Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Eiropas Savienība (ES) un Latīņamerikas valstis atrisinājušas divas desmitgades ilgušu strīdu par banānu tirdzniecības tarifiem. Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas ievestajiem banāniem.

[Papildināta no 7. rindkopas]

Eiropa ir lielākā banānu importētāja pasaulē, no ārvalstīm ievedot 90% patērēto banānu. Banāni uz Eiropu tiek importēti no Latīņamerikas, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Līdz šim ne visām valstīm importa noteikumi bija vienādi, informē Eiropas Parlaments.

Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas eksportētajiem banāniem, proti, pašreizējo līmeni 176 eiro par tonnu apmērā samazinot līdz 114 eiro par tonnu līdz 2017. gadam.

Latīņamerikas banānu eksportētāji ilgus gadus iebilda pret ES tarifiem, kas bija veidoti, lai aizsargātu banānu audzētājus bijušajās Eiropas kolonijās Āfrikā un Karību jūras salās.

Eiropas Savienība (ES) piekritusi samazināt tarifu banānu importam no Latīņamerikas. Tādējādi, iespējams, tiks izbeigts pasaulē ilgākais tirdzniecības strīds, ziņo BBC.

Tarifu samazināšanas rezultātā Latīņamerikas banānu audzētāju konkurētspēja Eiropas tirgū krietni uzlabosies, jo patlaban Āfrikas un Karību jūras piekrastes banānu ražotāji par savas produkcijas importu Eiropā nav jāmaksā.

Eksperti prognozē, ka šādas ES rīcības gadījumā banānu cenas varētu samazināties par aptuveni 12%.

Db.lv jau vēstīja, ka 2006. gada nogalē Ekvadora atsākusi uzbrukumu ES banānu importa režīmam Pasaules Tirdzniecības organizācijā, sakot, ka tas ir netaisns pret Latīņamerikas ražotājiem.

15. jūnijā no plkst. 14.00-16.00 Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ES–Latīņamerikas fondu un Eiropas un Latīņamerikas biznesa pakalpojumu tīklu (ElanBiz) organizē diskusiju par biznesa iespējām Latīņamerikā e-pakalpojumu jomā ar fokusu uz Čīli un Kostariku, un aicina tajā piedalīties valsts un privātā sektora pārstāvjus.

Eiropas Komisijas eksperti diskusijas dalībniekus iepazīstinās ar veikto pētījumu par Čīles un Kostarikas IKT sektoru un e-pakalpojumu nozari, kā arī prezentēs Latvijas IKT uzņēmumu iespējas piedāvāt e-pakalpojumus Čīles un Kostarikas tirgum.

Pasākumā piedalīsies ES-Latīņamerikas fonda izpilddirektore Paola Amadeja (Paola Amadei), kura informēs par ES-Latīņamerikas sadarbību, savukārt ElanBiz pārstāvis Havjērs Sančess (Javier Sanchez) apskatīs Latvijas uzņēmumu eksporta iespējas uz Latīņameriku.

Seminārs notiks Ārlietu ministrijā, K. Valdemāra ielā 3.

Dalību var pieteikt līdz 13. jūnijam, reģistrējoties: http://ej.uz/Latin

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Izklaides platforma Shortcut pusgada laikā pierādījusi, ka filmas, seriālus un TV šodien var skatīties, kad un kur vien vēlies

Pirms pusgada lietotāju rīcībā nodotā izklaides platforma Shortcut kļuva par nozīmīgu pavērsienu Latvijas mobilo tehnoloģiju vidē, ļaujot lietotājiem legāli skatīties vairākus tūkstošus filmu ar tulkojumu dzimtajā valodā un pussimtu TV kanālu. Tādējādi cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nolēmuši mājās atteikties no televizora, un arī aizrautīgajiem skatītājiem, kuri nevēlas palaist garām sporta pārraides vai iemīļotās filmas translācijas, pat ja atrodas ārpus mājām, beidzot ir globālām tendencēm atbilstoša iespēja piekļūt kārotajam saturam.

