Foto: Husqvarna.com

Akumulatora zāģi ir kļuvuši par neatņemamu palīgu dārzkopībā un mežsaimniecībā. Tie nodrošina lielisku mobilitāti un efektivitāti, pateicoties to vieglumam, mazajam trokšņu līmenim un videi draudzīgajai darbībai. Šajā rakstā mēs sniedzam svarīgus padomus par to, kā izvēlēties labāko akumulatora zāģi, ņemot vērā tādus faktorus kā zāģa garums, akumulatora veids un jauda. Mūsu mērķis ir palīdzēt jums atrast ideālu risinājumu jūsu vajadzībām.

Akumulatora zāģa priekšrocības

Akumulatora zāģu ieviešana tirgū ir radījusi revolūciju dārzkopības un mežsaimniecības darbu veikšanā. To īpašības - viegls svars, zems trokšņa līmenis un nulles izplūdes gāzu emisijas - padara šos instrumentus par izcilu izvēli dažādiem darbiem. Galvenās akumulatora zāģu priekšrocības:

Taivānas ražotāja ASUS klēpjdatoru sērija ExpertBook īsā laikā guvusi korporatīvo klientu atzinību, sevišķi novērtēts ražotāju vidū ir militārās izturības standarts.

Ar militārās izturības standartu MIL-STD-810H, kas apliecina ierīces izturību pret triecieniem, karstumu, aukstumu un putekļiem, aprīkotas visas ExpertBook sērijas ierīces. Kā norāda ražotājs, šis ir viens no galvenajiem aspektiem, kas atšķir šīs sērijas datorus no mājas lietošanai paredzētajiem. Tāpat ar papildu aizsardzību aprīkotas arī visas ieejas, izejas un eņģes, lai tās varētu izturēt biznesa darba vides slodzi ar lietošanas laiku 8-10 stundas dienā. Šo aspektu īpaši novērtējis arī SIA KVS, kas pirms pāris mēnešiem iegādājās savu pirmo ExpertBook sērijas datoru.

Izturīgs pret triecieniem

Foto: esmīlukafiju.lv

Tase gardas kafijas spēj iepriecināt jebkuru kafijas mīļotāju. Aromātiskā kafijas smarža asociējas ar siltu, mājīgu un sirsnīgu atmosfēru, tieši tāpēc, ienākot ofisa telpās kur jūtama kafijas smarža, jūtamies nedaudz kā mājās. Baristas cienīga kafija jau sen vairs nav tikai restorānos un kafejnīcās pieejama ekstra. Mūsdienās ikviens, kas patiesi ciena kvalitatīvu kafiju, sevi var palutināt ar īstas kafijas garšu gan mājās, gan darba vietā.

Jāatzīst, ka tuvojoties tumšajiem ziemas mēnešiem, darba stundas ofisā var šķist garākas. Tieši tāpēc kafijas aparāts ir lielisks veids, kā iepriecināt sava biroja darbiniekus. Garda, aromātiska kafija un patīkamais atpūtas rituāls, kas ar to saistās, darbinieku ikdienā ienesīs papildu pozitīvisma devu un darba diena kļūs par mirklīti īsāka.

Apple iPhone 15 ir pieejams jau kādu laiku. Un šobrīd iPhone 15. sērijas tālruņi ir jaunākie un labākie pieejamie Apple tālruņi tirgū. Tie piedāvā vairākas jaunas funkcijas un uzlabojumus salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi, tostarp pārveidotu dizainu, ātrāku procesoru un labāku kameru sistēmu.

Bet vai tiešām katru gadu ir nepieciešams atjaunināt savu iPhone uz jaunāku modeli, vai arī iPhone 14 joprojām ir pietiekami labs? Noskaidrosim, ko piedāvā Apple iPhone 15, un salīdzināsim šo jauno tehnoloģisko brīnumu ar savu priekšteci – iPhone 14.

Iepazīsties ar Apple jaunākajiem modeļiem

Tāpat kā katru gadu, Apple neaprobežojas tikai ar vienu jaunu tālruņa izlaidumu; tā vietā iPhone 15 sērija piedāvā vairākus jaunus tālruņu modeļus. Šī pieeja nodrošina, ka cilvēkiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko ierīci, kas lieliski atbilst viņu vajadzībām un vēlmēm.

