Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona pārstāvji .

Nomai tiek piedāvātas sešas treniņu zāles, trenažieru zāle ar nodarbību zāli, bērnu nodarbību, biroju un kafejnīcas telpas. Stadiona pārstāvju ieskatā stadiona telpās ir iespēja izveidot co-working vietu biroju darbam, bērnu pieskatīšanas vai rotaļu istabu.

«Jau tagad esam interesanti koncertu rīkotājiem, jo stadions spēj nodrošināt 10 461 skatītāju sēdvietas tribīnēs, augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmas, laukuma apgaismošanu, LED tablo dažādu vizuālo efektu un video translēšanai, mediju centru, specializēto deju grīdu un tās ieklāšanas pakalpojumu, kas pasargā futbola laukuma zālienu,» norāda Elmārs Martinsons, Daugavas stadiona valdes loceklis.

Rīgas kanāla slēgšana dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvdarbu laikā negatīvi ietekmēs atpūtas un tūrisma kuģīšu īpašnieku finansiālos rādītājus un reputāciju, pauda aptaujātie pakalpojumu sniedzēji.

Rīgas pasažieru kuģa apvienības (RPKA) valdes loceklis un SIA "Jaunā Vecrīga" valdes loceklis Jānis Uvarovs skaidroja, ka paziņojums no Rīgas domes par kuģošanas satiksmes slēgšanu pilsētas kanālā no ietekas pie Centrāltirgus līdz 13.janvāra ielas pārvadam saņemts īsti pirms sezonas sākuma, proti, šogad 2.martā, kad lielākā daļa uzņēmumu jau bija sagatavojušies sākt izbraucienus.

Uvarovs norādīja, ka apvienība vērsās Rīgas domē ar vēstuli, kurā tika minēts, ka organizācijas biedri neatbalsta kanāla slēgšanu, bet ir gatvi sarunām par to, kā šo situāciju varētu atrisināt, ieviešot dažādus ierobežojumus, līdzīgi kā tika darīts, kad tika nojaukta tirdzniecības centra "Titāniks" ēka, un kanāla satiksme tika sadalīta un kontrolēta ar bojām.

Noslēgumam tuvojas Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Darbus veic SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Līguma summa ir EUR 398 321,70, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

SIA Jūras vējš valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņihs atzina, ka ir veikti aptuveni 95% no plānotajiem darbiem un atlicis vien izcelt vairāku desmitu tonnu smagos betona balstus, kas iepriekš izmantoti kuģu un zemūdeņu tauvošanai. Smagākais varētu svērt ap 100 tonnām. Aleksandrs Čerņihs pastāstīja, ka no Karostas kanāla izceltie priekšmeti ir dažāda veida un vecuma. Interesantākie atradumi ir divu kuģu koka korpusu fragmenti, viens no kuriem ir kniedēts, divu automašīnu vraki, kā arī lidmašīnas šasija. No Karostas kanāla lielā daudzumā izceltas riepas, kuģu tauvas un lielizmēra baļķi, ka arī dažāda lieluma metāla priekšmeti. Darbu izpildi ietekmēja laika apstākļi un intensīva kuģu satiksme.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde izsludinājusi iepirkumu par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla zemūdens būvlaukuma attīrīšanas darbi no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem, informē pārvalde.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 23.marts.

Kopējā attīrāmā Karostas kanāla grunts platība ir 68 ha, kas sadalīta trīs daļās. Kā nosaka iepirkuma dokumentācija, ikviens pretendents var iesniegt tikai vienu piedāvāju par vienu jeb vairāk lotēm vai daļā.

2014. gada nogalē tika īstenots Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Pilotprojektam bija izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidusdaļā un darbus veica SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš norāda, ka īstenotais pilotprojekts ir ļāvis iegūt atziņas, kas sekmēs tālāku kanāla gultnes attīrīšanu. Pamatojoties uz pirmā pilotprojekta rezultātiem Kanāla akvatorija ir sadalīta trīs iecirkņos, kuru katru raksturo nedaudz atšķirīgs tehnogēno ieslēgumu sastāvs, piemēram, kanāla pamatdaļā vairāk ir sastopami sadzīves priekšmeti, savukārt Tosmares baseinā ieslēgumi, kas ir radušies kuģu remonta un griešanas rezultātā pie kuģu būvētavas piestātnēm. Līdz ar ko arī potenciālajiem pretendentiem ir iespējas pēc precīzāk novērtēt savas spējas strādāt noteiktos kanāla iecirkņos, uzsver J. Lapiņš.

Parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu.

Būvniecības darbi ir pabeigti 13 mēnešu laikā. Pirmā Daugavas stadiona attīstības posma ietvaros pilnībā atjaunota Rietumu tribīne, tajā skaitā iekštelpas 5000 kvadrātmetru platībā, kas atbilst starptautiskajām futbola un vieglatlētikas prasībām. Pirmā posma ietvaros no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes, kas ļāva palielināt skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 461 vietai. PS «LNK INDUSTRIES Partnership» rekonstrukcijas darbus uzsāka 2017. gada aprīlī par kopējo līguma summu 10 697 085.25 eiro.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šodien noraidīja Igaunijas Viasat un SIA TV3 Latvia sūdzības par spriedumu, ar kuru kā tiesisks atzīts abām kompānijām noteiktais Konkurences padomes (KP) sods par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu TV3 kanāla izplatīšanas tirgū Latvijas teritorijā.

KP ar 2009.gada 18.jūnija lēmumu kompānijai Viasat piemēroja naudassodu - 47 400 latus, bet TV3 Latvia tika piemērots 40 000 latu sods. Administratīvā apgabaltiesa 2010.gada 17.decembrī noraidīja Viasat un TV3 Latvia sūdzības, tādējādi atzīstot KP lēmumu par pamatotu. Kompānijas šo spriedumu apstrīdēja Senātā.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts šodien apstrīdēto Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, bet Viasat un TV3 Latvia kasācijas sūdzības noraidīja. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, lietu pret Viasat un TV3 Latvia KP ierosināja pēc Lattelecom iesnieguma.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde izsludinājusi iepirkumu procedūru par Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanu no vēsturiskā piesārņojuma.

Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 18. septembrim. Šīs aktivitātes plānotas ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Vēsturiski piesārņotas vietas - Liepājas ostas Karostas kanāla - attīrīšana ietvaros.

2012. gada 16. jūlijā LSEZ pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) parakstīja līgumu par vēsturiski piesārņotā Liepājas ostas Karostas kanāla sanāciju saskaņā ar Helsinku komisijas Baltijas jūras rīcības plānu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Karostas kanāls ir izveidots starp 19. gs. beigām un 20. gs. sākumu Krievijas impērijas kara flotes vajadzībām. Aptuveni 50 gadu Karostas kanāla teritorija ir bijusi slēgta militāra zona. Šajā laikā padomju militāro spēku darbība ir radījusi un atstājusi nopietnas ekoloģiskās problēmas. Karostas kanāls tika ekspluatēts, neņemot vērā negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi, piemēram, kanālā tika novadītas notekas, kuru piesārņojums ar smagajiem metāliem ievērojami pārsniedza pieļaujamās normas. Šo gadu laikā smago metālu savienojumi ilgu laiku akumulējās Karostas kanāla gultnes nogulumos.

VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ), ieguldot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, ir pabeigusi valsts nozīmes ūdensnotekas Gaujas - Daugavas kanāls pārbūvi, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Projekta mērķis bija samazināt plūdu apdraudējumu Ādažu novadā un palielināt novada iedzīvotāju drošību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību teritorijā un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Gaujas - Daugavas kanāls būvēts laika posmā līdz 1903. gadam. Pēdējo reizi kanāla atjaunošanas darbi veikti 20. gadsimta 80. gados un 90. gadu sākumā.

ZM norāda, ka Gaujas - Daugavas kanāla pārbūve ir būtiska Ādažu novada pastāvēšanai un aizsardzībai no plūdu draudiem. Īstenojot projektu, ir samazināti plūdu draudi Ādažu novada teritorijā un palielinājusies dabas teritorijas vērtība, pievilcīgums un produktīva izmantošana Latvijas lauku teritorijās. Gaujas - Daugavas kanāls pasargās Ādažu novada 290 ha plūdu riska teritoriju no applūšanas, kā arī samazināsies plūdu draudi aptuveni tūkstotim iedzīvotāju Ādažu novada un Garkalnes novados.

