Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Ilgtspējas dienaskārtība attiecas uz mums visiem. Proti, jau šobrīd un nākotnē ilgtspējīgas ekonomikas un pārvaldības principi un izaicinājumi būs tas, kas noteiks mūsu ikdienas paradumu maiņu, uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts politiku.

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis “izpratnes” veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Lieta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu saistībā ar A/S Trasta komercbanka likvidācijas procesu 2017.gada nogalē nodota prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai, informē Valsts policijā (VP).

VP pērnā gada decembra beigās pabeidza izmeklēšanu tā dēvētajā maksātnespējas administratoru lietā, kuras laikā izmeklēja iespējamu noziedzīgu nodarījumu saistībā ar A/S Trasta komercbanka likvidācijas procesu. Par izspiešanu savtīgās interesēs, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, kriminālprocesā sešas personas atzītas par aizdomās turētām.

Pēc tam, kad Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes rīcībā nonāca informācija par iespējamiem pārkāpumiem A/S Trasta komercbankas likvidācijas procesā, 2017.gada 27.janvārī tika uzsākts kriminālprocess par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā.

#«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm.»

«Katram uzņēmumam ir tiesības izvēlēties, kā aizstāvēt savas intereses un kā risināt sev svarīgus jautājumums – darbojoties kādā asociācijā vai arī mēģinot to darīt saviem spēkiem,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» lēmumu izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), biznesa portālam db.lv sacīja LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm. Mēs turpināsim aktīvi strādāt un pārstāvēt visas pārtikas ražošanas nozares intereses, veicinot godīgu uzņēmējdarbību un sakārtotu biznesa vidi,» sacīja I. Šure.

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. "Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus - ekonomikas izaugsmi un tamlīdzīgi, bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi.

Tāpat viņš minēja, ka sankcijas, kas tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru, lielos vilcienos ir iezīmētas pareizi, bet to precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Turklāt, pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Allaž uzmanību piesaista kolēģa Armanda Pučes RīgaTV 24 vadītā raidījuma Kārtības Rullis pieteikumā paustie apmēram šādi vārdi: “Kādas ir jūsu intereses, lai aizstāvētu Latvijas intereses?” To tiešā veidā var attiecināt arī uz jautājumu par politiķu ieinteresētību (pat ne materiālu, bet morālu, idejisku) biznesa un plašāk – valsts ekonomikas attīstībā.

No vienas puses, it kā šādai ieinteresētībai būtu jābūt, jo, attīstoties uzņēmējdarbībai Latvijā, arī valstij būtu lielāki nodokļu ieņēmumi, ko politiķiem attiecīgi pārdalīt, tā pie reizes izdabājot dažādām vēlētāju grupām. No otras puses, augļi no biznesa vides uzlabošanas un pilnveidošanas tik ātri vis nenogatavojas, kā gribētos, un tas, kā praksē redzam, ļoti demotivē gan valdībā, gan parlamentā esošos darboties šajā virzienā. Proti, viņiem svarīgi ir domāt par šodienu, nevis tālu nākotni, kad varbūt jau citi būs pie varas.

Papildu faktors ir arī tas, ka arī vēlētāji uzņēmējdarbības attīstību drīzāk asociē ar uzņēmēju, nevis savu kā darba ņēmēju vai valsts budžeta labumu saņēmēju labklājību, jo tā cēloņsakarību ķēdīte ir pārāk gara, nav viegli uztverama. Vēl viens faktors, kas mazina politiķu interesi par biznesu kā ekonomikas dzinējspēku, ir tas, ka partijas aizvien mazāk atkarīgas no oficiālo ziedotāju atbalsta. Un vēl – diemžēl savā pārcentībā ieviest principus, kas ļoti apdomīgi tiek ievēroti Rietumvalstīs, esam panākuši to, ka politiķi pat paniski baidās, ka viņu paustās domas, rūpes par kādu uzņēmumu vai pat nozari kopumā kāds var iztulkot kā korupcijas izpausmi, pat ja no korupcijas, tā teikt, tur pat smakas nav. Tāpēc drošāk un arī vieglāk ir turēties pa gabalu no šāda riska, labākajā gadījumā diskutējot vien ar lielākajām uzņēmēju viedokļus pārstāvošām organizācijām.

Nereti pie mums dzird jautājumu – vai Trampa politika ir Latvijas interesēs? Tikmēr lielākās ASV investīcijas visā Baltijas reģionā jau atnesusi viena no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām Blackstone Group.

13.septembrī tika oficiāli paziņots, ka, ieguldot vienu miljardu eiro, investīciju fonds Blackstone Group L.P. iegādāsies 60% akciju no Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājošās AS Luminor Bank, bet līdzšinējiem īpašniekiem - skandināvu Nordea un DNB - katram paliks pa 20% akciju.

