Ābrams Kleckins ir viens no retajiem cilvēkiem, kurš gadu desmitiem nebūdams nevienā partijā, nebūdams «sasmērējies» nevienā skandālā, spēja saglabāt to milzīgo privilēģiju, kas saucas neatkarīgs viedoklis. Kad pagājušā gada oktobrī viņš kļuva par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju, daudzu vienīgais jautājums bija – kāpēc Kleckinam tas bija vajadzīgs?

Pa Nacionālās radio un televīzijas padomes ofisa uzgaidāmās telpas logu paveras pasakains skats uz Doma laukumu, Vecrīgas namu jumtiem un baznīcu torņiem. Mums ar Agnesi ir gana laika pētīt šo ainavu – jau pagājusi pusstunda kopš norunātā laika. Sekretāre nervozi lūdz uzgaidīt vēl nedaudz, jo Kleckina kungam esot svarīga tikšanās. Nojaušu, ka tas ir Pēteris Šmidre, kuru, nākot šurp, redzēju pasteidzamies man garām. Kamēr mēs uz piekto stāvu ar kājām, viņš brauca ar liftu, un te nu ir rezultāts. Visticamāk, runā par digitalizāciju, prātoju. Ābramam Kleckinam tagad ir daudz šādu tikšanos ar ietekmīgiem cilvēkiem. Nez, vai viņi visi mēģina viņu «ietekmēt», pie sevis smejos. Kad beidzot sagaidām savu kārtu, Ābrams Kleckins izskatās tikpat mierīgs un līdzsvarots, kādu es viņu atceros kopš studiju gadiem. Inteliģents, taktisks, ļoti zinošs cilvēks. Pret saviem studentiem tāpat kā pret oponentiem viņš mācējis izturēties ar pietāti, cienot ikvienu viedokli. Šķiet, arī nesenie skandāli nav viņu padarījuši nervozu – vismaz ārēji to nevar manīt. Vienīgi pauzes viņš ietur garākas un daudznozīmīgākas, it kā klusējot teiktu – nu, jūs taču saprotat?

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izmeklēšanas eksperiments sagruvušajā Maxima lielveikalā varētu notikt marta otrajā pusē, savukārt ekspertīzes pirmie secinājumi varētu būt vasarā, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš arī sacījis - naivi cerēt, ka lielveikala būvniecībā iesaistītās personas sadarbosies ar izmeklēšanu.

Viņš pastāstīja, ka patlaban nolīgtā būvfirma veic sagruvušā lielveikala konstrukciju nostiprināšanu, lai policisti kopā ar ekspertiem varētu pilnvērtīgi turpināt vākt pierādījumus.

Izmeklēšanas eksperimentā speciālisti pētīs lielveikala nesalūzušo kopņu slodzi un tāpat tiks pētīta nepārlūzušo betona plākšņu izturība.

«Lielveikalā ir palikušas pāris kopnes, kas ir analoģiskas tām kopnēm un konstrukcijām, kas sabruka. Lielveikala projektēšanas laikā tām nebija paredzēta noslogošana. Līdz ar to tiks radīta droša vide, lai eksperti varētu salikt zinātnisko tehniku un imitēt un mērīt to slodzi, pie kuras kopnes pārlūzīs. Pēc tam notiks pārējās darbības, piemēram, nesabojāto konstrukciju noņemšana. Ir palikušas arī veselas betona plāksnes, jo daļa no tām traģēdijas brīdī pārlūza. Speciālisti ar šīm plāksnēm eksperimentēs un pētīs ugunsizturību un mitrumizturību,» norādīja Grišins.

Lai ieekonomētu valsts līdzekļus, atlaist daļu valsts institūcijās strādājošos - šāds apgalvojums var izrādīties tikai mīts, ņemot vērā, ka Saeimas deputāti jau ir paspējuši parūpēties par šiem strādājošajiem.

Runa ir par nupat galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Valsts civildienesta likumā, nosakot ierēdņu sociālās garantijas.

