Pārsteigumu nebija — ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeima apstiprināja Valda Dombrovska (JL) valdību. Galvenais, ko gribas tai novēlēt: strādāt, nevis katru dienu publiski vaimanāt — ja nebūtu Kalvīša un Godmaņa, viss būtu daudz labāk!
Vispirms jau jāteic, ka uz šo valdību nekādi neattiecas vēsturiski leģendārās 100 dienas.
No tā arī faktiski izriet Dombrovska valdības pirmo darbu klāsts — paveikt to, ko Godmanis izdarīt nepaspēja vai arī viņam nebija atbalsta no partneru puses. Tas nozīmē stopēt pensiju indeksāciju, «sirsnīgi» apgriezt algas valsts sektorā strādājošajiem, samazināt izmaksas, cik vien var, vēl vairāk likt sajust «asins garšu mutē»... Citiem vārdiem sakot, visticamāk, arī Dombrovska liktenis ir reaģēt uz notiekošo procesu sekām. Tādējādi, raugoties uz šobrīd notiekošo no politiskā aspekta, droši var teikt, ka līdzšinējās varas partijas, uzticot JL smagākos — premjera un finanšu ministra posteņus, ir panākušas, lai uz vēlēšanām visiem labējiem politspēkiem ir vienādi zemi reitingi.
Tajā pašā laikā ir būtiski, lai netiktu aizmirsta vismaz daļa no tā, ko šīs valdības veidotāji pauda pirms attiecīgā balsojuma Saeimā. Piemēram, par to, ka līdzšinējais PVN palielinājums nav devis gaidīto labumu. Šādai frāzei vajadzētu sekot turpinājumam — šā nodokļa samazināšanai. Tāpat jācer, ka ministriem pietiks saprāta ieklausīties uzņēmējos un viņu izstrādātajos ekonomikas stimulēšanas plānos, nevis tikai klausīties SVF (kas nu rūpējas par savu mūža lielāko peļņu) ieteikumos.
Un vēl — ņemot vērā visus minētos faktorus, būtu vēlams, lai šī valdība noturētos vismaz kaut cik cienījamu termiņu.