Tiek veidots nodibinājums Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem, kas cīnīšoties par visu autovadītāju interesēm, "pretstatā pašreizējai pašvaldības politikai, kas sastrēgumu problēmas risinājumu redz vienīgi sabiedriskā transporta attīstībā, ignorējot privātā transporta īpašnieku intereses", informēja nodibinājuma veidotāji.

"Mēs uzskatām, ka pašvaldības plānoto soļu realizēšana – nepārdomāta jaunu sabiedriskā transporta joslu ieviešana, kas traucē kopējai satiksmes plūsmai, aizliegums braukt pa tramvaja sliedēm un citi soļi - radīs katastrofālu sastrēguma situāciju Rīgā, kuras dēļ būs spiests stāvēt arī sabiedriskais transports.

Galvenajam principam cīņā ar sastrēgumiem jābūt maksimālai auto caurplūsmas spējas palielināšanai konkrētās vietās un pilsētā kopumā. Mēs redzam pretējo politiku," akcentē dibinātāji.

Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem vākšot parakstus, lai tiktu apturēti Rīgas satiksmes "organizatoru" destruktīvie soļi, ko esot nepareizi saukt par soļiem pret sastrēgumiem, bet gluži otrādi.

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Mārtiņa ielas 8 nama īrnieki apgalvo, ka nav saņēmuši paziņojumu par tiesu izpildītāja ierašanos, tomēr tiesu izpildītājs Juris Vildaus Db.lv norādīja - viss esot noticis likumīgi, bet par tiesu izpildītāja ierašanos iedzīvotāji bija jāinformē nama īpašniekam. «Ja īrnieki vēlas apstrīdēt tiesu izpildītāja darbu, tad viņi var vērsties tiesā,» Db.lv stāstīja J. Vildaus.

«Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas apstrīdēt tiesas lēmumu, viņi var vērsties tiesā, bet tiesu izpildītājs darbojas saskaņā ar likumu,» Db.lv norādīja tiesu izpildītājs J. Vildaus.

Piektdien no Mārtiņa ielas 8 nama izliktie iemītnieki ar ieniegumiem jau vērsušies Rīgas pašvaldības policijā – iesniegumos norādīts, ka izlikšana no dzīvokļiem notikusi bez iepriekšēja brīdinājuma, vēstīja aģentūra Leta. J. Vildaus Db.lv norādīja – brīdinājums tika sūtīts mājas iepriekšējam īpašniekam, kuram bija jānodrošina nama iedzīvotāju informēšana.

Db.lv viņš norādīja, ka no visiem pārbaudītajiem dzīvokļiem noslēgtu aktuālu līgumu varēja parādīt tikai viena dzīvokļa īrnieks. Par izmestajām mantām J. Vildaus nav informēts, jo tas nav tiesu izpildītāja kompetencē. Tāpat viņš apliecināja, ka esot darbojies saskaņā ar likumu, savukārt par 16. dzīvokļa īrnieces Ļudmilas Ponomarjovas izteikto apgalvojumu, ka tiesu izpildītājs esot mēģinājis nozagt viņas dzīvokļa īres līgumu, J. Vildaus atbildēja, ka līgumu zadzis nav un tas ir viņas viedoklis.

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

"Saglabājot iebraukšanas maksu līdzšinējā apmērā, domāsim par pilsētas uzņēmēju izteikto priekšlikumu - ieviest maksas autostāvvietas," norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics.

Jūrmalas pilsētas dome atstājusi spēkā saistošos noteikumus par autotransporta līdzekļu iebraukšanas nodevas apmēru Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā, liecina domes sniegtā informācija medijiem. Jautājums par iebraukšanas caurlaidēm un to maksu aktualizējas katra nākamā gada pašvaldības budžeta sagatavošanas un apspriešanas laikā. Arī šogad par to tika diskutēts.