Shortcut saturs pieejams gan caur interneta pārlūkprogrammu, kas ir ērtākais risinājums datoru lietotājiem, gan TV ekrānā ar Apple TV un Android TV gudro televizoru aplikāciju palīdzību, gan caur mobilo lietotni. Tā savukārt ir parocīgāka viedtelefonu un planšetdatoru īpašniekiem. Pirmajos sešos mēnešos platformai klājies tīri labi. App Store un Google Play virtuālajos veikalos kopā lietotne ielādēta jau vairāk nekā 60 tūkstošus reižu, Apple sistēmā pat kļūstot par pieprasītāko Latvijā radīto bezmaksas lietotni.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Pasākumu organizētāji veido visai nopietnu biznesa nozari, kas gadā apgroza vismaz 11 miljonus eiro, un savā starpā sīvi konkurē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nozīmīgākie spēlētāji noteikti ir tie, kas apvienojušies Latvijas Pasākumu producentu asociācijā, taču arī ārpus tās ir vairākas pasākumu aģentūras ar savu klientu loku un pieredzi, piemēram, Chocolate Events,» saka Elīna Brīdaka, SIA Pilna servisa pasākumu aģentūra Pareizā ķīmija direktora vietniece. Latvijas Pasākumu producentu asociācijā (LaPPA) ir 14 biedri, bet pārējās aģentūras esot grūti apzināmas, jo liela daļa no tām ir viena vai divu cilvēku uzņēmumi, turpretī vairumā asociācijas kompāniju pastāvīgā darbā ir 7–10 darbinieki, teic Guntis Ērglis, SIA Ideju institūts valdes loceklis un LaPPA valdes priekšsēdētājs. Asociācijas lielāko kompāniju – SIA Ideju institūts un SIA BDG concerts – apgrozījums 2014. gadā bija vairāk nekā divi miljoni eiro. Vairāk nekā miljona eiro apgrozījums ir arī SIA Untitled un SIA Nords Event Communications, mazliet mazāk par vienu miljonu eiro apgrozījis SIA SponsorKing. «Tie ir vērā ņemami uzņēmumi. Šī ir nopietna industrija – asociācijas biedru kopējais apgrozījums 2014. gadā bija gandrīz 11 miljoni eiro. Tas norāda, ka mēs, līdzīgi kā jebkurš cits bizness, esam nopietna nozare. Lielās kompānijas apkalpo aptuveni 60% pasākumu. Atlikušos 40% organizē kādas 100 viena līdz divu cilvēku aģentūras,» saka G. Ērglis.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Čīles vēstniecību Zviedrijā 10. novembrī no plkst. 14 līdz 16 organizē semināru par biznesa iespējām Čīlē un citās Latīņamerikas valstīs, informē ministrijā.

Seminārā piedalīsies Čīles nerezidējošais vēstnieks Latvijā Hosē Goņi Karasko (José Goñi Carrasco) un Čīles eksporta veicināšanas biroja Tirdzniecības komisāre Evelīna Rakos (Evelyn Rakos). Viņi iepazīstinās ar ekonomiskās sadarbības iespējām ar Čīli un Latīņamerikas reģionu, kas Latvijas uzņēmējiem ir maz apgūts reģions. Savā pieredzē dalīsies arī Latvijas uzņēmēji, kuri jau šobrīd sadarbojas ar Latīņamerikas reģiona valstīm.

Seminārs notiks Ārlietu ministrijā, Kr. Valdemāra ielā 3.

Dienas Biznesa 18. jūlija numurā tika publicēts Māra Ķirsona raksts Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus. Šajā rakstā tika aplūkots, kā Latvija izskatās uz Eiropas konteksta. Secinājumi ir briesmīgi.

Latvijas vīriešu vairākums nebūs nākotnes pensionāri. Par sievietēm ir cits stāsts.

Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus 

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas...