Foto: Unsplash.com/xxkvc

Orientēties BMW “cross country” X sērijas modeļos var būt mulsinoši – X1, X2, X3, X4, X5, X6, kā arī X7 ir radniecīgi modeļi, tomēr tie ir dažādi krosoveri, kas atšķiras ne tikai pēc jaudas un ietilpības, bet arī pēc galvenā “uzdevuma”. Nepāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Vehicle” (SAV), kas būtībā ir BMW īpašais nosaukums sporta apvidus automašīnām. Savukārt pāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Coupe” (SAC) – tie ir sportiskāki, kā arī dārgāki par iepriekšējiem X nepāra modeļiem.

Lai palīdzētu Tev atrast piemērotāko BMW X sērijas modeli, šajā rakstā esam apkopojuši galvenās atšķirības starp BMW X1–X6 sērijas modeļiem. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kā atšķiras dažādo BMW X sērijas modeļu ietilpība, degvielas patēriņš, pieejamība un citi svarīgi aspekti!

Foto: Metropoleoptika.lv / Metropole

Sasniedzot 40 gadu slieksni, redzes problēmas vairs nav retums, turklāt redzi bieži vien vajag koriģēt gan tālumā, gan tuvumā. Šādā gadījumā ierasts risinājums ir vairākas brilles, vienas no tām izmantojot lasīšanai, citas – lai labi redzētu tālumā, un dažkārt vajadzīgs arī trešais briļļu modelis darbam pie datora. Nemitīga briļļu nomaiņa var būt visai nogurdinoša, tāpēc ir vērts iepazīt alternatīvu – progresīvās jeb multifokālās brilles, par kurām pastāstīsim raksta turpinājumā!

Kas ir progresīvās brilles?

Atšķirībā no brillēm, kurām lēcas viscaur ir ar vienādām dioptrijām jeb lēcu stiprumu, progresīvajām brillēm optiskais stiprums pakāpeniski mainās, tādējādi sniedzot iespēju izmantot vienas brilles, lai nodrošinātu optimālu redzamību ikvienā attālumā. Proti, briļļu augšējā daļa ļauj skaidri saskatīt tālumā esošus objektus, bet, acis nedaudz nolaižot, ass attēls būs vidējā zonā. Savukārt lēcas apakšējā daļa ļaus strādāt tuvumā un lasīt.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Latvijā pāreja uz alternatīviem transporta līdzekļiem notiek pārāk lēni, savukārt fosilie degvielas veidi nākotnē viennozīmīgi kļūs vēl dārgāki, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš papildināja, ka Latvijas tirgū ir nepilni 6000 elektroauto pret aptuveni 700 000 kopējā valsts autoparka.

"Tātad mēs runājam par mašīnu skaitu, kas veido nedaudz zem 1% no kopējā apjoma. Te saskaras vairāki iemesli, kāpēc tas tā ir. Viens no galvenajiem ir iedzīvotāju maksātspēja," sacīja Vība.

Tāpat viņš norādīja, ka, visticamāk, līdz ar likumdošanas izmaiņām, kas paaugstinās fosilās degvielas cenu, radīsies papildu spiediens domāt par alternatīviem degvielas veidiem gan biznesā, gan privātajā segmentā.

Viņš papildināja, ka reāls risinājums alternatīvo degvielu veidos pašlaik vieglo automašīnu segmentā ir elektrība, savukārt smago automašīnu segmentā - saspiestā dabasgāze, piebilstot, ka ūdeņraža tehnoloģijas vēl ir tālākā nākotnē.

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.

To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?

Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Lauksaimnieki no šodienas var pieteikties platību maksājumiem, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Pieteikumus platību maksājumiem LAD pieņems līdz 22.maijam vai arī ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17.jūnijam.

Pieteikumus var iesniegt, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, taču iesniegumus no mazajām saimniecībām LAD pieņems pa tālruni.

Dienesta pārstāvji norāda, ka 2024.gadā prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi paši kā pērn.

