Sociālo mediju nozīmes palielināšanās politikā nav nekāds noslēpums, un aizvien vairāk pasaules valstu vadītāju sāk izmantot mikroblogu portālu Twitter. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pat ticis sekotāko «tvītotāju» bariņā.

Kompānijas Digital Daya savā jaunākajā pētījumā «Īsti līderi tvīto» secina, ka portālā Twitter pagaidām ir pārstāvēti 15% no 163 pasaules valstīm, mikroblogus rakstot gan politiskajiem līderiem, gan valdībām.

Pētījumā secināts, ka «nestabilās» valstis, kurās ir liela politiskā nenoteiktība, visbiežāk sociālos medijus uzskata par draudu.

Šeit ir 16 pasaules valstu līderu vārdi, kuri izmanto Twitter. Jāsecina, ka «demokrātija» šādai nodarbei nav nepieciešamība, jo divi no līderiem dzīvo autokrātiskā sabiedrībā.

Šie «tvītotāji» sarindoti no mazākā sekotāju skaita līdz lielākajam.

Premjers Ivars Godmanis paziņojis, ka no īpašo uzdevumu sekretariātiem tomēr neatteikšoties, jo šādi "varot zust tiem piedēvētās funkcijas". Turklāt tas varot radīt pretrunas koalīcijas partneru starpā. Patiesību, ka atteikšanās no sekretariātiem var apdraudēt drīzumā gaidāmo balsojumu par valsts budžetu, līdz ar to arī valdību, premjers skaļi piebilst piemirsa.

Tas nozīmē, ka sekretariāti, kas Aigara Kalvīša laikā tika radīti, lai nodrošinātu ministru vietas koalīcijas partiju pārstāvjiem, joprojām savu veidolu nemainīs. Turklāt apšaubāma ir arī plānotā līdzekļu taupīšanas kampaņa, kas visefektīvākā, protams, būtu, samazinot ierēdņu un lieku institūciju skaitu.

Kā rāda pēdējie notikumi, sarūk vienīgi mistiskās brīvās štata vietas, kuras ilgstoši ir vakantas. Savukārt reāli neviens no darba atbrīvots netiek. Šādiem soļiem trūkst gan politiskās gribas, gan tiesiskā pamatojuma.

Par patieso iemeslu premjera lēmumam, visticamāk tomēr ir kļuvis gaidāmais balsojums par nākamā gada valsts budžetu, kas tradicionāli ir katras valdības stabilitātes pārbaude. Turklāt gadījumā, ja budžets netiek apstiprināts, krīt valdība, bet valsts dzīvo ar iepriekšējo izdevumu-ieņēmumu plānu. Ne velti vēl pagājušonedēļ ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis par vēlmi ķerties klāt e-lietu ministrijai brīdināja ar neprognozējamām sekām. Diemžēl tas nozīmē, ka valdības gaiteņos kārtējo reizi tiek domāts nevis par taupību un efektivitāti, bet gan politiskajiem kompromisiem.

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Itālijas jaunais premjers Enriko Leta apsolījis steidzīgi rīkoties, lai mainītu taupības politikas virzienu, kas «nogalina Itāliju». Tāpat viņš solījis, ka rezultāti būs redzami jau pēc 18 mēnešiem, pretējā gadījumā premjers uzņemšoties visu atbildību.

Savā inaugurācijas runā Itālijas premjers norādījis, ka centīsies panākt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) taupības politikā un veicināšot ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu rašanos. «Vienīgais iespējamais iznākums ir panākumi. Pēc 18 mēnešiem es pārbaudīšu, vai reformu programma iet uz priekšu, kā bija plānots. Tomēr gadījumā, ja kaut kas būs šķērsām, es uzņemšos visu atbildību,» uzsvēra jaunais Itālijas valdības vadītājs.

Premjers uzsvēra, ka no vienas pašas taupības politikas Itālija iet bojā, un izaugsmes veicināšanas pasākumi nevar pagaidīt, atzinis premjers, tostarp norādot, ka Romas parādu kalni smagi gulstas uz vienkāršiem valsts iedzīvotājiem, kurus jau tā pat nomocījis 11,6% lielais bezdarba līmenis.