Gadiem ilgi pie mums ir vaicāts, kur gan kavējas nozīmīgas ASV investīcijas Latvijā, un, lūk, kur tās ir! ASV politika, protams, ir un paliek vispirms ASV interesēs, īpaši, kopš par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps. Bet ASV politikai arī nav jābūt kādas citas valsts kā tikai ASV interesēs. Un tas ir tas, kas no ASV ir jāmācās Latvijai, kuras politikai tāpat būtu jābūt tikai un vienīgi Latvijas interesēs.

Mūsu valsts premjeram Krišjānim Kariņam nekādā gadījumā nevajadzētu atsacīties no ASV pilsonības. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras premjers ir ASV pilsonis. Tāpēc izmantosim to, ka mūsu premjeram ir Amerikas pase, lai nostiprinātu attiecības ar ASV!

Kariņa pase var būt Latvijas iespēja. Turklāt ne tikai, lai jaunā līmenī paceltu attiecības ar ASV. Latvijas premjers Kariņš var izveidot tiešas attiecības ne tikai ar ASV valdības pārstāvjiem, bet arī pašu ASV prezidentu Donaldu Trampu. Īpaši ņemot vērā to, ka arī kā Eiropas Parlamenta deputāts Kariņš vienmēr ir aktīvi stāvējis ASV interešu sardzē. Nevajag kautrēties no acīmredzamā fakta, ka, vienlaikus būdams Latvijas un ASV pilsonis, Kariņš darbosies gan Latvijas, gan ASV interesēs.

Kariņa ASV pilsonība ļauj veidot citādākas un Latvijai izdevīgākas attiecības ar visām pasaules valstīm. Neskatoties uz to, ka formāli viņš ir tikai Latvijas valdības galva, jebkurš citas valsts vadītājs saprot, ka Kariņš pirmkārt ir ASV pilsonis, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet arī Amerikas intereses. Tas ļauj Latvijas ārpolitiku pacelt pasaules līmenī, ja vien mēs atsakāmies no līdzšinējās provinciālās ārpolitikas, kurā mēs esam uzvedušies kā lauku dukši. Šādu stulbu uzvedību mums uzspieda mazvērtības kompleksi un gļēvums. Premjeram ar ASV pasi jārīkojas tikpat mērķtiecīgi un drosmīgi, kā to vienmēr ir darījuši ASV līderi.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

#«Kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro?»

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), līgumu pārtraucot šā gada janvārī.

«Forevers» savu lēmumu pārtraukt dalību LPUF pamato ar to, ka no federācijas puses nav saņemts gaidītais atbalsts un ieinteresētība risināt ar gaļas nozari saistītus jautājumus.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Jebkuru uzņēmēju interesē rezultāts, bet tikpat svarīga ir attieksme un kopīgs mērķis. Diemžēl jāsecina, ka mūsu un LPUF izpratne par to, kādiem jautājumiem jānonāk dienaskārtībā un kā jāveido dialogs starp ražotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, atšķiras. Pārāk daudz federācijai izteiktās «Forevers» iniciatīvas ir ignorētas. Ar LPUF starpniecību esam vēlējušies risināt nozares attīstības un uzņēmējdarbības vides jautājumus, piemēram, patērētāju aizsardzība, esošo regulējumu pilnveidošana, kontroles mehānismi, veselīga konkurence u.c. Tās nav viena komersanta savtīgas biznesa intereses, bet gan aktualitātes, kas attiecas uz valsts ekonomiku kopumā un ir visas sabiedrības interesēs. LPUF bezdarbība liek uzdot jautājumu, kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro? Neatkarīgi no mūsu lēmuma, «Forevers» turpinās aktīvi līdzdarboties pasākumos, kas skar uzņēmējdarbību, pārtikas nozari un sabiedriskos procesus kopumā.»

Latvijā daudz tiek runāts par naudas varu politikā, kas savas visnepievilcīgākās izpausmes rod tieši priekšvēlēšanu laikā. Lai situāciju mainītu, ir partijas, kuras piedāvā palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, nosakot stingrus tēriņu limitus.

Jo mazākas būs šķēres starp priekšvēlēšanu laikā atļauto tēriņu limitiem un valsts finansējumu, jo mazāk partijām būs nepieciešams lūkoties ziedotāju virzienā. Līdz ar to politbizness varētu tikt izslēgts no spēles. Pieņemu, ka daudziem doma, ka no nodokļu maksātāju naudas prāvas summas aizies nīstajām partijām, varētu šķist netīkama. Taču tā ir vienīgā iespēja samazināt privātās naudas varu politikā.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem politiskajām partijām Eiropas Savienībā. Ja Latvijā pērn politiskās partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās pārsniegušas 2% barjeru, no valsts budžeta saņēma 612 397 eiro jeb 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi, tad Igaunijā šī summa bija 5 400 000 eiro, bet Lietuvā – 5 800 000 eiro. Tāda neliela valsts kā Somija savām politiskajām partijām atvēl 34 miljonus eiro. Protams, valsts finansējuma palielināšanai partijām ir jāiet roku rokā ar stingru izdevumu kontroli, uzraugot, lai pieļaujamie tēriņu griesti netiktu pārsniegti.