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aprīlī Ministru kabineta sēdē norādīja, ka Latvijai “neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu”. Ko rāda statistika? Paceļot pensijas vecumu no 65 uz 68 gadiem, puse Latvijas vīriešu (tāda ir statistika) nekad neizvilks līdz pensijas vecumam. Visas šo cilvēku sociālā nodokļa iemaksas un maksājumi pirmajā, otrajā vai trešajā pensiju līmenī ir bezjēdzīgi.

Pavasarī tika sākta kārtējā valsts kampaņa par pelēkās ekonomikas apkarošanu. Pēc šī raksta publikācijas atbildēja Centrālā statistikas pārvalde, kas uzsvēra, ka 2022.gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvos vēl 14 gadus, bet sievietes - 19 gadus.

Kā norāda CSP, tad tāds rādītājs kā vidējais paredzamais mūža ilgums piedzimstot ir vispārējs sabiedrības veselības rādītājs, kurā tiek ietverta arī zīdaiņu un agrīnā mirstība, kā arī mirstība vēlākos gados līdz pensijai, kā arī tas, ka šis rādītājs „nekādā veidā neattiecas uz tiem iedzīvotājiem, kuri būs nodzīvojuši līdz pensijas vecumam. Iedzīvotajiem katrā vecuma grupā ir savi veselības un ar riskantu dzīvesveidu saistīti riski, tāpēc nav pareizi attiecināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu uz pensijas vecumu sasniegušajiem, kuri jau vienu daļu risku ir izdzīvojuši”. Kā norāda CSP, tad „lai analizētu situāciju ar pensijas vecumu sasniegušajiem, jāizmanto attiecīgajai vecuma grupai aprēķinātais paredzamais mūža ilgums”.

CSP arī norāda, ka „saskaņā ar starptautiski salīdzināmiem pēdējiem pieejamajiem datiem uz 2021.gada sākumu, Lihtenšteinā, Islandē, Šveicē, Japānā, Norvēģijā un citās attīstītās valstīs vīriešiem pēc 65 gadu sasniegšanas vidēji paredzams nodzīvot vēl aptuveni 20 gadus, kas ir par 6 gadiem vairāk nekā Latvijā. Savukārt sievietēm 65 gadu vecumā visgarākais atlikušais mūžs prognozēts Japānā - vēl 25 gadi, Dienvidkorejā, Lihtenšteinā un Spānijā - vēl 24 gadi, kas ir par 5-6 gadiem vairāk nekā Latvijā”.

Labi, nestrīdamies ar CSP! Aplūkojam šo rādītāju nevis Eiropas, bet globālā kontekstā. Pēc paredzamā 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilguma Latvija ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Latīņamerikas vai arābu valsts. Pat pilsoņu karu plosītajā Sīrijā vīriešu prognozējamais vecums 2021. gadā bija lielāks nekā Latvijā. Jā! Vidējais 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilgums Latvijā bija 68,6 gadi. Vidēji Latīņamerikā tie bija 68,8 gadi, arābu pasaulē - 68,8, bet vidēji pasaulē - 68,9 gadi. Mēs esam zem pasaules vidējā, zem arābu pasaules, zem Latīņamerikas vidējā. Izskatās, ka Latvija ir Latīņamerikas valsts, kas kaut kā iesprukusi attīstīto valstu klubiņā. Ko aritmētiski nozīmē vidējais vīriešu dzīves ilgums 68,6 gadi? Ja pensijas vecums būs 65 gadi un lielāks, tad gandrīz puse no vīriešiem līdz pensijai nenodzīvos vai pensiju saņems tikai dažus gadus. Puse!

Visu rakstu lasiet 1.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Deviņās Latīņamerikas valstīs janvāra beigās tiks ieviesta jauna valūta sucre, kuras vērtība būs 1.25 ASV dolāri. Lēmumu ieviest jauno valūtu apstiprināja pēdējā ALBA samita laikā, Havanā, vēsta juventudrebelde.com.