Ņemot vērā to, ka caurlaižu apmērs zaudējis savu tiešo būtību – novirzīt transporta plūsmu pa apvedceļu, kas nodrošina pilsētas kūrortresursu saglabāšanu, Jūrmalas pilsētas domes Finanšu pārvalde deputātiem izskatīšanai piedāvāja četrus dažādus iebraukšanas nodevas variantus, sākot no nodevas apmēra palielināšanas divas reizes, līdz dažādiem pa mēnešiem diferencētiem variantiem. Neviens no variantiem 20.novembra apvienotajā Finanšu, Attīstības un vides jautājumu, Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu un Transporta un komunālo lietu komiteju sēdē neguva deputātu vairākuma atbalstu, līdz ar to jautājums netiek virzīts izskatīšanai domes sēdē, atstājot spēkā pastāvošo kārtību.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA) un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) ir nosūtījušas Valsts prezidentam lūgumu neizsludināt un nodot Saeimai atkārtotai caurskatīšanai likumu Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā, jo uzskata, ka tā pieņemšanas procesā nav ievēroti Satversmē noteiktie likumdošanas pamatprincipi un ir atklāti pārkāptas patērētāju, kas aptver gandrīz visu tautu, intereses.

Kā norāda LABA valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms, jau vairākkārt ir tikusi sniegta informācija par Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma grozījumos ietverto patērētāja tiesības ierobežojošo komercbanku priekšlikumu – radīt likumā ekskluzīvu iespēju komercbankai kā apdrošināšanas aģentam nolikt priekšā klientam neierobežota skaita, piemēram, septiņas vai pat desmit apdrošināšanas polises, neveicot to salīdzinošo izvērtējumu un nepalīdzot klientam izvēlēties sev izdevīgāko.

"Grozījuma reālās sekas būs klaja patērētāja tiesību ierobežošana un banku patvaļa, ļaujot bankām ignorēt patērētāja tiesības saņemt papildus informāciju par bankas piedāvātajiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kas ir akūti nepieciešama izdevīgākā piedāvājuma izvēles izdarīšanai. Bankas klients apstākļos, kad apdrošināšanas polises noslēgšana ir vienīgais šķērslis kredīta saņemšanai, būs motivēts izvēlēties kādu no bankas ierēdņa piedāvātajām apdrošināšanas polisēm, par kuras izdevīgumu viņam nav nekādas informācijas, īpaši tad, kad bankas ierēdnis, kā tas notiek jau šobrīd, paziņos ka tie apdrošinātāji, kuru piedāvājumi stāv klienta priekšā, arī ir vienīgie, kuru polises banka pieņems, jo pārējie apdrošinātāji ir bankai ''nevēlamie''.

Neiegūtā summa Latvijas Pasta nesaimnieciskās rīcības rezultātā, iznomājot SIA Attīstībasaģentūra īpašumu Rīgā, Stacijas laukumā 1, ir vēl lielāka - 6.2 milj. Ls.

