http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(376).jpg
Laikā, kad tika panākta vienošanās par ES fiskālās disciplīnas līgumu, jautājumu, kas perspektīvā materiāli var skart lielāko Eiropas daļu, šis aspekts neieguva tik lielu sabiedrības uzmanību kā ziņa par iespējamo ACTA (Anti-Counterfeiting Trade Agreement) ratificēšanu.
Vieni uzskata, ka šis nolīgums ir pamatīgs ierobežojums katra indivīda personiskajai brīvībai, otri - ka Latvijai tas ir jāratificē, lai gan nekādas izmaiņas mūsu valstij, tās iedzīvotājiem šāds solis jebkurā gadījumā neradīšot. Tiesa, pēdējais apgalvojums nekādi neiztur kritiku - ja jau reiz kāds līgums valstī nerada nekādas izmaiņas, nav skaidrs, kāda velna pēc tas vispār būtu jāparaksta.
Pamatideja ir skaidra - lielajām starptautiskajām kompānijām, kuras peļņas avots ir intelektuālā īpašuma produktu ražošana un pārdošana, ir piegriezies, ka tām piederošais tiek vienkārši nozagts. Lielas kompānijas, kā zināms, spēj izlobēt būtiskākas likumdošanas izmaiņas nekā daudz dažādas politiskās partijas, un šis nu ir viens no tādiem gadījumiem. Principā nav jau arī nepareiza doma, ka gadījumā, ja tiek lejuplādēta, piemēram, filma, par to nesamaksājot īpašniekam, šāds lādētājs ir sodāms. Starp citu, tam pat nav nepieciešama kaut kāda ACTA vai kas tamlīdzīgs - piemēram, Vācijā jau šobrīd, nelegāli lejuplādējot filmas, ir jārēķinās ar interneta pieejas slēgšanu. Ļoti tieša un efektīva metode. Tikai pāris aspektu gan šeit būtu jāņem vērā. Pirmkārt, ne katru lejuplādēšanu var uzskatīt par zagšanu. Proti, nereti, piemēram, mākslinieki veido savas interneta mājaslapas un ievieto tur savus darbus ar nolūku tos popularizēt, nevis pārdot, acīmredzot saskatot ienākumu gūšanas iespējas pavisam citā veidā.
Bet, otrkārt… Redz, visiem ir skaidrs, ka veikalā zagt ir slikti, un ka apsargu uzdevums ir šādas izdarības novērst. Viena lieta ir tad, ja veikala apsargs pieķer garnadzi, kurš mēģina nesamaksājot iebāzt kabatā konfekšu paciņu. Pavisam cita lieta būtu tad, ja šis pats apsargs stāvētu pie veikala izejas durvīm un sistemātiski izkratītu kabatas un somas katram apmeklētājam, lai pārliecinātos, vai viņš gadījumā nav nospēris koņčas. Kāda šeit saistība ar ACTA? Vistiešākā! Ja interneta lietotājs tiek pieķerts noteiktu failu zagšanā, viņš, kā jau minēts, nenoliedzami ir jāsoda. Tajā pašā laikā būtu pilnīgi nepieņemami, ja tiktu čekotas personu e-pasta sarakstes, lai kontrolētu, vai gadījumā tās viena otrai nepārsūta kādu nelegāli iegūtu failu. Neņemot vērā šo aspektu, pietiekami labi domāta iecere var pārvērsties par pilnīgi legālu spiegošanas ēru interneta vidē.
Protams, nevar arī izslēgt iespēju, ka šis varētu būt viens no iemesliemn ACTA tapšanai, ņemot vērā, ka, izmantojot interneta resursus, informēt sabiedrību par dažādām iespējami nelikumīgām aktivitātēm ir neskaitāmas reizes vienkāršāk, nekā, piemēram, aukstā kara laikā.Un vēl - tā vietā, lai nepārtraukti apgalvotu, ka Latvijā ACTA ratificēšanas rezultātā nekas nemainīsies, tomēr derētu reāls skaidrojums par to, kas mainīsies.