A/S Enerģētika un ūdens transports (EUT) pamatkapitālu divu mēnešu laikā nolemts palielināt par 50%.

Par to lēmuši uzņēmuma akcionāri, kas arī apstiprināja Daugavas baseina ekonomiskās attīstības stratēģiju, ko izstrādājis ekonomists Uldis Osis.

Ekonomista izstrādātās AS EUT biznesa koncepcijas pamatā ir Daugavas baseina ekonomiskā attīstība, īstenojot šajā teritorijā dažādu nozaru biznesa projektus. Daugavas baseins kā investīciju bāze izvēlēts ar elektrostaciju būvniecību un iespējamo Daugavas kuģu ceļa izveidošanu perspektīvā. Jau šobrīd Daugavas baseina robežās izvietojušies tādi ekonomiskie centri kā Rīga, Jēkabpils, Daugavpils u.c. Abās Daugavas pusēs nesenās Latvijā veiktās novadu reformas rezultātā, panākta lielāka pašvaldību resursu koncentrācija, kas ļaus īstenot arī apjomīgākus publiskos projektus, kā arī sniegt plašāku atbalstu uzņēmējdarbībai. Savukārt ap Rīgu ir izveidojies un turpina attīstīties Rīgas ekonomiskais reģions, kas ietver ekonomiski spēcīgākos Latvijas novadus.

Lai gan Karostas kanāla attīrīšana no militārā piesārņojuma būs būvdarbu veicēja SB&B atbildība, paredzams, ka gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, kuru neitralizēšanai būs vajadzīga militāro speciālistu palīdzība.

Iespēju, ka kanāla gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, paredz iepirkuma nolikums, kas balstīts uz iepriekšējo gadu kanāla apsekojumiem, Db.lv norādīja pilnsabiedrības SB&B (Skonto būve un Boskalis International B.V.) pārstāvis, SIA Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons.

Karostas kanāla ārkārtīgi augstais piesārņojuma līmenis, kas to padara par vienu no «karstākajiem» punktiem Baltijas jūrā, bija zināms jau pirms 20 gadiem, taču finansējumu tā attīrīšanai izdevās piesaistīt tikai tagad, atzina bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Indulis Emsis, kurš bijis viens no šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei izdevies ielēkt «pašā pēdējā vilciena sastāvā», jo 2013.gadā beidzas ES naudas piešķīruma termiņš, taču nākamajā plānošanas periodā esot maz ticams, ka vides aizsardzībai vispār būs pieejams finansiāls atbalsts, sacīja I.Emsis.

Liepājas ostā konstatēts, ka ilgākā laikā noplūduši naftas produkti, veidojot piesārņojumu Karostas kanāla akvatorijā.

Papildināta ar AM viedokli.

Pēc šķidro kravu apkalpotājas LSEZ SIA Glen Oil ziņojuma piesārņojumu lokalizējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), uzstādot absorbējošās bojas. Iespējams, ka piesārņojums sūcas caur zemes slāni no veciem, uz sauszemes novietotiem rezervuāriem, kuri pieder Aizsardzības ministrijai, db.lv pieļāva VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Savukārt Aizsardzības ministrijā norāda, ka Karostas teritorijā ministrijai šobrīd nav aktīvu rezervuāru, no kuriem varētu būt notikusi noplūde. Kā DB norādīja AM preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, speciālistu sākotnējā izpētne liecina par iespējamo vēsturisko piesārņojumu, kuru Karostas augstais gruntsūdeņu līmenis aktivizējis.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Swedbank bažas par vērtīgāko daudznozaru kompānijas DK Daugava (Daugava) aktīvu nobēdzināšanu bijušas patiesas, norādīja bankas komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns, komentējot uzņēmuma vadītāja Aigara Vaivara paustos apgalvojumus saistībā ar tiesvedību pret Daugavu.

