Ne visi galvaspilsētā notiekošie ielu remontdarbi tiks pabeigti līdz 1.septembrim, tomēr visi posmi pie skolu teritorijām būs pabeigti, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdē sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters.

Termiņu iekavēšanos Valpēters skaidroja ar pašvaldības AS Rīgas Siltums un SIA Rīgas ūdens, kā arī AS Sadales tīkls veicamajiem inženierkomunikāciju remontdarbiem.

Ietvju remontdarbi aizkavēsies Brīvības, Stabu, Dzirnavu un Elizabetes ielā. Brīvības ielas ietvju pārbūves darbus paredzēts pabeigt līdz 9.septembrim, savukārt Dzirnavu ielā paredzētos Sadales tīkla remontdarbus paredzēts pabeigt līdz 15.septembrim.

Tāpat Brīvības ielas remontdarbi posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam tiks atlikti līdz nākamā gada pavasarim, jo Rīgas siltums nepaspēs paveikt visus nepieciešamos remontdarbus tik ātri, lai būtu iespējams šajā posmā uzklāt kvalitatīvu asfalta segumu, skaidroja Vālpēters.

Valsts iniciēta, turklāt pilnīgi likumīga laupīšana skaidrā dienas laikā. Tā varēs raksturot situāciju Latvijā, sākot ar 2010. gadu, ja tiešām likumdevēja akceptu gūs Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Aivara Tauriņa vadītās darba grupas izstrādātais jaunais nodokļu, nodevu sistēmas skelets.

Jā, ir skaidra šāda projekta viena no sākotnējām idejām - piemēram, cīnīties ar situācijām, kad likumīgā ceļā faktiski tiek maksātas aplokšņu algas, noformējot tās ka dividendes vai uzņēmuma vadības dāvanas saviem neaizvietojamajiem darbiniekiem. Tomēr pašreiz izveidotais modelis gan vairāk atgādina cīņu ar zagšanu valstī, nocērtot roku visiem tās iedzīvotājiem. Mūsu gadījumā - gaidīt, lai VID spētu izskaitļot un cīnīties ar tiem, kas minētās shēmas realizē, būtu pārāk naivi, tāpēc jāļauj sist pa seju pilnīgi visiem. Tiesa, šaubu nav, ka šādai rosībai ir vismaz vēl viens mērķis - pieķerties pie pēdējā salmiņa, ar kura palīdzību būtu iespējams iegūt papildu līdzekļus valsts budžetam. No kaut kādas siles ļoti uzblīdušais valsts aparāts taču būs jāpabaro - ar ES struktūrfondu līdzfinansējumam paredzētā finansējuma apcirpšanu vien būs par īsu. Taču šeit alkatīgo roķeļu īpašnieki var krietni vien pārrēķināties. Jāņem vērā, ka dažādus nodokļus un nodevas var piemērot tieši tik lielā mērā, cik cilvēki ir varoši tos maksāt. Savukārt, atbilstoši superīgās darba grupas iecerēm, cilvēks nevarēs mantot dzīvokli, kurš dārgāks par 20 000 Ls no savas nelaiķa vecmāmiņas, kamēr nebūs par šo ieguvumu samaksājis nodokli. Bet ko darīt cilvēkam, ja viņam tik lielas naudas nav?! Tāpat muļķīgā situācijā var nonākt turīgi vecāki, kuri savam bērnam, sasnedzot 18 gadu vecumu, nolemj uzdāvināt automašīnu. Sanāk, ka viņiem būs jāsamaksā par izvēlēto auto (ar visiem nodokļiem, protams) plus vēl šis tas valsts kabatā.

90% darbu uz Salu tilta ir pabeigti un, sākot ar novembri, satiksmei tiks atvērtas visas joslas, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Pašreiz jau ir pilnībā pabeigti brauktuves asfaltēšanas darbi. Salu tilta remontdarbu veikšanas termiņš ir 1.decembris. Līdz šim laikam tiks pabeigti atlikušie darbi - tiks saskrūvētas uz brauktuves izvietotās barjeras, tiks pielabotas tilta laiduma daļas un kosmētiski sakārtoti tuneļi.

Pašreiz gan vēl nav sākti papilddarbi, jo pārsūdzību dēļ Satiksmes departaments vēl nav noslēdzis līgumu ar būvdarbu veicējiem.

