Jau ilgstoši tiek runāts, ka Latvijā attiecībā uz visām patērētāju grupām jāievieš brīvā elektroenerģijas tirgus principi. Plānots, ka no šā gada 1. septembra tas brīnums tiešām notiks. Turklāt Latvijas gadījumā brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tiešām būs liels brīnums.
Protams, nepieciešamā likumdošanas bāze, kas bija jāizstrādā Ekonomikas ministrijai brīvā tirgus ieviešanai, Saeimā joprojām nav guvusi akceptu, bet tas mūsu valstī, kā zināms, ir sīkums – gan jau pēdējā brīdī izdarīs, un skaitīsies, ka pie mums šajā jomā viss ir labākajā kārtībā. Interesantākās ir iespējamās sekas, kādas var sagaidīt mājsaimniecības pēc 1. septembra. Vispirms jau jāteic, ka iedzīvotājiem jābūt modriem, lai nepalaistu garām brīdi, kad stāsies spēkā attiecīgie noteikumi, jo principā jau nākamajā brīdī katras mājsaimniecības pienākums būs apzināt, domājams, septiņus elektroenerģijas tirgotājus, lai noskaidrotu, kurš ir ar mieru piegādāt elektrību lētāk, un ar to arī noslēgt līgumu.
Paradoksālākais šajā stāstā ir tas, ka jau tagad netiek slēpts – faktiski jebkurš no šiem septiņiem piedāvājumiem būs dārgāks, nekā tiek prasīts par elektroenerģiju šobrīd. Tātad būs brīvais tirgus, būs lielāka konkurence nekā līdz šim, savukārt piedāvātais pakalpojums kļūs nevis lētāks, bet gan dārgāks. Izstāstot šādu «loģiku» kādam, piemēram, angliski runājošās zemēs, tur droši vien tiktu nolemts, ka stāstītājs īsti labi nepārvalda angļu valodu un tāpēc putro dažādus terminus. Taču vēl interesantāka situācija var izveidoties gadījumā, ja mājsaimniecība pamanīsies līdz 1. septembrim nenoslēgt līgumu ne ar vienu tirgotāju – tādā gadījumā tai tikšot piemērots tā dēvētais pēdējā brīža piedāvājuma princips. Kā zināms, vispār ekonomikā ar jēdzienu «pēdējā brīža piedāvājums» tiek saprasts tas, ka kāds pakalpojums tiek pārdots pēdējā brīdī pirms tā sniegšanas mirkļa, par to prasot iespējami mazu cenu, cerot panākt, lai kāds tomēr nopērk. Un atkal izņēmums, kā izskatās, būs Latvijas elektroenerģijas tirgus! Proti, tiem, kuri paši nebūs noslēguši līgumu ar kādu no tirgotājiem, elektroenerģija tiks piegādāta faktiski par dārgāko iespējamo cenu, un tiek lēsts, ka tā varētu būt aptuveni četri santīmi par kilovatstundu.
Jau šobrīd var lasīt ziņas, ka cilvēki raudot, saņemot šīs ziemas rēķinus par apkuri. Domājams, ka, saņemot rēķinus par elektrību pēc 1. septembra, vismaz daļa patērētāju pamazām sāks nojūgties, nekādi nespējot saprast vismaz pāris būtisku lietu. Pirmkārt, pēc kādiem principiem ir rēķināta maksājamā cena. Otrkārt, kāpēc jāmaksā būtiski vairāk, ja reiz ir brīvā konkurence, turklāt paša pakalpojuma kvalitāte nav uzlabojusies. Kā redzams, pilnīga pāreja uz brīvo elektroenerģijas tirgu Latvijā nav pārdomāts solis – kaut vai tāpēc, ka vienīgais ieguvējs no tā būs elektroenerģijas piegādātājs, kas tādējādi varēs uzlabot savus finanšu rādītājus (varētu domāt, ka šobrīd elektroenerģija Latvijas patērētājiem tiek subsidēta...). Tāpēc Ekonomikas ministrijai būtu rūpīgi jāpārstrādā šī iecere, iespējams, mēģinot to atkal realizēt kaut kad vēlākā nākotnē.