Interesants jau ir pats fakts, ka tādējādi ierēdņi tiek padarīti par vērtīgākiem cilvēkiem nekā pārējie Latvijas iedzīvotāji. Proti, tie, kuri strādā privātajā sektorā. Piemēram, ja valsts ierēdnis sagaida ģimenes pieaugumu, viņam pienākas pabalsts sešu mēnešalgu apmērā. Arī bezmaksas veselības apdrošināšana viņiem pienākas. Vēl tikai jāpiebilst, ka to visu apmaksā tie, kam šādu garantiju nav - privātajā sektorā strādājošie nodokļu maksātāji. Turklāt, jo ilgāk attiecīgais ierēdnis būs deldējis ministriju krēslus, jo vairāk viņam būs jāmaksā.

Lidostas Rīga piešķirto atlaižu dēļ aviokompānijām AirBaltic un Ryanair, valsts budžetam garām aizlidojuši 11.3 miljoni latu gadā - tā vēsta Valsts kontroles (VK) atzinums.

Jāatzīst, nosauktā summa ir diezgan pamatīga, it īpaši jau ņemot vērā pašreizējo valsts ekonomisko situāciju. Tajā pašā laikā šis jautājums nebūt nav vērtējams viennozīmīgi.

Protams, var runāt par dažu kompāniju protekcionismu, taču jāņem vērā, ka galvenokārt stāsts ir par nacionālo aviokompāniju un vietējo lidostu. Visu laiku sūkstāmies, ka valsts neatbalsta vienu vai otru biznesa sfēru, taču šeit, lai gan divdomīgs, bet atbalsts ir bijis.

Tāpat var spriest, cik godīgi ir tas, ka valsts reāli atbalsta vienu transporta nozari, par dažu labu citu diez ko neliekoties ne zinis. Tomēr arī šeit ir pretarguments - diez cik labi ir atstāt teju likteņa varā pāris tūkstošus lauksaimnieku, paštaisni pumpējot neskaitāmus miljonus vienas Parex bankas glābšanā?! Turklāt pats spēcīgākais arguments ir tas, ka šāds valsts sniegtais atbalsts lidostai mūsu ekonomikai ir atnesis vairāk nekā 300 miljonus latu. Tātad sanāk, ka var teikt - jā, lai gan valsts ir darījusi šo to ne tā, kā vajadzētu, lai gan starptautiski tas viss izskatās čābīgi, šāda politika ir atmaksājusies. Tiesa, šeit pastāv vismaz pāris potenciālu risku attiecībā uz nākotnes perspektīvām.

Viena no šīs nedēļas apspriestākajām tēmām nenoliedzami ir starptautiskā autobūves giganta Daimler atzīšanās, ka tas savas automašīnas neskaitāmās pasaules valstīs, tostar Latvijā, ir realizējis ar kukuļošanas palīdzību.

Pašam Daimler šis stāsts jau drīz vien būs beidzies, samaksājot ASV valstij nedaudz vairāk par 100 milj. Ls. Protams, summa nav maza, taču, ņemot vērā, ka savulaik ar kukuļu palīdzību pārdotie auto ir devuši krietni vien lielākus ienākumus, faktiski var teikt, ka Daimler būs izļuvis no šī skandāla ar salīdzinoši mazām sāpēm. Šī summa būtu uzskatāma par nelielu kaut vai tāpēc, ka citā stipri vien līdzīgā kukuļošanas gadījumā Vācijas rūpniecības koncernam Siemens nācās šķirties no aptuveni četras reizes lielākas summas. Turklāt nebūsim naivi — ne jau šis skandāls kalpos par argumentu tam, lai kāds nākotnē sev neiegādātos, piemēram, jaunu Mercedes markas automobili.

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Britu televīzijas žurnālisti izveidojuši sarakstu ar pašām muļķīgākajām Hi-tech dāvanām Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Bet - pat pie šo lietu pilnīgās bezjēdzības - šīm lietām ir viens pluss - tās var dāvināt cilvēkam, kuram jau viss ir, joko laikraksts Daily Mail.

The Gadget Show vadītāji, protams, iepazīstināja publiku ar augsto tehnoloģiju noderīgo lietu topu, kurā ietilpa Nintendo spēļu sistēmas (Wii Music un Wii Fit) un Asus EeePc piezīmjdators, tomēr šīs lietas ir gaužām banālas, salīdzinot ar tādiem izgudrojumiem kā:

1. Iešļūcenes dzērienu glabāšanai - 20 GBP (15.1 LVL).

Zolē izvietotajos rezervuāros pietiks vietas 4 šotiņiem iemīļotā dzēriena, kas piesūcies ar gumijas smaku.