LETA ziņoja, ka Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja maija beigās akceptēja papildu līdzekļu 1,6 miljonu eiro apmērā piešķiršanu iepriekš neparedzētiem darbiem Salu tilta rekonstrukcijā. No tiem 655 000 eiro nepieciešami ietvju norobežojošo bloku nomaiņai tiltā pār Daugavu un tiltā pār Mazo Daugavu. Tilta būvdarbu laikā, pieaicinot neatkarīgu ekspertu, ticis konstatēts, ka esošo ietvi norobežojošo betona bloku stāvoklis ir neapmierinošs. Saglabājot esošos betona blokus un veicot projektā paredzēto lokālo bloku remontu, to kalpošanas ilgums būšot līdz desmit gadiem, savukārt veikt betona bloku kapitālo remontu būšot dārgāk vismaz par 30%, nekā izgatavot un uzstādīt jaunus blokus, darbu nepieciešamību pamatoja Satiksmes departamentā.

Pasaulē notiekošie ekonomiskie procesi nav gājuši secen arī mūsu lielākajai kamiņvalstij Krievijai.

Par to vistiešākā mērā liecina tās centrālās bankas prezidenta Sergeja Ignatjeva paustie izteicieni par nepieciešamību pakāpeniski vājināt nacionālās valūtas rubļa vērtību.

Faktiski Krievija ar to vēlas atgriezties pie savulaik jau realizētās prakses - ja naudas nav, tā vienkārši ir jāsadrukā. Bet naudas šobrīd lielajai Krievzemei nav, un iemesls tam ir visai banāls - brīdī, kad tika veidots šīs valsts budžets, naftas cenas bija 140 ASV dolāri par barelu, bet tagad - tās svārstās starp 60 un 70 dolāriem. Plus vēl no Krievijas banku kontiem uz citām valstīm ir aizplūdušas milzīgas naudas summas - ap 50 miljardiem dolāru, kas pat šai lielvarai ir būtiska nauda. Rezultātā līdzekļu nav pat tik daudz, lai iedzīvotājiem savlaicīgi izmaksātu vecuma pensijas. Tādējādi ir dzimusi ideja - ja trūkstošo naudu nevar nopelnīt, tā ir vienkārši jāsaražo.

Vienotais dabasgāzes un pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir noslēdzis remontdarbus gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras, kuri bija nepieciešami, lai novērstu konstatētos augsta riska gāzesvada defektus un nodrošinātu gāzes pārvades sistēmas drošību šajā pārvades posmā.

Vienlaikus veiktie remontdarbi ļaus paaugstināt darba spiedienu gāzesvadā un nākotnē palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Somijai un Igaunijai.

Remontdarbi tika paredzēti līdz 31.maijam, taču tos izdevies noslēgt ātrāk nekā plānots. Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina tika īstenoti Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas (LLSU) projekta ietvaros, kas ir svarīgs elements Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai un starptautiskās pārvades sistēmas darba uzlabošanai. Veiktie remontdarbi Vireši-Tallina gāzesvadā ir viens no kopumā 17 apakšprojektiem, kas LLSU projekta ietvaros tiek veikti, un to īstenošanā ieguldīti 450 tūkstoši eiro.

Ugunsgrēks, kurā dega Juglas vidusskolas un sākumskolas jumts, pagājušajā trešdienā pārtrauca mācības. Šonedēļ pamazām viss ieiet vecajās sliedēs, ja tā var teikt - bērni mācīties dodas uz citām Rīgas skolām, savukārt degušajā ēkā sākti būvdarbi. Zaudējumi būs mērāmi simtos tūkstošos eiro, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Kā Dienai stāsta Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR), šobrīd skolā notiek remontdarbi, rīt uz jumta jau būs uzstādīta plēve un tiks sākti paša jumta remontdarbi gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Tie varētu ilgt aptuveni divas nedēļas. Nākamais solis ir telpu žāvēšana, kas arī varētu ilgt divas nedēļas un tāpēc, iespējams, jau šodien skolai tiks pieslēgta apkure. Tam savukārt sekos atkārtota situācijas novērtēšana, bet jau tagad ir skaidrs, ka klašu telpās, kas ir zem degušā jumta, būs nepieciešams nomainīt visu elektroinstalāciju, kā arī jāmaina rigipsa griesti. Turklāt Burovs pieļauj, ka ar pagaidām ieplānotajām darbībām vien nepietiks, un atsevišķā iepirkumā vēl tiks organizēta, piemēram, sienu krāsošana un citi remontdarbi.