Venecuēlas Ekonomikas un finanšu ministrs Alī Rodrigezs (Ali Rodríguez) apstiprināja, ka Vienotās Reģionālās Kompensācijas (SUCRE) sistēma stāsies spēkā janvāra beigās, un plānots, ka virtuālā valūta pakāpeniski aizstās dolāru valstu tirdzniecības darījumos. Sucre valūta tiks ieviesta 9 Latīņamerikas valstīs, to skaitā Venecuēlā, Kubā, Bolīvijā un Dominikānā. Līdz ar jaunās valūtas ieviešanu, tiek plānots mazināt ekonomisko krīzi dalībvalstīs. Pirmais tirdzniecības darījums, kurā tiks izmantota sucre valūta, būs rīsu eksports no Venecuēlas uz Kubu, piebilda A.Rodrigezs.

Venecuēlas ekonomists Rafaels Antonilezs (Rafael Antolinez) informēja, ka jaunās valūtas ieviešanas mērķis ir samazināt atkarību no attīstīto valstu pielietotā tirdzniecības modeļa, kas balstīts uz ASV dolāru. Par būtisku tiek atzīts arī mērķis – pārņemt pozitīvo pieredzi no Eirozonas dalībvalstīm eiro izmantošanā.

Latvijā dibinātais IT uzņēmums SIA “Zabbix” atver savu ceturto ārvalstu biroju, šoreiz Meksikā. Pēc divarpus gadu darbības Latīņamerikas tirgū, uzņēmums jaunas izaugsmes iespējas saskata tieši Meksikas tirgū.

SIA “Zabbix” izstrādā atvērtā pirmkoda programmatūru, kas ir paredzēta IT infrastruktūras resursu veiktspējas un pieejamības uzraudzībai un izsekošanai. Programmatūru Zabbix plaši pielieto visā pasaulē un Latvijā dažādās nozarēs – finanšu, mazumtirdzniecības, izglītības, valsts un pašvaldību, kā arī organizāciju IT infrastruktūras monitorēšanai.

Uzņēmumam jau ir filiāles Japānā (kopš 2012.gada), ASV (2016) un Brazīlijā (2020), kas veiksmīgi darbojas vairāku gadu garumā, sniedzot pakalpojumus vietējiem klientiem. Meksika ir Zabbix otrs lielākais tirgus pēc klientu un partneru skaita Latīņamerikā, kā arī pēc Zabbix lietotāju komūnas aktivitātēm.

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Pēdējos četros piecos gados neviens nopietns tirgus spēlētājs televīzijas raidījumu producēšanas nozarē Latvijā nav ienācis.

To sarunā ar DB norāda mediju satura producētāja SIA Onair Studios īpašniece Ilze Ūdre. Šī uzņēmuma spēcīgākais trumpis ir muzikālie šovi, kur lielāko konkurenci veido kaimiņi lietuvieši un igauņi. Laikā no 2014. līdz 2017. gadam Onair Studios apgrozījums pieaudzis vairāk nekā divas reizes, pērn sasniedzot 1,5 miljonus eiro. Tas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Būtiskākais uzrāviens uzņēmuma attīstībā piedzīvots pirmajā pusotrā gadā, atzīmē I.Ūdre. «No divu trīs projektu producenta kļuvām par uzņēmumu, kas aktīvi sadarbojas ar visām Latvijā pārstāvētajām televīzijām. Šobrīd strādājam ar mediju grupu All Media Baltics un mediju uzņēmumu Media 360, kas atbild par Lattelecom televīzijas kanālu TV360 un STV Pirmā satura veidošanu,» atklāj uzņēmuma īpašniece, piebilstot, ka apgrozījuma pieaugums veidojies dabiski – no viena cilvēka uzņēmuma kļūstot par starptautiskas kompānijas daļu. «Loģiski, ka iekļaušanās skandināvu Nice Entertainment Group paredzēja darbības lauka paplašinājumu, jo galvenais šī starptautiskā uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu. Ja strādātu tikai sava prieka pēc, visticamāk, mums būtu ne vairāk kā trīs četri projekti gadā, taču Onair Studios ir orientēti uz peļņas gūšanu, tāpēc salīdzinoši reti diskutējam par projektiem, kurus vēlamies veidot. Ja tiek dota iespēja, to darām – ejam pie televīzijām, piedāvājam savus pakalpojumus, piedalāmies konkursos. Cenšamies realizēt visus iespējamos projektus, cik to atļauj mūsu kapacitāte un tirgus,» skaidro I.Ūdre.