Tā atkārtotā izmaksu/ieguvumu analīzē secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aprēķinus veikusi, piemērojot Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto inflācijas prognozi un veicot aprēķinus saskaņā ar SM izmantoto naudas plūsmas metodi. Db rīcībā esošais VK atzinums liecina, ka Latvijas Pasta (LP) noslēgtais līgums ar Skonto būves līdzīpašniekam Guntim Rāvim piederošo 2004. gadā dibināto SIA Attīstības aģentūra ir par 6.22 milj. Ls neizdevīgāks nekā priekšlikumu konkursā iesniegtais Attīstības aģentūras sākotnējais piedāvājums. Proti, VK izrēķinājusi, ka LP nākotnes ieņēmumi (pēc naudas plūsmas metodes) saskaņā ar noslēgto līgumu ar Attīstības aģentūru būs 25.47 milj. Ls pretēji ieņēmumiem - 31.7 milj. Ls, ko paredzēja Attīstības aģentūras piedāvājums priekšlikumu konkursā. Tādējādi VK atkārtoti vērš uzmanību uz LP noslēgtā darījuma nesaimnieciskumu. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers Db norādīja, ka nevar komentēt VK paziņojumu, kamēr SM speciālisti nav iepazinušies ar revīziju, tomēr jau šobrīd esot skaidrs, ka «VK aprēķinus veikusi tīri hipotētiski, neiedziļinoties būtībā.» Iepriekš VK aprēķini pierādīja, ka LP noslēgtais līgums bijis par 2.6 milj. Ls neizdevīgāks. Pēc šiem secinājumiem SM nāca klajā ar pārmetumu VK par neprecīziem aprēķiniem. Proti, VK, aprēķinot nomas maksu 49 gadu laika posmam, sareizinājusi 15 tūkst. Ls ar gada mēnešu skaitu un 49 gadiem, kas ir kļūdaini, jo netiek ņemts vērā inflācijas koeficients, bet saskaņā ar līgumu vienu reizi gadā ikmēneša nomas maksa tiek koriģēta atbilstoši patēriņa cenu pārmaiņu indeksam. Iepriekš A. Šlesers norādīja, ka LP ieņēmumi, iznomājot nekustamo īpašumu, ir 22.474 milj. Ls, kas esot par 13.5 milj. Ls vairāk nekā VK veiktajos aprēķinos. Pēc VK un SM «vārdu apmaiņas» lietas izmeklēšanā tika iesaistīta gan prokuratūra, gan KNAB, kas šo lietu izmeklē arvien.

Kaut arī runāts par strukturālo reformu nepieciešamību un nozīmi Latvijas esošās situācijas uzlabošanā tiek daudz, šobrīd tās iestrēgušas runu un diskusiju līmenī, nevis reālā darbībā, ko vēl papildina mehāniskā naudas cirpšana, nevis reformas pēc būtības. Ejot pa šādu ceļu, diemžēl nākotnē varam gaidīt tikai labklājības samazināšanos.

Protams, ka šo situāciju ļoti labi apzinās arī lēmumu pieņēmēji SVF, Eiropas Savienībā, tādēļ var saprast viņu šaubas par to, vai Latvijai turpināt piešķirt vēl lielāku aizdevumu.

Arī uzņēmējdarbības jomā ir riskanti piešķirt kredītu uzņēmumam, kurš nevēlas mainīt neefektīvās vadības sistēmu, kaut skaidri redzams, kā tas darāms. Privātā biznesā aizdevējs pilnīgi pamatoti strādā pēc šādiem noteikumiem: vai nu uzņēmums mainās, vai arī sadarbība tiek pārtraukta. Gluži to pašu var teikt arī par šī brīža situāciju starp aizdevējiem un Latviju.

Lai turpmāk strukturālās reformas kļūtu par reālu darbību, uzskatu, ka nepieciešamas divas būtiskas lietas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien, 17.septembrī, parakstījis rīkojumu par Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu apturēšanu daļā, kas attiecas uz septiņām teritorijām, kurās Jūrmalas pilsētas dome bija plānojusi dabas pamatnes maiņu.

Ministra rīkojums, kas stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", attiecas uz šādām teritorijām Jūrmalas pilsētā: Bražciems 0701, Vaivari 1310, Kauguru iela 3, Avoti 52F, Mežotnes iela 4, Z.Meierovica prospekts 43 un Ērgļu iela 2a.

A.Štokenbergs lēmumu pieņēma, balstoties uz detalizētu Jūrmalas pilsētas domes šā gada 12.jūlijā pieņemto Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu izvērtēšanas, iepazīstoties ar Vides ministrijas, sabiedrisko organizāciju un privātpersonu izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) rīcībā ir informācija, ka Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā pēc būtības nav tikuši izvērtēti sabiedriskās apspriešanas dalībnieku sniegtie priekšlikumi.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) valde šodien lēma turpināt «lēno» streiku, aģentūra LETA uzzināja asociācijā.