Līdz ar Eiropas kultūras gada aktivitātēm uzmanību sev atkal pievērš drūmas pagātnes apdvestais Stūra nams, kurš jau gadiem stāv bez pielietojuma

Valsts drošības komitejas ēka jeb Stūra māja Brīvības un Stabu ielas krustojumā Rīgā no 1. maija uz nepilnu pusgadu atdzīvosies – tajā tiks īstenots Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts Stūra māja.

Lieta Nr. 1914/2014, kuras ietvaros būs skatāma pamatekspozīcija Izstaigā Stūra māju, notiks ekskursija, kā arī piecās izstādēs no dažādiem skatpunktiem tiks traktētas cilvēka un varas attiecības, informē nodibinājums Rīga 2014.

Neredzamais remonts

Ēka stāvējusi tukša kopš 2008. gada, kad to pameta Valsts policija. «Daudzu vēsturisku faktu dēļ ēka nav bijusi pievilcīga lietotājam. Sarunās par nama tālāko likteni esam izjutuši atturīgu attieksmi no valsts iestāžu vadītājiem un līdz ar to nevēlēšanos iesaistīties sīkākās diskusijās par atrašanos Stūra mājā,» atzīst ēkas saimnieka valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

Zviedrijas uzņēmums Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā sabiedrībai Södra, liecina Bergvik Skog paziņojums.

Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un nodevis uzņēmumu darbību kopā ar visiem darbiniekiem Latvijā sabiedrībai Södra. Pārdošana attiecas uz Bergvik Skog un Ruda un ietver 111 100 hektāru a zemes, no kuriem 80 300 hektāru veido produktīva meža zeme. Darījuma summa sasniedza 324 miljonus eiro.

«Bergvik Skog savas 10 gadu darbības laikā ir izveidojis un attīstījis meža īpašumus Latvijā. Mūsu organizācija Latvijā ir augusi ar vīziju par ilgtermiņa vērtību radīšanu un ar augstām vides, efektivitātes un mežsaimniecības ambīcijām. Interese par šo darījumu bija liela. Procesā piedalījās daudzi nopietni un vērā ņemami dalībnieki,» teikts paziņojumā.

Briest un briest saspīlējums darba tirgū. Arvien vairāk uzņēmēju paceļ balsi par to, ka darbaspēka izaicinājumi kļūst nepārvarami.

Blakus lapā var lasīt par to, cik daudz speciālistu būtu nepieciešams pienācīgai IT nozares darbībai, bet ir gara virkne citu nozaru, kas jau ir skaļi pateikušas to, par ko agrāk sarunājās pusčukstus, – mums vajag darba rokas, jo nav, kas strādā. Kamēr par ārvalstu darba rokām un intelektuālā darba darītājiem, arī vadības līmeņa darbiniekiem diskutējam, uzņēmumos pieaug darbaspēka izmaksas, bet darbinieku kompetence un produktivitāte diemžēl līdzi netiek. Domājams, ka šīs šķēres vērsies arvien plašākas, ja netiks meklēti spēcīgi risinājumi. Protams, viens no tiem ir darbaspēka piesaistīšana no citām zemēm, bet to var izdarīt, vienīgi atvieglojot darbinieku ievešanas nosacījumus. Iespējams, Latvija nebūtu nonākusi līdz šai diskusijai vai arī tā būtu mazāk sāpīga, ja Latviju ekonomiskā krīze būtu skārusi mazākā mērā vai arī valsts būtu savlaicīgi radusi risinājumu, kā ātrāk atsaukt atpakaļ aizmigrējušo pašmāju darbaspēku, kas no Latvijas izbira kā no caura ābolu maisa. Tagad jāsecina, ka daži uz emocionālajiem uztveres reģistriem balstīti reemigrācijas veicināšanas pasākumi nav nesuši rezultātus. Pa kādam speciālistam, pa kādai ģimenei atgriežas, bet tomēr šī kustība joprojām kā bija, tā arī pašlaik ir pārliecinoši spēcīgāka pretējā – valsti un darbaspēka rindas tukšojošā – virzienā. Protams, kapitālam, tirgum un darbavietām robežas ir zaudējušas agrāko nozīmi, tomēr Latvijai kā mazai valstij nācijas kopība vēsturiski bijusi būtiska ne tikai sajūtu līmenī, bet arī ļoti praktiski, tēlaini izsakoties, pašiem arot savu zemi. Pašlaik strauji briest situācija, kad nosacīti melnos darbus un ne tikai tos veiks mazāk attīstītu valstu iedzīvotāji. Līdz ar to izskanējušas bažas par sociālo slogu. Tomēr, visticamāk, ievestais darbaspēks, ja tam tiks plašāk atvērtas Latvijas durvis, nebūs tas, kas pārlieku noslogos mūsu sociālo budžetu, iebraucējiem tā vien alkstot dzīvot uz mūsu valsts pabalstiem, ko atrautu no sūri grūti sarūpētajiem nodokļu ieņēmumiem. Pieredze ar bēgļu uzņemšanu vai drīzāk bēgļu uzņemšanas farss varētu kalpot par pierādījumu tam, ka Latvijas sociālā sistēma nav tik vilinoša, lai spētu šeit noturēt jebkāda veida iebraucējus, pat pašus dzīvē izmisušākos, vienalga – tie ir bēgļi vai darba un labāka atalgojuma meklētāji.