Taču kā galvenās izmaiņas 2024.gada sezonā LAD min, ka standartizlaides vienības šogad ir samazinātas līdz 300 eiro par hektāru auzām, griķiem un citām kultūrām, kamēr iepriekšējā gadā tie bija 400 eiro par hektāru. Tāpat 4% no neražojošās platības varēs nodrošināt arī ar starpkultūrām un slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, lucernu, āboliņu, zirņiem, lauku pupām un citiem, par šo platību nesaņemot otrās ekoshēmas maksājumu.

Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad.

No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot vienam otru, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.

Krāpnieku “apgrozījums” sasniedz miljonu eiro mēnesī

Jauna tendence Baltijā ir stock office – telpas, kas apvieno trīs dažādas funkcijas – biroju, noliktavu un showroom jeb preču ekspozīcijas zāli. Sekojot ekonomikas attīstības dinamikai, Rīgas modernākajā biznesa rajonā Skanstē, Duntes ielā tādas piedāvā “Urban Stock”.

“Urban Stock” ir daudzfunkcionālas telpas uzņēmējiem, kurās apvienoti biroja, klientu apkalpošanas centru, ekspozīcijas zāļu un noliktavu telpu risinājumi. Apvienojot visas biznesa vienības zem viena jumta, var būtiski uzlabot uzņēmumu ikdienas darbību.

Mainoties tirdzniecības un iepirkšanās paradumiem, daudzi uzņēmumi vairs neredz standarta veikala telpas tirdzniecības centrā kā optimālu risinājumu savai darbībai. Tāpēc jauniem uzņēmumiem ir nepieciešamas telpas veikalam vai izstādes/ekspozīcijas zālei, noliktavai un birojam vienuviet.

Prestiža lokācija

Lielākā daļa stock office telpu parasti atrodas ārpus pilsētas centra, bet “Urban Stock” būtiska priekšrocība ir atrašanās vieta – teju pats Rīgas centrs, netālu no Vecrīgas, bet vienlaikus bez pilsētas centram raksturīgajām problēmām tuvu piebraukt un novietot auto. Vecrīga, galvenie satiksmes mezgli un valsts galvenie autoceļi sasniedzami 15-30 minūšu laikā. “Urban Stock” telpām var ērti piekļūt kā lielās piegādes automašīnas, tā privātais transports.

Skaņu slāpējoši sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas – jauniešu biznesa idejas piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

Cīņā ar teju tūkstoš jauniešu idejām augstāko novērtējumu Swedbank ideju konkursā “Biznesa skices” saņem skaņu slāpējoši paneļi “Hushroom”, kas ražoti no sēņu micēlija, un divas aplikācijas – “Studefy”, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko augstskolu, un “Re:Shape” – precīzai fizioterapijas vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos. Lai iegūtu kāroto uzvaru, konkursa finālā jaunieši piesaistījuši vairāk nekā 10 tūkstošus potenciālo klientu balsu.

“Pagājušajā gadā mana biznesa ideja iekļuva tikai pusfinālā. Tādēļ šogad laicīgi domājām citu biznesa ideju un jau novembrī sākām darboties ar sēņu micēlija akustiskajiem paneļiem. Kaut gan pirmajā mēģinājumā izgatavotie paneļi sapelēja, nenobijāmies un mērķtiecīgi centāmies vēlreiz. Šobrīd strādājam pie ceturtā prototipa veidošanas. Man vislabāk patika video veidošana, taču noteikti nākotnē noderēs arī biznesa plāna rakstīšana, kas palīdzēja ieceri salikt pa plauktiņiem. Arī balsu vākšana bija ļoti vērtīga, un mēs esam atraduši atbalstītājus visā Latvijā, aktīvi iesaistījās visa skola, skolotāji, vecāki, draugi un paziņas, kuri palīdzēja vākt balsis. Mūsu mērķis bija parādīt, ka Jelgavas 4. vidusskolā var tapt vērtīgas biznesa idejas. Aicinām jauniešus domāt par uzņēmējdarbību jau skolas laikā un priecājamies, ka Swedbank konkursā iegūtā nauda palīdzēs mums attīstīt savu biznesu,” akcentē Estere Jungfermane, viena no “Hushroom” idejas autorēm.

