Laikā, kad liela pasaules daļa gaida klusos un baltos Ziemassvētkus, Latvijas varas gaiteņos norisinājās savdabīga pirmssvētku ludziņa ar visai interesantu nosaukumu "Veidojam 5 partiju valdību".
Jāatzīst, ka saistībā ar šo pasākumu nav skaidri vairāki aspekti.
Pirmkārt, diezgan neizprotama ir steiga, kāpēc Ivara Godmaņa valdību ir nepieciešams apstiprināt tik steidzami - jau pirms svētkiem. Oficiālā versija gan vēsta, ka tas esot būtiski, lai valstī ir kārtība un no gada pašām pirmajām dienām valdība varētu pieņemt valstij svarīgus lēmumus. Tiesa, vairāk gan izskatās, ka valdības veidotāji negrib paši sev sačakarēt svētkus - tas vismaz būtu cilvēcīgi saprotams, turklāt būtu jauns premjers, kurš varētu teikt Jaungada uzrunu tautai.
Otrkārt, vai tiešām Godmanis par visu varu centās īstenot Valsts prezidenta Valda Zatlera uzstādījumu par piecu partiju koalīciju, vai arī visi izteicieni šajā jomā bija tikai tāda kā kūsājoša darba imitācija. Katrā ziņā kuluāros jau zināmu laiku netika izskanējis, ka patiesībā četrām partijām ir tāds kā rezervistu soliņš ar ministru kandidātiem brīdim, kad JL pilnīgi un galīgi pasaka - Godmaņa valdībā mēs neiesim un beigta balle. Treškārt, interesants ir jautājums, vai Jaunais laiks, par kura iespējamo darbību jaunajā valdībā ir norisinājušās vislielākās diskusijas, vispār jebkad ir gribējis tajā strādāt. Vieglāk ir būt mūžīgajam cietējam, reāli neatbildot ne par vienu valstī pieņemto lēmumu, tādējādi krājot politisko kapitālu uz nākamajām vēlēšanām. Šajā sakarā turklāt tā vien šķiet, ka tiešām ir pilnīgi vienalga, kad tiks pieņemta Godmaņa valdba - šodien vai nākamajā gadā.
Visbeidzot - ja reiz līdzšinējās koalīcijas (JL + ZZS + TP + TB/LNNK) partijām sanāk nepieciešamais atbalsts parlamentā, tad kāpēc ir uzstādījums par piecu partiju koalīciju? Redzot, kādas ir pretrunas starp JL un pārējām labējām Saeimas partijām, jau tagad ir skaidrs, ka šāds kopdarbs nozīmētu vienu vienīgu ķīviņu, nevis racionālu darbu.
Jebkurā gadījumā tā vien izskatās, ka Latvijā agrāk vai vēlāk tiks pieņemta vēl viena četru partiju valdība, un patiesībā šāds risinājums varētu pat apmierināt visas puses. Jāpiebilst gan vien tas, ka vienīgā jaunās valdības izmaiņa pret pašreizējo Ministu kabineta vadītāju acīmredzot būs tāda, ka tur būs atraktīvāks premjers.