sistēmā uzrādītā kadastrālā vērtība aptuveni līdzvērtīgiem dzīvokļa īpašumiem ir atšķirīga. Piemēram, dzīvokļa īpašumiem Maskavas ielā 417, Rīgā, ar platību no 50,2 m² līdz 50,4 m² dzīvokļa īpašuma kadastrālā vērtība ir robežās no Ls 1754 līdz Ls 17 437, kas atšķiras līdz pat 10 reizēm.

Nesakārtotās informācijas sistēmas dēļ, autorizētajiem portāla www.kadastrs.lv lietotājiem nav pieejama kvalitatīva un normatīvajiem aktiem atbilstoša informācija par 26% no izlases kārtībā pārbaudītajiem nekustamiem īpašumiem.

2014.gada 17.martā Eiropas Savienības padome pieņēma regulu Nr.269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (Regula). Personu saraksts, pret kurām sankcijas tiek vērstas, ir papildināts vairākas reizes - pēdējo reizi 2014.gada 8.septembrī.

Ar Regulu ir noteikti finanšu ierobežojumi konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas izpaužas kā šo personu finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kā arī aizliegums šīm personām darīt pieejamus finanšu līdzekļus un saimnieciskos resursus.

Minētie ierobežojumi ir saistoši visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā un visām ES jurisdikcijā esošām personām. Par finanšu sankciju ievērošanu Latvijā ir atbildīga Finanšu un kapitāltirgus komisija (FKTK), kas uzrauga, lai kredītiestādes pildītu ar Regulu uzliktos pienākumus.

Šo sankciju sakarā komersantiem var rasties virkne jautājumu, tajā skaitā:

Saeima ceturtdien, 18.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz vēl līdz 2020.gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar likuma izmaiņām 2014.gadā apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, tiks piemērota arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Tādējādi saistībā ar plānotajām nodokļu politikas izmaiņām plānots novērst nekustamā īpašuma pieaugumu tuvākajos gados.

Grozījumi arī nosaka, ka zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve (individuālā un daudzdzīvokļu) un kurai reģistrēts apgrūtinājums - kultūras piemineklis -, aprēķinot kadastrālās vērtības 2018. un 2019.gadam piemēro koeficientu 0,7. Normu, kas paredz kadastrālo vērtību bāzi izstrādāt atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū pirms pusotra gada, piemēros tikai, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2020.–2023.gadam.

Lielākais skaits no Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistrā iekļautajām spēkā esošajām saistībām ir patēriņa kredītiem un norēķinu karšu kredītiem

Banku pārstāvji akcentē, ka cerība uz aizdevumu ir arī personām, kas pirms daudziem gadiem reģistrētas kā parādnieki, taču savas saistības seguši un pēc tam par esošajām saistībām norēķinājušies regulāri. Kopumā no reģistrā iekļauto personu skaita ar spēkā esošām saistībām aktuāli saistību pārkāpumi reģistrēti 20,6% no kopējā personu skaita.

Labāk, ja zina

LB Kredītu reģistra dati liecina, ka 2018. gada 4. ceturkšņa beigās tajā iekļauto personu kopskaits nebija būtiski mainījies. Reģistrā pērnā gada 31. decembrī bija ziņas par 713,1 tūkstoti personu ar spēkā esošām saistībām, tostarp 672,8 tūkstošiem fiziskajām personām rezidentiem, 30,8 tūkstošiem juridiskajām personām rezidentiem, 7,3 tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem un 2,2 tūkst. juridiskajām personām nerezidentiem.

Lielas neskaidrības pēdējā laikā ir radušās saistībā ar nekustamā īpašum kadastrālās vērtības noteikšanu, atbilstoši kurai arī tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. Uzreiz jāteic, ka kadastrālā vērtība tiek noteikta masveidā, proti, ikvienam īpašumam aprēķins uz katra gada 1. janvāri tiek veikts automatizēti – visiem nekustamajiem īpašumiem vienlaicīgi.

Vērtību veidojošos faktorus var iedalīt divās daļās. Pirmā daļa – dati, kas ir reģistrēti kadastra informācijas sistēmā. Otra – mainīgā daļa, kas tiek apstiprināta katru gadu ar Ministru kabineta noteikumiem. Tā ir nekustamā īpašuma bāzes vērtība jeb standartvērtība zemes hektāram vai būves kvadrātmetram. Tiek ņemts vērā vērtību zonējums – visa Latvija ir sadalīta tūkstošiem zonās, un katrā no zonām, atbilstoši tam, kur atrodas nekustamais īpašums, un kāds ir tā izmantošanas veids, tiek noteikta bāzes vērtība. Tieši šī zona, tās vērtība ir mainīgais lielums, kas tiek apstiprināts ar valdības noteikumiem katru gadu līdz 15. jūnijam, attiecinot to uz nākošo gadu. Īpašuma kadastrālā vērtība nevar būt aprēķināta nepareizi, jo sistēma to aprēķina pareizi, atbilstoši tam, kādi dati ir ievadīti kadastra informācijas sistēmā. Tieši kadastrā ir reģistrēti nekustamo īpašumu raksturojošie lielumi.