2. Klaviatūra ar neapzīmētiem taustiņiem - 86 GBP (65 LVL).

Vienas no pasaules lielākajām bankām UBS pērn strādājusi ar vairāku miljardu eiro zaudējumiem, tomēr tas nav atturējis uzņēmuma vadību prēmijas sev izmaksāt vairāk nekā miljardu eiro.

2008. gadā UBS strādājusi ar 13.1 miljardu eiro lieliem zaudējumiem, ziņo Spiegel.de. Arī 2007. gadā banka strādāja ar vairāku miljardu eiro zaudējumiem. Lai tiktu āra no smagās situācijas UBS pieņēma Šveices valdības finansējumu: bankai tika piešķirta finansiālā palīdzība vairāku desmitu miljardu eiro apmērā. Šogad esot plānots atlaist aptuveni 10 tūkstošus kompānijas darbinieku, lai samazinātu bankas izmaksas.

Nesen līdzīgs skandāls izcēlās arī ASV, kad atklājās, ka ASV finanšu institūcijas un bankas saviem top darbiniekiem un vadībai izmaksājušas milzu summas prēmijās, lai arī visu nozari skārušas finanšu problēmas, un to risināšanai valstij bija jāiegulda liela nauda.

Vācu autobūves koncerna Volkswagen (VW) kaitīgo izmešu skandāls ietekmēs ne tikai Vāciju kā automobiļu ražošanas nozares līderi, bet arī citas ekonomikas, ieskaitot Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstis ar nozīmīgu klātbūtni vācu ražošanas ķēdē.

Pēc VW aizvadītajā nedēļā izskanējušā paziņojuma, ka miljoniem zīmola dīzeļdzinēju automašīnu visā pasaulē aprīkotas ar programmatūru, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus, aizsācies globāla apmēra skandāls. VW vēl tikai nesen apsteidza Toyota, ieņemot pasaulē lielākā autoražotāja statusu, taču skandāla negatīvās sekas var būtiski ietekmēt VW pozīciju, ņemot vērā, ka gadījums saistāms ne tikai ar konkrēto dīzeļdzinēju EA 189 un tā versijām, bet arī citiem zīmola modeļiem un visu grupu kopumā. Proti, VW grupa aptver 12 zīmolus, tostarp vieglās pasažieru automašīnas (VW, Audi, Škoda, Seat) un premium klases auto (Bentley, Bugatti, Lamborghini, Porsche), kā arī kravas transportlīdzekļus (MAN, Scania).

Lai gan apritējis gads, kopš Eiropu pāršalca zirga gaļas skandāls, situācija būtībā nav mainījusies un Eiropu varētu satricināt līdzīgs skandāls, paziņojusi Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC).

Pērn zirga gaļas skandāls uzliesmoja, izskanot informācijai, ka zirga gaļa daudzos produktos uzdota par liellopu gaļu. Reaģējot uz šo situāciju, Eiropas Komisija (EK) solīja pastiprināt kontroles un palielināt soda apmērus, lai nekas līdzīgs nevarētu atkārtoties.

2013.gada martā EK nāca klajā ar rīcības plānu, kurā tika paredzēts biežāk pārbaudīt gaļas paraugus, biežāk veikt iepriekš nepieteiktas kontroles gaļas apstrādes rūpnīcās, kā arī noteikt bargākus sodus tiem, kas sniedz nepatiesu informāciju, un izveidot brīdināšanas sistēmu.

Taču nesen Eiropas Parlamenta (EP) komiteja noraidīja priekšlikumu, kas paredzēja pieprasīt pārstrādātas gaļas izcelsmes marķējumu. Savukārt soda naudas paaugstināšanu vēl apspriež EP un dalībvalstu ministri.

Japānas tērauda ražošanas uzņēmums «Kobe Steel» piektdien atzina, ka kvalitātes kontroles falsificēšanas skandāls ietekmējis aptuveni 500 klientus, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz sākotnējās aplēses.