Jūrmalas domes vadības maiņas gadījumos allaž notikušas izmaiņas arī pašvaldības uzņēmumu valdēs. Šie amati vienmēr bijuši politiskā tirgus objekts.

Vairāki ar Munkevicu saistīti cilvēki un partijas biedri līdz šim saņēma algas pašvaldības uzņēmumos "Domāju, ka amatus zaudēs tie, cilvēki, kurus saista ar mani. No 35 amatiem valdēs tie būs četri. Tas ir mīts, ko izplata TB/LNNK, ka visos uzņēmumos ir mani partijas biedri," tā R. Munkevics. Viņš prognozē, ka amatu Slokas slimnīcas valdē zaudēs arī deputāts Ilmārs Ančāns, kurš to saņēma pēc paraksta atsaukšanas no iesnieguma par neuzticības izteikšanu Munkevicam.

"Vispirms no pašvaldības uzņēmumiem gaidu pārskatus, lai varētu izvērtēt pēdējo deviņu mēnešu finansiālo darbību. Tad divu nedēļu laikā sasauksim dalībnieku sapulces visos uzņēmumos. Iespējams, ka būs izmaiņas," skaidro Jūrmalas mērs Ģirts Trencis.

Rīgas siltumapgādes kompānija AS Rīgas siltums (RS) pabeigusi siltumtīklu rekonstrukcijas darbus Brīvības ielā, informē uzņēmums.

Kompānijā atzīmē, ka par aptuveni 10% apsteigts plānoto darbu grafiks.

Fotogalerijā ieskats būvdarbu gaitā!

Brīvības ielā šogad kopumā nomainīti siltumtīkli gandrīz 1,9 km garumā, un remontdarbu laikā RS izbūvēja pagaidu siltumtīklus 400 m garumā, nepārtraucot karstā ūdens piegādi 249 ēkām Brīvības ielā, tādējādi visu remontdarbu laiku šo ēku iedzīvotāji saņēma karsto ūdeni.

Šogad tika turpināta Rīgas pilsētas Labā krasta maģistrāles M-3 siltumtīklu rekonstrukcija Brīvības ielā posmā no ēkas Brīvības ielā 163 līdz Bruņinieku ielai (kopējais garums 1 877 m). Šie siltumtīklu posmi ekspluatācijā bija no 1959. gada. Cauruļvadu ārējo virsmu bija bojājusi korozija, siltumizolācija bija fiziski novecojusi un vairs neatbilda būvnormatīvu prasībām.