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

IKTE nozare izsaka vienotu atbalstu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam

Latvijas Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju un elektronikas (IKTE) nozares asociācijas un sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv vairāk kā 200 nozares vadošos uzņēmumus, pieņēmušas lēmumu atbalstīt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta saglabāšanu, samazinot 2009. gada budžeta izdevumus.

Pēdējā laikā masu medijos vairakkārt ir izskanējuši ministru un politiķu izteikumi par īpašu uzdevumu ministru sekretariātu, tajā skaitā Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (ĪUMEPLS), likvidāciju no 2009. gada, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus.

Kā norāda IKTE, likvidējot Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu no 2009. gada, Latvija var zaudēt vairāk nekā iegūt, jo viena īpašu uzdevumu ministra sekretariāta gada budžets sasniedz aptuveni 1.9 milj. LVL. ĪUMEPLS likvidēšana nopietni apdraudēs ERAF un citu ES struktūrfondu apguvi valstī, radot daudz lielākus zaudējumus nekā valsts budžeta ietaupījumu.

Tiek pieļauta situācija, ka ekonomika šogad var apstāties pilnībā, to LTV raidījumā 100. pants paziņoja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Ministrs raidījumā atgādināja, ka valsts budžetā ir 820 milj. Ls jeb teju 5% iztrūkums, lai valsts budžets būtu sabalansēts.

Jautāts, kā šo iztrūkumu mazināt un kā nodrošināt algu pielikumu, piemēram, skolotājiem, mediķiem, policistiem, A. Slakteris atzina, ka šobrīd valstī ir tik liels naudas trūkums, būtu labs signāls, ka arī valdība parādītu, ka tā spēj izvērtēt tēriņus, piemēram, likvidējot t.s. sekretariātus. ''Nebūs ļoti liels pienesums budžetam, jo t.s. bērnu lietu sekretariāta, e-lietu vai integrācijas lietu sekretariāta centrālā aprāta uzturēšana maksā ap 2 milj.Ls. Ir iespējas tos apvienot, bet tā būs nopietna valdības debate. Ja visa sabiedrība, arī bizness taupa, arī valdībai jātaupa, jo tās ir tiešām liekas institūcijas. Valsts pārvalde ir pārāk uzpūsta, un tā radīsies nauda skolotājiem, mediķiem,'' teica A. Slakteris.

Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom turpina likvidēt meitasuzņēmumu padomes un šobrīd veiktas izmaiņas arī Citrus Solutions pārvaldes struktūrā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis Db paskaidroja, ka Citrus Solutions padome tika likvidēta saskaņā ar uzņēmuma 2008.gada 11.novembra Dalībnieku sapulces lēmumu.

«Citrus Solutions padomes likvidēšana ir loģisks turpinājums Lattelecom grupas uzņēmumu padomju likvidēšanai, jo pirms tam darbību pārtraukušas arī Lattelecom Technology un Lattelecom BPO padomes,» informēja J.Gulbis.

Visu minēto uzņēmumu padomes tika izveidotas paralēli ar pašu uzņēmumu dibināšanu 2005. un 2006.gadā. «Sākotnēji šādas institūcijas bija nepieciešamas, jo Lattelecom BPO, Lattelecom Technology un Citrus Solutions notika uzņēmumu restrukturizācija un vadības komandu veidošana,» norādīja J.Gulbis.

Nereti pārmaiņu laikos uzņēmējam nākas pieņemt lēmumu par uzņēmuma likvidāciju. Kādi ir iespējamie risinājumi? Cik lielu rīcības brīvību uzņēmējam ļauj likumdošana? Atbildes uz šiem jautājumiem — praksē pielietojamus padomus, kas sagatavoti, ņemot vērā spēkā esošo likumdošanu, sniedz jaunā grāmata Veramies ciet!.

Veramies ciet! ir stāstīts par to, kas ir daļēja un formāla sabiedrības likvidācija, ko nozīmē apturēt saimniecisko darbību uz laiku, kad iespējama labprātīga uzņēmuma likvidācija un kad uzņēmumu nākas likvidēt, pamatojoties uz tiesas lēmumu. Grāmata sniedz padomus arī jautājumos, kā uzņēmums likvidējams bankrota gadījumā, kā sadalāma uzņēmuma manta, kādi dokumenti jānodod valsts glabāšanā un kādi jāiesniedz Komercreģistrā un daudzas citas nianses, kas jāievēro, likvidējot uzņēmumu (darbinieku atlaišana, individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību reforma un pārreģistrēšana par SIA u.c.).

