Db viedoklis: Vairāki Ministru kabineta noteikumi neatšķiras no iepriekšējiem
Valsts pārvaldes aparāts ir atradis fantastisku mūžīgo nodarbinātības dzinēju - kā kaut kas mainās kāda likuma pantā, uz kura pamata izdoti attiecīgi Ministru kabineta (MK) noteikumi, tā tiek rakstīti jauni.
Viss jau būtu labi, ja jaunie MK noteikumi no vecajiem - iepriekšējiem atšķirtos vismaz par 50 %, taču vairāki jaunie MK noteikumi teju vai vispār neatšķiras no iepriekšējiem.
Tas nenozīmē, ka jāveic tikai grozījumi, rakstot vārdu tādu aizstāt ar šitādu, bet gan konkrēto punktu uzrakstīt jaunā redakcijā, bet ne jau visus noteikumus pārrakstīt dažu sīku izmaiņu dēļ. Tāpēc nav brīnums, ka, lai uzzinātu, kas ir mainījies katrā no versijām, uzņēmējam nodokļu likumu piemērošanas noteikumos jāsalīdzina vārds pa vārdam vairāk nekā 300 punktu redakcijās, lai beigās saprastu, ka faktiski jau nekas arī nav mainījies, ja neskaita atsevišķas precizētas punktu redakcijas. Ir jau arī iespēja doties pie konsultantiem un par attiecīgu samaksu iegūt atbildi - ka NEKAS JAU NAV mainījies.
Vēl trakāk - tiek tērēti vairāki mēneši un arī nodokļu maksātāju nauda jauno (veco) noteikumu normu starpministriju saskaņošanai.
Uzmanības vrts ir arī Finanšu ministrijas atzinums, ka ir pamanītas zināmas problēmas, atkārtoti izdodot nodokļu likumu normu piemērošanas noteikumus.
Proti, nodokļu piemrošanā šādu noteikumu atkārtota izdošana reizēm rada sarežģījumus nodokļu maksātājiem ar attiecīgo noteikumu piemērošanas izpratni.
Tā kā neviens nav veicis aprēķinus un pilnu visu pēdējā gada laikā MK pieņemto noteikumu analīzi, tad nav iespējams aplēst šādā procesā - darbības imitācijā - izšķiesto resursu apmērus.
Tomēr nav šaubu, ka šāda prakse būtu jāpārtrauc - ietaupīsim ierēdņu laiku, ko varēs novirzīt patiešām būtisku problēmu un jautājumu iespējamo risinājumu variantu izstrādei, mazāk varētu tikt tērētas arī kancelejas preces. Savukārt uzņēmējiem mazāk nāktos rakties pa jaunpieņemto noteikumu kalniem un mēģināt izmisīgi atrast, kas tad tajos īsti ir mainījies.
Tāpēc vēl jo vairāk vajadzētu pavērtēt, ko tas nozīmē lietotājiem un cik tas izmaksā Latvijas tautsaimniecībai un valsts budžetam kopumā, jo tas nav nekas cits kā lieka valsts iestādēs strādājošo nodarbināšana, naudas un laika velta izšķiešana.