Līdz ar pieaugošo haosu Rīgas ielās, kas saistīts ar centra ielu remontdarbiem, rodas jautājums, kā tie tiek plānoti

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante uz jautājumu, kā Rīgā tiek plānoti ielu remontdarbi un kā izvēlētas ielas, kuras jāremontē pirmās, skaidro, ka darbi tiek plānoti faktiski piecus gadus uz priekšu. Savukārt katru gadu pirms nākamā budžeta veidošanas departaments iesniedz sarakstu ar ielām, kurās nepieciešami remontdarbi. «Gala sarakstu apstiprina Rīgas domes sēdē deputāti, departaments tikai plāno. Gadā tiek piešķirts aptuveni septiņu miljonu eiro liels finansējums. Tiek veikti plānveida remontdarbi, tādi kā šobrīd Lāčplēša, Brīvības un Juglas ielā. Savukārt citviet tiek veikta tikai ielu seguma atjaunošana, kā arī tiek labota infrastruktūra. Kā tas, piemēram, notika Vanšu tilta gadījumā, kad tika veikta frēzēšana,» skaidro I. Dimante. Tāpat viņa uzsver, ka pēdējo trīs gadu laikā Satiksmes departaments piekopj jaunu pieeju attiecībā uz ielu remontdarbiem. Proti, ielas tiek remontētas konkrētos rajonos. Aizpagājušo gadu tās bija Pārdaugavas ielas, pērn – ielas ap Daugavu, bet šogad intensīvi remontdarbi noris pilsētas centra maģistrālajās ielās. «Tika pieņemts lēmums labot visu posmu uzreiz, jo tad neērtības autovadītājiem būtu tikai vienu gadu,» piebilst I. Dimante.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem Salu tilta remontdarbiem un pilnībā renovēto tiltu satiksmei varēs atklāt jau šā gada beigās. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu.

Klātienē vērojot remontdarbu gaitu, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pēc tilta renovācijas gājējiem un velobraucējiem būs daudz drošāka pārvietošanās: ietvju tuneļi būs apgaismoti, tiks uzstādītas video novērošanas kameras, kā arī policijas patruļas veiks regulāru apsekošanu. Lai nodrošinātu pieejamību, uz tilta pie sabiedriskā transporta pieturvietām izbūvēs īpašas nobrauktuves.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem darbiem. Tilta malējām joslām virzienā uz centru demontēts asfaltbetona segums līdz tilta nesošajām konstrukcijām, tiek mainītas tehniskās ietves, tilta margas un apgaismojuma stabi. Ietvju tuneļos veikta seguma nomaiņa, griestu un sienu remonts, kā arī atsevišķos posmos tuneļa krāsošana. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus tilta malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu. Līdz šim ir izbūvētas divas vidējās braukšanas joslas, pa kurām patlaban novirzīta satiksme virzienā uz centru.

Festivāla LMT Summer Sound apmeklētājiem jāņem vērā, ka uz Liepājas šosejas notiek remontdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) šosejas posmā, kas šķērso Jelgavas un Dobeles novadus (24,400. - 38,180. km) 10. jūlijā darbosies 6 luksofori, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī satiksmes regulētājus, bet 11. jūlijā luksoforu skaitu plānots samazināt līdz pieciem. 12. jūlijā darbi objektā nenotiks, bet turpinās darboties pieci luksofori. Šajā posmā būs ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h. Lai šķērsotu attiecīgo būvobjektu, jārēķinās ar laiku līdz 30 min. Posmu ir iespējams apbraukt caur Jelgavu vai Kuldīgu.

Uz Liepājas šosejas Tukuma un Dobeles novados (39,00. – 60,00. km) darba grafika izmaiņu dēļ, būvdarbi notiks arī šajā nedēļas nogalē, un sestdien un svētdien šajā posmā darbosies 4 luksofori.

Iegāza remontdarbu plānošana un kontrole; darbu izpildītāji norāda, ka aizkavēšanās notikusi no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ

Gan kājāmgājēju, gan autobraucēju neapmierinātību jau vairākus mēnešus raisa Rīgas ielu remontu radītie satiksmes sarežģījumi un reizēm pat cilvēku dzīvībai bīstamie apstākļi. Iedzīvotāji sociālajos medijos ik dienas ironizē par Rīgas domes nespēju pieskatīt darbu organizāciju un kvalitāti. Dome vaino darbu veicējus, bet tie norāda, ka radušies dažādi šķēršļi, kāpēc darbi iekavējušies, kā arī atzīmē, ka darba grafiks ir saspringts un termiņi noteikti teju neiespējami. Līdz ar to iesaistītajām pusēm ir arī atšķirīgs viedoklis par to, vai vainojams ir regulējuma trūkums vai tā ieviešana dzīvē.

FOTO: Parīzē velosipēdu joslas vaino sastrēgumos

Krievijas kravu apjomu izmaiņu tendences būs redzamas jau nākamajā mēnesī .