LĢĀA valdes sēdē tika izskatīta Veselības ministrijas (VM) atbilde uz LĢĀA priekšlikumu par koplīguma slēgšanu par ģimenes ārstu darbu. Ģimenes ārsti secināja, ka VM uz izteikto priekšlikumu nav sniegusi atbildi pēc būtības, savukārt Valsts kanceleja ir atbildējusi, ka atbildi par koplīguma slēgšanu sniegs Veselības ministrija.

Tā kā atbilde uz priekšlikumu, kā norādīja LĢĀA, ir tiesiski nozīmīga, nolemts prasīt VM un Ministru kabinetam sniegt precīzu atbildi, proti, rakstiski izteikt to, vai VM piekrīt slēgt koplīgumu. LĢĀA aicina šo atbildi sniegt līdz 6.novembrim.

LĢĀA Valde izskatīja arī VM priekšlikumu parakstīt sadarbības memorandu. Valde secināja, ka līdzīga satura memorandu LĢĀA jau ir parakstījusi 2005.gada 26.maijā un tajā norādītā sadarbība turpinās jau 12 gadus, tāpēc nav pamata parakstīt jaunu memorandu.

Biedrība Latvija Tibetai sagatavojusi atklātu vēstuli Latvijas valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurā prezidents tiek lūgts nepieņemt Latvijas Olimpiskās komitejas uzaicinājumu piedalīties olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Pekinā.

Prezidents tiek lūgts neatsaukties uz Olimpisko spēļu nolikumā izteikto aicinājumu „svinēt miera, draudzības un cilvēku savstarpējās labestības vairošanu pasaulē”, kamēr Ķīna nav pierādījusi, ka pati ir spējīga šos ideālus izprast un īstenot, Db.lv informē Ieva Apsīte

Biedrības Latvija Tibetai sabiedrisko attiecību koordinatore.

Jūsu ekselence, Prezidenta kungs!

Mēs, Latvijas sabiedrības pārstāvji, kas cienām un godājam Jūs kā savas valsts prezidentu, no sirds ticam, ka Jūs uzklausīsiet un ņemsiet vērā mūsu lūgumu.

Mēs ticam, ka mūsu intereses un ideāli sakrīt ar Jūsu interesēm un ideāliem, tāpēc vēršamies pie Jums ar lūgumu nepieņemt Latvijas Olimpiskās komitejas uzaicinājumu piedalīties olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Pekinā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Lai gan pārtraukta iepirkuma dēļ Salu tilta rekonstruētāja izvēle ieilgs, Rīgas dome sola, ka būvdarbi tiks sākti šogad; Pārdaugavā papildus notiks arī plaši ielu remontdarbi.

Gada sākumā izsludinātais konkurss par Salu tilta rekonstrukciju šomēnes tika pārtraukts, lai precizētu nolikumu, tikko izsludināts atkārtots iepirkums.

Ir izmaiņas

Uzņēmēji, kas ieinteresējušies par tilta rekonstrukciju, vētījot iepirkuma nolikumu, uzdevuši vairāk nekā 100 jautājumu. Apkopojot tos, departamenta speciālisti konstatējuši, ka ar nelieliem grozījumiem nolikumā nepietiks, tādēļ iepirkums pārtraukts un nolemts sludināt jaunu, lai izvairītos no pārmetumiem un aizdomām par to, ka nosacījumi sašaurina pretendentu loku vai pretendentu iespējas izpētīt iepirkuma objektu, skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Krišjānis Peters. Viņš atzīst, ka uzņēmēju jautājumi ir pamatoti – kopš Salu tilta rekonstrukcijas projekta izstrādes pagājuši četri gadi, kopš tehnisko noteikumu saņemšanas – vēl vairāk, pa šo laiku tilta stāvoklis ir pasliktinājies, attīstījušās arī tehnoloģijas, kuras varētu izmantot darbos. Atkārtotu iepirkumu plānots izsludināt uz pilnu termiņu – 56 dienām –, kuru laikā visiem interesentiem būšot iespēja izpētīt piedāvājumu, ja būs kādi jautājumi, departaments kopā ar projekta autoru SIA L4 atbildēšot. Uzņēmēju interese par tilta rekonstrukciju ir liela, jautājumus iesniegušas septiņas, astoņas kompānijas, no kurām daļa gan ir materiālu un konstrukciju piegādātāji, nevis būvnieki, DB uzzināja Satiksmes departamentā. Lielākoties tās ir vietējās kompānijas.

