Ministriju komunikācijas trūkuma dēļ zemniekiem līdz ar pārreģistrēšanos komercreģistrā var zust privilēģijas, bet reforma draud izgāzties.

Problēmas radušās Tieslietu un Finanšu ministrijas komunikācijas ķēdē un, spriežot pēc ministriju sniegtajiem skaidrojumiem, var domāt, ka katra no tām runā par dažādiem zemnieku, zvejnieku un individuālo uzņēmumu reformas realizēšanai nepieciešamajiem likumiem un Ministru kabineta (MK) lēmumiem.

Saskata draudus

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš skaidro, ka, saskaņā ar MK apstiprinātajiem koncepcijas variantiem, Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums paredz, ka zemnieku un zvejnieku saimniecībām būs SIA statuss, taču tām tiek garantēta virkne privilēģiju. Piemēram, gadījumos, kad gada apgrozījums nepārsniedz 200 000 latu, veikt vienkāršāku grāmatvedību, nekā tā noteikta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Tieslietu ministrijas neizpratni radījuši Finanšu ministrijas izveidotie un valdībā jau apstiprinātie likumprojekti par grozījumiem Gada pārskata likumā un likumā par grāmatvedību. Saskaņā ar TM speciālistu skaidrojumu šie Finanšu ministrijas iecerētie grozījumi paredz, ka neatkarīgi no zemnieku vai zvejnieku saimniecības apgrozījuma pēc pārreģistrēšanās tās būs spiestas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. G. Bērziņš norāda, ka tā tiek likvidēta viena no būtiskākajām privilēģijām un tā rezultātā zemniekiem tiks uzkrauta jauna administratīvā nasta, kas prasīs papildu izdevumus.

SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

Pašu kapitāls lielāks par miljonu latu ir 12 zemnieku saimniecībām, liecina Latvijas turīgāko zemnieku TOP 50, kas publicēts Latvijas Avīzē.

Savukārt miljona eiro robežu sasniegušas un pārsniegušas 29 zemnieku saimniecības, bet turīgāko lauksaimnieku piecdesmitnieka apakšējā robeža ir pusmiljons latu.

Saraksta 1. vietā ir Valentīns Kokalis – kādreiz tik pazīstamā tranzītuzņēmēja redzamākā un vērtīgākā manta pašlaik ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 miljoni latu. 2. vietā ierindojies Arnis Burmistris – līdz pagājušā gada novembra beigām zemnieku saimniecība Vilciņi, kuras pašu kapitāls pārsniedz 1,41 miljonu latu, piederēja 1943. gadā dzimušajai Rutai Burmistrei, bet nu pārgājusi 1974. gadā dzimušā Arņa Burmistra oficiālā īpašumā. Zemnieku saimniecībai Tērvetes, Jelgavas un Dobeles novadā pieder kopumā 26 zemesgabali. Savukārt 3. vietā – pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters, kura zemnieku saimniecībai Līgo Lielplatones un Vilces pagastā pieder kopumā septiņi zemesgabali, tās pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,35 miljoni latu. Sarakstā ierindojies arī pazīstamais ekspolitiķis Gundars Bērziņš, kura vadītā saimniecība Delles pagājušo gadu sākusi ar 774 tūkstošu latu pašu kapitālu.

Piedāvājums samazināt darbaspēka nodokļus, tādējādi atvieglojot uzņēmumu iespējas algot darbiniekus krīzes periodā var sagraut sociālās apdrošināšanas sistēmu. Šādā situācijā nevar "ķerties klāt" sociālajām iemaksām.

Mehāniska samazināšana var radīt citas problēmas

Nenoliedzami, darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir salīdzinoši liels, tomēr mehāniska tā samazināšana var radīt citas problēmas. Darbaspēka nodokļu slogu pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Paraugoties uz šīm komponentēm atsevišķi, ir skaidrs, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums neko īsti nedos. Piemēram, ja darbiniekam ir divi apgādājamie un 2020. gadā atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu mēnesī ir 250 eiro, kopējais atvieglojuma apmērs veido jau 500 eiro. Ja bruto darba samaksa ir nedaudz virs 500 eiro, nodokļa faktiski nav.

Ja pārstrādes uzņēmumu lobija centieni kavēt zemnieku produkcijas tirdzniecību īstenosies, ies bojā visa piena nozare.

Tādēļ Zemnieku saeima (ZSA) aicina nozares vadību šobrīd nevis likt šķēršļus zemnieku produkcijai un lauksaimnieku kooperatīviem, bet tos atbalstīt.

