Par 0,5 milj. eiro pētīs Dņepras–Vislas savienojumu; no Daugavas kuģošanas projekta neatsakās
Starptautiskā konkursā uzvarējušais konsorcijs Gdaņskas Jūras institūta (GJI) vadībā pētīs iespējas atjaunot ūdens maģistrāli E-40 starp Baltijas un Melnajām jūrām. Projekta, kas zināmā mērā konkurē ar Latvijā pretējus viedokļus izraisošo projektu, kurš paredz izveidot Daugavu par kuģojamu ūdensceļu, izpētei Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi teju 0,5 milj. eiro.
Ekspertiem uzdots līdz 2015. gada beigām izanalizēt ekonomiskos, tehniskos, ekoloģiskos, finansu, juridiskos un citus aspektus ūdensceļa atjaunošanai starp Gdaņsku (Polija) un Hersonu (Ukraina). Pētniekiem būs jānoskaidro, vai ir lietderīgi izmantot savienojumu E-40 visā tā garumā, un jāpiedāvā trīs tā atjaunošanas scenāriji. Poliju, Baltkrieviju un Ukrainu šķērsojošā ūdens maģistrāle savieno Gdaņskas un Hersonas ostas pa Vislas, Bugas, Pripetes un Dņepras upēm. Šobrīd kuģošana nav iespējama pa Bugu maršrutā Varšava–Bresta, turklāt šis posms šķērso dabas parkus, kuri ietilpst īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Savukārt novecojušās hidrauliskās inženiertehniskās būves Vislas upē neļauj pa to kuģot lielām baržām, norādījis Ukrainas Transporta stratēģiju centrs.
Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konfederācijas (LMVUK) valdes loceklis Valērijs Štamers, kurš šobrīd ir viens no Daugavas kuģošanas projekta virzītājiem, norāda uz vienu no projekta trūkumiem, proti, Pripete tek caur Černobiļas atomreaktora avārijas (1986) radioaktīvo zonu. Turklāt Latvijas projekts paredz arī Krievijas iesaisti. Viņa teiktais DB liecina, ka iecere par kuģošanu Daugavā aizvien nav atmesta.
Plašāk lasiet rakstā Daugavas racējiem uzrodas konkurents trešdienas, 4. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (4. lpp.)!