Šis skandāls jau aptvēris vairākas Japānas ekonomikas nozares, tostarp autoražotājus «Toyota», «Nissan» un «Honda», kuru automašīnās izmantoti produkti no «Kobe Steel», kas atzinusi kvalitātes datu falsificēšanu.

Iepriekš uzņēmums norādīja, ka šis skandāls ietekmējis aptuveni 200 klientus.

«Kopā iepriekš paziņotajiem klientiem kopējais skaits sasniedzis aptuveni 500 uzņēmumus,» piektdien sacīja «Kobe Steel» vadītājs Hiroja Kavasaki. «Lūdzu, ļaujiet mums atturēties no konkrētu ietekmēto klientu nosaukšanas. Mēs esam sazinājušies ar mūsu klientiem un apsprieduši veidus, lai apstiprinātu mūsu produktu drošību.»

Viņš gan uzstāj, ka ietekmētie produkti nerada drošības riskus.

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Daudzi pret viņu izturas ar zināmu aizturi, jo Juris Millers savulaik ir iemetis ne vienu vien akmeni daudzos dārziņos. Jā, iespējams, kādam viņš var nepatikt, taču nevar noliegt, ka Jura aktivitātes vienmēr ir piesaistījušas uzmanību. Turklāt Juris jau līdz sešpadsmit gadu vecumam bija paguvis izgaršot to, ko cits nepiedzīvo visa mūža garumā. Un joprojām viņa dzīvi nevar saukt par gluži parastu.

Desmit gadu vecumā viņš jau intervēja Alfrēdu Rubiku un Edgaru Liepiņu, trakajos deviņdesmitajos Juris kļuva par pasaulē jaunāko uzņēmēju, plikā vietā izveidodams pats savu konkursu. Vēl pienapuika būdams, viņš bīdīja lietas ar nopietniem onkuļiem, vēlāk izvārtījās pedofilijas skandāla dubļos, spēja piecelties un virzīties tālāk, pats sevi nodēvējot par paparaci.

Pēc nepilna mēneša Jurim būs trīsdesmit. Tiekoties ar viņu karstā, saulainā maija pēcpusdienā, rodas sajūta, ka Juris nav spējis izvairīties no trīsdesmitgadnieku krīzes. Lai arī viņš ir tikpat vitāls un atvērts kā līdz šim, kaut kas tomēr ir mainījies. Šobrīd viņš strādā nobriedušo cilvēku radio SWH, ir aizrāvies ar akadēmiskās izglītības turpināšanu, nākotnē ir gatavs pievērsties producēšanai. Pēc radio SWH jubilejas viņam klajā nāks nopietna grāmata: tie vairs nebūs paparaci novērojumi, bet gan pētnieciskais darbs par SWH vēsturi, intervijas ar radio bijušajiem un esošajiem dīdžejiem, ētera personībām, aizkadra stāsti. Lai gan... ar Juri ir kā ar bitēm. Nekad neko nevar zināt.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kad tika ziņots par nepieciešamību ierobežot straujo kreditēšanu Latvijā, daudzi saprata, ka ar to ir domāta vēršanās pret jaunu kredītu izsniegšanu.

Taču realitātē būtiski skarti tiek arī tie iedzīvotāji, kuri kredītu mājokļa iegādei ir ņēmuši pirms gada, diviem vai vēl agrāk.

Respektīvi, arvien pieaugošie kredītprocenti plus ārkārtīgi straujā inflācija ir vismaz dažās Latvijā strādājošajās bankās veicinājusi tā saucamo kredītbrīvdienu pieprasīšanu bankās. Tas nozīmē, ka kredītņēmēji noteiktu laika periodu (līdz pat 60 mēnešiem) bankai veic tikai kredītprocentu maksājumus, taču nemaksā pamatsummu. Protams, var jau uzskatīt, ka cilvēki tādējādi gaida brīdi, kad maksāt kļūs izdevīgāk, taču nav īsti skaidrs, kur tad šis izdevīgums slēpjas. Cerēt var vai nu uz kredītprocentu pēkšņu samazināšanos, vai arī mazāku inflācijas kāpumu, taču naivi tas būtu kā vienā, tā arī otrā gadījumā.