Skotu filozofs un cilvēks, kuru uzskata par politekonomiskas pionieri Ādams Smits pirmais formulēja konkurences būtību, sakot, ka konkurence ir sāncensība, kura palīdz samazināt cenas.

Konkurence ir arī tas faktors, kurš nosaka, virza un palīdz attīstīt uzņēmuma spēju pielāgoties konkurences prasībām, šajā procesā uzņēmumam pašam turpinot attīstīties. Konkurence arī veicina jaunu tehnoloģiju radīšanu, palīdz samazināt cenas, uzlabot kvalitāti un paplašināt klientam piedāvājamo produktu un pakalpojumu klāstu. Tomēr ir valstis, kurās pret konkurences vārdu skatās skeptiski, vīpsnā un pat dažbrīd konkurenci cenšas dažādiem veidiem nepieļaut, īpaši «sensitīvās» nozarēs. Šādu valstu vidū arīdzan ir Latvija, kura ne par ko negrib pieļaut, lai aptiekas attīstītos, savukārt radītie noteikumi nekādi nenāk par labu iedzīvotāju interesēm. Interesanti, ka konkurence starp privātajiem veselības pakalpojumu jomā pastāv, taču aptiekām laikam ir spēcīgāks lobijs un tās no sāncensības tiek aizsargātas.

Zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis šogad plāno apgūt Latīņamerikas valstu tirgu un attīstīt eksportu uz Ķīnu, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma izpilddirektors Māris Trankalis.

«Mēs skatāmies uz tirgiem pāri okeānam - uz Ameriku, Meksiku, citiem Latīņamerikas tirgiem, Ķīnu. Ķīna izskatās ļoti perspektīvs tirgus. Tādās valstīs kā Ķīna mums būtu jāpozicionē sevi kā augstākās klases pārtikas ražotājiem. Mēs to spējam saražot un mēs ar tādu devīzi arī ejam,» sacīja Trankalis.

Savukārt kompānijas produkcijas realizācijas esošajos tirgos, izņemot Rietumeiropas valstis, Brīvais vilnis šogad nav iecerējis būtiski kāpināt pārdošanas apmērus, norādīja Brīvā viļņa izpilddirektors. «Šogad būtiski kāpināt pārdošanas apmērus, kādā no esošajiem tirgiem, būs pagrūti, jo esošie tirgi ir ekonomiski stagnējoši. Vienīgais, kur būtu iespējams palielināt pārdošanas apmērus, ir Rietumeiropas valstis. Tur mums, droši vien, izdosies kaut kādā mērā palielināt tirgu,» teica Trankalis.

Ekonomiskais haoss, miljonu inflācija un cīņa par varu Venecuēlā ietekmē naftas tirgu un arī tos, kas aktuālajam režīmam aizlienējuši lielas summas.

Ik pa laikam pasaulē kādā reģionā vērojams ekonomiskais haoss. Šajā negatīvajā gaismā šobrīd uz pārējo fona izceļas Venecuēla. Pieejamie dati liecina, ka inflācija tur jau novembrī bija sasniegusi 1,3 miljonus procentu. Sevišķi smagi šādi ekonomikas nosacījumi ietekmē jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni, kuriem parādās grūtības ar pārtikas un medicīnas preču iegādi. Ne velti valsti nu pārņēmis arī vēl pamatīgāks politiskais haoss, un daudzi mēģina izzīlēt to, kāda būs notiekošā ietekme uz pārējo pasauli. Būtībā Venecuēla no Latīņamerikas gluži vai spīdekļa pārvērtusies pagaidām par visai bezcerīgu, nestabilu veidojumu.