Kamēr televīzijās, radio un preses slejās gan Latvijā, gan Igaunijā turpinās jaunu versiju ģenerēšana vai veco attīstīšana saistībā ar ilggadējā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidenta Uģa Magoņa arestu – KNAB tur viņu aizdomās par kukuļņemšanu lielā apmērā saistībā ar LDz meitasuzņēmuma SIA LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu –, medijos mazāk apskatīta šī notikuma seku potenciālā ietekme uz nozari. Ļoti iespējams, ka tas saistīts ar faktu, ka dzelzceļa pārvadājumos vienā vai otrā veidā iesaistītie nekādus komentārus par notiekošo īpaši sniegt nevēlas.

Lai arī DB uzrunātie tranzīta eksperti vairs nav tādā šokā un neziņā, kā sākotnēji, arī ar pārlieku lielu optimismu neviens neizceļas. Turklāt tikai retais ir gatavs šobrīd «tikt citēts», runājot par LDz vadības nomaiņas un tai sekojošo notikumu ietekmi uz konkrētu kravu grupām, ostām vai ostu termināļiem tuvākajā nākotnē. Līdz ar to bieži vien atšķiras publiski paustais «viss ir normas robežās» viedoklis no teiktā bez atsaucēm. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nomainīts arī ilggadējais Krievijas dzelzceļa (RŽD) vadītājs Vladimirs Jakuņins, labās attiecības ar kuru mēdza uzsvērt U. Magonis. Viņa vietā iecelts kaimiņvalsts transporta ministra vietnieks Oļegs Belozerovs, kurš, kā vēsta Krievijas mediji, starp citu, dzimis Ventspilī. Savukārt pēc Latvijai neierasti operatīvās LDz vadītāja atcelšanas, par kompānijas valdes priekšsēdētāja p.i. tika nozīmēts līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Turpinās remontdarbi pie Rīgas HES, kur rīta un vakara stundās var būt īpaši palēnināta satiksme, tāpat turpinās ceļu remontdarbi Ulbrokā un posmā no Tīnūžiem līdz Ogrei, kā arī Siguldā uz tilta pār Gauju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk remontdarbu posmu ir uz Ventspils šosejas (A10), vairākos posmos tie notiek arī uz Liepājas šosejas (A9). Vairāk nekā stundu papildu laiks ceļā jāierēķina posmā no Daugavpils līdz Medumiem (A13), kur satiksme tiek regulēta ar deviņiem luksoforu pāriem.

Satiksmes ierobežojumi būvdarbu laikā uz galvenajiem autoceļiem:

Uz Vidzemes šosejas (A2): turpinās Vidzemes šosejas (A2) un Zinātnes ielas krustojuma rekonstrukcijas darbi Siguldā; rīta un vakara stundās iespējama palēnināta satiksme; Siguldā luksofori uz tilta pār Gauju; uz šī paša ceļa (P8) tilta pār Mazo Juglu remontdarbi pie Suntažiem; ceļa pārvada pārbūves darbi Augšlīgatnē.

Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar ieviestajiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas valsts ceļi.

Arī šajā nedēļā turpināsies asfalta ieklāšanas darbi Tallinas šosejas (A1) sākumā, kuru laikā satiksme caur Baltezeru, jo īpaši pēcpusdienas un vakara stundās, var būt stipri apgrūtināta, tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās ar papildus laiku ceļā. Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9, satiksmi organizējot ar satiksmes regulētājiem.

Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem un apbrauktu šo remontposmu, iesakām izmantot autoceļu Rīga–Carnikava–Ādaži (P1).

Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, asfaltēšanas darbi šajā nedēļā tiks pabeigti un reversa satiksmes organizācija ar regulētājiem vairs netiks pielietota.

Rīgas domes vadība kopā ar pašvaldības pārstāvjiem un pilsētas izglītības iestāžu skolēniem, direktoriem un atbildīgiem speciālistiem šodien, 6.jūlijā, apsekoja remontdarbu gaitu Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā (Bruņinieku ielā 24a) un Rīgas Centra Humanitārajā vidusskolā (Kr. Barona ielā 97a), informē Rīgas dome.