Vaivars šodien apgalvoja, ka banka nevēlas atzīt savas kļūdas, tāpēc novilcinot laiku, lai atrastu juridiskas iespējas pasliktināt Daugavas pozīciju tiesvedības procesā. «Veicām preču zīmju novērtēšanu, lai saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien pārsniedz vienu miljonu latu, tad jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt vien pāris simtus tūkstošu latu, kā to iepriekš novērtējusi banka,» akcentēja Vaivars.

«Tas tikai vēlreiz apliecina, ka bankas bažas par vērtīgāko aktīvu nobēdzināšanu bija patiesas. Vērtību iznešanu ārpus kompānijas un tad ierosinājumu tās atlikt atpakaļ nodēvēt par risinājumu ir demagoģiski. Mēs, protams, esam priecīgi, ka otra puse beidzot ir izrādījusi kādu aktivitāti, un ceram, ka tā beidzot būs konstruktīva un atbildīga. Diemžēl mēs to nesekmīgi gaidām jau vairāk nekā gadu. Tā vietā ir bijusi tikai aktivitāte plašsaziņas līdzekļos,» situāciju novērtēja Svilāns.

Šodien pēc jaunā gājēju tiltiņa atklāšanas Ķengaraga iedzīvotāji un viesi Daugavas promenādi varēs izbaudīt trīs kilometru garumā, kas sākas pie Dienvidu tilta un turpinās līdz pat Rumbulai.

Daugavas promenādi varēs izmantot gan tie iedzīvotāji, kuri vēlēsies doties mierīgās pastaigās gar Daugavas krastu, gan arī tie, kuri iecienījuši aktīvu dzīvesveidu, jo promenādē atvēlēta vieta arī velosipēdistu celiņam. Tāpat Daugavas promenāde ir piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gājēju tiltiņa atklāšanā minēja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs (LPP/LC).

«Katram tiltam ir sava vēsture, un ceru, ka arī šim gājēju tiltiņam būs ilga un gara vēsture. Šis gājēju tiltiņš ir īpašs arī ar to, ka tam par materiālu pirmo reizi izmantots stiklašķiedras kompozīts, kas ražots tepat Latvijā,» sacīja Pavlovs. Viņš skaidroja, ka Ķengaraga labiekārtošanas darbi neapstāsies. Tuvākie plāni, labiekārtojot teritoriju, ir izveidot zaļo teātri un skeitparku, kā arī iecerēts būvēt daudzfunkcionālu kultūras centru.

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Daugavas kanāla jautājums tiks virzīts izskatīšanai Latvijas - Baltkrievijas starpvaldību komisijas sēdē, kuras norise plānota šā gada 14. un 15. oktobrī.

Tā nolemts Latvijas uzņēmēju komandas, kas pārņēmusi ideju par Daugavas baseina ilgtermiņa attīstību, tikšanās laikā ar Baltkrievijas pilnvaroto vēstnieku Latvijā Aleksandru Gerasimenko. Tikšanās laikā tika pārspriests projekta potenciāls un abu valstu iespējamā sadarbība projekta realizācijā, norādīts projekta inicaitīvas grupas informācijā.

Kā tikšanās laikā atzina A.Gerasimenko, interese par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību Daugavas baseina ekonomiskā potenciāla attīstībā Baltkrievijai bijusi jau ilgu laiku. Šobrīd, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Baltkrievija ir gatava paplašināt ilgtermiņa sadarbības iespējas ar Latviju. Kā atzina A.Gerasimenko, pārdomāta Daugavas baseina ilgtermiņa attīstība būtu liels ieguvums abu valstu tautsaimniecībai, un šobrīd nepieciešama Latvijas valdības oficiāla iniciatīva starpvalstu sarunām.

Daudznozaru kompānijas DK Daugava daļēja pārdošana uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova vadītajai kompānijai AB Holding vietējo piena tirgu neietekmēs, atzina aptaujātie nozares uzņēmēji.