Pašlaik Rietumi nosliekušies atzīt, ka šajā valstī leģitīmā vara pieder opozīcijai, kas ir liels trieciens tās līderim Nikolā Maduro, kuram savukārt ir armijas atbalsts un kurš lielā mērā valsti pārvalda ar tās palīdzību.

Brazīlijas ekonomikā, kas ir viena no visstraujāk augošajām pasaulē, 2011. gadā izaugsme bijusi mazāka nekā gaidīts, ziņo BBC.

Latīņamerikas valsts ekonomika pērn augusi par 2,7%, liecina oficiālie dati. Tas ir mazāk nekā prognozētā izaugsme par 2,8%.

Analītiķi uzskata, ka Brazīlija gatavojas kļūt vai jau kļuvusi par pasaulē sesto lielāko ekonomiku, konkurējot ar Lielbritāniju, kuras ekonomika 2011. gadā pieaugusi vien par 0,8%.

Brazīlija bauda uzplaukumu, pateicoties augstajām pārtikas un naftas cenām.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Brazīlijas ekonomika augusi par 0,3%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.

Brazīlija, lielākā Latīņamerikas ekonomika un viena no tā sauktajām BRIC valstīm, pēdējos gados pieredzējusi ekonomikas izaugsmi, kas ievērojami pārsniedz ASV un Rietumeiropā reģistrēto.

Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieka Rolanda Lappuķes tikšanās laikā ar Urugvajas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru Gonzalo Koncki (Gonzalo Koncke) tika parakstīts abu valstu Ārlietu ministriju Saprašanās memorands par abu pušu interesējošo jautājumu politisko konsultāciju kārtību.

Saprašanās memoranda mērķis ir padziļināt viedokļu apmaiņu par daudzpusējiem jautājumiem, veicināt abu pušu sadarbību starptautiskās organizācijās, kā arī pilnveidot divpusējo dialogu. Šādus saprašanās memorandus Ārlietu ministrija ir noslēgusi ar vairākām Latīņamerikas valstīm - Brazīliju, Čīli, Argentīnu, Peru, Kolumbiju, Meksiku, Panamu, Kubu un Kostariku.

Punta Carretas pašvaldībā Montevideo pilsētā ar Latvijas goda konsula Urugvajā Migela Loinaza (Miguel Loinaz) atbalstu tika svinīgi atklāts Latvijas vārdā nosaukts skvērs, ceremonijā piedaloties Urugvajas amatpersonām, diplomātiskajam korpusam un Goda konsulātu pārstāvjiem.

Krievijas Iekšlietu ministrijas Ekonomiskās drošības departaments sadarbībā ar Belgorodas apgabala Iekšlietu ministrijas pārvaldi ir atklājis gaļas kontrabandu lielos apmēros, kurai pirms 36 gadiem beidzies derīguma termiņš.

Gaļas kontrabanda veikta no Latīņamerikas, bet piegādes organizētas no Ukrainas, atsaucoties uz GZT, raksta lenta.ru.

Krievijas atbildīgo dienestu darbinieki ir aizturējuši smago kravas automašīnu, kurā atradās 22 tonnas kontrabandas gaļas. Preču kopējā vērtība pārsniedz 2 miljonus rubļu.

Kā izrādījās, gaļa tika sasaldēta 1974.gadā un kopš tā laika tā tikusi uzglabāta vienā no Latīņamerikas valstīm, bet tajā nonākusi no ASV, Brazīlijas, Beļģijas, Kanādas, Argentīnas un Beļģijas.

«Ir visi iemesli uzskatīt, ka noziedzīgā grupa gaļu pārdevusi Krievijā jau vairākus gadus,» paziņojušas Krievijas atbildīgo departamenta pārstāvji. Maskavā un citos reģionos noziedzīgā grupa gaļu pārdevusi - viltojot dokumentus. Krievijas atbildīgās iestādes ir uzsākušas krimināllietu

Ķīnas sistēmiskās problēmas iegriež Latīņamerikas lielākajai ekonomikai; glābiņš ir tirdzniecības dažādošana, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Virkne makroekonomisko parametru nevedina par Latīņamerikas lielāko ekonomiku Brazīliju pašlaik domāt kā par iespēju zemi. Tās ekonomika pērn saruka par 3,7%, un lejupejošā tendence turpinās, janvārī IKP krītoties jau par 5,9% attiecībā pret šo laiku pērn. Inflācija ir 10,71%, nacionālā valūta – vāja, un valsti plosa politiskie skandāli.