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Informāciju, kas pieejama citos valsts reģistros, vienotā valsts datorizētā zemesgrāmata turpmāk saņems tiešsaistē, tādējādi aiztaupot iedzīvotājiem dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatu nodaļā.

Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas veiktās izmaiņas likumos, lai mazinātu administratīvo slogu, ierakstot nekustamos īpašumus zemesgrāmatā. Saeima ceturtdien, 30.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas paredz, ka noteiktos gadījumos datu aktualizācija zemesgrāmatā notiks bez nekustamā īpašuma īpašnieka tiešas iesaistes jeb vēršanās zemesgrāmatu nodaļā. Paredzēts, ka pēc tam, kad dati tiks aktualizēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Iedzīvotāju reģistrā, tie tiešsaistē tiks nodoti zemesgrāmatu nodaļām un veikti attiecīgi grozījumi zemesgrāmatas nodalījumā. Tādējādi klientam vairs nevajadzēs iesniegt zemesgrāmatā dokumentus, kas satur datus, kas jau ir iekļauti šajos reģistros. Šāda pieeja ne tikai mazinās birokrātiju, bet arīdzan novērsīs datu nesakritību dažādos reģistros.

Kredītu reģistra, kurā finanšu tirgus dalībnieki sniedz informāciju par klientu saistībām, darbības regulēšanai izstrādāts atsevišķs likums.

Ministru kabinetā apstiprināto likumprojektu iztrādājusi Finanšu ministrija (FM), kas skaidro, ka likumprojekts novērsīs pretrunas, kuras uz Kredītu reģistru attiecināmos normatīvajos aktos pastāv pašreiz, jo šobrīd Kredītu reģistra darbību reglamentē Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī vairāki likumi, kas nosaka vispārējās normas attiecībā uz Kredītu reģistra jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums.

Kredītu reģistra darbība pēc likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā tiktu turpināts uzkrāt līdzšinējās ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem darījumiem izrietošām esošām un iespējamām aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām, sākot ar līguma spēkā stāšanās brīdi, un šādu saistību izpildi.

Tieslietu ministrija (TM) iesniegusi priekšlikumus Saeimā skatītajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, lai paredzētu nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

TM priekšlikums paredz, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra līdz brīdim, kad sāk piemērot šā likuma attiecīgā normā minēto kadastrālo vērtību bāzi, Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinātu un reģistrētu divas spēkā esošas kadastrālās vērtības.

Tā kā aktualizētā kadastrālā vērtība uz noteiktu laiku tiktu atsaistīta no nekustamā īpašuma nodokļa, lai skaidri noteiktu, kura kadastrālā vērtība tiek piemērota nodokļu un citu publisko maksājumu vajadzībām un kura tiek izmantota citām vajadzībām, tiktu paredzēts, ka Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinātu un reģistrētu divas spēkā esošas kadastrālās vērtības - fiskālo kadastrālo vērtību un universālo kadastrālo vērtību, skaidro TM.

Piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanas process aktīvi ir uzsācies jau vairākās Latvijas pilsētās, to apliecina arī Valsts zemes dienestā šobrīd pašvaldību iesniegtie 19 pieteikumi par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas iesniegti atsavināmās zemes reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināmās zemes atsavināšanas cenas aprēķinam.

Līdz 23. augustam Valsts zemes dienestā ir saņemti pieteikumi no Daugavpils valstpilsētas, Cēsīm, Saulkrastiem, Jelgavas, Valmieras, Liepājas valstspilsētas un Bauskas. Visvairāk pieteikumu par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņemts no Jelgavas - astoņi.

Pēc tam seko Daugavpils un Saulkrasti ar trīs pieteikumiem, tad Valmiera ar diviem pieteikumiem. Pa vienam pieteikumam ir saņemts no Cēsīm, Bauskas un Liepājas. Četriem pieteikumiem Valsts zemes dienests jau ir noteicis un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējis atsavināmo zemi, aprēķinājis tās atsavināšanas cenu un nosūtījis to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un zemes īpašniekiem.