Virkne valstu jau ir uzsākta vakcinēšana pret Covid-19 un nākamā gada sākumā to plāns darīt arī Latvijā. Vakcinācija būs brīvprātīga, tomēr ļoti daudzām nozarēm tieši šis solis paver iespēju turpināt darboties, tostarp tūrisma nozarei.

Ir naivi gaidīt brīdi, kad visi atkal varēsim ceļot, tāpēc risinājums ir mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību būs iespējams apliecināt vakcināciju un brīvi pārvietoties. Viņš norāda, ka tuvāko divu vai trīs gadu laikā brīva ieceļošana bez pašizolācijas visticamāk būs pieejama tikai tiem, kuri ir vakcinēti.

Naivi gaidīt brīdi atgriešanos pirms pandēmijas stāvoklī

Ir paredzams, ka jau 2021. gadā virkne valstu atvērs savas robežas vakcinētajiem ceļotājiem, tāpēc ir nepieciešami mehānismi, kas ļauj ērti un ātri pārbaudīt, vai persona ir vakcinēta. Ņemot vērā vīrusa izplatību, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir secinājis, ka infekcijas risks, ko var radīt tūristi, sastāda tikai 1%. Situācijas dažādās ES valstīs kopumā ir līdzīgas, tāpēc ir naivi gaidīt brīdi, kad atgriezīsimies pirms pandēmijas situācijā.

Lai arī Rīgas mēru Jāni Birku šokējuši Valsts kontroles secinājumi par Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdētajiem 27 miljoniem latu, revīzijas rezultāti nekādi neietekmēs tilta otrās un trešās kārtas būvniecību.

J.Birks vairākkārt uzsvēris, ka augstu vērtē Valsts kontroles (VK) padarīto un esot runājis gan ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, gan Pilsētas attīstības departamenta vadītāju Gvido Princi. Tā kā abu pušu viedokļi atšķiras, J.Birks uzskata, ka situācija jāizvērtē tiesībsargājošajām iestādēm. Kā ziņots, VK nosūtīs revīzijas rezultātus Ģenerālprokuratūrai.

Nekādi netiks ietekmēta Dienvidu tilta otrās un trešās kārtas būvniecība, kuru veic tie paši būvnieki, kas būvēja pašu tiltu – AS Dienvidu tilts. „Ir bijuši precedenti, ka objektu apturēšana rada milzīgus zaudējumus,” izteicās mēra preses sekretāre Kristīne Liepa. Jau ziņots, ka kopā ar PVN un inflācijas sadārdzinājumu, kā arī banku aizdevuma procentiem Dienvidu tilta otrā kārta varētu izmaksāt pat līdz 313.4 miljoniem latu, bet trešās kārtas izmaksas lēš ap 28 miljoniem latu, no kuriem septiņi miljoni varētu būt finansējums no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.

Pieci miljardi eiro - tik lielu naudas summu finanšu ministrs Atis Slakteris vēlas Latvijai dabūt no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un ES.

Lai gan valdība jau paspējusi sākt taisnoties, ka nekādus 5 miljardus neviens nevienam nav prasījis un ka būtu vien labi, ja tāda nauda būtu? Šajā kontekstā būtu jārunā vismaz par diviem aspektiem.

Pirmkārt, mūsu valdības locekļu apetīte šajā jomā aug ar intensitāti 2 miljardi eiro nedēļā - apmēram pirms tik ilga laika tas pats Slakteris starptautiskajiem medijiem bija paudis, ka mums vajadzēšot 3 miljardus. Protams, negribas piesaukt nelaimi, bet līdz šā gada beigām ir palikušas apmēram 4 nedēļas? Respektīvi, bail iedomāties, kādu vēlamo summu finanšu ministrs varētu nosaukt gadu mijā.

Volkswagen datu manipulācijas skandāls ne tikai parāda autoindustrijas patieso seju, bet aktualizē arī biznesa godīguma jautājumu kopumā

Visticamāk, arī Latvijā pēdējās desmitgades laikā nu jau ir atvēsis priekšstats, ka krāpšanās un mahinācijas notiek tikai šeit, proti, bijušās Austrumu bloka valstīs, bet Rietumeiropā, sevišķi, ja runa ir par nozaru grandiem, viss rit ārkārtīgi tīri un godīgi. Lai nu kā, nesenais skandāls ar pasaules lielāko autoražotāju, vācu autobūves industrijas lepnumu Volkswagen pierāda, ka arī šī līmeņa biznesa spēlētāji diemžēl nepārvar godīguma latiņu.