Redzot, ka Latvijas piena nozare strauji sabrūk, un slīcēju glābšana atstāta pašu slīcēju rokās, šobrīd daudzas piena saimniecības šobrīd startē tirgū bez pārstrādes uzņēmumu starpniecības. Tas, pēc zemnieku saeimas domām, ir apsveicams un atbalstāms process, un vienīgā cerība Latvijā saglabāt piena ražošanu.

ZSA direktore Rita Sīle skaidro: „Latvijā daudzus gadus lielo pārstrādes uzņēmumu lobija ietekmes rezultātā nosacījumi zemnieku produkcijas tirdzniecībai bijuši daudz sarežģītāki kā citās Eiropas valstīs. Tādēļ Latvijā gandrīz zudušas savu nišas produktu ražošanas tradīcijas. Pretstatā tādām valstīm kā Itālija un Francija, kur saimniecībās ražotos produktus patērētāji pērk un uzturā lieto ļoti plaši, mūsu patērētājiem zemnieku produkcija legāli līdz krīzes sākumam gandrīz nebija nopērkama. Taču krīzē bijis savs labums – beidzot patērētājiem radusies iespēja pirkt daudz plašāku klāstu zemnieku pašu ražotās produkcijas. Tas ir apsveicams un atbalstāms process.”

Konkurences likuma grozījumu stāšanās spēkā no 1. oktobra ir iemesls, kāpēc šobrīd aktīvi notiek līgumu pārslēgšana starp mazumtirgotājiem un ražotājiem.

Kā liecina Db aplēses, lielajām tirdzniecības ķēdēm jāpārslēdz vairāk nekā tūkstotis līgumu ar piegādātājiem. Kas notiks, ja līgumi netiks pārslēgti, pagaidām nezina neviens. Ražotāji par līgumiem un līgumu pārslēgšanas procesu runā ļoti izvairīgi vai arī lūdz neminēt viņu vārdus presē, baidoties nokaitināt lielās tirdzniecības ķēdes. Tomēr liela daļa ir vienisprātis, ka jaunie līgumi ir smagi un nenāks par labu ne patērētājam, ne ražotājam.

Negrib komentēt

Sarunas ar tirgotājiem ir procesā, negribam neko plašāk komentēt, lielākoties tāda bija ražotāju paustā atbilde. Uzņēmēji arī sacīja, ka īsajā laikposmā, kas palicis līdz 1. oktobrim, iztrūkušas savstarpējas diskusijas, lai varētu vienoties. A/s Smiltenes piens Konkurences likuma grozījumu stāšanās spēkā no 1. oktobra ir iemesls, kāpēc šobrīd aktīvi notiek līgumu pārslēgšana starp mazumtirgotājiem un ražotājiem.

«Es pats esmu Zemnieku Saeimas biedrs kopš dibināšanas brīža, bet šobrīd man ļoti nepatīk šī organizācija, jo patlaban tā uzvedas kā mafija, gan aizstāvot tikai vienas kategorijas zemniekus, gan dodot zaļo gaismu ārvalstniekiem mūsu zemē,» izdevumam agro tops sacījis Jaunpiebalgas z/s Lielkrūzes saimnieks Guntars Dolmanis.

(Papildināts ar I. Meržvinskas komentāru.)

«Atklāti sakot, šī saeima ar savām darbībām daudz ko ir salaidusi grīstē. Piemēram, bioloģiskos zemniekus tā padarījusi pavisam beztiesiskus, atsviezdama atpakaļ no tā, kas savulaik ticis izkarots. Mums tagad pašiem pat jābrauc uz Briseli cīnīties par savām tiesībām, jo Zemnieku Saeimu tās vairs neinteresē. Mūs atceras tikai tad, kad vajag atbalstīt kādu viņu pasākumu vai burtiskā nozīmē - jāglābj Latvija,» sūdzējies zemnieks.

Jautāts, vai lauksaimniecības nozari Latvijā varētu uzskatīt par attīstītu, G. Dolmanis sacījis: «Es domāju, ka varētu gan. Un arī mūsu pārtikas nozarei ar šādu saimniecību pienesumu pietiktu, ja vien mūsu dzīvais spēks, kam būtu ar to jānodarbojas, nebūtu ārzemēs. Un tas, manuprāt, ir apzināti izprovocēts - izveidotas šīs lielās saimniecības, kas dažbrīd atkal atgādina kolhozus.»

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Aptuveni 100 Kurzemes zemnieku 21. janvārī pulcējās Skrundā uz brīdinājuma piketu.