Vairākas Latvijā strādājošas bankas nosūtījušas vēstuli 12. Saeimas deputātiem, aicinot jauno koalīciju ar atbildību uzticēt tieslietu jomas pārraudzību ministra kandidātam, kurš sekmēs tiesiskuma realizēšanu Latvijā ar detalizētu rīcības plānu, kurā līdztekus pastāvošo problēmu atzīšanai paredzēti nekavējoši īstenojami pasākumi to novēršanai, informē banku pārstāvji.

Vēstuli nosūtījušas AS Swedbank, AS Norvik Banka, AS SEB banka un AS Reverta.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki vērš sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanību uz nepieņemamiem apstākļiem, kas liecina par iespējamu korupcijas pastāvēšanu gan maksātnespējas administratoru vidū, gan tiesu sistēmā, gan valsts pārvaldē. Pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā ir izskanējuši vairāki līdzīgi gadījumi, kas liecina par Latvijas iedzīvotāju un komersantu, kā arī ārvalstu investoru ierobežotajām iespējām efektīvi aizsargāt savas tiesības un intereses. Ļaunprātīgo maksātnespēju gadījumi jau sasnieguši tādu mērogu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu, informē bankas.

Kā liecina dīzeļvilcienu modernizācijas kavēšanās, ielaistas problēmas pašas no sevis neatrisināsies

Lai nepazaudētu jaunu vilcienu iepirkumam nopūdelēto Eiropas Savienības fondu naudu, politiķi (esošā koalīcija bez ZZS) savulaik steigā naudu piešķīra dažādiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem – gan Latvijas dzelzceļam, gan Pasažieru vilcienam (PV). Lai kādas būtu Latvijas dzelzceļa vājās vietas (būvēt par daudz un par dārgu, kā sūkstās nozares spēlētāji), par tā naudas apguves prasmi sūdzēties nav bijis pamata.

Turpretī ar PV situācija bija pavisam cita. Politizētās, nepastāvīgās, uzņēmumam un pasažieriem derīgus lēmumus pieņemt nespējīgās valdes bija kļuvušas teju vai par PV firmas zīmi. Taču kaut kādu iemeslu dēļ valdība 2013. gada aprīlī izdomāja, ka būtu vērts vēlreiz iedot «bērnam» (lasi: PV valdei) paspēlēties ar «ieročiem» (lasi: ES fondu līdzfinansējumu). Līgumu parakstīja tikai 2014. gada janvāra beigās, bet iepirkums aizkavējās ne tikai PV vadības un modernizētāju (Rīgas Vagonbūves rūpnīca, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, VRC Zasulauks) savstarpējo kašķu dēļ, bet arī «vecu grēku» dēļ, iepriekš «uzmestajam» spāņu ražotājam CAF sūdzoties par konkursu.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvijas Republika 18. novembrī svinēs savu simtgadi. Labākā dāvana, ko varam saņemt šajā jubilejā, ir neatkarīga Latvijas valsts. Tomēr tas ir atkarīgs no mums pašiem. Neatkarīgai valstij ir vajadzīga tautas griba. Mums nevar būt neatkarīga valsts, ja mēs to negribam. Ja neuzņemamies atbildību. Ja domājam, ka neatkarību mums nodrošinās citi.

Paskatīsimies uz Eiropas neatkarīgajām, turīgajām valstīm. Šveici, vai labāk Somiju, kura tāpat kā mēs ir Eiropas Savienībā. Vai tiešām jūs domājat, ka šo valstu brīvību un bagātību garantē kāds cits, izņemot pašus šveiciešus un somus? Vai tiešām jūs domājat, ka šīm valstīm vispirms ir atnākusi bagātība un tikai tad brīvība? Brīvība, vēlme to sargāt un tad bagātība. Jo neviens cits pārmērīgi turīgiem kļūt mums neļaus. Un neviens cits nenodrošinās mums brīvību. Brīvību izvēlas paši.

6. oktobrī ir Latvijas Saeimas vēlēšanas. Uz tām varat iet un varat neiet. Gan jau Saeimu ievēlēs arī bez jums. Tad atkal varēsiet sūdzēties par stulbeņiem, kas ir pie varas. Varēsiet smieties par Valsts prezidentu. Brīnīties par premjeru. Un kaunēties par ministriem. Kur tad jūsu intereses, kāpēc tās nav pirmajā vietā?