Francijas tiesas lēmums likvidēt autobusu satiksmes kompāniju "Eurolines" nekādā veidā neietekmē un neapdraud pasažieru pārvadātāja "Eurolines" darbību Baltijas valstīs, pastāstīja Baltijas "Eurolines" vadītājs Edmunds Pavlovs.

Viņš skaidroja, ka "Eurolines" nav vienota kompānija, bet gan organizācija ar bāzi Beļģijā, Briselē. Dažādās valstīs ir uzņēmumi, kuri viens ar otru nesaistīti darbojas ar šo zīmolu. Lietuvā ar šo zīmolu darbojās uzņēmums "Kautra", kas nodrošina pakalpojumus arī Latvijā.

Francijas tiesa nolemj likvidēt autobusu satiksmes kompāniju Eurolines 

Francijas tiesa otrdien nolēmusi piespiedu kārtā likvidēt autobusu satiksmes kompāniju "Eurolines",...

"Francijas "Eurolines" ir atsevišķs uzņēmums, kas darbojas tikai šajā valstī, un tam nav nekādas saistības ar Lietuvu, Latviju, Poliju vai kādu citu valsti ārpus Francijas," skaidroja Pavlovs.

Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas valstīs "Eurolines" turpinās pastāvēt, un uzņēmumam ir tiesības izmantot šo zīmolu. Turklāt no pērnā gada "Eurolines" ar bāzi Lietuvā kļuva par zīmola īpašnieku.

Pavlovs arī piebilda, ka Latvijā eksistē SIA "Eurolines", taču arī nav nekāda sakara ar šo zīmolu.

Kā ziņots, Francijas tiesa otrdien nolēmusi piespiedu kārtā likvidēt autobusu satiksmes kompāniju "Eurolines", ziņu aģentūrai AFP pavēstījis uzņēmuma darbiniekus pārstāvošs advokāts.

"Eurolines" darbību pēc 35 gadu pastāvēšanas pārtrauks piektdien.

Pērn "Eurolines" pārņēma Vācijas grupa "FlixBus", taču arodbiedrības apgalvo, ka holdingkompānija atteikusies meklēt uzņēmumam pircēju un izmantojusi koronavīrusa pandēmiju kā ieganstu darbavietu likvidēšanai.

Jūnija beigās "FlixBus" lūdza sākt "Eurolines" bankrota procedūru, taču tiesa pieprasīja, lai "Eurolines" tiesas administratora pārvaldība vēl mēnesi veiktu darbību.

""FlixBus" (..) cenšas atbrīvoties no darbiniekiem, viņiem neko nesamaksājot," skaidro "Eurolines" darbiniekus pārstāvošais advokāts.

"Eurolines" vadība tiesas lēmumu nekomentē, taču norāda, ka maksātnespējas procedūra bijusi neizbēgama, ņemot vērā uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Tāpat "Eurolines" piebilst, ka kompānijas finanšu problēmas pēkšņi un būtiski pasliktinājusi koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze.

Ja Latvijā jau ir iegūta laba piedze banku sadalīšanā, tad tā būtu jāizmanto arī Latvijas Krājbankas gadījumā. Vienīgi būtu jāmaina nosaukums, uzskata Db.lv aptaujātie eksperti.

Attiecībā uz Latvijas Krājbanku ir divas iespējamās alternatīvas: glābt vai likvidēt. «Piekristu vieodklim, ka līdzīgi kā Parex bankas gadījumā Krājbanku varētu sadalīt divās daļās – labajā un sliktajā. Kā redzams Parex bankas gadījumā, daļu bankas iespējams atkopt, tiesa, zem cita vārda. Krājbanka ir Latvijā viena no pirmajām bankām un būs ļoti žēl zaudētā zīmola. Turklāt banku biznesā svarīgi, cik veca ir banka, tam pievērš lielu uzmanību,» tā ekonomists Uldis Osis, rezumējot, ka dievzai vērts atjaunot Krājbanku ar tās līdzšinējo nosaukumu, bet, tā kā ir pieredze banku dalīšanā, to varētu izmantot arī šajā gadījumā.