Pirms Ventas tilta Skrundā bija pulcējušies ap 100 zemnieku no Liepājas, Kuldīgas un Saldus rajona ar lauksaimniecības tehniku un piena mašīnām, Db pastāstīja Skrundas domes lauku attīstības speciāliste Aija Kāpiņa. Piketu organizēja piensaimnieku kooperatīvs Dzēse. Pikets bijis saskaņots ar pašvaldību un noritējis bez nekārtībām.

Zemnieku akcija - ap 200 - 300 zemnieku - notika arī Valmierā. Zemnieku prasības bijušas ļoti konkrētas, un rakstiskā veidā nosūtītas arī Zemkopības ministrijai, Db informēja PKS Dzēse valdes priekšsēdētājs Maris Petrēvics.

"Pirmkārt, lai mēs neredzētu veikalā pienu par 70 santīmiem litrā! Otrkārt - lai valdība mūs atbrīvo no banku uzurpēšanās! Treškārt - lai tā SVF aizdevuma daļa, kas domāta eksporta atbalstam, nonāktu arī zemnieku rokās, nevis pārstrādātāju! Es šodien 270 zemniekiem vedu pienu uz Lietuvu, jo - kas man cits atliek! Ko šiem 270 zemniekiem dos, ja valūtas fonda miljoni nonāks Strautiņa vai Sausnīša rokās! Un visbeidzot mēs prasām, lai valdība atbalsta ideju, ka pārstrādei jābūt zemnieku kontrolē. Mēs saražosim, pārstrādāsim un eksportēsim, tikai lai valdība ļauj mums to darīt!" sarunā ar Db zemnieku nostāju pauda M. Petrēvics.

Atbalstot Slow Food kustību Latvijā, pie iepirkšanās centra Sky&More katru piektdienu notiks Slow Food zemnieku bioloģiski audzētās produkcijas tirdziņi. Zemnieku tirdziņi, kā Db.lv jau ziņoja, notiks arī pie citiem lielveikaliem.

Sākot ar 24. aprīli, iepirkšanās centra Sky&More 2. stāva stāvvietā, katru piektdienu no plkst. 14:00 līdz 20:00 norisināsies Slow Food Zemnieku tirdziņš, kurā zemnieki piedāvās iegādāties augstvērtīgu un plašu ekoloģisko produktu klāstu no Latvijas bioloģiskajām lauksaimniecībām. Tirdziņos savu ražoto un audzēto produkciju tirgos vairāk nekā 25 zemnieku, piedāvājot gan dažādus pārtikas produktus – gaļu, maizi, zivis, augļus, dārzeņus, pienu, sieru, eļļas un etiķus, lauku tējas, gan ekoloģisko kosmētiku un citus produktus.

Db.lv jau vēstīja, ka biedrība Zemnieku saeima (ZSA) kopīgi ar Rimi veikalu tīklu arī tieši no piektdienas, 24. aprīļa, rīko zemnieku tirdziņus pie pieciem Rīgas lielveikaliem. Tirdzniecība plānota piektdienu pēcpusdienās, sestdienās un svētdienās. Visvairāk zemnieku plāno tirgoties pie tirdzniecības centra Alfa, kur tirdziņš tiks atklāts šo piektdien plkst. 16.00. Taču svaigu pienu un arī citus lauksaimniecības produktus piektdien no pieciem pēcpusdienā līdz astoņiem vakarā, sestdienās un svētdienās no plkst. 10.00 rītā līdz sešiem vakarā varēs nopirkt arī Molā, Dolē, Origo un Galerijā Centrs.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Neviena institūcija Latvijā nav jāpārliecina par biznesa inkubatoru lietderību. Un neviens nav spējīgs novērst bezsvara stāvokli inkubatoru darbībā

Ieguldot lielus līdzekļus, Latvijas reģionos pēdējo piecu sešu gadu laikā tika izveidota infrastruktūra un atbalsta mehānisms iesācējiem uzņēmējdarbībā – inkubatoros izvērtēja idejas, palīdzēja tikt galā ar grāmatvedību, meklēja sadarbības partnerus un noieta tirgus. Likās – atrasts gandrīz vai brīnumlīdzeklis! Interese par savu biznesu radās daudziem, tas bija arī labs āķītis aizbraukušo atvilināšanai uz Latviju. Pamazām tika apzinātas arī problēmas – augstais slieksnis no pirmā prototipa uz ražošanu, nepieciešamība pēc idejas attīstības perioda jeb pirmsinkubatora, problēmas ar starta kapitāla piesaisti, pārāk lielā birokrātija, lai saņemtu atpakaļ ieguldīto. Inkubatoru operatori pērn Ekonomikas ministrijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā iesniedza savus priekšlikumus, lai jaunajā programmā mazais bizness, kas, kā zināms, ir tautsaimniecības veselīgais pamežs un instruments labklājībai, reģionos plauktu un zeltu.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Līdz ar ASV likumdevēju vienošanos par parāda griestu palielināšanu pasaules akciju tirgi atgriezušies pie cenu izaugsmes, savukārt, pieaugot investoru komforta līmenim, nedaudz samazinājusies zelta cena.