Pats gadījums ir muļķīgs bezgala – tieši pirms nozīmīgās autoizstādes IAA, kas ik gadu tradicionāli notiek Frankfurtē, ASV atbildīgās iestādes paziņoja, ka Volkswagen (VW) esot krāpies dīzeļa dzinēja emisiju testos, proti, ticis uzrādīts zemāks atgāzu izmešu daudzums, nekā šīs automašīnas patiesībā rada. Protams, var smīkņāt par to, kāpēc amerikāņi šim paziņojumam izvēlējās tieši šo brīdi un vai tas nav arī mēģinājums kaut kādā mērā stutēt nīkuļojošo ASV autoindustriju, tomēr VW atbildību tas nemazina. Tagad noskaidrojies, ka manipulētie dati varētu būt aptuveni 11 miljoniem VW koncerna automašīnu, turklāt skarti varētu būt ne tikai Volkswagen markas automobiļi, bet arī VW grupā ietilpstošie Audi, Seat un Škoda spēkrati. Nesmukums, tā teikt, pa visu seju, kas dažu dienu laikā samazināja VW akciju biržas vērtību par 30 miljardiem eiro – salīdzinājumam var teikt, ka zaudētā vērtība naudas izteiksmē ir tik liela, kā visas Latvijas IKP kopā. Lai arī VW nu jau bijušais vadītājs Martins Vinterkorns sacījis, ka jūtas par notikušo dziļi satriekts, jo īpaši par to, ka Volkswagen grupā ir iespējami šādi mēroga pārkāpumi, tas drīzāk izskatās pēc aizsardzības pozīcijas. Grūti iedomāties, ka ilggadīgs un profesionāls uzņēmuma vadītājs, tāpat kā koncerna padome, par šādām lietām ir turēti neziņā, un ja tas tiešām tā bija, tad šāds menedžments pilnīgi noteikti neatradās savā īstajā vietā. Vācu mediji ziņo, ka programmatūras piegādātājs Bosch jau 2007. gadā esot norādījis, ka programmatūra paredzēta tikai izmēģinājumiem, nevis pilnvērtīgai izmantošanai pārdodamajos automobiļos. Arī pašā VW koncernā jau 2012. gadā izskanējušas brīdinošas balsis par falsificētiem datiem, tomēr viss esot turpinājies. Ja tas tā ir varējis notikt, tad pie daudzajām saņemtajām balvām šādam uzņēmumam noteikti būtu jāpievieno arī «muļķības Oskars», jo ir ļoti naivi iedomāties, ka šādas manipulācijas ilgtermiņā var palikt apslēptas.

Mēneši iet, bet ekonomika Latvijā turpina slīdēt uz leju — vismaz par to liecina kārtējie IKP un inflācijas pieauguma dati. Protams, varētu priecāties, ka beidzot neesam pašā sliktākajā pozīcijā Eiropā (iepriekš eksperti prognozēja, ka IKP kritums varētu būt krietni lielāks), jo Lietuvai attiecībā uz IKP kritumu ir klājies vēl sliktāk, taču šāda loģika būtu pietiekami muļķīga.

Lai saprastu, kā rīkoties, lai katru mēnesi un ceturksni nevajadzētu lūkoties uz lejupslīdošu līkni teju visos iespējamos makroekonomisko rādītāju grafikos, pirmām kārtām būtu jātiek skaidrībā, kāpēc esam nokrituši tik zemu, un vismaz pagaidām diemžēl nekas neliecina, ka lejupslīde neturpināsies. Protams, var teikt, ka pasaulē valda globālā krīze, un būtu naivi domāt, ka tā neskar Latviju — un tā ir taisnība. Tomēr lielā mērā var teikt, ka mūsu valsts pati ir tiekusies nonākt pašreizējā situācijā.

