Šā gada astoņos mēnešos banku sektors strādājis ar peļņu 117,9 miljonu latu apmērā, kas ir par 11,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 105,9 miljonus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvā informācija, līdz augusta beigām ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 93,7%).

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums pieauga par 1,3% jeb 170 miljoniem latu un sasniedza 13,1 miljardus latu. Augustā rezidentu noguldījumu atlikums palielinājās par 1,7% jeb 112,5 miljoniem latu, galvenokārt pieaugot valdības un privāto nefinanšu uzņēmumu noguldījumiem, un sasniedza 6,58 miljardus latu. Savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums pieauga par 0,9% jeb 57,2 miljoniem latu un sasniedza 6,56 miljardus latu.

Depozītu straujais pieaugums oktobrī veicinājis vēsturisku pavērsienu, jo pirmo reizi kopš 2005.gada banku piesaistītais noguldījumu apjoms ir lielāks nekā izsniegto kredītu atlikums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka šogad oktobra beigās Latvijā banku piesaistīto depozītu apjoms sasniedza 12,23 miljardus latu, bet izsniegto kredītu atlikums veidoja 11,99 miljardus latu. Situācija, kad depozītu apjoms bija lielāks nekā izsniegto kredītu apjoms, pēdējo reizi banku sektorā bija novērota 2005.gada jūnijā – tad noguldījumu apjoms bija 5,63 miljardi latu, bet kredītI veidoja 5,51 miljardu latu. Jau 2005.gada jūlijā kredīti sasniedza 5,68 miljardus latu, bet depozīti veidoja 5,61 miljardu latu, liecina FKTK dati.

FKTK informē, ka šogad oktobrī, salīdzinot ar septembri, banku piesaistīto noguldījumu atlikums palielinājās par 2,5% jeb 300 miljoniem latu. Pieaugums bijis gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem, t.i. attiecīgi par 163 miljoniem latu un 136 miljoniem latu. Rezidentu noguldījumos būtiski palielinājās privāto nefinanšu uzņēmumu, kā arī valdības noguldījumi, nedaudz pieauga arī mājsaimniecību noguldījumi. Gada griezumā noguldījumu apjoms audzis par 9,1%.

Šodien notiek Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēde, kurā tiks lemts par depozīta likmes paaugstināšanu, kas tostarp ietekmēs Euribor likmes pieaugumu.

Saistībā ar Euribor likmes kāpumu vidējais mājokļa kredīta ikmēneša maksājums šogad varētu palielināties vidēji par 15 līdz 40 eiro atkarībā no kredīta atlikuma un Euribor likmes kāpuma un skars tos kredītņēmējus, kuru līgumi noslēgti ar mainīgu procentu likmi.

"Aicinām klientus rūpīgi plānot savus nākotnes tēriņus un rēķināties ar mājokļa kredīta ikmēneša maksājuma iespējamo pieaugumu. Jo augstāks inflācijas līmenis un ilgāk tas saglabājas, jo lielāka iespēja, ka pieaugs arī aizdevumu procentu likmes. Euribor jeb procentu likmes mainīgā daļa jau ir sākusi kāpt, un tās pieaugums šobrīd tiek prognozēts līdz pat nākamā gada beigām. Tomēr skaidri prognozēt, kāds būs Euribor kāpums, ir sarežģīti, jo to ietekmē daudz mainīgu apstākļu. Ietekme uz katru kredītu ir individuāla, jo ir atšķirīgi nosacījumi, kas ietekmē kopējo ietekmi uz kredītu maksājumiem. Kredīta maksājuma pieaugums ir atkarīgs no izsniegtā aizdevuma apmēra - jo lielāks aizdevuma atlikums, jo lielāks ikmēneša maksājuma pieaugums. Izmaiņas maksājuma apmērā klientiem var būt ik pa 3, 6 vai 12 mēnešiem atkarībā no tā, kāda likme izvēlēta un noteikta kredīta līgumā," stāsta Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Banku sektors šā gada pirmajos četros mēnešos darbojās ar peļņu 74,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 55,3 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Līdz aprīļa beigām ar peļņu darbojās 17 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 97,6%).

Banku sektora likviditāte un kapitalizācijas līmenis saglabājās augstā līmenī. Aprīļa beigās banku sektora likviditātes rādītājs bija 60,4% (marta beigās 58,9%), savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs kopš iepriekšējā mēneša neizmainījās un arī aprīļa beigās bija 18,3%, bet 1. līmeņa kapitāla rādītājs – 16,4%.

Aprīlī banku piesaistīto noguldījumu atlikums kopumā pieauga par 0,3% jeb 41,6 miljoniem latu, tai skaitā, rezidentu noguldījumu atlikums aprīlī palielinājās par 1,6% jeb 104,5 miljoniem latu, savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums samazinājās par 1% jeb 63 miljoniem latu.

