Runājot par nākotnes attīstības tendencēm Latvijā, neskaitāmas reizes ir dzirdēti viedokļi, ka ir nepieciešams ne tikai mazināt izdevumus, bet arī veicināt tādus pasākumus, kas stimulētu tautsaimniecības attīstību. Vienkārši pretējā gadījumā vienā brīdī viss būs nomazināts tik tālu, ka vairs nebūs, ko mazināt, bet jēgas vienalga - nekādas.
Tiesa, šo patiesību reāli atzīst vien dažādi eksperti, bet ne atbildīgās valsts institūcijas, kas konsekventi dod priekšroku izdevumu griešanai un nodokļu sloga palielināšanai. Taču arvien vairāk apstiprinās, ka dzīves realitāte ir vēl skarbāka, nekā varētu šķist — pat tad, kad tiek dota iespēja pasaulei parādīt, ko īsti mēs savā tautsaimniecībā esam sasnieguši un spējam piedāvāt citiem, Latvija to ātri vien palaiž garām. Nožēlojami, bet fakts!
Šajā gadījumā runa ir par šomēnes Vācijā notikušo pasaules lielāko rūpniecības mesi, kurā Latvija gan piedalījās, taču droši var teikt, ka diez ko nepapūlējās, lai tam arī tiktu piesaistīta kāda uzmanība. Proti, mūsu valsts stends bijis iespiests piektās halles stūrī pie aizmugurējās sienas. Vienkāršāk sakot — vietā, līdz kurienei lielākā daļa meses apmeklētāju pat neaizgāja. Protams, var aizbildināties, ka Latvija mūžīgā naudas trūkuma dēļ labāku vietu atļauties nevarēja, taču šeit būtu jāņem vērā viens otrs būtisks aspekts.
Pirmkārt, mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija spēja savus stendus iekārtot ievērojami respektablākās vietās. Tātad runa nav par to, ka, piemēram, bagātā Vācija, Itālija un Francija būtu iespiedusi Latviju stūrī un mums, nabadziņiem, nekas cits neatlika, kā vien klusi sēdēt stūrī un skumji kunkstēt.
Otrkārt, nav jēgas doties uz šādiem pasākumiem tikai piedalīšanās pēc, cerot vienīgi uz vēl nebijušu veiksmi. Izdot salīdzinoši nelielus līdzekļus, kas nesnedz faktiski nekādu atdevi, vienmēr ir dārgāk, nekā samaksāt lielas summas, taču ar cerībām uz to atmaksāšanos.
Tomēr skumjākais ir tas, ka ne jau par vienu Hanoveres mesi šajā kontekstā ir runa. Ne reizi vien, kad Latvija piedalās kādā no starptautiski nozīmīgajām izstādēm, pēc tam ir dzirdēti stāsti par tās bālo piedāvājumu ar tukšiem stendiem pasākumu pēdējās dienās.
Neizskatās, ka Latvija gribētu mācīties no savām kļūdām. Arī tradicionālajā pasaulē nozīmīgajā izstādē World Expo 2010 Latvijas stends būs atvērts ar zināmu nokavēšanos. Protams, var teikt, ka tā notiek tāpēc, ka kāds uzņēmums, iespējams, nav bijis savu uzdevumu augstumos… Taču tādējādi atkal tiek riskēts, ka Latvijas stendu neieraudzīs pietiekams skaits apmeklētāju, ka par mums rodas nenopietns iespaids utt.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka, plānojot piedalīšanos šāda līmeņa pasākumos, ir rūpīgi jāizstrādā koncepcija, kurā būtu skaidri pateikts, ko Latvija konkrētajā pasākumā grib parādīt, ko panākt un kad tas tiks izdarīts. Pretējā gadījumā runa ir par vienkārši nosviestu naudu un darbu, kam nav īpaši lielas atdeves.