«Daugava ir pārāk mazs spēlētājs, lai sašūpotu tirgu. Šis darījums pierāda likumsakarību, ko vienmēr esmu akcentējis, proti, kapitāla kustība Latvijas tirgū nav izbēgama. Nav svarīgi, no kurienes nāk investors, bet svarīga ir viņa vēlme uzņēmumu noturēt un attīstīt. Turklāt katrs īpašnieks ar savu īpašumu var darīt, ko grib,» norādīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Arī piena pārstādes rūpnīcas Latvijas Piens līdzīpašnieks Uldis Krievārs sacīja, ka izmaiņas tirgū vismaz pagaidām nav gaidāmas.

«Daugavas pārdošana konkurenci tirgū nemainīs. Viņu produkti ir specifiski un neaizņem lielu tirgus daļu. Ļoti labi, ka Daugavas zīmols saglabāsies, produkti veikalā būs un pircēji necietīs,» norādīja Krievārs.

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija «Daugava» (Daugava) gatavojas ražot doktordesu, cīsiņus, kā arī sulas, biznesa portālam Nozare.lv sacīja uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars.

«Finiša taisnē ir darbs ar Daugavas desu produktu līnijas palaišanu, kas ir jau pāris gadus lolota iecere. Ekskluzīvi tikai Daugavas veikaliem tiks ražotas augstas kvalitātes Doktordesa, cīsiņi un žāvētā desa. Tie būs tādi ražojumi, kas celti galdā pirms 20 gadiem un kas tiešām ir tikai no gaļas un augstvērtīgām garšvielām, nevis sintētikas. Patlaban Daugavas pārtikas tehnologi izstrādā receptūru,» sacīja A. Vaivars, gan neprecizējot projekta finansiālos apmērus un sadarbības partnerus desu ražošanā, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

A. Vaivars norādīja, ka Daugava patlaban strādā, lai apgūtu Eiropas Savienības fondus un attīstītu sulu ražošanu, tomēr tas ir vēl tālākas nākotnes projekts.

Nule kā atjaunotajā Daugavas stadionā 29.maijā notiks vērienīgākās starptautiskās vieglatlētikas sacensības Latvijā - Rīgas kausi.

Īpašu šo gadu Rīgas kausos padara ne vien renovētā sacensību norises vieta, bet arī fakts, ka dalību apstiprinājuši un starta stāsies gandrīz visi vadošie Latvijas atlēti.

Db.lv jau vēstīja, ka 15.maijā tika parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu, kas ir rekonstrukcijas pirmais posms.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

Panamas kanāla paplašināšanas darbi varētu pārsniegt tiem atvēlēto 5,25 miljardu dolāru budžetu, ceturtdien paziņoja Panamas kanāla pārvaldes administrators.

Administrators norāda, ka tiesas prāvas saistībā ar Panamas kanāla paplašināšanas darbu finansēšanu varētu kopējās izmaksas palielināt virs noteiktā budžeta.

Panamas kanāla paplašināšanas darbi vairākkārt tikuši apturēti saistībā ar konsorcija Grupo Unidos por el Canal (GUPC), kuru vada Spānijas celtniecības kompānija Sacyr, nesaskaņām neparedzēto izmaksu finansēšanā.

GUPC vērsusies tiesā, pieprasot Panamas valdībai konsorcijam izmaksāt 1,6 miljardus dolāru neparedzētās izmaksās.

Konsorcijs apgalvo, ka izmaksas ir pieaugušas, jo Panamas kanāla pārvalde sniegusi celtniekiem nepareizu informāciju par reģiona ģeoloģiju.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Šā gada februārī Latvijā skatītākā programma bija seriāls UgunsGrēks 9 kanālā TV3 – šo seriālu vidēji vērojuši 212,9 tūkstoši skatītāju jeb 10,6% iedzīvotāju, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

Topa otrajā vietā ierindojies raidījums Bez tabu kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,1% jeb 204,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Februārī skatītāko programmu topa trešajā vietā ierindojušās TV3 laika ziņas, kuras vērojuši vidēji 10,1 % jeb 203 tūkstoši TV skatītāju. Savukārt ceturtajā vietā ierindojies raidījums de facto kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 10 % jeb 202,1 tūkstotis TV skatītāju.

Februāra programmu topa piektajā vietā ierindojies Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 9,7 % jeb 196,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.