Patlaban nav novērojama izteikta hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana augsto "Euribor" likmju dēļ, atzina aptaujāto komercbanku pārstāvji.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka pagājušā gada beigās bija vērojama lielāka klientu piesardzība pēc jauniem hipotekārajiem kredītiem, kam noteikti viens no iemesliem bijusi nogaidošā attieksme "Euribor" dēļ. Tomēr bankā atzīst, ka katru gadu ir vērojams intereses samazinājums tieši gada beigās un parasti tas atjaunojas pēc gadu mijas. Līdzīgas tendences vērojamas arī šī gada janvārī, jo interese nedaudz jau sāk atjaunoties.

Savukārt hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana nav tik izteikta, jo vidējā aizņēmuma summa pārsniedz 70 000 eiro, skaidro "Swedbank" pārstāvji. Lai dzēstu hipotekārās saistības, privātpersonai jābūt gana lieliem uzkrājumiem, kurus novirzīt šādam mērķim.

Piena produktu eksportā septembris bijis viens no veiksmīgākajiem mēnešiem, ziņo Dienas Bizness.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, turpinājusi pieaugt piena produktu realizācija ārējos tirgos. Sviests septembrī, salīdzinot ar augustu, realizēts 100 t jeb par 12 % vairāk, sausais vājpiens – 564 t jeb par 22% vairāk, sausais pilnpiens – 227 t jeb par 38% vairāk, fasēts piens – 411,7 t jeb 2,3 reizes vairāk, krējums – 402,3 t jeb par 35 vairāk, sausās siera sūkalas – 771,8 t, kas ir par 23% vairāk.

Šie dati liecina, ka industriālo produktu tirgus ir atdzīvojies un pašmāju prece ārvalstu tirgos kļūst arvien pieprasītāka. Tiesa, ir vairākas preču grupas, kurās pirmskrīzes apjomi vēl joprojām nav sasniegti, īpaši sausais pilnpiens un sausais vājpiens.

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Cik zinu, Aivars Lembergs joprojām sevi uzskata par Ventspils domes priekšsēdētāju, tāpēc pieļauju, ka juristi vēl ilgi strīdēsies par to, vai viņš ir vai nav uzskatāms par pašvaldības vadītāju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

«Skaidrs ir tikai tas, ka Lembergs jau vairākus gadus ir atstādināts no Ventspils pašvaldības priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas,» teica valdības vadītājs.

Viņaprāt, tas «sausais atlikums», kas ir sasniegts pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rīcības pret Lembergu, ir pārāk mazs. Ja šis «sausais atlikums» izrādās tik vien, ka Lembergs nesaņems algu kā domes priekšsēdētājs, tad tas neatbilst tai retorikai, kas ap šo jautājumu ir sacelta, uzskata premjers.

Viņš atgādināja, ka arī Vienotība un arī pirms tam partija Jaunais laiks kā vienu no darbības prioritātēm bija izvirzījusi oligarhu izskaušanu, taču ir svarīgi saprast - vai notiek cīņa pret oligarhiem vai tikai cīņas imitācija.

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Bez skaidri iezīmētām reformām un to sasniedzamajiem mērķiem Latvija var nenonākt pie sarunām par līdzekļu iegūšanu no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Tā otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

Pēc FM aplēsēm, ministrijas un citas institūcijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, lai gan pieejamā summa būs mazāka par diviem miljardiem eiro.

Eberhards informēja, ka darbs pie Latvijas piedāvājuma izstrādes ES Atveseļošanas fondam ir progresā, tomēr nedz Eiropā, nedz Latvijā joprojām nav pieņemti konkrēti lēmumi. "Šis ir maratons, nevis sprints, jo mērķis ir apstiprināt nacionālos atveseļošanas plānus, kas ir jāizstrādā līdz nākamā gada aprīlim," skaidroja FM eksperts, piebilstot, ka paralēli nacionālo plānu izstrādei notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK).

Banku sektors kopumā 2013. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 77,7 miljonu latu apmērā jeb par 1% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad sektora peļņa sasniedza 78,5 miljonus latu. Līdz jūnija beigām ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 94,9%).

«Pirmais pusgads banku sektorā aizvadīts intensīvi gatavojoties eiro ieviešanai. Pēc 9. jūlija lēmuma par gaidāmajām izmaiņām arvien aktīvāk tiek informēta sabiedrība un banku klienti. Paredzams, ka eiro arī turpmāk paliks galvenais banku dienas kārtības jautājums un vecgada vakars būs ļoti dinamisks un atbildīgs,» iepriekš DB atzina SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

Jau, ka, spriežot pēc aktīvu ziņā trīs lielāko universālo banku – Swedbank, SEB bankas un Nordea bankas Latvijā sniegtajiem datiem un skaidrojumiem, peļņas samazinājumu šogad ietekmēja jau atkal uzradušies lielāki uzkrājumi šaubīgiem kredītiem, kas būtiski samazina banku pamatdarbības peļņas rādītājus. Vēl banku izdevumi šogad pieauguši saistībā ar gatavošanos eiro ieviešanai.