Ja būtu nesen ievēlēts tautas priekšstāvis, tad šādi varētu saprast VARAM vēstījumu deputātiem 5. februāra rītā Saeimas komisiju namā. Divas jaukas VARAM ierēdnes stāsta pērn savēlētiem Vides un klimata apakškomisijas Saeimas deputātiem par to, kā daba jāsargā, kā mums ar SEG emisijām veicas. Tiešāk - neveicas, jo neizdodas un neizdodas izpildīt Eiropai sasolīto.

Kādēļ neveicas? Lauksaimnieki stipri gāzē. Ik gadu viņiem emisiju aizvien vairāk un vairāk un būs vēl vairāk! Pēc šādas uzrunas pat piecgadniekam, kurš lasīt neprot, ir skaidrs, ka lauksaimnieki ir valsts lielākie gāzētāji - emisiju grēkāži. Rīgā cilvēki kā cilvēki, emisijas nepalielina, bet no lauka kā nes pēc mēsliem, tā nes un ar katru gadu aizvien vairāk.

Viens gan visā referātā deputātiem skan kaut kā mazliet ačgārni. Saīsināti - Latvija SEG emisiju ziņā uz vienu iedzīvotāju izskatās labi, jo mums praktiski nav ražošanas. Tiešāk - tās ir ļoti maz. Ir citi aprēķini un kritēriji, pēc kuriem izskatāmies slikti, bet atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, lauksaimniecībā, izskatāmies ļoti slikti. Ierēdnes monotonā runa rosina klusu, bet ķecerīgu domu - Latvija Eiropas priekšā izskatītos ideāli, ja vispār nebūtu lauksaimniecības ar savām govīm, cūkām, zemes aršanu un visu citu, kas rada SEG emisijas.

Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta, vēsta Leta.

«Atklājām to, ko nedomājām atklāt,» medijiem sacījis Lietuvas Bankas priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Bankas īpašumi no gandrīz astoņiem miljardiem litu (1,6 miljardiem latu) esot samazinājušies līdz 3,4 miljardiem litu (693,6 miljoniem latu).

Esot pazuduši noguldījumi par 600 miljoniem litu (122,4 miljoni latu) ārvalstu bankās, investīcijas Kaimanu salu fondos - par 550 miljonu litu (112,2 miljoniem latu). To vienkārši nav, teicis Vasiļausks.

«Nav cita veida, kā risināt problēmu, - [Snoras] banka jālikvidē,» sacījis Lietuvas Bankas vadītājs.

Viņš piebildis, ka, nacionalizējot banku, vēl cerēts, ka to varēs restrukturizēt.

Vecgada vakarā Latvijas TV skatītājus tradicionāli gaida divas svētku uzrunas - stundas ceturksni pirms Jaunā gada uzrunu teiks premjers Valdis Dombrovskis (JL), kurš runās desmit minūtes, bet pirms gadu mijas runās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pēdējo gadu premjeri Vecgada vakarā nākuši klajā ar šādām tēzēm, raksta diena.lv.

1996.gadā iedzīvotājus uzrunāja premjers Andris Šķēle (TP):

«Vai ir daudz to, kas pa naktīm mācās angļu valodu, vai ir daudz to, kas notīra sniegu savas mājas priekšā - nē, daudz ir to, kas nevīžo zobus iztīrīt, daudz ir to, kas nevar savas bikses izmazgāt, kur nu vēl izgludināt, daudz ir to, kas angļu valodai atmet ar roku, tad, kad pēc mēneša, kā par brīnumu, vēl nespēj brīvi runāt. Cienījamie Latvijas ļaudis - tā nebūs. Tā vairs nebūs.»

2003.gadā premjers bija Einars Repše (JL):

«Pat, ja mēs tūlīt sasniegtu Itālijas saimniecisko līmeni, dzimstības problēmu tas neatrisinās. Te vajadzīgs arī kas cits - miers un klusums, harmonija un lauku gaiss, nesteidzīga un laimīga dzīve, putnu dziesmas no rītiem aiz loga.»

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunus pasākumus, kuriem nākamo trīs gadu laikā būtu jāsamazina Romas izdevumi un jāpalīdz ietaupīt 26 miljardus eiro. Tikmēr valstī pastiprinājusies recesija.

Eiropas dienvidu valsts jauno taupības pasākumu ietvaros paredzējusi samazināt sabiedriskā sektora darbinieku skaitu. Tāpat «griezumi» paredzēti Itālijas ministriju tēriņos, bet par septiņiem tūkstošiem samazināt iecerēts vietu skaitu valsts slimnīcās.

