Var teikt, ka pārtikas veikalos savā ziņā ir atgriezusies rosība, kad cilvēki krāmē pilnus ratiņus ar produktiem un steidz uz kasi par tiem samaksāt. Vienīgā atšķirība no tā saucamajiem treknajiem gadiem, kad nereti pirka visu pēc kārtas, ir tā, ka šoreiz burtiski tiek izķerti griķi.
.jpg)
Vēl pirms salīdzinoši neilga laika būtu pat grūti noticēt, ka griķi kļūs par modes preci, bet nu tas ir noticis. Iemesls tam ir vienkāršs - pamatīga ažiotāža par to, ka šis produkts kļūs neglābjami dārgāks. Zinot, kādu masu psihozi allaž ir izraisījušas ziņas, ka kāds produkts teju rīt kļūs divas reizes dārgāks, arī šoreiz par pēkšņo iepirkšanās bumu nebūt nav jābrīnās. Tomēr šeit svarīgi ir saprast, kam šāda ažiotāža ir izdevīga un vai tā ir lietderīga patērētājam.
Ir tikai loģiski, ka pārtikas produktu cenas nav nemainīgas - tās laiku pa laikam gan palielinās, gan arī samazinās. Ņemot vērā to, ka šogad griķu raža Latvijā nav no pašām labākajām, bet mūsu lielajā kaimiņvalstī Krievijā vispārt tiek prognozēts būtisks šā produkta iztrūkums, nav jābrīnās, ka to cena tiešām kaut kādā mērā pieaugtu. Tomēr tas nenozīmē, ka, tos pērkot, tuvāko mēnešu laikā varētu nodzīvoties līdz bankrotam, turklāt, paejot zināmam laikam, tai atkal ir jākrītas. Griķu pirkšanas bums lielā mērā izskatās pēc mākslīgi radītas ažiotāžas ar mērķi panākt, lai iedzīvotāji jau tagad liktu lietā savus brīvos līdzekļus, aktīvi izpērkot iepriekšējā gada griķu ražu un aizkrāmējot ar tiem pilnas virtuves.
Nekur arī netiek paskaidrots, ka, glabājot šāda veida produktus nepietiekami piemērotos apstākļos, tajos var iemesties, piemēram, kodes, un rezultātā naudas ekonomija vienalga būs tikai iluzora.
Jāatgādina, ka tā saucamā griķu panika nebūt nav pirmā reize pietiekami nesenā vēsturē, kad ar skaļu saukļu un dažādu baumu palīdzību veikli darboņi pamanījušies nopelnīt, liekot cilvēkiem veikt zināmas darbības. Aptuveni pirms pāris gadiem tika piedzīvoti vismaz divi, trīs baumu viļņi par to, ka it kā jau nākamās nakts laikā tikšot devalvēts lats. Kā mēs visi labi zinām, nekādas devalvācijas, par laimi, nebija, toties pietiekami daudzi cilvēki ar saviem ietaupījumiem devās uz valūtas maiņas punktiem, latus mainot uz eiro, tādējādi ļaujot attiecīgajiem uzņēmumiem nopelnīt. Vēl jo vairāk - minēto devalvācijas baumu ietekmē savu gada peļņu eiro konvertēja arī viens otrs Latvijā strādājošs uzņēmums, tādējādi zaudējot ļoti lielu naudu. Griķu epopeja no nupat minētā scenārija pēc savas jēgas neatpaliek - daži mēģina nopelnīt, sajaucot prātus daudziem citiem.
Dažādu produktu cenas vienmēr ir mainījušās gan uz augšu, gan arī uz leju, un šis process notiks arī turpmāk - no tā mēs izbēgt nevaram. Taču ir nožēlojami, ka ir personas, kas uz tā rēķina veicina dažādas ažiotāžas, tādējādi faktiski kropļojot tirgu. Cerams vismaz, ka tūlīt pēc šīs griķu panikas nesāksies, piemēram, kartupeļu sāga vai rīsu bums, jo arī šiem produktiem cena mēdz mainīties.