Plkst 11. pēc Latvijas laikā Eiropas vadošie biržas indeksi salīdzinājumā ar piektdienas tirdzniecības sesijas beigām savu vērtību bija kāpinājuši aptuveni par procentu.

Pēc līdzīga scenārija šorīt attīstījusies tirdzniecība Āzijas biržās, kur tirgus indeksu vērtība augusi caurmērā par aptuveni procentu.

Tajā pašā laikā investoriem šobrīd mazāks pievilcīgs šķiet dārgmetālu tirgus. Pēc jauna vēsturiskā rekorda sasniegšanas piektdien, kad zelta cena pakāpās virs 1630 dolāru atzīmes par Trojas unci, dzeltenā metāla cena nokritusies par nepilnu procentu.

Pagaidām kardinālas izmaiņas izpalikušas valūtas tirgū eiro/dolāra valūtas pāra attiecībā, eiro kursam turoties pie 1,44 dolāru līmeņa.

Brunavas pagasta Tunkūnos no Jātniekiem tagad var nokļūt pa salabotu grantsceļu. Sešus kilometrus garo ceļa posmu šovasar remontēja par uzņēmuma Gaižēni līdzekļiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Medijs kopā ar valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi Bauskas nodaļas vadītāju Dzintaru Dzeni un būvinženieri Juri Derevjanko izbraucis minēto ceļa posmu. Grants segums līdzens, vien dažas nelielas bedrītes.

Pēc divu dienu lietavām vietās, kur ceļa malās atjaunoti grāvji, tajos sastājies ūdens. Brauktuve tādējādi ātrāk izžūst un kalpo ilgāk. Braukšana pa šādu ceļu nav salīdzināma ar to, kāda tā bija jūlija sākumā, kad smagsvara tehnika brauktuvē bija radījusi daudzas «smilšu vannas». Ar vieglo auto izbraukt bija teju neiespējami, problemātiski pārvietoties pa ceļu bija satiksmes autobusiem.

SIA Gaižēni projektu vadītājs Juris Bērziņš, iepazīstinot ar salaboto ceļu, stāstījis, ka darbiem izlietoti 40 000 latu uzņēmuma līdzekļu. Pirms tam vēl par 8500 latiem atsevišķos ceļa posmos izrakti grāvji, kas veicina brauktuves ātrāku nožūšanu. Sešus kilometrus garajā ceļa posmā aptuveni 20 procentiem brauktuves veikts kapitālais remonts. Darbus veicis uzņēmums Viona.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos „Noteikumi par transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodevu)”, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu grozījumu projekts izstrādāts, lai atbrīvotu zemnieku un zvejnieku saimniecības no transportlīdzekļu valsts reģistrācijas nodevas maksāšanas, ja saimniecība atbilstoši Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumam tiks ierakstīta komercreģistrā.

Ar 2009. gada 1. janvāri stāsies spēkā Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums, kurš nosaka, ka visām zemnieku un zvejnieku saimniecībām ir jāpārreģistrējas. Tā kā ar 2009.gada 1.janvāri jaunus individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības Uzņēmumu reģistrā nereģistrēs, tad pārreģistrācija komercreģistrā ir obligāta un saimniecību īpašumā esošie transportlīdzekļi arī jāpārreģistrē komercreģistrā kā zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kā arī komersanta/komercsabiedrības manta. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības vides sakārtošanu, Zemkopības ministrija izstrādājusi noteikumu grozījumu projektu par zemnieku un zvejnieku saimniecību atbrīvojumu no transportlīdzekļu valsts reģistrācijas nodevas maksāšanas pilnībā. Līdz ar to, ja transportlīdzeklis tiks pārreģistrēts uz zemnieku vai zvejnieku saimniecības kā juridiskas personas vārda vai uz cita veida komercsabiedrību, tad saimniecības īpašnieki tiks atbrīvoti no transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevas maksāšanas.

Zemnieku Saeima par šā gada lielāko neizdarību uzskata to, ka nav panākti nekādi konstruktīvi uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, tikai palielināts nodokļu slogs un darbs grāmatvežiem.