Daļa no taupības programmas - 4,5 miljardu eiro apmērā - tiks ieviesta jau līdz šā gada beigām, bet atlikuši 21,5 miljardi – tuvāko divu gadu laikā. Gada otrajā ceturksnī Itālijā pastiprinājusies recesija – valsts ekonomika samazinājusies par 0,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšajiem trim mēnešiem. Itālijas aizņemšanās izmaksas joprojām ir pārsniegušas sešu procentu atzīmi, tādējādi izdarot pamatīgu slogu uz valsts finansēm.

Vajadzētu samazināt ministriju skaitu, daļa ministru jānomaina utt. To visu pēdējā laikā var dzirdēt arvien biežāk.

Pirmkārt, ir jautājums, ko īsti tiek plānots likvidēt -posteni, kā tas faktiski ir noticis ar integrācijas lietu ministra vietu, vai arī visu resoru. Nav jēgas apvienot, piemēram, Kultūras un Izglītības ministrijas, jaunizveidoto institūciju vienkārši nosaucot par Izglītības, Zinātnes un Kultūras ministriju un sabīdot kopā abu esošo ministriju struktūras. Tam ir vajadzīgs ekonomiski efektīvs piegājiens. Otrkārt, nav izslēgts, ka šādā veidā tiek mēģināts pamainīt politiskās ietekmes akcentus koalīcijā. Nav noslēpums, ka, atbrīvojoties no Normunda Broka (TB/LNNK) un Oskara Kastēna (LPP/LC) valdībā, lielāku ietekmi nu ir ieguvusi Tautas partija, kas pārējiem partneriem varētu diez ko nepatikt.

Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un prognozējamos nodokļu ieņēmumus, 2011. gada valsts budžeta deficīts būs jāmazina «ievērojami mazāk» nekā par iepriekš provizoriski nosauktajiem 500 miljoniem latu, trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio pieļāva premjers Valdis Dombrovskis (JL).

«Jāmazina būs ievērojami zem 500 miljoniem, tiešām būtiski mazāk,» teica premjers. Pēc V. Dombrovska teiktā, samazināmais budžeta deficīta apjoms ir aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IK). «Tas atbilst nedaudz vairāk kā 250 miljoniem latu,» teica premjers.

V. Dombrovskis arī, atsaucoties uz FM datiem, norādīja, ka aprīļa rādītāji liecina par nodokļu ieņēmumu plāna «zināmu pārpildi».

Maija beigās vai jūnija sākumā būšot gatavas Finanšu ministrijas (FM) aprēķinātās nodokļu ieņēmumu prognozes, drīzumā arī makroekonomiskās prognozes, tad arī par gaidāmo budžeta deficīta apmēru un nepieciešamajiem samazinājumiem varēšot spriest konkrētāk. «Budžeta aprises būs skaidras pirms Saeimas vēlēšanām,» atkārtoti solīja premjers.

«Pašreiz izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu likmēs mēs neplānojam – ne paaugstināšanas virzienā, ne arī samazināšanas virzienā, zinot to, ka sociālajā budžetā vēl aizvien saglabājas deficīts, tā kā runa pamatā ir par iedzīvotāju ienākumu nodokli,» runājot par vadības ieceri mazināt darbaspēka nodokļus, sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

«Vakar valdības sēdē mēs apstiprinājām bāzes izdevumus. Tas faktiski ieliek pamatu tālākajam darbam pie valsts budžeta, vērtējot ministriju un neatkarīgo iestāžu pieteiktās prioritātes, papildus finansējuma pieprasījumus. Attiecībā uz nodokļu politiku – šis jautājums būs jāskata kontekstā ar šiem budžeta papildus pieprasījumiem, jo uzstādījums ir no nākamā gada sākt samazināt darbaspēka nodokļus,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja premjers.

Viens no veidiem, kādā varētu tik samazināti darbaspēka nodokļi, paredz palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. «Nodokļus palielināt mēs neplānojam. Runa šajā gadījumā – 2013. gada budžeta kontekstā – būs tieši par darbaspēka nodokļu samazināšanu, un neapliekamā minimuma palielināšana ir viens no soļiem darbaspēka nodokļu samazināšanā,» skaidro premjers. «Ja mēs iesim uz ienākumu nodokļa samazināšanu, tad tā notiks pakāpeniski ar uzstādījumu vairāku gadu laikā sasniegt Igaunijas un Lietuvas līmeni,» tā viņš.

