Lietuvā pieņemts lēmums arestēt Latvijas aviokompānijas airBaltic un lidostas Rīga īpašumus 40 miljonu latu apmērā - šāda ziņa vakar pāršalca mūsu valsti, rosinot dažādas pārdomas.
Pirmā doma nenoliedzami bija tieši tāda, kā to mēģina popularizēt viena otra mūsu valsts amatpersona - brāļi leiši, rakari tādi, sit mūsējos.
Patiesībā sit jau arī - šāds lēmums aviokompānijai, kurai pirmajā pusgadā vien zaudējumi bijuši nepilni septiņi miljoni latu, visādā ziņā ir uzskatāms par pietiekoši smagu. Taču notikušais ir jāpaskatās arī no otras puses. Minēto, mums nepatīkamo lēmumu Lietuvas puse pieņēmusi pēc tam, kad tika aprēķināts, kādi zaudējumi radušies šajā kaimiņvalstī bāzētajai aviokompānijai FlyLAL lidostas Rīga piemēroto atlaižu dēļ atsevišķiem tirgus spēlētājiem, šajā gadījumā - airBaltic.
Šajā kontekstā arī jāatgādina mūsu pašu Konkurences padomes vairākkārtējie aizrādījumi, ka attiecīgās atlaides nedrīkst pastāvēt, jo tās esot diskriminējošas. Tāpat nedrīkst nepieminēt, ka toreiz šāda fakta konstatācija tā arī palika bez rezultātiem, ja vien par tādiem nevar uzskatīt apmainīšanos ar «laipnībām» starp šo padomi un satiksmes ministru Aināru Šleseru. Protams, tās ES valstis, kas reāli domā par savas tautsaimniecības attīstību, cenšas ES prasības interpretēt, pielāgot tā, lai tās pirmām kārtām būtu izdevīgas pašiem. Tā tas ir bijis kopš laika gala. Tomēr arī veikt šādus aplinku gājienus ir jāmāk. Nu nevar vienkārši pateikt - mēs mīlēsim tikai dažas kompānijas vien tāpēc, ka tās mums ļoti patīk. Citiem vārdiem sakot, šo lietuviešu izgājienu nevar vērtēt kā zibens spērienu no skaidrām debesīm.
Situācija nenoliedzami ir izveidojusies nepatīkama, un tā prasa pēc iespējas ātrāku, turklāt abām pusēm izdevīgu risinājumu. Tāpēc šajā brīdī Šleseram vajadzētu nevis uzstāties ar publiskiem paziņojumiem par to, cik slikti strādā FlyLAL, vai arī to, cik nejauki lietuvieši ar mums ir izrīkojušies, bet gan teju steigšus tikties ar šīs kaimiņvalsts pārstāvjiem, lai rastu risinājumu, kompromisu.
Katrā ziņā šeit vietā būtu teiciens par to, ka miers baro, bet nemiers posta, it īpaši ņemot vērā, ka laikam jau nav garantijas, ka līdzīgi Lietuvai ar airBaltic neizrīkosies arī kāda cita Eiropas valsts - precedents jau ir, un tas ir bīstams.