Latvija piedzīvojusi kārtējo vētru un, visticamāk, šajā nedēļā gaidāma vēl viena, daudz stiprāka dabas stihija nekā jau tā bija pirms dažām dienām.
Vienīgais, kas pārsteidz, ir apstāklis, ka stipras vētras Latviju piemeklē aizvien biežāk, un paralēli iepriecinātajiem dabas stihiju cienītājiem, diemžēl atstāj postījumus un materiālus zaudējumus, kā tas ir noticis arī šoreiz.
Ja saglabāsies tendence, ka Latviju aizvien biežāk piemeklēs spēcīga vētra, turklāt zinātnieku pētījumi apstiprina šādu scenāriju, cilvēkiem vajadzētu vairāk pievērst uzmanību drošībai ekstremālos laika apstākļos.
Katru reizi pēc spēcīgākām vēja brāzmām tiek ziņots par elektroenerģijas padeves traucējumiem. Tā notika arī šoreiz, kad bez elektrības valstī palika vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Lai vai kā elektroenerģijas piegādātāji nodrošinātos pret vētras postījumiem, elektrolīniju bojājumi būs arī turpmāk, jo 100% izsargāties no vētras postījumiem nav iespējams. Tāpēc gan iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas dzīvo attālākos Latvijas nostūros vai laukos, gan uzņēmumiem un valsts iestādēm ir nepieciešams apgādāties ar autonomiem elektroenerģijas avotiem. Diemžēl daļa saimniecību nebija mācījušās no 2005. gada 9. janvāra vētras un joprojām neuzskata par nepieciešamu iegādties ģeneratoru, tā radot sev problēmas.
Rīgas pilsētai būtu jāapsver iespēja modernizēt notekūdeņu novadīšanas sistēmu pilsētā. Šķiet, ka pašreizējās šīs sistēmas caurteces spējas ir krietni vien ierobežotas, un sistēma nespēj kvalitatīvi funkcionēt vētru un pat spēcīgāku lietusgāžu laikā. Par to var pārliecināties ikviens, jo ielas ilgstoši klāj peļķes, apgrūtinot transporta plūsmu. Lai arī šādas sistēmas atjaunošana būtu dārga, tomēr tas ļautu izvairīties no situācijām, kad pēc kārtējās vētras Rīgā šķietami sākušies grēku plūdi un ielas klāj necaurbrienamas lāmas. Jebkurā gadījumā daudz prātīgāk ir ieguldīt lielus līdzekļus infrastruktūras attīstībā, nevis tērēt to, izmaksājot kompensācijas daudzu tūkstošu latu apmērā. Turklāt, ņemot vērā notiekošo celtniecības bumu valstī un ambiciozos valsts plānus, jācer, ka būvniecība noris, rēķinoties ar iespējamo dabas kataklizmu draudiem. Vairāk nekā nepatīkami izrādītos, ja jaunās būves būtu uzceltas neatbilstošā vidē, tā apdraudot cilvēku dzīvības. Šeit jāatgādina, ka daudzus miljonus vērto akustisko koncertzāli ir paredzēts būvēt faktiski uz ūdens. Un būtu ļoti bīstami, ja kārtējās vētras laikā izrādītos, ka tā ir pilna ar cilvēkiem.