2023. gadā Elektrum Drive pieejamais uzlādes tīkls pieaudzis par 69 % un kļuvis par lielāko elektrouzlādes tīklu valstī, sasniedzot 571 pieslēgvietu visā Baltijā, informē AS Latvenergo.

Decembrī sasniegts jauns uzlādes apjomu rekords Baltijā – Elektrum Drive tīklā mēneša laikā uzlādētas vairāk nekā 183 MWh, un kopumā pērn Elektrum Drive tīklā veiktas vairāk nekā 53400 uzlādes sesijas, sniedzot 727 tonnu CO2 izmešu ietaupījumu. 2024. gadā plānots sasniegt 800 publisko pieslēgvietu skaitu Baltijā un izbūvēt pirmos 300 kW uzlādes lieljaudas laukumus.

Elektrum Drive uzlādes tīkla kartē 2023. gadā pievienotas tāda pilsētas kā Tallina, Viļņa, Klaipēda, Pērnava, Tartu, Narva, Sigulda un Ogre. Uzlādes iespējas paplašinātas arī Rīgā un tās apkārtnē – Līčos, Carnikavā, Ķekavā, Baložos un citviet, kā arī citās Latvijas lielākajās pilsētās.

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

Jau 11 gadus pasaulē labākās garšas nav tālu jāmeklē – tās vienkopus satiekas “Vynoteka” veikalos dažādās Latvijas pilsētās. 2023. gada pirmajā pusgadā veikalu apgrozījums pieaudzis par 44% salīdzinājumā ar šo laika periodu 2022. gadā, kā arī sasniegts lielākais pārdošanas apjoms Latvijas uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

Par zīmola unikālo pieeju stāsta “Vynoteka” vadītājs Latvijā – Roberts Upens. Viņš atklāj, kādas izmaiņas un spilgtākos jaunumus pieredzējuši veikali.

“Vynoteka” radījusi jauna koncepta veikalus – kas tie ir?

Sekojot pircēju paradumiem, rekonstruētie un jaunie veikali piedzīvo krasas izmaiņas klientu labsajūtai. Ik gadu durvis ver vidēji divi jauni veikali, un esošajiem tiek veikta pilna rekonstrukcijai pēc jauniem kvalitātes standartiem.

Vadītājs Roberts Upens stāsta, ka tās ir ievērojamas investīcijas esošo veikalu attīstībā. Būtiski paplašināta produktu izvēle, veikali kļuvuši plašāki, gaišāki un klientam ērtāki.

“Pavisam nesen renovēta “Vynoteka” Bāze Rīgā, Krasta ielā 70a jaunā izskatā ar vēl lielāku piedāvājuma klāstu. Tieši šeit pieejams plašākais vietējā gaļas produktu ražotāja “Nākotne” produktu klāsts, kas mūsu veikalos ir jaunums no šī gada augusta,” skaidro vadītājs.

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva Grupa nācis klajā ar būtiskiem pašapkalpošanās vides Mana Omniva uzlabojumiem.

Tas ir viens no pirmajiem soļiem investīciju plānā, kura ietvaros paredzēts izstrādāt jaunas klientu pašapkalpošanās platformas un citus digitālos risinājumus. Kopējais investīciju apjoms digitālās infrastruktūras attīstībā sasniegs 3 miljonus eiro.

Omniva pašapkalpošanās vide un arī uzņēmuma mājas lapas pakāpeniski tiek atjauninātas un šobrīd pabeigts pirmais uzlabojumu posms.

"Tā kā esošā pašapkalpošanās vides programmatūra neatbilda mūsu nākotnes pakalpojumu vajadzībām un nebūtu ļāvusi nodrošināt vislabāko lietotāju pieredzi, nolēmām atjaunināt pašapkalpošanos un pakāpeniski pievienot jaunajai platformai jaunas funkcijas. Līdz šī gada beigām tiks atjaunināta visa pašapkalpošanās vide," atzīmē Omniva Grupas Inovāciju un tehnoloģiju direktors Marti Kuldma (Martti Kuldma).

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Bitcoin cena ir nedaudz pacēlusies, bet tokenizētā Bitcoin Cloud mining platforma Bitcoin Minetrix ($BTCMTX) ir piesaistījusi vairāk nekā 1,5 miljonus ASV dolāru diezgan īsā laika posmā.