Latvijas Krājbankas darbības apturēšana šogad novembrī būtiski neietekmēja banku sektora piesaistīto noguldījumu atlikumu, tiesa, samazinājās termiņnoguldījumu atlikums, bet pieauga pieprasījuma noguldījumi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) skaidro, ka, ņemot vērā Krājbankas noguldītāju struktūru, galvenokārt samazinājās rezidentu mājsaimniecību noguldījumu atlikums (par 7,9% jeb par 225,4 milj. Ls). Vienlaikus vietējo uzņēmumu noguldījumi pieauga par 3,5% jeb 68,8 milj. Ls.

Latvijas Krājbankas darbības apturēšanai operatīvi sekojošās garantētās noguldījumu atlīdzības izmaksas organizēšanas rezultātā 87% no visām klientiem izmaksātajām garantētajām atlīdzībām tikušas pārskaitītas uz citām bankām, norāda FKTK.

Komisijas dati liecina, ka arī nerezidentu noguldījumu atlikums novembrī turpināja palielināties (par 2,4% jeb 116,9 milj. Ls.

Banku izsniegto aizdevumu rezidentiem (izņemtot valdību un monetārās finanšu iestādes) atlikums šī gada augusta beigās veidojis 11,774 miljardus latu, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Salīdzinot ar aizvadītā gada augustu, kredītu atlikums samazinājies par aptuveni 1,112 miljardus latu latu. Aizvadītā gada augustā banku izsniegto aizdevumu apjoms rezidentiem veidojis 12,885 miljardus latu.

Salīdzinot ar šī gada jūliju, augustā izsniegto kredītu atlikums samazinājies par aptuveni 20,9 miljoniem latu. Jūlijā rezidentu finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izniegto kredītu atlikums veidoja 11,794 miljardus latu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju banku izsniegto aizdevumu atlikums rezidentu finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām augusta beigās, atgriezies 2007. gada līmenī.

Banku sektors gada septiņos mēnešos kopumā strādāja ar 92,9 miljonu latu peļņu, t.i. par 3.3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 90 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija.

Pēc šīs institūcijas datiem, līdz jūlija beigām ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 93,6%.

Gada septītā mēneša beigās banku sektora likviditātes rādītājs bija 65,7% (jūnija beigās 64,9%), savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs bija 18,6%, bet pirmā līmeņa kapitāla rādītājs – 16,6% (jūnija beigās attiecīgi 18,6% un 16,7%).

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums jūlijā pieauga par 1.1% jeb 142 miljoniem latu, tajā skaitā nerezidentu noguldījumu atlikums – par 2,7% jeb 170,1 miljoniem latu, savukārt rezidentu noguldījumu atlikums samazinājās par 0,4% jeb 28,1 miljoniem latu (galvenokārt saruka valdības un valdības uzņēmumu noguldījumi, bet palielinājās nefinanšu uzņēmumu noguldījumi).

2010. gadā kopumā kreditēšanas atsākšana mijusies ar kredītu restrukturizāciju un atgūšanu – tā kā no jauna izsniegto kredītu kopējie apmēri vēl bija mazāki par klientu atmaksātajiem vai banku norakstītajiem kredītiem, banku kopējais kredītportfelis pērn samazinājās par 7,1%.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati liecina, ka 2010. gada nogalē kopējais kredītportfelis bija 14,33 miljardi latu. Tajā skaitā uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums bija 7,26 miljardi latu, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 5,1%, sasniedzot 5,9 miljardus latu.

Saskaņā ar FKTK datiem, pērn decembrī banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti 191 miljona latu apmērā, t.sk. 127 miljoni latu izsniegti Latvijas tautsaimniecības attīstībai, 14,6 miljoni latu izsniegti mājsaimniecībām, bet 49,5 miljoni latu izsniegti nerezidentiem. Kopumā decembra laikā auguši astoņu Latvijas banku, t.sk. trīs ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi (ar kopējo tirgus daļu banku sektora kredītportfelī 11,6%). 2010. gada otrajā pusgadā banku no jauna izsniegto kredītu apjoms sasniedza 956,6 miljonus latu.

Pateicoties no jauna izsniegtajiem kredītiem banku kopējais kredītu portfelis šogad piecos mēnešos samazinājies lēnāk, nekā pērn attiecīgā laika periodā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie operatīvie darbības rādītāji liecina, ka no jauna izsniegto kredītu apmēri šogad banku sektorā kopumā joprojām ir mazāki par klientu atmaksātajiem un banku norakstītajiem kredītiem, tādēļ kredītportfeļa atlikums turpināja sarukt arī maijā - par 0,1%, tomēr ievērojami lēnākā tempā, nekā iepriekšējos piecos mēnešos, kad tas samazinājās par aptuveni 1% ik mēnesi.