Proti… Kaut vai paskatoties, kādu nodokļu politiku Latvija realizē no šā gada sākuma, kļūst skaidrs, ka virkne šeit strādājošo uzņēmumu ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar konkurentiem ārvalstīs. Visspilgtāk tas ir redzams tieši tūrisma sektorā: paskatoties, kādas ir viesnīcu cenas Rīgā un dažu labu citu Eiropas valstu galvaspilsētās, vēlme doties uz Latviju var pāriet visai ātri. Taču tā rezultātā cieš ne tikai viesnīcas, bet arī ēdināšanas bizness, tirdzniecība, transporta pakalpojumi utt.

Eiropu pārņēmušais zirga gaļas skandāls sasniedzis Honkongu, kurā izbeigta kompānijas Findus liellopu gaļas lazanjas tirdzniecība. Tikmēr Lielbritānijā no parlamenta ēdnīcas izņemti vairāki liellopu gaļas produkti un nolemts veikt arī saldumu pārbaudes. Tāpat zirga DNS atklāts arī Slovēnijā tirgotos pārtikas produktos.

Slovēnijas varasiestādes zirga gaļas klātbūtni atklājušas lazanjā ar Boloņas mērci, kuru pārdevis lielveikalu tīkls Interspar, bet izejvielas, iespējams, piegādājusi Luksemburgas kompānija Trada, vēsta AFP. Lazanjas marķējumā zirga gaļas klātbūtne nebija pieminēta un valsts sanitārais dienests to atklājis veicot DNS pārbaudes. Kopumā Slovēnijā tika pārbaudītas 29 kompānijas, no kurām rezultāti bijuši pozitīvi tikai vienam uzņēmumam.

Honkongā varasiestādes likušas kompānijai Findus liellopu gaļas lazanju izņemt no lielveikalu plauktiem. Arī Honkongā pārdotajai lazanjai gaļu, tā pat kā arī lielā daļā citu nepareizi marķēto produktu gadījumos, piegādājusi Francijas kompānija Comigel.

«Haheru skandāls», kas satricinājis Rupertam Mērdokam piederošo mediju impēriju, ceturtdien ir kļuvis vēl plašāks, kad atklājās, ka mediju magnāta kontrolētais laikraksts News of the World ir uzlauzis kritušo britu kareivju tuvinieku telefonus, vēsta Reuters.

Lielbritānijas militāro veterānu apvienība ir pārtraukusi visus darījumus, kas tai bija ar laikrakstu, kā arī citiem R. Mērdoka kontrolētiem medijiem. Tas liecina par to, kā skandāls ietekmē laikraksta galvenos lasītājus, kas jau tā ir pārbiedēti par ziņām, ka laikraksta žurnālistiem ir bijusi pieeja ne tikai slavenību un politiķu, bet arī kritušo karavīru un teroraktu upuru tuvinieku privātai informācijai, norāda aģentūra.

Šie notikumi izraisījuši arī aicinājumus izmeklēt cik liela ietekme ir bijusi R. Mērdokam britu presē, pār politiķiem, tostarp arī premjeru Deividu Kameronu, un policiju. Skandāls var arī apdraudēt plānoto daudzmiljardu darījumu, ar kuru R. Mērdoka News Corp vēlējās pārņemt BSkyB.

Pasaules lielākā pārtikas kompānija Nestle no veikalu plauktiem Itālijā un Spānijā izņēmusi makaronus ar liellopu gaļu, pēc tam, kad tajos tika atklātas zirga DNS paliekas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Kompānija atklājusi, ka pārbaužu laikā zirga DNS atrasts divos produktos Buitoni Beef Ravioli un Beef Tortellini. Zirga DNS daudzums bijis neliels un nepārsniedzis vienu procentu. Kompānija arī apturējusi visu produktu tirdzniecību, kuru gaļu piegādājis Vācijas uzņēmums H.J. Schypke. Nestle norāda, ka Vācijas kompānija tiek vainota zirga DNS saturošas gaļas piegādē saviem klientiem.

«Tas nav pārtikas drošības jautājums, bet gan nepareiza marķējuma izvietošana, kas nozīmē, ka viņi nespēj nodrošināt tik augstus standartus, kādus patērētāji no mums sagaida,» skaidroja Nestle.