Bitcoin Cloud-mining ir arvien pievilcīgāks produktu piedāvājums, taču krāpšana ir visur. Bitcoin Minetrix atrisina šo problēmu, izmantojot Ethereum blokķēdi.

Bitcoin Minetrix viss tiek kontrolēts, izmantojot viedos līgumus - no stake-to-mine mehānisma līdz Cloud kredītu pelnīšanai un piešķiršanai.

Vienkārši “iesaldējiet” savus žetonus, lai sāktu nopelnīt procentus no ieguves ieņēmumiem, pamatojoties uz mining kredītu apjomu. Nav nepieciešami dārgi sākotnējies kapitālieguldījumi un zaudējumu risks.

Turklāt visas ieguves darbības pārvaldības sarežģītības tiek deleģētas viedajiem līgumiem, taču tā, lai lietotājs būtu atbildīgs.

Vietējā monēta $BTCMTX tagad ir iepriekšpārdošanā.

Biznesa digitalizācija ir vienādojama ar biznesa efektivitāti, un ir vairāki vienkārši ieviešami digitālie rīki, kas patlaban pieejami tirgū. Lai aktualizētu šos rīkus un uzsvērtu to priekšrocības uzņēmējdarbībā, dokumentu un procesu vadības sistēmu uzņēmums “DocLogix” 20. martā Rīgā rīkoja pasākumu “Document Management Made Easy With DocLogix”.

Tajā piedalījās arī uzņēmuma partneri Latvijā – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas iepazīstināja ar jaunizstrādāto eZīmoga risinājumu un SIA “Tilde” plašāk izklāstīja par MI valodas tehnoloģijām. Savukārt Latvijas Nacionālās arhīva pārstāvis Gatis Karlsons dalījās pieredzē par digitālo datu glabāšanu un pieejamību, izmantojot “DocLogix” ilgtermiņa datu saglabāšanas sistēmas.

Pasākumu atklāja “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlauskas, uzsverot, ka digitālā transformācija ir kļuvusi par nozīmīgu faktoru biznesa izaugsmē un ilgtspējā, un tādējādi ikviena uzņēmēja dienaskārtībā jābūt jautājumam – kā padarīt savu biznesu efektīvāku un atvieglot ikdienas darbus? Ar “DocLogix” piedāvātajiem pakalpojumiem un risinājumiem iepazīstināja uzņēmuma pārstāvji Adele Budre, Toms Aleksejevas, Ignas Lamanauskas un Ernests Rusevicius.

Lai izmaksas par sistēmas pakalpojumiem ik mēnesi būtu optimālas, ir būtiski izvēlēties gan individuālajiem elektroenerģijas lietošanas paradumiem atbilstošu slodzi, gan arī atbilstošu sistēmas pakalpojumu tarifu plānu, norādīja AS "Sadales tīkls" pārstāvji.

Uzņēmumā atgādina, ka šā gada 1.jūlijā stājās spēkā izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifos, kas redzamas augustā saņemtajos rēķinos par jūliju.

Elektroenerģijas rēķinu ietekmē arī maksa par elektroenerģiju jeb par patērētajām kilovatstundām, tāpēc klientiem jādomā ne tikai par piemērotāku sadales sistēmas pakalpojumu tarifu, bet arī par pašas elektroenerģijas tirdzniecības tarifu.

Iedzīvotāji būs lielākie zaudētāji no jaunajiem Sadales tīkla tarifiem  

Pēdējās “Sadales tīkla” tarifu izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem,...

Sadales sistēmas pakalpojumu tarifs pēc būtības ir maksa par milzīgās, kritiski nozīmīgās elektroapgādes sistēmas uzturēšanu un attīstību - "Sadales tīkla" pārvaldībā ir elektrolīnijas 92 000 kilometru kopgarumā, ap 28 000 transformatoru apakšstacijas, viens miljons viedo elektroenerģijas skaitītāju.

Uzņēmumā norāda, ka tas ļauj nodrošināt elektrības piegādi gandrīz 800 000 mājsaimniecību un uzņēmumu visā Latvijā. Tāpēc jaunie tarifi veidoti atbilstošāki sistēmas faktiskajām izmaksām, kā arī vienādi gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, jo elektrotīkla izmaksas ietekmē klientu elektrības pieslēgumu tehniskie dati, nevis juridiskais statuss.