Bankas maijā no jauna izsniegti 7,3 tūkstoši kredītu par kopējo summu 102 miljoni latu (t.sk. ap 63% izsniegušas ES banku meitas bankas un ārvalstu banku filiāles), bet kopš 2011. gada sākuma banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti 469 miljonu latu apmērā (t.sk. 259 miljoni latu – Latvijas uzņēmumu attīstībai, 51 miljons latu – mājsaimniecībām, savukārt 159 miljoni latu – nerezidentiem). Kopumā kopš gada sākuma banku sektora kredītportfelis sarucis par 4,2% jeb 607 miljoniem latu un maija beigās bija 13,7 miljardi latu.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Eiropa zaudē konkurētspējas rādītājos un pinas savā ekonomikas politikā; Latvija nav izņēmums , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas darbadevēju organizācijas vien 22% no pērn Eiropas Komisijas dalībvalstīm adresētajiem ieteikumiem vērtē kā apmierinoši īstenotus. No pašas EK politikas uzstādījumiem 90% tiek vērtēti kā atbilstīgi svarīgākajām reformu prioritātēm. Neliels daudzums – zem 5% ‒ no EK ieteikumiem tomēr ir novērtēts arī kā nenozīmīgs un pat pretējs biznesa interesēm, lasāms ES līmeņa darba devēju organizācijas BusinessEurope 2015. gada pavasara ziņojumā par ekonomikas reformu situāciju ES jeb Reformu barometrā.

Ķēdes reakcija

Ja pieskaita par «jauktu» vērtēto dalībvalstu sniegumu EK rekomendāciju ieviešanā, tad vairāk vai mazāk pozitīva reformu ieviešana ir notikusi 67% līmenī no nepieciešamā. Latvijas darba devēji kopā ar Lielbritāniju, Nīderlandi un Igauniju ziņojumā izcelti kā visumā apmierinātie ar reformu gaitu savās valstīs, lai gan komentārā DB Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) situāciju gluži par ideālu vis nevērtē.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Lielākā daļa no valsts pārvaldes reformu plānā ietvertajiem pasākumiem jau tiek īstenoti, taču par pārējo pasākumu - valsts pārvaldes darbinieku skaita samazināšanu un mazo valsts iestāžu reformu - izpildi skaidrība gaidāma šomēnes, intervijā sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš atzina, ka iepriekšējā Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā jau bija ietverti būtiskākie reformu pasākumi, tāpēc Citskovskis nav radījis jaunu plānu, bet modificējis jau esošo.

"Iepriekšējais plāns pamatā satur visus būtiskos elementus, tāpēc jaunajā plānā balstāmies uz tām pašām idejām. Būtībā esam modificējuši iepriekš izstrādāto plānu," atzina Valsts kancelejas vadītājs.

Citskovska arī norādīja, ka jau patlaban lielākā daļa no deviņiem plānā ietvertajiem pasākumiem tiek īstenoti. Piemēram, Valsts kanceleja šogad ir sākusi darbu pie trīs atbalsta funkciju optimizācijas tādās jomās kā grāmatvedība, personāla lietvedība un iepirkumi. Patlaban tiek formulēti tālākie soļi, kādā veidā varētu ietaupīt līdzekļus, centralizējot resursus.

Austrālijas rokgrupa AC/DC, kas ir pārdevusi miljoniem albumu un ir viena no pasaules slavenākajām mūziķu apvienībām, tagad ir nolēmusi iekarot arī vīnu pasauli un tāpēc sadarbībā ar vīnu ražotāju Warburn Estate ir laidusi klajā «AC/DC vīnus», liecina informācija grupas fanu interneta vietnē.

AC/DC vīnu kolekcijā būs pieejami četru veidu dzērieni – AC/DC Back In Black Shiraz (sausais sarkanvīns), AC/DC You Shook Me All Night Moscato (saldais baltvīns), AC/DC Highway To Hell Cabernet Sauvignon (sausais sarkanvīns) un AC/DC Hells Bells Sauvignon Blanc (sausais baltvīns).

Ar savas vīnu kolekcijas izveidošanu Austrālijas rokgrupa pievienojas tādām apvienībām kā KISS, Motörhead, Satyricon, Whitesnake, Queensrÿche un Warrant, kuras jau agrāk ir radījušas savus vīnus.

Ekskluzīvā vīnu kolekciju jau no 18. augusta būs pieejama Dan Murphy, Woolworth’s un BWS alkohola veikalos visā Austrālijā.