Šogad bija izvirzītas prioritātes – mazināt birokrātisko un administratīvo slogu lauksaimniekiem, kas dotu iespēju attīstīties mazajiem ģimenes uzņēmumiem reģionos. Tika solīts strādāt pie fiksētā nodokļa projekta mikrouzņēmumiem, kas varētu būt ikgadēja valsts nodeva, apvienojot gan ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli, gan, iespējams, arī citus nodokļus, kas ievērojami atslogotu mazos mājražotājus un mikropakalpojumu sniedzēju darbu, veicinātu mikrouzņēmumu veidošanos, samazinātu milzīgo bezdarbu. Diemžēl strukturālās reformas, par kurām iestājās uzņēmēji, tā arī nav iesāktas, bet to vietā notiek cirpšana, vēsta Zemnieku Saeima.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Latvijas Biškopības biedrības valde pieņēmusi lēmumu izstāties no biedrības Zemnieku saeima.

^{(Papildināta ar pēdējo rindkopu)}

Vairāk nekā gadu ilgā sadarbība nav devusi vēlamos rezultātus biškopības nozares attīstībā un Zemnieku saeima (ZSA) šajā laikā ir virzījusi vairākus biškopības nozarei nelabvēlīgus lēmumus, piemēram, Latvijas Biškopības biedrība atbalsta un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, bet Zemnieku saeima atbalsta videi un bitēm kaitīgu pesticīdu lietošanu, informē biedrības pārstāve Ieva Zēģele.

Latvijas Biškopības biedrība 2011. gada rudenī iestājās ZSA, lai kopīgi strādājot varētu mazināt pesticīdu lietošanas pārkāpumus un uzlabot biškopju un graudaudzētāju sadarbību. Diemžēl biškopji konstatējuši, ka ZSA nerūpējās par visu biedru interešu aizstāvēšanu, neatbalsta ilgtspējīgu videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, ir pret Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt videi un bitēm kaitīgos neonikotinoīdu grupas pesticīdus.

Ar lūgumu rast iespēju Rīgā atcelt satiksmes ierobežojumus zemnieku kravas transportam, lai varētu Rīgas brīvostā nogādāt rekordlielu graudu ražu, domē vērsusies Zemnieku saeima.

Lai to nodrošinātu, uzdots atcelt satiksmes ierobežojumus zemnieku kravas transportam. Dots rīkojumu nodrošināt zemnieku kravas transporta diennakts kustību maršrutā Akmens tilts – Rīgas brīvosta no 14. augusta līdz 1.septembrim.

Zemnieku saeima norāda, ka šogad Latvijas lauksaimnieki plāno eskportēt rekordlielu graudaugu un rapša ražu. Latvijā nav iespējama tik lielas ražas uzglabāšana, tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk to nogādāt uz transporta kuģiem Rīgas brīvostā.

Zemnieku saeima jau šā gada jūlijā beigās izplatīja paziņojumu, ka Latvijas laukos sākusies rapšu un graudaugu ražas novākšana, tāpēc jārēķinās ar to, ka uz ceļiem būs sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan ar novākto ražu pilnas kravas, kas tiek vestas uz kaltēm un noliktavām.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Zemnieku Saeima ir nepatīkami pārsteigta par lauksaimnieku un GE Money Bank attiecībām, jo tiekot saņemtas aizvien satraucošākas ziņas no zemniekiem, kuri par sadarbības partneri izvēlējušies šo banku.

Proti, rīt Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā notiks tiesas sēde, kurā izskatīs GE Money Bank prasību pret Latgales z/s Akmentiņi. Par 2006. gadā ņemtu aizdevumu un tā pārstrukturizāciju z/s Akmentiņi ar banku sāka pārrunas jau 2008. gada beigās, tomēr banka nav bijusi gatava nekādiem kompromisiem un ja neizdosies panāk izlīgumu z/s Akmentiņi paliks bez savas saimniecības un mājām, norādīts Zemnieku Saeimas informācijā.

«Satraucošākais ir fakts, ka šī nav vienīgā saimniecība, kura vienkārši nespēj vienoties ar GE Money Bank. Tādēļ nav īsti saprotams šīs bankas darbības mērķis Latvijā un darbības politika. Daudziem biedriem bija jāveic pārrunas ar bankām, un, kopīgi ir spēts atrast abām pusēm pieņemamums nosacījumus. Taču, acīmredzot, GE Money Bank ļaunprātīgi izmanto latviešu zemnieku uzticību, paļāvību un varbūt arī juridisko nezināšanu, un vēlas tās novest līdz bankrotam,» satraukts ir Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.