Katram klientam maksa par sistēmas pakalpojumiem veidojas atkarībā no pieprasītās jaudas jeb slodzes, ko izsaka elektrības pieslēguma fāzu (F) un ampēru (A) skaits. To ir būtiski izraudzīties atbilstoši katras mājsaimniecības elektroenerģijas lietošanas paradumiem, ko ietekmē mājsaimniecībā izmantotās elektrotehnikas klāsts un jauda.

Ja pieslēgumam maksimālā pieejamā jauda būs par mazu, brīžos, kad vienlaikus tiks darbinātas vairākas jaudīgas ierīces, radīsies pārslodze un automātslēdži jeb "korķi" drošības labad izslēgsies, pārtraucot elektroenerģijas padevi konkrētai telpai vai visam mājoklim. Ja savukārt tiks pieprasīta pārlieku liela jauda, elektrības pieslēgums nebūs efektīvs un tad var nākties ik mēnesi maksāt par pieejamas, bet neizmantotas jaudas uzturēšanu. Vienlaikus šī neizmantotā jauda tad nebūs pieejama kādam citam klientam, kam tā, iespējams, būtu noderīga.

Piemērotākos pieslēguma parametrus iespējams aprēķināt "Sadales tīkla" mājaslapā pieejamajā slodzes aprēķina kalkulatorā, kurā ir apkopotas mājsaimniecībās sastopamākās elektroierīces un to vidējā jauda.

Savukārt esošos pieslēguma parametrus var noskaidrot, autorizējoties "Sadales tīkla" klientu portālā "e-st.lv" sadaļā "Objektu informācija". Ja aprēķini par kopējo pieslēguma slodzi ļauj secināt, ka līdzšinējā pieprasītā jauda bijusi par lielu, to iespējams samazināt. Tad klientu portālā "e-st.lv" jāpiesaka slodzes samazināšana sadaļā "Pieteikt pakalpojumu". Izmaiņas pieslēguma jaudā stāsies spēkā jau ar nākamo dienu no pieteikuma apstrādes brīža.

No 1.jūlija klientiem ir pieejami divi sadales tarifu plāni - "Pamata" un "Speciālais". "Pamata" tarifi ir piemēroti iedzīvotājiem ar regulāru, aktīvu ikdienas elektroenerģijas patēriņu, savukārt "Speciālie" - izņēmuma gadījumiem. Proti, īpašumiem, kuros elektroenerģijas patēriņš ir izteikti mazaktīvs, neregulārs vai sezonāls, piemēram, īpašumiem, kas izlikti pārdošanā un netiek ikdienā apdzīvoti, vasarnīcām ziemas mēnešos, uzņēmumiem ar sezonālu darbību ārpus sezonas.

Izvēloties "Speciālo" tarifu plānu, katram pašam rūpīgi jāseko līdzi savam patēriņam, jo pat nelielas tā svārstības var strauji palielināt ikmēneša izmaksas norāda uzņēmumā. Pie kāda elektroenerģijas ikmēneša patēriņa būtu piemērotāks un izdevīgāks "Speciālais" tarifa plāns, var iepazīties "Sadales tīkla" mājaslapā sadaļā "Tarifu plānu maiņa". Mainīgās vai grūti paredzamās situācijās ieteicams palikt pie "Pamata" tarifu plāna, norāda "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tarifu plānu ir iespējams nomainīt, izvēloties piemērotāko nākamajā mēnesī plānotajam elektroenerģijas patēriņam. To bez maksas īpašnieki var izdarīt savā profilā portālā "e-st.lv". Pārejas laikā, no 2023.gada jūlija līdz septembra beigām, izmaiņas iespējams pieteikt jau ar esošā mēneša 1.datumu.

Elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu maksa ir viena daļa no kopējā ikmēneša elektroenerģijas rēķina. Vēl viena daļa ir maksa par izlietoto elektroenerģiju, kas tiek aprēķināta atbilstoši katra klienta izvēlētajam elektroenerģijas tirgotāja produktam, trešā daļa ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.