Vispārzināmas un publiskajā telpā sen skandētas lietas (atliek kaut vai atmiņā atsaukt Db akciju Meklējam miljonus budžetam) — tā īsumā varētu nodēvēt Valsts kancelejas sagatavotos priekšlikumus valsts pārvaldes optimizēšanai. Tā mērķis ir panākt, lai valsts aparātā strādātu līdz 10% no valstī nodarbināto skaita pašreizējo 14% vietā.
Pirmkārt, nav izslēgts, ka daudzas pašreizējās aģentūras netiks saliktas zem dažiem lieliem jumtiem. Ja tas ļauj ietekmēt izmaksu samazināšanu, pret šādu pavērsienu varētu arī nebūt iebildumu. Taču šeit jāņem vērā Latvijas politiskās dzīves tradīcijas. Respektīvi, būtisks ir jautājums — pēc kāda principa tiks izvēlēti šādu lielo jumtu vadītāji. Vai gadījumā neradīsies situācija, ka atsevišķas partijas būs ieguvušas ļoti lielu kontroli šajā valstī?
Otrkārt, ir svarīgi, lai netiktu pārforsēts ar valsts funkciju nodošanu valsts bezpeļņas sabiedrībām un nerastos situācija, kad gan iedzīvotāji, gan arī uzņēmēji maksā lielas summas nodokļu veidā, taču pretī saņem arvien mazāk pakalpojumu, par ko vēl ir jāpiemaksā.
Un treškārt… Ja reiz runājam par šo funkciju optimizāciju, jāatceras, ka valsts joprojām kontrolē tādus lielus un pietiekami būtiskus uzņēmumus kā Latvenergo, Latvijas Valsts meži un Lattelecom. Citiem vārdiem sakot, nav izslēgts, ka visa valsts padarīšana netiek saoptimizēta tiktāl, ka trīs lielas kompānijas izrādās privatizējamas.
Taču pats galvenais ir tas, ka vismaz pagaidām netiek publiskoti aprēķini (ja tādi vispār pastāv) — kāds būs valsts finansiālais ieguvums iecerēto reformu rezultātā. Šeit ir būtiski saprast, cik liels būs tā saucamais sausais atlikums, turklāt ilgtermiņā, lai nesanāk tā, ka ārprāta tempos tiek veiktas reformas tikai reformēšanas pēc.