Rīdzinieki un pilsētas viesi, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnām, no šodienas - 24.februāra - līdz 19.martam, aizpildot anketu, aicināti izteikt savu viedokli par stāvparku (Park & Ride) sistēmas ieviešanu, kas palīdzētu prognozēt stāvparku sistēmas lietderību, kā arī galvenās prasības to izstrādei, liecina Rīgas domes sniegtā informācija.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šobrīd izstrādā jauno Rīgas teritorijas plānojumu, kura ietvaros tiek izstrādāts Transporta attīstības tematiskais plānojums. Tas paredz sagatavot Rīgas domes auto novietņu politikas un attīstības koncepciju, ietverot stāvparku sistēmas attīstības plānu.

Anketas elektroniskā formātā ir pieejamas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā: rdpad.lv

Izdrukātā veidā tās būs iespējams aizpildīt visās Statoil degvielas uzpildes stacijās Rīgā, Pilsētas attīstības departamentā klientu apkalpošanas dienās, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4.

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr ar atkritumu apjomu samazināšanu un šķirošanu pagaidām vēl esam pagājušajā gadsimtā.

Rīgu raksturo ierobežotas dalītās vākšanas iespējas, atkritumu izvešanas automašīnas, kuru darba mūžs tuvojas izskaņai. Apdraudēta ir arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto vides mērķu sasniegšana – ja Rīgā netiks ieviesta atbilstoša šķirošanas infrastruktūra, Latvija nespēs panākt, ka 2020.gadā tiks pārstrādāti 50% sadzīves atkritumu, un jau 2035.gadā sasniegt situāciju, kad poligonos tiek noglabāti ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem.

Tāpēc Rīga jau vairākus gadus strādā pie atkritumu saimniecības modernizācijas projekta – šobrīd darbs ir finiša taisnē. Rīgas mērķi, plānojot atkritumu saimniecības modernizāciju, bija iegūt zemāko iespējamo cenu par kvalitatīvu un modernu pakalpojumu, vienlaicīgi netērējot pašvaldības līdzekļus sistēmas ieviešanai, un nodrošināt, lai visā Rīgas teritorijā būtu viena cena visiem iedzīvotājiem, pa vienu ielu kursētu viens atkritumu apsaimniekošanas auto, mazinot sastrēgumus, troksni un CO₂ izmešu daudzumu, un lai iedzīvotājiem būtu plašas šķirošanas iespējas. Pirms pieņemt lēmumu par optimālā apsaimniekošanas modeļa izvēli, tika veikts detalizēts, neatkarīgs pētījums. Šis pētījums arī bija pamats publiskās un privātās partnerības izvēlei, ko apstiprināja gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), gan Finanšu ministrija.

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Rīgas pilsētas būvvalde jūlija beigās izsniegusi būvatļauju projektēšanas un būvniecības darbu uzsākšanai Rīgas ostas infrastruktūras attīstības projektā "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu", informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

Projekts paredz izbūvēt jaunu tiltu pār Sarkandaugavas atteci, kā arī tā pievedceļus un nepieciešamo infrastruktūru Sarkandaugavā un Kundziņsalā, savienojot to ar pašvaldības realizēto Austrumu maģistrāles projektu.

Saskaņā ar apstiprināto darbu grafiku būvprojektu plānots izstrādāt līdz 2020. gada beigām, savukārt būvniecības darbus - pabeigt 2023. gada laikā. Jaunais pārvads dos iespēju nogādāt kravas uz/no ostas termināļiem Kundziņsalā ātrāk un videi saudzīgāk - saīsināt kravu pārvadāšanai patērējamo laiku, mazināt iespējamos kravas auto sastrēgumus un ar to saistīto izmešu emisiju ostas apkaimju tuvumā.

Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Saīsinot kravu piegādei un apstrādei nepieciešamo laiku, ostas uzņēmumi saviem klientiem varēs piedāvāt izdevīgāku un konkurētspējīgāku pakalpojumu, vienlaikus stiprinot arī Rīgas ostas kopējo piedāvājumu reģionā.

Liepājas pašvaldība VAS Latvijas dzelzceļš vadībai iesniegusi vēstuli ar priekšlikumiem, kas būtu darāms, lai vismaz daļēji novērstu transporta sastrēgumus, kas rodas saistībā ar regulāru pārbrauktuves slēgšanu Liepājā Raiņa ielā.

Vēstulē teikts, ka Liepājas domē tiek saņemtas regulāras iedzīvotāju un sabiedriskā transporta pārvadātāju sūdzības par sastrēgumu veidošanos un sabiedriskā transporta kavēšanos, kam par iemeslu ir Raiņa ielas dzelzceļa pārbrauktuves biežā slēgšana.

Lai šo samilzušo problēmu vismaz daļēji atrisinātu, domes priekšsēdētājs ierosina Latvijas dzelzceļam izstrādāt minētās pārbrauktuves slēgšanas grafiku vai ierobežot pārbrauktuves slēgšanu sastrēgumstundās.

VAS Latvijas dzelzceļš vadītājs U. Magone Liepājā bija ieradies, lai iepazītos ar dzelzceļa tīklu jaudas palielināšanas iespējām sakarā ar ostā apstrādājamo kravu apjoma pieaugumu šogad un nākotnē, ko varētu veicināt uzsāktā jaunu terminālu un piestātņu būvniecība, kā arī ostas padziļināšanas projekts, kurš noslēgsies šā gada nogalē.

Vācijas aviokompānija Lufthansa slēgusi vienošanos ar lidmašīnas kabīnes apkalpes locekļiem, pieliekot punktu ilgajām diskusijām, kas šā gada septembrī izraisīja Lufthansa stjuartu streiku, radot «sastrēgumus» lielākajās Vācijas lidostās.

Galu galā aviokompānija un stjuartu arodbiedrība slēgusi vienošanos par stjuartu algu palielināšanu vidēji par 4,6%. Sākotnēji arodbiedrība prasīja algas palielināšanu par 5%, bet Lufthansa piedāvāja 3,6%.

Arodbiedrību pārstāv 18 tūkstošu lidmašīnas kabīnes apkalpes darbinieku.

Lufthansa norāda, ka šī vienošanās būs spēkā divus gadus, sākot no 2013. gada 1. janvāra. Tāpat Lufthansa sola, ka līdz 2014. gadam nenotiks darbinieku operatīvā atlaišana.

Jau rakstīts, ka šā gada septembra sākumā vērienīga Lufthansa stjuartu streika dēļ tika aizkavēti vairāki Lufthansa lidojumi, radot «sastrēgumus» lielākajās Vācijas lidostās, piemēram, Minhenē, Berlīnē, Hamburgā un sevišķi Frankfurtē.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti atbalstīja sabiedriskā transporta joslas ierīkošanu Raiņa bulvārī.

Komitejas priekšsēdētājam Andrejam Požarnovam (TB/LNNK) bija nosūtīta Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora Edgara Stroda vēstule, kurā teikts, ka viens no pamatvirzieniem sabiedriskā transporta attīstības un prioritātes nodrošināšanai ir atsevišķu joslu noteikšana, kuras ļauj tam apbraukt sastrēgumus un tādējādi samazināt maršruta veikšanas ilgumu. Rīgā viena no šādām vietām ir Raiņa bulvāris 1000 metru garumā. Saskaņā ar SIA Rīgas satiksme sniegto informāciju, sastrēgumstundu laikā Raiņa bulvārī ir būtiski sabiedrisko transporta grafiku izpildes kavējumi no 50 līdz 120 minūtēm. Joslu ierīkos par Rīgas pilsētas budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.