Doma par savu modes salonu Barbarai Brodelei bija jau sen, beidzot viņa to ir piepildījusi, vienuviet piedāvādama pēc sava dizaina šūtus tērpus un mammas gleznas.

«Es zināju, ka reiz man būs savs salons, man tikai vajadzēja «īsto» laiku,» saka Barbara Brodele, modes un mākslas salona B līdzīpašniece. Viņa modes biznesā ir jau no 17 gadu vecuma – pēc Vieglās rūpniecības tehnikuma modelētāju nodaļas absolvēšanas viņa sāka strādāt pie Latvijā leģendāras modes mākslinieces Asnātes Smelteres. Nesen Barbara uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) programmu Lec biznesā! un biznesa idejas pieteikuma termiņš spiedis ne vien vēlēties, bet arī pieņemt lēmumu patiešām īstenot savu ieceri. Taču jaunā uzņēmēja atzīst, ka izveidot savu uzņēmumu bijis diezgan grūti. Biznesa plāna izstrādei veltīts pusgads un aizņēmuma iegūšana prasījusi daudz nervu. «Bankas atbalsta, bet strikti izvērtē pieteikumus,» viņa saka. Papildu izaicinājums ir tas, ka Barbara ir strādājoša mamma, un viņas vīrs ir sportists, kurš spēlē Vācijas klubā. «Sports ir viņa būtība. Es gribēju, lai viņš realizē savu sapni. Nevēlējos viņam akli braukt līdzi, gribēju piepildīt savu sapni, nolēmu palikt un dibināt uzņēmumu,» stāsta Barbara.

Stepanovs atzīst savstarpējo strīdu neauglīgumu un zaudējumus.

Domāju, ka tie jau ir beigušies, par tā dēvētajiem Ventspils tranzīta kariem saka SS&F Group padomes priekšsēdētājs Oļegs Stepanovs, kuram joprojām saglabājušās intereses vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos. Viņš pats gan labprātāk runā par transporta, loģistikas, terminālu un stividoru pakalpojumu jomu, jo vārdam «tranzīts» esot negatīva pieskaņa. Savstarpējie uzņēmēju strīdi, kam pamatā bijusi Lemberga nespēja pieņemt citu uzņēmēju pēkšņo nepaklausību, kā arī pēdējo karstasinība, dārgi maksājusi visiem iesaistītajiem, kuriem pēdējais laiks sēsties pie sarunu galda.

Kādas šobrīd ir jūsu biznesa intereses un kas ir palicis pāri pēc teju 30 gadiem, kopš esat saistīts ar Ventspili, kā vērtējat savu situāciju?

Pamatojoties uz aizdomām par iespējamu atsevišķu komersantu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, Ekonomikas ministrija (EM) veiks gan pieslēguma atļauju izsniegšanas kārtības, gan obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu, informē ministrijā.

Lai valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijā būtu caurspīdīgs un bez krāpniecības iespējām, EM izstrādā grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī gatavo priekšlikumus iesniegšanai Ministru prezidentam tuvāko desmit dienu laikā.

«Situācija ar elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kāda tā ir patlaban, attīstījusies kopš 2009. gada, un to ietekmējuši daudzi faktori un politiskas izšķiršanās. Ja aizdomas par krāpniecības mēģinājumu apstiprināsies, šis būs kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savtīgās interesēs, pakļauj aizdomām visu nozari, liek apšaubīt valsts atbalsta piešķiršanas godprātību un smagi iedragā sabiedrības uzticību valsts pārvaldes rīcībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija uzņemas atbildību un, iesaistot līdzatbildīgās institūcijas, izstrādā tādu risinājumu kompleksu, kas sabiedrības interesēs fundamentāli sakārtos nozari, izslēdzot krāpniecības iespējas un padarot valsts atbalsta saņemšanu caurspīdīgu,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP neminot personu vārdus aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24. aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

Kopumā desmit kratīšanu laikā izņemti dokumenti, elektroniskie datu nesēji un citi pierādījumi.

Aizturēšanas veiktas agrāk sāktā kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, 215. panta otrās daļas un 196. panta otrās daļas. Kriminālprocess pašlaik ir ENAP lietvedībā. Aģentūrai LETA zināms, ka kriminālprocess varētu būt sākts jau pirms vairākiem gadiem.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šovakar nolēma nepiemērot apcietinājumu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar trīs citiem cilvēkiem tiek turēts aizdomās krāpšanā.

Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau citā kriminālprocesā apsūdzētā statusā esošo bijušo maksātnespējas administratoru Sprūdu un kādreizējo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru un maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP, neminot personu vārdus, aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā, un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24.aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.