Tā vien izskatās, ka liela daļa līdz šim realizēto kampaņu, cīnoties pret tā saucamajām aplokšņu algām, ir bijušas teju veltīgas.
Valsts darba inspekcija pilnīgi oficiāli atzīst - šīs algas atgriežas. Patiesību sakot, par notiekošo šajā jomā nav jābrīnās.
Parasti, kad ekonomika piedzīvo kādas tirgus negācijas, vai arī nepopulārus valdības lēmumus, tam rodas attiecīga pretreakcija. Taču šoreiz tā ir atdūrusies pret abām šīm problēmām - krīze ir ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, savuārt valdība ne tikai nesniedz nekādas garantijas saviem uzņēmējiem turpmākai attīstībai, bet arī palielina nodokļu slogu. Rezultātā ne viena vien kompānija nonāk dilemmas priekšā - pārtraukt darbību vispār vai arī sākt maksāt darbiniekiem algas kaut vai daļēji aploksnē. Protams, šāda rīcība nav atbalstāma, bet tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās - uzņēmumiem rūk ieņēmumi, un tiek meklēti risinājumi, kā samazināt arī izdevumus.
Nedrīkst jau arī aizmirst, ka viens no mērķiem, kāpēc savulaik Latvijā tika uzsākta nodokļu samazināšana, bija panākt, lai tos sāktu maksāt tā saucamie svārstīgie nemaksātāji. Respektīvi, nevis tie uzņēmēji, kas jau biznesa gaitas ir sākuši ar vēlmi krāpties, bet gan tie, kam piedalīšanās valsts uzturēšanā ir par dārgu. Turklāt ir svarīgi apzināties, ka šajā jomā notiekošais vēl ne tuvu nav kulminācijas stadijā. Proti? Jā, jau tagad ir pietiekami daudz cilvēku, kuri ir zaudējuši darbu, vai arī tuvākajā laikā zaudēs - tādi ir daudzi tūkstoši. Taču vēl zināmu laiku viņi trūkumu īpaši neizjutīs, jo saņems valsts garantētu bezdarbnieka pabalstu. Jautājums ir par to, kas notiks brīdī, kad tūkstošiem cilvēku šis pabalsts vairs maksāts netiks.
Pirmkārt, viņu pirkumi kļūs vēl retāki un niecīgāki, tādējādi dzenot strupceļā arvien lielāku skaitu uzņēmumu, kam nāksies (pastiprināti) piedzīvot apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Otrkārt, ņemot vērā arvien pieaugošo bezdarba līmeni un grūtības atrast jaunas darba vietas, ne īpaši godprātīgi uzņēmēji darbiniekiem varēs pateikt - vai nu saņemsiet algu aploksnē, vai arī paliksiet bez darba vispār.
Diez vai būs īpaši daudz tādu strādājošo, kas, izdzirdot šādu piedāvājumu, skries uz VID stučīt savu darba devēju - pašreizējā ekonomiskā kraha laikā darbu zaudēt neviens negrib. Ir skaidrs, ka valstij šādā situācijā jāpieliek maksimālas pūles, lai ne tikai neapgrūtinātu uzņēmējdarbību valstī, bet arī veicinātu jaunu darbavietu rašanos, ka beidzot ir jāaktivizē skaidri atbalsta mehānismi godīgi strādājošam biznesam.