«Šobrīd aktīvi norit visi plānotie remontdarbi Rīgas izglītības iestādēs. Gatavojoties jaunajam mācību gadam pašvaldība ir iezīmējusi arī jaunu prioritāti izglītības sistēmā un plāno tuvākā nākotnē likvidēt otrās maiņas apmācību skolās. Ar 1.septembri otrā maiņa tiks likvidēta Rīgas Centra Humanitārā vidusskolā, jo tiek veikti remontdarbi netālu esošajā ēkā, kur ar 1.septembri mācības varēs uzsākt septiņas klases jeb aptuveni 225 skolēni. Tādejādi samazināsies skolēnu skaits, kas mācās skolas galvenajā ēkā. Tam visam būs arī lieliska pievienotā vērtība – skolēniem mācību process notiks modernās telpās ar jaunām mēbelēm un aprīkojumu,» informēja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Ameriks.

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.Tā intervijā Dienas Biznesam pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 23. marta numurā:

ASV pēdējā laikā aktīvi runā par nepieciešamību pasaulē ieviest jaunu kārtību, kas noteiktu, ka uzņēmumiem ir kāda noteikta minimālā ienākuma nodokļa likme.

Tiesa gan, savos jaunākajos izteikumos ASV savu nesen nosaukto latiņu šajā ziņā pazeminājusi. Proti, nu ASV runā par to, ka globālajai minimālajai starptautisku uzņēmumu ienākumu likmei vajadzētu būt vismaz 15% apmērā, kur vēl aprīlī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija teica, ka šai likmei kā minimums vajadzētu būt 21% apmērā. Valda pieņēmums, ka agrākā ASV nosauktā likme, iespējams, daudziem citiem bijusi par augstu, lai būtu cerības panākt kādu vienošanos šajā ziņā.

Pandēmijas krīze nākusi komplektā ar milzīgiem valdību tēriņiem. Attiecīgi tiek domāts par to, kā nākotnē nodrošināt gan lielākus valdību nodokļu ienākumus, gan saglabāt konkurētspēju (kas acīmredzami ietver liegt kompānijām meklēt izdevīgākus nodokļu režīmus). ASV arī droši vien negrib riskēt, ka, paaugstinot nodokļus, kompānijas sev meklēs citas mājas zemes.

Pārstrādājot Krasta ielas remonta projektu un sadalot to divās daļās, remontdarbu izmaksas, visticamāk, varētu sadārdzināties, turklāt remontdarbu īstenošanu, neskatoties uz solījumiem, jūlijā, visticamāk, vairs nesāks.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, Krasta ielas remontdarbu projektā ieviestas pārmaiņas, projektu lemjot sadalīt divās daļās. Tas nozīmētu atsevišķās daļās nošķirt velosipēdu infrastruktūras izveidošanu un Krasta ielas brauktuves seguma nomaiņu.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji tika plānots saglabāt jau esošo gājēju un velosipēdu infrastruktūru, taču vēlāk lemts veloinfrastruktūru uzlabot, kas attiecīgi radīja nepieciešamību šo projekta daļu nodalīt no kopējā projekta.

«Ietves daļā notiks pārbūve, bet brauktuvē notiks seguma maiņa. Līdz ar to projekts paliek sarežģītāks,» atzina departamenta pārstāve. Uz jautājumu par to, vai projekta sarežģītības palielināšanās radīs papildu izdevumus, Ahuna-Ozola konkrētu atbildi nesniedza, taču atzina, ka veicamie darbi un to apjoms būs sarežģītāki.

Saistībā ar satiksmei bīstamajām avārijas bedrēm uz Salu tilta noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Janvārī uz Rīgas tiltiem un satiksmes pārvadiem kopumā veikti avārijas bedru remontdarbi 497 kvadrātmetru platībā, bet uz Salu tilta kompleksa laikā no 30. janvāra līdz 31. janvārim avārijas bedres saremontētas 190 kvadrātmetru platībā.

Ziemas periodā remontdarbi tiek veikti tikai avārijas bedrēm, kas apdraud satiksmes drošību, informē Satiksmes departamenta pārstāvji.

Ziemā bedres tiek labotas izmantojot aukstā asfaltbetona tehnoloģiju, kas negarantē ilglaicīgu remontdarbu noturību. Iestājoties atbilstošiem laika apstākļiem, kad gaisa temperatūra ir vismaz plus pieci grādi pēc Celsija, tiks veikti visaptveroši bedru remontdarbi izmantojot karsto asfaltbetonu.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.