«Es teiktu, ka mēs pašlaik piedzīvojam kaut ko tādu, ko Eiropas valstis pieredzēja 2008. gadā, lai gan ne ar tik dziļu kritumu,» sarunā ar DB saka Stokholmā rezidējošais Brazīlijas vēstnieks Latvijā Markoss Pinta Gama. Viņa vērtējumā nacionālā valūta – reāls – iepriekš ir bijusi pārvērtēta, un tās devalvācija savu ekonomisko izlīdzinājumu privātajā sektorā jau ir panākusi, atjaunojot valstij nozīmīgās lauksaimniecības un industrijas konkurētspēju.

Minerālmēslu ražotājs NPK Terminālis iekaro Āfrikas un Latīņamerikas plantācijas, taču mērķē arī uz Latvijas mazdārziņiem.

Lielveikalā pērkot no Latīņ-amerikas atvestos banānus, iespējams, atbalstāt arī Latvijas ražotāju. Eksotiskais auglis var būt izaudzēts ar Liepājas uzņēmuma NPK Terminālis saražotājiem minerālmēsliem. Arī pie Itālijā ražotā krekla, kas jums ir mugurā, liepājnieki, iespējams, ir pielikuši savu roku, jo ar NPK Termināļa «zemes vitamīniem» tiek barota arī Āfrikā audzētā kokvilna.

Labvēlīgā augsnē

Liepājā bāzētais minerālmēslu ražotājs NPK Terminālis nav radīts tukšā vietā – iekārtas un darbinieku kodols ir maksātnespējīga uzņēmuma Jumītis mantojums, ko pirms dažiem gadiem savās rokās pārņēma investori no Krievijas, Šveices un Latvijas. NPK Termināļa izpilddirektors Ģirts Cēlājs stāsta, ka minerālmēslu bizness kompānijas īpašniekiem nemaz nav svešs, kas lielā mērā arī noteica pārliecinošu kompānijas veikumu. Taču – ne tikai tas.

Ķīna norādījusi, ka ekonomiskās krīzes dēļ rietumos tai ir radušies «nopietni izaicinājumi» eksportam galvenajos rietumvalstu tirgos, tādēļ Ķīna turpmāk «mērķēs» uz Āziju un Latīņameriku, atsaucoties uz Ķīnas Tirdzniecības ministriju, vēsta BBC.

Jaunākie dati liecina par strauju eksporta izaugsmes samazināšanos šā gada novembrī. Tiek lēsts, ka pārdošanas apjomi Eiropā un ASV, kas veido 40% no kopējā Ķīnas eksporta, arī nākamgad neatgūsies. Ministrija pavēstījusi, ka turpmāk Ķīna vairāk pievērsīsies eksporta attīstīšanai uz Āzijas un Latīņamerikas tirgiem. Ķīna arī mēģinās attīstīt importu no rietumiem, lai atbalstītu rietumvalstu ekonomiku, kā arī, lai tādējādi sabalansētu ārējās tirdzniecības bilances pārpalikumu.

Ķīnas eksports uz Eiropas Savienību (ES) oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 9%, bet eksoprts uz ASV – par 5%. Tomēr valsts kopējais eksporta apjoms ir pieaudzis par 15,9%, un tas noticis pateicoties strauji pieaugušajam pieprasījumam no Latīņamerikas. Tomēr, neņemot vērā pieaugumu, eksporta apjomu izaugsme ir vājākā pēdējo divu gadu laikā, turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, oktobrī eksporta apjomi ir krasi samazinājušies.