Trūkstošo ministru meklēšana varētu tikt pārtraukta, jo koalīcijas iekšienē ir «nepārvarami ultimāti no ZZS un Pilsoniskās savienības», kā izteicās kāds premjera partijas pārstāvis. Situāciju sarežģī tas, ka izrādījies – ne premjers, ne ministra pienākumu izpildītājs nevar iecelt parlamentāros sekretārus, noskaidroja DB.

Bija doma, ka valdība var līdz vēlēšanām nostrādāt esošajiem ministriem uzticot papildus pildīt trūkstošo ministru pienākumus, bet viņu darbu atvieglot ieceļot parlamentāros sekretārus. Jaunā laika (JL) līdere Solvita Āboltiņa tomēr ceturtdienas vakarā pēc Vienotības valdes sēdes atkārtoja, ka, viņasprāt, ministru meklēšanai jāpieliek punkts, jo tad šī valdība strādāšot daudz stabilāk. Pilsoniskās savienības (PS) līderis Ģirts Valdis Kristovskis apgalvoja, ka būtu gatavs pieņemt bezpartejiskus kandidātus arī citiem ministru amatiem, ja tos virzītu premjers Valdis Dombrovskis (JL). Premjers uz divām dienām devies komandējumā ārpus valsts.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Premjers Valdis Dombrovskis un veselības ministre Baiba Rozentāle vienojušies izbeigt politiskās diskusijas un tomēr rast nepieciešamo finansējumu medicīnai neatliekamās palīdzības sniegšanai.

To pēc abu kopējās tikšanās žurnālistiem pavēstīja V. Dombrovskis un B. Rozentāle. «Tuvākā mēneša laikā mēs strādāsim gan pie sociālā drošības spilvena izveides, gan līdzekļu iekšējās pārdales nozarē, jo mēs nevaram ļaut veselības nozarei sabrukt,» to paziņoja premjers V. Dombrovskis. Viņš gan izvairījās minēt konkrētus ciparus par to, cik lielu finansējumu un no kurienes medicīna varētu saņemt. «Par papildu naudas summām medicīnai gan vēl jāvienojas ar Pasaules Banku, taču papildu līdzekļi slimnīcu darbības nodrošināšanai tiks rasti,» apliecināja V. Dombrovskis. Kā Db.lv jau rakstīja, iepriekš veselības ministre pieprasīja 45.8 milj. Ls neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Lai saņemtu nākamo naudas pārkaitījumu no SVF un pārējiem starptautiskajiem aizdevējiem, Latvijai ir jāveic strukturālās reformas, pretējā gadījumā — naudas nebūs. Tieši tik skopa informācija līdz šim ir bijusi pieejama par finanšu ministra Einara Repšes vizīti SVF rīkotajā pavasara sanāksmēs Vašingtonā.

Tomēr šī informācija ir ļoti pareiza un izsmeļoša. Īsajā variantā varētu teikt tā: katrs kredītņēmējs, saņemot naudu, apņemas pildīt noteiktas saistības, bet, kolīdz tās netieks pildītas spēkā stājas virkne dažādu sankciju. Un Latvija ir tieši tāds kredītņēmējs, kurš saistības nepilda, tāpēc nevajag apvainoties, ka kredītdevēji neizrāda īpašu degsmi attiecībā uz turpmāku naudas aizdošanu — tie mums vairs neuzticas un, taisnību sakot, pareizi dara.

Paanalizējot šo jautājumu plašāk, paveras vēl nepievilcīgāka aina. Jau pērn toreizējais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) runāja par nepieciešamību veikt strukturālās reformas, taču tālāk par algu apcirpšanu un pāris valdības sekretariātu rindu patīrīšanu tā arī netika. Arī pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (JL) visu laiku sola šīs reformas, bet tālāk par čiku diez ko vēl nav ticis. Mēs visu laiku kaut ko spriežam, vērtējam, domājam… Tiesa, teikt, ka valdības nedara neko, arī nevar — ir skaidri pateikts, ka skolotājiem, mediķiem un policistiem būs mazākas algas, regulāri atskan draudi par skolu un slimnīcu likvidēšanu, kā arī pamatīgi noņemta nauda investīcijām.